Citas ziņas

Lasmaņa maksātnespējas lietu turpinās skatīt rīt

Elīna Pankovska, 24.01.2011

Jaunākais izdevums

Rīgas Centra rajona tiesa šodien, 24.janvārī, nepabeidza skatīt Kolonna Asset Management valdes priekšsēdētāja Jāņa Lasmaņa maksātnespējas lietu. Lietas izskatīšana tiks turpināta 25.janvārī, plkst. 12:30, DB pastāstīja tiesas pārtsāvis Kaspars Sadauskis.

DB jau rakstīja, ka pieteikumu tiesā J.Lasmanis iesniedza vēl oktobra beigās, bet tiesa to atstāja bez virzības, jo tika konstatētas dažas nepilnības, bet novembra beigās tās novērstas, un 1. decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja J.Lasmaņa maksātnespējas lietu.

Jāatgādina, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 7.decembrī par maksātnespējīgu atzina Kolonnas dibinātāju Ievu Plaudi – Rēlingeri, bet 11.februārī Aizkraukles rajona tiesa skatīs Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Nolūkā piesaistīt investoru salonus Kolonna pārvaldošā uzņēmuma valdē atgriežas Lasmanis

LETA, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā piesaistīt investoru SIA Reho, kas pārvalda skaistumkopšanas salonus Kolonna un četras viesnīcas, uzņēmuma valdē atgriezies Jānis Lasmanis, apstiprināja pats Lasmanis.

Izmaiņas Reho valdē reģistrētas 30.martā, kad Lasmanis nomainīja vienīgo uzņēmuma valdes locekli Ģirtu Vidrusku.

Kā liecina Firmas.lv informācija, Lasmanis no 2007.gada 12.februāra līdz 2009.gada 20.novembrim bija Reho padomes priekšsēdētājs, bet laikā no 2010.gada 23.augusta līdz 2011.gada 11.janvārim - valdes loceklis.

Lasmanis skaidro, ka Reho lielākais īpašnieks Krievijas pilsonis Aleksandrs Komarovs ir iecerējis pārdot viņam pastarpināti caur SIA Kirk Investments piederošo 88,01% akciju.

«Esam ar Komarova kungu pazīstami sen. Viņam ir radusies vēlme pārdot savas daļas, savukārt man ir interese atrast investoru, lai palīdzētu Komarovam pārdot viņam piederošās kapitāldaļas. Tāpēc kļuvu par uzņēmuma valdes locekli,» klāsta Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā ienākumus poligrāfijas nozarei atņem internets, taču e-grāmatas ražošanas apjomus būtiski nav ietekmējušas. «Kopumā klienti pasūta arvien mazāk drukātu reklāmas materiālu. Savukārt e-grāmatas nozarei draudus nerada. Tā paaudze, kas lasa drukātas grāmatas, to turpina darīt, kamēr tā neizmirs, drukātās grāmatas būs pieprasītas,» atzīst poligrāfijas servisa uzņēmuma Zemgus LB valdes priekšsēdētājs Ervīns Lasmanis. Uzņēmumā strādā 48 darbinieki.

Atrast kvalificētus darbiniekus neesot problēma. «Labus speciālistus gatavo Rīgas Valsts tehnikums, bet vidējā alga kvalificētiem drukas nozares darbiniekiem (iespiedējiem, tehnologiem un maketētājiem) ir visnotaļ augsta,salīdzinot ar valstī vidējo algu. Vidēji labi speciālisti mēnesī saņem 1350 eiro (bruto),» viņš saka.

SIA Zemgus LB plāno būtiski palielināt papīra un kartona iepakojuma materiālu ražošanu. «Nākamo divu gadu laikā trīskāršosim iepakojuma apjomu, paredzams, ka 2018. gadā tas veidos 30% no uzņēmuma apgrozījuma,» stāsta E. Lasmanis. Lai šo mērķi īstenotu, uzņēmums šogad plāno iegādāties jaunu digitālās drukas mašīnu, kas maksā aptuveni 300 tūkstošus eiro. «Šobrīd lielveikalos notiek pāreja no plastmasas uz papīra pirkuma maisņiem, to īpatsvars būtiski palielināsies.Tāpēc kartona iepakojuma segmentā mēs redzam savu nišu, » saka E. Lasmanis. Lai efektivizētu ražošanas procesus, šogad SIA Zemgus LB plāno ieviest modernu ražošanas un uzskaites vadības programmu, investējot tajā 30 tūkstošus eiro. Pēdējos divos gados uzņēmumus veicis nozīmīgas investīcijas ražošanas iekārtās un darbinieku izglītošanā, pērn uzņēmums iegādājies iepakojuma ražošanas iekārtas par 200 tūkstošiem eiro un ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu organizējis darbinieku apmācības, šim mērķim piesaistot aptuveni 30 tūkstošus eiro no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atkārtoti vērtēs Lasmaņa maksātnespēju

, 09.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas Senāts apmierinājis ģenerālprokurora prasību un atcēlis Rīgas pilsētas Centra rajona spriedumu, ar kuru uzņēmējs Jānis Lasmanis tika atzīts par maksātnespējīgu.

Lieta nodota jaunai izskatīšanai, DB pastāstīja Augstākās tiesas pārstāve Baiba Kataja. Jāpiemin, ka ar protestu Ģenerālprokuratūrā vērsās Parex banka un Citadele banka. J.Lasmanis par maksātnespējīgu tika atzīts šā gada 25. janvārī, sākot no pagājušā gada 28.oktobra.

DB jau rakstīja, ka maksātnespējas ieteikumu tiesā J.Lasmanis iesniedza vēl pagājušā oktobra beigās, bet tiesa to atstāja bez virzības, jo tika konstatētas dažas nepilnības. Pērn 1.decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja J.Lasmaņa maksātnespējas lietu.

DB 2008.gadā rakstīja, ka J.Lasmanis ir miljonārs ar stāžu. Dažādos Latvijas bagātāko cilvēku sarakstos viņa vārds atrodams jau daudzus gadus. Savu īsto starta kapitālu sapelnījis kooperatīvu laikos, taču atrast naudīgu nozari viņš esot mācējis vienmēr. Viņš arī norādīja, ka, viņaprāt, tagadne vairs nepiederot «šiverētājiem». Mūsdienās uz priekšu tiekot gudrie, izglītotie un tie, kas prot attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centra rajona tiesa, atkārtoti skatot uzņēmēja Jāņa Lasmaņa maksātnespējas procesa lietu, atzina viņu tomēr par maksātnespējīgu, DB noskaidroja tiesā. Tiesas spriedums nav pārsūdzams.

Augstākās tiesas Senāts pagājušā gada novembrī apmierināja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera protestu un atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Centra rajona spriedumu, ar kuru J.Lasmanis tika atzīts par maksātnespējīgu. Lieta tika nodota jaunai izskatīšanai.

Jāatgādina, ka ar lūgumu Ģenerālprokuratūrā vērsās Parex banka un Citadele banka. J.Lasmanis par maksātnespējīgu tika atzīts pagājušā gada 25. janvārī, sākot no 2010.gada 28.oktobra. DB jau rakstīja, ka maksātnespējas ieteikumu tiesā J.Lasmanis iesniedza vēl 2010.gada oktobra beigās, bet tiesa to atstāja bez virzības, jo tika konstatētas dažas nepilnības. 2010. gada 1.decembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosināja J.Lasmaņa maksātnespējas lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija, kad uz austrumu robežas tiks novilkts dzelzs aizkars, kurš, visticamāk, pastāvēs pietiekami ilgi un būtiski ietekmēs daudzas nozares Latvijā, arī darba vietas, nodokļu ieņēmumus, un būs katalizators reālām pārmaiņām valsts pārvaldē, tās funkcionalitātē, arī skaitliskajā apmērā.

Šādas atziņas skan no dažādu jomu uzņēmējiem, biznesa nevalstiskajām organizācijām un arī no tiem, kuri savulaik ir strādājuši un pat vadījuši valsts iestādes. Vienlaikus skan atziņas, ka, valsts pārvaldei dodot uzdevumu, būtībā cerēt uz būtiskām pārmaiņām neesot pamata, un to pierādot nosacīti pēdējās valsts pārvaldes reforma, kuras izpildījumu un rezultātu kritizējusi Valsts kontrole.

