Lai no valsts sekmīgi pieprasītu kaitējuma atlīdzību par satiksmes negadījumu, ko izraisījis slikts ceļa stāvoklis vai segums, no juridiskā viedokļa esot svarīgi vairāki priekšnoteikumi, norāda zvērināts advokāts Andis Pauniņš.

Viņš skaidro, ka svarīgi konstatēt cēlonisko sakaru starp ceļa seguma neatbilstošu kvalitāti un ceļu satiksmes negadījumu. Proti, jāpierāda, ka negadījums ir sekas ceļa seguma neatbilstošai kvalitātei, nevis, piemēram, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumam. Tāpēc svarīgi, lai policija precīzi un detalizēti apraksta ceļu satiksmes negadījuma vietu un sekas. Šie dati vēlāk varot būt izšķiroši, lai eksperts varētu veikt ekspertīzi un noskaidrotu ceļu satiksmes negadījuma norisi un attiecīgi arī cēloni.

A.Pauniņš norāda, ka nākamais solis ir konstatēt to, ka ceļa seguma kvalitāte neatbilda normatīvo aktu prasībām, nevis vispārējam priekšstatam par to, kādam tam vajadzētu būt. Normatīvie akti detalizēti nosaka kvalitātes standartus ceļa segumiem, lai droši par to varētu pārvietoties.

Tāpat normatīvie akti nosakot termiņu un kritērijus tā saucamajai «bedrīšu lāpīšanai», proti, lai pēc ziemas sezonas noteiktā termiņā pašas bīstamākās vietas tiktu saremontētas. Tādēļ, lai pierādītu, ka ceļa segums neatbilda prasībām jāfiksē tā stāvoklis uzreiz pēc ceļu satiksmes negadījuma.

Visbeidzot jākonstatē, kam bijis pienākums uzturēt ceļa segumu un to, ka šis subjekts pienākumu nav izpildījis kvalitatīvi. Atbilstoši likumam va/s Latvijas Valsts ceļi un ceļu īpašniekam ir pienākums savlaicīgi veikt ceļu uzturēšanas darbu, lai nodrošinātu satiksmes drošību, kā arī ceļu saglabāšanu.

Attiecīgi, ja šie pienākumu nav izpildīti un ir radušies zaudējumi, tad var prasīt šo zaudējumu atlīdzību.

Atlīdzināmā kaitējuma apmērs galvenokārt esot atkarīgs no faktisko zaudējumu apmēra, kas cietušajam ir jāpierāda un jāpamato ar dokumentiem. Tomēr pirms vērsties tiesā ar prasību par kaitējuma atlīdzību, personai būtu ieteicams vispirms vērsties ar pamatotu rakstveida pretenziju va/s Latvijas Valsts ceļi un ceļa īpašnieka. Iespējams, ka risinājumu varēs panākt ātrāk un bez tiesas starpniecības attiecīgi arī bez papildus tiesvedības izmaksām, piebilst advokāts.

Jāatgādina, ka Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķe, pazīstama vijolniece Elgita Polloka smagi cietusi avārijā uz Liepājas - Ventspils ceļa un izlēmusi ceļu uzturētājam rakstīt kompensācijas pieprasījumu.

Savukārt Latvijas Valsts ceļi sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Daiga Mežapuķe atzina, ka līdz šim uzņēmums nav saņēmis kompensāciju pieprasījumus. Taču, ja arī tādu saņems, bez tiesas sprieduma neko no valsts budžeta izmaksāt nevarēs.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra