Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Pēc 98,86% AS Diena akciju iegādes, uzņēmējs Viesturs Koziols AS Žurnāli un Diena (AS Diena mātes uzņēmums) iekļāvis uzņēmumā SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO). Turpmāk V.Koziols plāno vadīt RTO padomi, koncentrējoties uz visa koncerna stratēģisko vadību. Savukārt koncernā plānotas investīcijas un iespējama akciju kotācija biržā.

«Pirms diviem gadiem vienojos ar iepriekšējiem AS Diena īpašniekiem par 51% un vēlāk arī par atlikušo akciju iegādi. Tas ir izdarīts. Tagad uzņēmuma operatīvo vadību esmu gatavs uzticēt citiem un pats lielāku uzmanību pievērst arī pārējo savu īpašumu pārvaldībai. Tādēļ pieņēmu lēmumu AS Žurnāli un Diena, kas ir 98,86% AS Diena akciju turētājs, uz pirkuma līguma pamata, iekļaut RTO, kur esmu lielākais īpašnieks ar sev piederošiem 36%. Tā kā RTO konsolidētais apgrozījums 2011.gadā pārsniedza 25 milj. latu, darījuma apstiprinājums vēl jāsaņem no Konkurences padomes. Lēmums, kurš turpmāk pildīs AS Diena valdes priekšsēdētāja pienākumus, vēl nav pieņemts,» informē V.Koziols.

No piektdienas, 8.februāra, transportlīdzekļu riteņu bloķēšana Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietās tiks aizstāta ar pēcapmaksas kvītīm. Kvīts tiks izrakstīta gadījumos, ja nebūs veikta priekšapmaksa vai apmaksātais transportlīdzekļa stāvēšanas laiks tiks pārsniegts, par ko uz transportlīdzekļa tiks novietots attiecīgs paziņojums.

Pēcapmaksa tiks noteikta kā konstanta summa par katru maksas autostāvvietas darba dienu. Ja transportlīdzeklis turpinās stāvēt maksas autostāvvietā arī nākošajā dienā un apmaksa šajā dienā nebūs veikta, pēcapmaksa par transportlīdzekļa stāvēšanu tiks aprēķināta no jauna par konkrēto dienu.

Jaunie noteikumi paredz, ka gadījumā, ja maksas autostāvvietas lietotājs nav veicis maksas autostāvvietas lietošanas priekšapmaksu, maksas autostāvvietas lietotājs veic maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu septiņkāršā stundas tarifa apmērā par katru kalendāro dienu, kas ir maksas autostāvvietas darba diena, atbilstoši šādai likmei: Ls 13.40 dienā - A zonas teritorijā; Ls 10.60 dienā - B zonas teritorijā; Ls 8.00 dienā - C zonas teritorijā; Ls 33.00 dienā - R zonas teritorijā; Ls 5.40 dienā - D zonas teritorijā. Noteikumu pilns teksts ir pieejams Rīgas satiksmes mājas lapā https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/normativie-dokumenti/ vai http://www.likumi.lv/doc.php?id=254592.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

No nākamā gada 2. janvāra par a/s Diena valdes priekšsēdētāju kļūs Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

[Papildināts viss teksts]

«Lai stiprinātu akciju sabiedrības Diena vadības kapacitāti un veicinātu straujāku uzņēmuma izaugsmi, a/s Diena padome, kuras sastāvā ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta valdes pārstāvji, pieņēmusi lēmumu no 2013.gada 2.janvāra par mediju koncerna Diena valdes priekšsēdētāju iecelt Edgaru Kotu, kurš līdz tam bijis ilggadējs Latvijas Televīzijas vadītājs un mediju vidē strādājis aptuveni 20 gadus,» teikts paziņojumā.

Db.lv jau vēstīja, ka E. Kots ar gadu miju aiziet no darba LTV. Par jauno darba vietu viņš līdz šim klusēja, norādot uz konfidencialitātes norunu. Līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs darbu pārtrauc šā gada 31. decembrī.