Tiek izteiktas idejas par to, ka valsts pārvaldes darba samaksa ir jāpiesaista reālajai situācijai, – ja ir reāla, nevis tikai virtuāla izaugsme, tad jāsaņem vairāk, bet, ja iestājas krīze, tad attiecīgi arī mazāk, tāpat esot jāpārvērtē valsts pārvaldei noteikto funkciju nepieciešamība, lietderība un jēga, vienlaikus centralizējot visu, ko vien var, – grāmatvedību, IT utt., tādējādi samazinot valsts pārvaldes tēriņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 3x3 basketbola izlase svētdien Amsterdamā sensacionāli triumfēja Eiropas kausā sporta veidā, kas no 2020.gada būs olimpisko spēļu programmā.

Finālspēlē Latvijas izlase ar 16:13 pieveica Slovēniju.

Pirms tam Latvija pusfinālā pieveica arī pašreizējo pasaules čempioni Serbiju, bet ceturtdaļfinālā - šogad Pasaules kausā bronzu izcīnījušo Franciju. Līdz ar to Latvija noslēdzošajos trijos mačos uzvarēja trīs spēcīgākās izlases šajā sporta veidā.

Latvijas izlasi šajās sacensībās pārstāvēja Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars. Tieši Miezis tika nosaukts par šī turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Šis bija vēsturē trešais Eiropas čempionāts - 2014.gadā Rumānija savās mājās finālā pieveica Slovēniju, bet pērn Slovēnija cīņā par zeltu uzveica Serbiju. Latvijas izlase līdz šim šajā turnīrā nebija piedalījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dati par darba ņēmēju skaitu, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pārsteidz

Māris Ķirsons, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, pērn ir bijis mazāks nekā 2015. gadā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmēju skaitu, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pārsteidz daudzus. Domas par to, vai tie ir trauksmes zvani nodarbinātībā, sociālā nodokļa maksāšanā vai arī pārrāvums ES struktūrfondu programmās, atšķiras.

«Te vairāk jautājumu, nekā atbilžu,» situāciju raksturo bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš norāda, ka sociālā nodokļa maksātāju skaita sarukšanai var būt dažādi cēloņi. «Vissliktākā situācija ir tad, ja kaut kādu iemeslu – nodokļu politikas, normatīvo aktu prasību vai lielās ģeopolitikas dēļ – darba vietas no Latvijas «tiek pārceltas» uz citām valstīm, bet strādājošo daļa no Latvijas tām seko,» norāda A. Lasmanis. Viņu gan mulsinot citi dati – jaunu uzņēmumu skaita, samaksāto nodokļu un IKP pieaugums. «Ja jau valstī ir ekonomiskā izaugsme - kaut vai neliela, bet sociālā nodokļa maksātāju darbinieku skaits sarūk, tad kaut kas īsti kārtībā nav,» secina A. Lasmanis. Viņš īsti nespējot noticēt, ka tieši pērn cilvēki būtu sākuši pāriet uz pelēko sektoru. «Dati par to, ka nelegālā nodarbinātība pēkšņi būtu uzplauksi, nav manīti,» prāto A. Lasmanis. Viņš piemetina, ka publiskajā telpā visu laiku tiek «rullēts sauklis – trūkst darbinieku», bet realitātē sociālā nodokļa maksātāju skaits sarūk. «Te kaut kas nav saprotams, vēl jo vairāk, ja šis nodokļu maksātāju kritums var atsaukties arī uz izmaksām,» norāda A. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eksperts: nebrīnītos, ja minimālās algas saņēmējs pērn spēja atļauties mazāk nekā 2002. gadā

Daiga Laukšteina, Māris Ķirsons, 04.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nopelnītu 611 eiro pēc nodokļu nomaksas, ko patlaban vidēji mēnesī saņem pilna laika nodarbinātais, 2002. gadā būtu jāstrādā 3,5 mēnešus. Tomēr pirktspēja liedz ticēt veiksmes stāstiem par labklājības pieaugumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā darba ņēmēju iezīmēto pieaugošās darba samaksas tendenci akcentē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kā arī bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs un LTRK eksprezidents Andris Lasmanis.

«Būtiskākais ir nevis tas, cik cilvēks saņem, bet gan tas, ko par saņemto algu var nopirkt. Šo aspektu kaut kādu iemeslu dēļ «aizmirst» ne tikai politiķi, bet arī citādi «straujās ekonomiskās augšupejas apdziedātāji», bazūnējot par vareniem panākumiem iedzīvotāju labklājības celšanā,» tā situāciju komentē A. Lasmanis. Viņš atgādina, ka var jau ar administratīvām metodēm palielināt minimālo algu, bet jautājums – vai tā rezultātā cilvēks var nopirkt vairāk kilogramu maizes, kartupeļu? «Varbūt, samaksājot komunālos rēķinus, var kaut vai reizi doties uz restorānu?» jautājumus kā no pārpilnības raga ber A. Lasmanis. Viņaprāt, lai adekvāti novērtētu ienākumu pieaugumu ir jāvērtē tieši pirktspēja. «Deviņdesmito gadu sākumā par vienu latu varēja iegādāties, šķiet, pat vairāk nekā piecus maizes kukuļus, bet cik par 1,42 eiro šodien var iegādāties tāda paša svara un kvalitātes kukuļu? Cik maksāja komunālie pakalpojumi, piemēram, par 50 m2 dzīvokli Rīgā toreiz un cik – tagad? Atbildi katrs var ieraudzīt savos rēķinos un vienlaikus arī atziņā, ka naudas vērtība Latvijā piedzīvo pamatīgu kritumu jeb inflāciju. Diemžēl lielākoties mazo algu saņēmēji vienmēr ir pretējā situācijā, kur izdzīvošanas minimuma izmaksu, piemēram, par pārtiku un komunālajiem maksājumiem, pieaugums ir straujāks par algas pieaugumu,» norāda A. Lasmanis. Viņš nebrīnītos, ja minimālās algas saņēmējs pērn spēja atļauties mazāk nekā, piemēram, 2002. gadā. «Jā, jā mobilo tālruņu un citas elektronikas un elektrotehnikas, kā arī citu Āzijā ražotu preču (piemēram, apģērba) cenas ir pamatīgi kritušās, taču tās ir ilgtermiņa lietošanas, nevis ikdienas patēriņa preces un pakalpojumi, kuru cenas ir sekojušas pretējai tendencei. Pameklējiet vecus čekus un paskatieties, cik maksāja viena litra 2% piena paka piemājas veikalā pērn un tajā pašā 2002. gadā,» aicina J. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi 2021. gadā nodarbināja 709 595 strādājošos, kas ir par 64 179 jeb 8,3% mazāk nekā 2014. gadā, salīdzinoši strauji nodarbināto skaits sarucis pēdējo gadu – Covid-19 pandēmijas laikā.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem. Latvijā reģistrētajos uzņēmumos pērn bija nodarbināti teju 710 tūkstoši strādājošo, kas ir par 2% mazāk nekā 2020. gadā, liecina VID sniegtā informācija. No tiem 12% bija nodarbināti mazumtirdzniecības sektorā. Otra darbinieku skaita ziņā ietilpīgākā nozare 2021. gadā bijusi veselības aizsardzība.

“Nodarbināto skaita kritums par vairāk nekā 64 000 astoņu gadu laikā ir milzīgs, un tas ir sava veida jautājums par to, kas un kā notiek valstī,” pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, nodarbināto skaita sarukuma iemesli uzņēmumos ir jāmeklē Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2021. gada ekonomikas prognozēm pandēmijas zīmogs

Māris Ķirsons, Monta Glumane, Jānis Goldbergs, 05.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads daudziem uzņēmumiem būs izaicinājumu pilns laiks – kā uzdevums ar daudziem nezināmajiem, kura risināšanā būs jāspēj ātri reaģēt uz radušos situāciju.

Vairākām nozarēm — tūrismam, viesnīcām, sabiedriskajai ēdināšanai, sabiedriskajam transportam – 2021. gads būs ļoti sarežģīts, tā laikā var būt arī iespaidīgs kritušo apmērs. Ir nozares, kuru uzņēmumi uz 2021. gadu raugās kā uz iespēju laiku un prognozē izaugsmes gadu, piemēram, kūdras nozare.

Ļoti neprognozējams laiks, jo pārmaiņas jebkurā virzienā var īstenoties ikvienā brīdī, tā 2021. gada prognozi iezīmē bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka 2020. gada pēdējās nedēļas un 2021. gada pirmās nedēļas būs identiskas. Situācija varot mainīties, plašumā vēršoties vakcinēšanai pret Covid-19 gan Latvijā, gan Eiropā, gan visā pasaulē. “Ne jau tikai Eiropā, bet arī pašmāju politiķu lemtais, piemēram, par nodokļiem,” uz jautājumu par to, kas ietekmēs mazo biznesu, atbild A. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju pirktspējas palielināšanai labāks instruments par minimālās algas palielināšanu ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana.