Akciju sabiedrība Diena radījusi jaunu multimediālu platformu Hugo.lv, kurā apvienoti dažādu tematu videokanāli.

Hugo.lv būs pārstāvēti visi AS Diena mediju produkti – laikraksti, portāli un žurnāli. Paredzēts, ka jaunajā projektā savus kanālus varēs veidot arī citi interesenti – gan augstskolas un uzņēmēji, gan arī neatkarīgi sižetu veidotāji. Paralēli jaunajam produktam Hugo.lv izsludina atlasi konkursam Meklējam TV talantus.

«No mūsu puses jaunā mediju platforma ir eksperiments,» par Hugo.lv stāsta AS Diena izdevniecības Dienas mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs. «Pirmais jautājums, ko uzdevām paši sev, – vai koncerns, kam ir milzu pieredze drukāto mediju jomā, spēj izveidot televīziju? Mana atbilde – spēj, ja savieno mūsu redaktoru un žurnālistu kompetenci ar to profesionāļu pieredzi, kas saprot un redz kadru.»

Šogad, 4. aprīlī, notiks izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena.

No šodienas ēnu devēji ir aicināti publicēt savas vakances portālā enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas. Otro gadu pēc kārtas Ēnu dienas partneris ir mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija”, kā arī atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv līdz 1.martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

“Ēnu dienā skolēni ne vien praktiski redz, kā strādā viņa interesējošās profesijas pārstāvis, bet iepazīst darba vidi kopumā – kā notiek darbs, kāda ir kultūra uzņēmumā, kādas prasmes jāapgūst papildus profesionālajām iemaņām. Darba devējiem šī ir lieliska iespēja iepazīstināt ar sevi potenciālos jaunos talantus, kas darba tirgū startēs jau pēc dažiem gadiem. Priecē, ka par mūsu partneri jau atkārtoti kļuvis lielākais privātais darba devējs “Maxima Latvija”, sniedzot jauniešiem padziļināti iepazīt mazumtirdzniecības nozari,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Laikraksta Diena kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols grasās iegādāties arī atlikšos Roulendu ģimenei piederošos 47,84% AS Diena akciju, liecina paziņojums laikrakstā Diena.

Pēc darījuma noslēgšanas V. Koziolam piederošajam uzņēmumam AS Žurnāli un Diena piederēs 98,84% AS Diena akciju.

«Esmu ļoti pateicīgs Roulendu ģimenei, ar kuru, jau iegādājoties 51% akciju, bija vienošanās turpināt sarunas arī par atlikušo akciju iegādi. Gan Roulendu ģimene, gan tagad arī es, neiegādājāmies plaukstošu, pelnošu uzņēmumu. Mēs iegādājāmies mediju, kuram nepieciešama ļoti liela uzmanība un smags darbs, lai šo mediju atkal padarītu konkurētspējīgu, pelnošu un galvenais - lasītājiem nepieciešamu,» paziņojumā raksta V. Koziols.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga par vairāk nekā 6% pēc Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmuma samazināt naftas ieguvi. Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā nedaudz palielinājās.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā. Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Naftas ieguvi samazinās arī Gabona, Kazahstāna un Omāna.

Šie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.

Dienas Viesistabā laikraksta Dienas Bizness komentāru redaktors Andrejs Vaivars intervē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu Teodoru Tverijonu.

Sarunā M.Tverijons skaidro banku lomu un zaudējumus krīzes laikā, apgalvo, ka kreditēšanai bankām naudas pietiek, problēma esot klientu nespējā uzņemties reālas kredītsaistības, komentē uzņēmēju pārmetumus par «ļaunajām zviedru bankām» un skaidro uzņēmēju, piemēram, Gunāra Ķirsona un Ievas Plaudes, pašu vainu maksātnespējas gadījumos. Tāpat intervijā tiek vērtēta iespēja atgūt Parex bankā ieguldītos valsts līdzekļus un izteiktas prognozes par finanšu sektora attīstību Latvijā.