Tādu viedokli pauda vairums DB aptaujāto uzņēmēju. Viņu vidū gan nebija vienprātības par to, cik liels paalielinājums ir ekonomiski motivēts un pamatots. Daļa uzskata, ka 40 eiro minimālās algas pieaugums ir pārāk straujš un tas veicinās zemāk atalgoto darbavietu izzušanu, darbinieku pārformēšanu uz «nepilnu darba laiku – 6 vai 7 stundām, daļēji arī pakalpojumu un atsevišķu preču cenu kāpumu. Savukārt citi pauda pretēju viedokli, jo tādējādi sarukšot ēnu ekonomikas apmēri un cilvēku ienākumi tuvošoties Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Tiek uzsvērts, ka būtu jāatrod zelta vidusceļš – minimālā alga jāpaaugstina, taču tā, lai tā nenodarītu kaitējumu tautsaimniecībai un cilvēki nedotos peļņā uz ārzemēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai par darījumu virs 200 Ls, nevis par dažiem latiem vai santīmiem ar dalībnieku, valdes locekli vai tā radinieku būs vajadzīgs dalībnieku sapulces lēmums

To paredz Saeimas Tautsaimniecības komisijas sagatavotie grozījumi Komerclikumā. Pēc tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikuma, mazkapitāla SIA ar vairākiem dalībniekiem dalībnieku pilnsapulces lēmums par darījumu ar kādu dalībnieku vai tā radinieku būs nepieciešams, ja darījumu summa pārsniegs vienu desmitdaļu no 2000 Ls pamatkapitāla SIA - tātad 200 Ls.

Jāatgādina, ka sākotnēji piedāvātā grozījumu redakcija paredzēja vairāku dalībnieku mazkapitāla SIA dalībnieku pilnsapulces lēmumu par darījumiem 0,06 Ls (vēlāk - 0,11 Ls apmērā) ar kādu dalībnieku vai tā pirmās pakāpes radinieku. Vairāki DB aptaujātie mazkapitāla SIA līdzīpašnieki apsveica šādu Saeimas komisijas lēmumu un cer, ka to atbalstīs arī Saeimas deputātu vairākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kiprā aizturēts Jūrmalgeitā notiesātais uzņēmējs Milušs

LETA, 07.08.2017

Germans Milušs tiesas sēdē, kurā izskata kukuļošanas krimināallietu 2007. gada janvārī.

Foto: Lauris Nagliņš, LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiprā aizturēts Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs, secināms no Kipras ziņu aģentūras CNA vēstītā.

Latvijas Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apliecināja, ka no 2007.gada 23.aprīļa starptautiskajā meklēšanā izsludinātais Milušs aizturēts Larnakā un tagad Latvijas Ģenerālprokuratūra kārtos formalitātes, lai panāktu viņu izdošanu un nogādāšanu Latvijā. Šādos gadījumos fiziski ar personas nogādāšanu Latvijā nodarbojas Valsts policija.

Pievienota 3. rindkopa

Latvijas Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina aģentūrai LETA teica, ka Ģenerālprokuratūras Starptautiskā sadarbības nodaļa tuvākajā laikā iesniegs izdošanas lūgumu Kipras Tieslietu ministrijai attiecībā uz minētās personas izdošanu sprieduma izpildei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Supliful divu gadu laikā sasniedz gandrīz 5 miljonu eiro apgrozījumu

Db.lv, 07.02.2024

"Supliful" līdzdibinātāji Rihards Pīks (no kreisās), Rūdolfs Janītis un Mārtiņš Lasmanis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums "Supliful", kas nodarbojas ar kosmētikas, uztura bagātinātāju un pakotās pārtikas produktu ražošanu un piegādi pēc pasūtījuma, apkopojis datus par 2023. gadu, kas liecina, ka, piemēram, ieņēmumi ir auguši 5,6 reizes, sasniedzot 4,72 miljonus dolāru.

Salīdzinājumam gadu iepriekš tie nebija pat viens miljons dolāru. Savukārt “Supliful” platformas lietotājiem 2022. gadā izdevies pārdot preces 1,42 miljonu dolāru apmērā, bet pagājušajā gadā 5,4 reizes vairāk - 7,27 miljonu dolāru apmērā.

Kopumā, izmantojot “Supliful” platformu, 2023. gadā ir pārdoti 225 000 preču vienību. Vienam platformas lietotājam pat izdevies pārdot produktus vairāk kā viena miljona dolāru vērtībā.

""Supliful" strādā kopš 2021. gada rudens. Investīcijās esam piesaistījuši tikai 3 miljonus dolāru. No tiem 1,9 miljoni ir ieguldījumi kapitālā un 1,1 miljons ir aizdevums. Ar minimālu ieguldījumu mārketinga aktivitātēs mums ir izdevies pārliecināties par produkta nepieciešamību tirgū. Mums ir izdevies augt ļoti strauji, pierādot arī biznesa modeļa dzīvotspēju. Un šo tendenci plānojam turpināt arī 2024. gadā. “Supliful” mērķis šogad ir kāpināt apgrozījumu vēl 10 reizes," saka uzņēmuma "Supliful" līdzdibinātājs Mārtiņš Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Japānas tirgū ar koka logiem

Māris Ķirsons, 18.06.2019

SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ražotie koka logi un bīdāmās sistēmas tiek realizētas ne tikai Zviedrijas, Norvēģijas, bet arī Japānas tirgū; lai efektivizētu ražošanu, SIA Arbo Windows investēs divus miljonus eiro.

Uzņēmums piecos gados ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, kas noticis tieši sekmīga darba rezultātā ar produkcijas pircējiem ārvalstīs. 2018. gadā SIA Arbo Windows neto apgrozījums sasniedza nepilnus sešus milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 3,9 milj. eiro nozīmē 53% lielu pieaugumu, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu kāpums jau ir 2,7 reizes. Šogad, pēc SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētāja un līdzīpašnieka Jāņa Lasmaņa sacītā, prognozētie ienākumi būs ap septiņiem milj. eiro.

Sertifikācijas nianses

Tas, ka Ventspilī ražotie logi tiek sekmīgi eksportēti uz Zviedriju, Norvēģiju un nedaudz arī uz Lielbritāniju, ir labi, bet pārsteidzoši, ka ostas pilsētā strādājošā ražotne savu produkciju sekmīgi realizē uzlecošās saules zemē. «Pērn uz Japānu eksportējām logus un bīdāmās sistēmas aptuveni 0,6 milj. eiro apmērā (aptuveni 10% no kopējā neto apgrozījuma), bet šogad šis ienākumu līmenis būs lielāks,» stāsta J. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Īpašnieki miruši, bet biznesa struktūras juridiski joprojām dzīvas

Māris Ķirsons, 21.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik ir nelikvidētas zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, kā arī viena dalībnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru īpašnieks ir miris.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Pašlaik Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nedaudz vairāk kā 24 tūkstoši aktīvu zemnieku saimniecību, tomēr, analizējot šo saimniecību īpašniekus, redzam, ka 14% gadījumu to īpašnieki ir miruši. Vēl lielāks mirušo īpašnieku īpatsvars ir zvejnieku saimniecībām – 20%. Savukārt šobrīd aktīvo individuālo uzņēmumu vidū mirušo īpašnieku īpatsvars ir 19,6%.