Ceturtdien, 5. augustā, izdevniecības Dienas Mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs no amatiem atbrīvojis laikraksta Diena galveno redaktoru Sergeju Ancupovu un portāla Diena.lv galveno redaktori Gunitu Ogriņu. S. Ancupova līdzšinējais pirmais vietnieks Dzintars Zaļūksnis pazemināts amatā un turpmāk Dienā ieņems redaktora amatu ar pārbaudes laiku.

Guntis Bojārs savu lēmumu pamato ar Dienas Mediju darbinieku 29. jūlija iesniegumu AS Diena padomes priekšsēdētājam Jānim Ogstam un AS Diena valdes priekšsēdētājam Uldim Salmiņam. Iesniegumā Dienas Mediju darbinieki, satraukti par negatīvu ietekmi uz Dienas zīmolu, aicināja nekavējoties no amatiem atbrīvot S. Ancupovu, G. Ogriņu un Dz. Zaļūksni. Šo iesniegumu atbalstījuši arī citi AS Diena uzņēmumu darbinieki, kā arī daudzi Dienas ārštata autori. Atbilde uz šo iesniegumu tika lūgta līdz 2. augustam, bet tā nav saņemta līdz šim brīdim. Šis fakts novedis pie ļoti saspīlētas situācijas laikrakstu redakcijā un uzņēmumā kopumā.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Šodien tika prezentēts viens no jaunajiem iegādātajiem fotoradariem. Kopumā tiks uzstādītas simtu sešdesmit ierīces, no kurām 110 būs īsti radari, bet 60 - mānekļi. Turklāt 30 no radariem būs arī pārvietojami.

Kad uz ceļa atrodas vairākas automašīnas vienlaicīgi, tad radars norāda uz to automašīnu, kuras ātrums tiek fiksēts. Ja ātrumpārkāpumu fiksē vairākām automašīnā vienlaicīgi, tad to ierīce arī uzrāda - radars spēj fiksēt ātrumpārkāpējus vairākās joslās.

Fotoradari tiks izvietoti aptuveni 200 satiksmes punktos, taču tikai par daļu no to atrašanās vietām iepriekš brīdinās speciālas ceļa zīmes.

Laikraksta Dienas Bizness apgrozījums pērn veidoja 1,49 miljonus latu, savukārt laikraksta peļņa bija 368 tūkstoši latu, salīdzinot ar 509 tūkstošus latu lieliem zaudējumiem, kas uzņēmumam bija 2009. gadā.

A/s Diena zaudējumi pērn, salīdzinot ar 2009. gadu, ir samazinājušies par trešdaļu. 2010. gadā a/s Diena zaudējumi veidoja 1,97 miljonus latu. Uzņēmums pērn ieguldīja dažādos projektos – nacionālo un reģionālo mediju attīstībā, žurnālu pārveidē un jaunu žurnālu izdošanā. Pērn a/s Diena modernizēja arī tipogrāfijas iekārtas.

SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala, kas 2010. gadā bija pelnošākais koncerna Diena uzņēmums, pērn palielināja eksportu par 34%, un tā ieņēmumi veidoja 9,37 miljonus latu, bet peļņa – teju 395 tūkstošus latu.

Koncerna nekustamā īpašuma uzņēmums SIA Mūkusalas Māja pērn nopelnīja teju 176 tūkstošus latu, bet SIA Biznesa atbalsta grupa Pre Prior, kas sniedz grānmatvedības un algu aprēķinu pakalpojumus a/s Diena meitasuzņēmumiem, pērn strādāja ar 18 tūkstošu latu peļņu.

Notikušas izmaiņas mediju koncerna AS Diena valdes sastāvā. AS Diena padome par AS Diena valdes priekšsēdētāju ievēlējusi līdzšinējo valdes locekli Normundu Staņēviču un par valdes locekļiem ievēlēti Ģirts Freibergs un Jānis Gavars, valdes locekļa amatu saglabājis Uldis Salmiņš.

Līdz ar izmaiņām darbu AS Diena valdē pārtrauc tās līdzšinējais loceklis Romāns Meļņiks.

«Padome uztic koncerna vadību jaunievēlētajai valdei, kas ir pieredzējusi un profesionāla. Sagaidām, ka tiks realizēti uzstādītie uzdevumi, sasniedzot koncerna attīstības mērķus – tirgus daļas saglabāšana un palielināšana, koncerna zaudējumu samazināšana, esošo produktu attīstība un jaunu mediju produktu ieviešana tirgū,» valdes izmaiņas komentē AS Diena padomes priekšsēdētājs Jānis Maršāns.

«Jūtos droši nododot koncerna vadības grožus Normunda Staņēviča rokās. Strādājot manā komandā, viņš sevi pierādījis kā profesionālis ar redzējumu un lieliskām vadības spējām. Kopā strādājot esam panākuši pozitīvu koncerna attīstības virzību, samazinājuši zaudējumus, palielinājuši mediju koncerna ietekmi,» komentē bijušais AS Diena valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols, kurš turpmāk vairāk pievērsīsies liela mēroga investīciju projektiem.

Par laikraksta Diena, kultūras izdevuma KDi un žurnāla Sestdiena izdevēja SIA Dienas mediji vienīgo īpašnieku kļuvis līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.

Pašreizējais SIA Dienas mediji un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš turpinās pildīt amata pienākumus un apliecina, ka nekādas izmaiņas medija redakcionālajā virzībā un redakcijas sastāvā nav plānotas.

«Lēmums iegādāties Dienu mediju videi tik mainīgos un nestabilos apstākļos ir liels izaicinājums. Tajā pašā laikā tā visam laikraksta kolektīvam ir arī lieliska iespēja. 23. novembrī svinam 25 gadu jubileju, kas ir simboliski jaunam sākumam. Es ticu šai avīzei, es ticu iespējām to attīstīt, es ticu, ka vārds Diena būs pašsaprotama mediju telpas sastāvdaļa vēl ilgi. Tāpat noteikti vēlamies pateikt lielu paldies mūsu uzticīgajiem lasītājiem un solām nākotnē tos nepievilt,» saka Kots.

Svētdien, 1.aprīlī, atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā jāmaksā divi eiro dienā, atgādina pilsētas domē.

Vienlaikus ir ieviestas izmaiņas ērtākai caurlaižu iegādei. Lai mazinātu drūzmēšanos un braucējiem nebūtu jāstāv rindās pie caurlaižu iegādes aparātiem, iebraukšanas maksu varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tam datumam, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā varēs iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā (līdz plkst.23:59), kuram caurlaide iegādāta, nevis tikai vienu reizi, kā tas bija iepriekš.

Vienas dienas caurlaidi konkrētai dienai var nopirkt mājaslapā visitjurmala.lv, maksājot ar internetbankas starpniecību. To var izdarīt vai nu pirms došanās uz Jūrmalu, arī vairākas dienas iepriekš, vai jebkurā laikā tajā pašā dienā, kad transportlīdzeklis iebraucis īpaša režīma zonā. Par caurlaidi var samaksāt arī pēc izbraukšanas no Jūrmalas, jau aizbraucot mājās, tikai jāņem vērā, ka maksājums jāveic iebraukšanas dienā līdz plkst. 23:59. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Arī mobilo aplikāciju “Mobilly” un “Riga Card” lietotāji par iebraukšanas caurlaidi varēs samaksāt pirms vai arī pēc iebraukšanas pilsētā.

Ja vides ministrija dos zaļo gaismu, tad jau nākamās nedēļas sākumā par ilgāku nekā apmaksāts auto atstāšanu Rīgas ielās būs jāmaksā sods pieckāršā apmērā.

Maksas autostāvvietas lietotājam par 15 vai vairāk minūtēm pārsniedzot apamksāto stāvvietas izmantošanas laiku turpmāk soda naudā būs jamaksā pēcapmaksa, kas tiks aprēķināta pieckāršā stundas tarifa apmērā.

To paredz jaunie noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietām. Tiesa gan, pašlaik tie vēl nav stājušies spēkā, jo tiek gaidīts Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas atzinuns, kura pēdējais sniegšanas termiņš ir 4. februāris. Līdz ar to jaunie noteikumi varētu stāties spēkā 5. februārī.

Jaunie noteikumi paredz Rīgas pilētas pašvaldības maksas autostāvvietās automašīnām vairs neizmantot riteņu bloķētājus, bet tā vietā īpašniekam piemērot pēcapmaksu.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien palielināja naftas pieprasījuma prognozi šim gadam, norādot, ka pieprasījums sasniedz rekordlielu apmēru.

Pieprasījums pēc naftas jūnijā un augustā jau sasniedza rekordaugstu līmeni - 103 miljonus barelu dienā -, un varētu būt gaidāms jauns augstākais punkts, ikmēneša ziņojumā piektdien informēja Parīzē bāzētā organizācija.

"2023.gadā kopumā naftas pieprasījums pasaulē varētu pieaugt par 2,2 miljoniem barelu dienā līdz 102,2 miljoniem barelu dienā," aplēsusi IEA.

70% pieauguma veido pieprasījuma kāpums Ķīnā, norādīja organizācija, piebilstot, ka pasaules otrās lielākās ekonomikas pieprasījums ir lielāks, nekā prognozēts, un sasniedz jaunus rekordus, neskatoties uz pastāvīgām bažām par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Kā lasāms IEA ziņojumā, pieprasījumu pēc naftas pasaulē veicina spēcīgie vasaras gaisa satiksmes pārvadājumu rādītāji, plašāks naftas izmantojums enerģijas ražošanā un Ķīnas naftas ķīmijas sektora izaugsme.

No šodienas, 21.jūlija, īpašnieki portālam Diena.lv iecēluši galveno redaktori. Tā būs Gunita Ogriņa (1968).

Darbam portālā Diena.lv viņu uzaicinājis a/s Diena un SIA Dienas mediji valdes priekšsēdētājs Uldis Salmiņš. Ar U.Salmiņu G.Ogriņa, pēc pašas teiktā, iepriekš neesot bijusi pazīstama.

G.Ogriņa vairāk nekā desmit gadus strādājusi Mediju namā. Bijusi gan žurnāliste laikrakstā Rīgas Balss, gan reklāmas darbiniece, strādājusi par reklāmas žurnālisti.

Viņa bijusi redaktore žurnālā Māja un Dzīvoklis, kā arī strādājusi Dienas žurnālu Reklāmas nodaļā.

G.Ogriņa ir īpašniece reklāmas aģentūrai GO Aģentūra. Pēc stāšanās darbā Diena.lv viņa reklāmas aģentūrā aktīvi vairs nestrādāšot.

Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstis gandrīz pilnībā ievēro panākto vienošanos par jēlnaftas ieguves apjoma samazināšanu, taču pieprasījums šogad, visticamāk, būs krietni lielāks, nekā gaidīts iepriekš, piektdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Saskaņā ar janvārī spēkā stājušos vienošanos OPEC valstis samazinājušas jēlnaftas ieguves apjomu par vienu miljonu barelu dienā - līdz 32,1 miljonam barelu dienā, norāda IEA.

IEA lēš, ka sākotnējais [vienošanās] ievērošanas īpatsvars ir 90%, atsevišķiem ražotājiem, jo sevišķi Saūda Arābijai īstenojot lielāku ieguves apjoma samazinājumu, nekā nepieciešams, vēsta aģentūra.

Pēc vairākus mēnešus ilgušām nesaskaņām OPEC 30.novembrī vienojās pirmo reizi pēdējos astoņos gados samazināt jēlnaftas ieguves apjomu par 1,2 miljoniem barelu dienā - līdz 32,5 miljoniem barelu dienā. Šī vienošanās spēkā stājās 1.janvārī.