Jautājumi ir, bet atbilžu nav

“Tie ir iespaidīgi rādītāji, kas vairāk rada jautājumu nekā atbilžu,” savu pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, jaunajai valdībai būtu lietderīgi papētīt šos skaitļus un saprast, kur ir problēmas sakne. “Var būt ļoti daudz iemeslu, kāpēc ir situācija, kad īpašnieks ir miris, bet cits neviens viņa vietā nav stājies. Proti, mantojuma lieta var prasīt ne tikai mēnešus, bet pat gadus, it īpaši, ja potenciālo mantinieku vidū ir strīdi, tikpat labi var būt pretēja situācija, kad mirušajam īpašniekam ir parādsaistības, kuras neviens nevēlas uzņemties maksāt, un tāpēc mantojuma lieta pat netiek atvērta,” uz lūgumu minēt kādus iespējamos iemeslus atbild A. Lasmanis. Viņš arī iesaka būtu uzmanīgiem ar šo biznesa subjektu likvidāciju. “Ja mantojuma lieta ir atvērta, tad valsts struktūrām nevajadzētu steigties ar to likvidēšanu (izslēgšanu no reģistra), jo tad var rasties situācija, kad vispirms likvidē un pēc tam būtībā tieši to pašu reģistrē no jauna atkārtoti, tādējādi ieguvēja būs valsts, kura saņems attiecīgās valsts nodevas un pildīs valsts maku, bet ierēdņi varēs atskaitīties par padarīto darbu,” iesaka A. Lasmanis. Viņaprāt, tiem biznesa subjektiem, kuru mirušajiem īpašniekiem mantojuma lietas noteiktā laikā nav atvērtas, gan varētu piemērot piespiedu izslēgšanu no reģistra. “Tas ir uzdevums mūsu gudrajām valstssievām un valstsvīriem,” uz jautājumu, kam tas būtu jādara, atbild A. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Daļa personu, kurām reģistrēta maksātnespēja, iepriekš bijusi saistītas ar uzņēmējdarbību

Žanete Hāka, 25.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - Lielbritānijas Debenhams problēmas Latvijas veikalu neietekmēs

Žanete Hāka, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas lielveikalu tīkla Debenhams problēmas Latvijas uzņēmumu neietekmē un veikals turpina strādāt, portālam DB pastāstīja Debenhams Baltics zīmola menedžeris Ivars Plaudis – Lasmanis.

«No Lielbritānijas 9.aprīlī, saņēmām oficiālu informāciju, ka uzņēmumam ir mainījušies īpašnieki. Debenhams PLC, kas līdz šim bija biržā kotēts holdinga uzņēmums, nozīmētie administratori pārdeva uzņēmumu lielāko kreditoru izveidotai grupai – Celine Newco 1 Ltd. Savukārt Debenhams Retail Ltd, kas ir atbildīgs par ikdienas operatīvā darba nodrošināšanu, jauno īpašnieku vadībā turpina strādāt tāpat kā līdz šim. Kā oficiālā vēstulē presei norādīja Debenhams valdes priekšsēdētājs Terijs Dadijs (Terry Duddy), uzņēmumā jaunie īpašnieki ir investējuši papildu līdzekļus, kas ļaus īstenot apgrozījuma plānus un nodrošināt jau iecerētos projektus, kas attiecas uz zīmola attīstību un restrukturizāciju. Vienīgais sarūgtinājums šajā situācijā ir tas, ka līdzšinējie akciju turētāji zaudē savu ieguldīto naudu,» norāda I. Plaudis-Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Deputātu Lasmani vaino negodprātīgā ziedojumu vākšanā

Egons Mudulis, 12.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vai iedzīvotājiem jāziedo nauda zupas virtuvei, par kuru līdzekļi jau tiek segti, vai paša Madara kabatai?» parlamentārieša godaprātu apšauba Elejas pagasta iedzīvotājs Jānis Andersons medijiem izsūtītā paziņojumā.

Ja šim kungam ir radušās bažas, varam satikties un izrunāties, visas bažas kliedēt piedāvā Saeimas deputāts (Vienotība) un Jelgavas novada atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Madars Lasmanis. Viņa vadītajai biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, tai veiktie ziedojumi un līdzekļu izlietojums ir redzams gada pārskatā. Vienīgais atalgotais darbinieks esot grāmatvedis, aizdomas par saziedoto līdzekļu bāšanu kabatā noraida deputāts, piebilstot, ka nelielus līdzekļus šim mērķim katru mēnesi ziedojot arī pats.

Naudas vākšana zupas virtuvei nav arī priekšvēlēšanu gājiens, jo Jelgavas novada atbalsta biedrība darbojas jau pusotru gadu, pārmetumus noraida M. Lasmanis. «Vai tad deputāti, kas piedalās politiskajos procesos, nevar būt sabiedriski aktīvi?» viņš retoriski vaicā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas prokuratūra saņēmusi informāciju no Kipras, ka šajā valstī Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs uz tiesas sēdi nav ieradies un viņš izsludināts meklēšanā.

No Kipras galvaspilsētas Nikosijas starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols saņemta informācija, ka Milušs 5.septembrī uz tiesas sēdi neieradās, līdz ar ko attiecībā uz viņu pieņemts nacionālais apcietinājuma lēmums un izsludināta viņa nacionālā meklēšana, aģentūrai LETA pastāstīja prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Tas nozīmē, ka Milušs tagad tiek meklēts gan Kipras līmenī, gan starptautiskā līmenī.

Iepriekš 7.septembrī un 8.septembrī nozīmētās tiesas sēdes ir atceltas.

Miluša advokāte Latvijā Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA atbildēja, ka Miluša aizstāvību Kiprā īsteno šīs valsts advokāts un visi jautājumi par klienta situāciju Kiprā ir adresējami viņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu strīdā ar bijušo iestādes prezidentu Ilmāru Rimšēviču par vairāk nekā 151 000 eiro piedziņu, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Rīgas rajona tiesa Siguldā 6.novembrī par labu Rimšēvičam minēto summu no Latvijas Bankas piedzina kā neizmaksāto darba algu aptuveni gadu ilgajā laika periodā, kurā Rimšēvičs bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns raidījumu informējis, ka centrālā banka pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par nepamatotu, tāpēc ir pārsūdzējusi to otrajā instancē - Rīgas apgabaltiesā.

Kā iepriekš pastāstīja abu pušu advokāti, Rimšēvičs bija vērsies Rīgas rajona tiesā pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa (EST) atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST toreiz norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaķusalā uz dienvidiem no Salu tilta plānots uzbūvēt trīs augstceltnes - divas dzīvojamās ēkas un vienu viesnīcu, otrdien Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē sacīja viens no projekta attīstītājiem uzņēmējs Jānis Lasmanis.

Zemesgabals 13 833 kvadrātmetru platībā, uz kura plānots veikt apbūvi, atrodas starp Salu tiltu un zemesgabaliem, uz kuriem vērienīgu apbūvi plāno SIA «Merks» piederošā SIA Zaķusala Estates. Zemesgabala īpašnieki ir Lasmanis un vēl trīs fiziskas personas.

Būvprojektu minimālajā sastāvā konceptuāli ir atbalstījusi Rīgas pilsētas būvvalde.

Projektētāju SIA «DEI arhitekti» pārstāvis arhitekts Ernests Cerbulis informēja, ka plānotas divas dzīvojamās ēkas 24 stāvu augstumā un nedaudz zemāka viesnīcas ēka, kura atradīsies vistālāk uz dienvidiem no Salu tilta.

Kopējā apbūves platība ir plānota 64 428 kvadrātmetri. Iecerēts, ka kompleksā būs 194 dzīvokļi, 294 viesnīcas numuri, 365 autostāvvietas. Kompleksā plānoti dzīvokļi 70-90 kvadrātmetru platībā, kuriem visiem paredzēts skats uz ārpusi, proti, neviena plakne nebūs pavērsta pret Salu tiltu, samazinot trokšņu līmeni. Iecerēts saglabāt arī esošo koku barjeru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts 2021. gada budžetā prognozētā ekonomiskā izaugsme balstās uz cerībām par koronavīrusa vakcīnu, kas padzītu pandēmiju no tautsaimniecības ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē, un tas ir galvenais stūrakmens nodokļu ieņēmumu optimismam nākamajā gadā.

Saeimā ir akceptēts 2021. gada valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns. Lai arī domas par dažādu nodokļu ieņēmumu optimisma līmeni atšķiras, tomēr tiek paustas cerības, ka, atšķirībā no 2020. gada, nākamgad nodokļu ieņēmumu prognozes piepildīsies.

“Ceru, ka nodokļu ieņēmumu prognozes piepildīsies un Latvijas valstij nenāksies pieņemt kādus skarbus, biznesam un cilvēkiem nepatīkamus lēmumus,” uzsver bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš atzīst, ka tik neprognozējama situācija, kāda ir pašlaik, nav pieredzēta. “Kurš var prognozēt, kāda situācija būs pēc trijiem vai sešiem mēnešiem, nemaz nerunājot par 12 vai 18, vai 24 mēnešiem? Šodien var kaut ko prognozēt ar augstu ticamības pakāpi tikai dažām dienām vai labākajā gadījumā nedēļai vai dažām, bet ne jau gadam, diviem vai trijiem,” uz jautājumu par prognozēm atbild A. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru