Slavenajos ASV azartspēļu galvaspilsētas Lasvegasas spēļu namos varētu tikt aizliegta ieeja ar tehnoloģiju kompānijas Google topošajām paplašinātās realitātes Google Glass brillēm.

Lasvegasas kazino īpašnieki pavēstījuši, ka šādas brilles varētu palīdzēt krāpniekiem negodīgi uzvarēt kāršu spēlēs, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi. Gadījumā, ja Lasvegasas spēļu nami pieņems šādu lēmumu, to apmeklētājus varētu sagaidīt pārmeklēšana, lai nepieļautu ierīces ienešanu kazino telpās. Savukārt, ja klients atteiksies pieciest pārmeklēšanu, kazino sola viņam izsaukt taksometru, kas to aizgādās līdz viesnīcai.

Jau patlaban vairākos Lasvegasas spēļu namos aizliegtas video un audio ierakstīšanas ierīces, tostarp arī viedtālruņu izmantošana.

ASV Nevadas štata izklaides un viesnīcu kompānijas MGM Resorts International pārstāvji medijam NBC skaidrojuši, ka koncernam piederošajās kazino telpās drošības dienesta darbinieki apmeklētājiem neļauj fotografēt. Jaunais Google produkts apsardzei problēmas nesagādāšot, jo viņi jau vairākus gadus ir pieraduši meklēt miniatūras kameras, kas paslēptas dažādos sadzīves produktos un var tikt izmantotas apmeklētāju slepenai filmēšanai.

ASV pilsētā Lasvegasā svētdienas vakarā (pirmdien pēc Latvijas laika) apšaudē brīvdabas kantrimūzikas festivālā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki un vairāk nekā 400 cilvēki pēc apšaudes nogādāti slimnīcās, bet uzbrucējs, acīmredzot, nošāvies, paziņojusi policija un vēsta mediji.

Lasvegasas policijas sniegtā jaunākā informācija liecina, ka slimnīcās pēc apšaudes nogādāti aptuveni 406 cilvēki. Taču vēl nav skaidrs, vai šo cilvēku vidū minēti arī tie ievainotie, kas vēlāk slimnīcās tika pasludināti par mirušiem.

Iepriekš policija ziņoja, ka ievainoti aptuveni 200 cilvēki.

Uzbrucējs atklāja uguni no automātiskā ieroča uz festivāla "Route 91 Harvest" apmeklētājiem no līdzās esošās viesnīcas "Mandalay Bay Hotel and Casino". Brīdī, kad sākās apšaude, uzstājās dziedātājs Džeisons Aldīns.

Uz festivālu bija ieradušies apmēram 40 000 apmeklētāji, pūlī izcēlās panika un daudzi metās bēgt.

Jaunākā informācija liecina, ka uzbrucējs pats atņēma sev dzīvību, pirms policisti sasniedza viesnīcas "Mandalay Bay Hotel and Casino" 32.stāvu, no kurienes viņš šāva uz festivāla apmeklētājiem, paziņoja Lasvegasas policijas priekšnieks Džozefs Lombardo.

Vairāki ASV Vispārējo pakalpojumu administrācijas (General Services Administration) vadošie darbinieki iesaistīti skandālā par 822 tūkstošu ASV dolāru vērtām izklaidēm Lasvegasā, kur tika plānota mācību konference, vēsta Businessinsider.com.

Minētajā «darba braucienā» Lasvegasā administrācijas darbiniekus izklaidēja klauns, telepāts, tāpat pasākuma ietvaros norisinājās dīvaina balvu pasniegšanas ceremonija, kurā tika izsmiets prezidents Baraks Obama.

Savukārt viens no administrācijas vadītājiem, kas palīdzējis plānot konferenci Lasvegasā, Džefrijs Nīlijs (Jeffery Neely), par šo gadījumu atteicās liecināt Kongresā. Viņš atsaucās uz savām tiesībām neliecināt sevi apsūdzošā lietā.

Pēc tam, kad atklātībā nonāca «konferences» pārmērības, Dž. Nīlijs tika nosūtīts atvaļinājumā, un patlaban saistībā ar minēto Lasvegasas braucienu notiek kriminālizmeklēšana, vēsta Washington Post.

Lasvegasas atpūtas kompleksa Palms Casino Resort renovācijā ieguldīs 620 miljonus eiro, kas ir lielākā summa pilsētas vēsturē, par kādu renovēta ēka, raksta Business Insider.

2016.gadā kompleksu iegādājās miljardieri – mākslas kolekcionāri Franks un Lorenzo Fertittas par 312,5 miljoniem dolāru. Kopš tā laika viņi investējuši viesnīcā 40 tūkstošus dolāru par divstāvu numuriem, 3 miljonus – skotu viskija glabātuvē, lobija bārā un iegādājušies daudzus mākslas darbus.

«Pabeidzot 620 miljonu dolāru renovāciju, Palms tiks pilnībā pārveidots un kļūs par vienu no Lasvegasas apmeklētākajiem galamērķiem,» uzsver kompleksa pārstāvis Džons Grejs.

Viena nakts Palms numuriņā maksā sākot no 139 dolāriem.

Viesnīcā izvietotas četras cilvēkveidīgas skulptūras, ko veidojis Bruklinas mākslinieks Dastins Jellins un katra no tām maksā 150 tūkstošus dolāru. Tāpat tajā atrodas miljoniem dolāru vērti Endija Vorhola, Damiena Hērsta, Žana Mišela Baskjē stila darbi.

Ņemot vērā, ka ir krīze, pagaidām neviens neko Lucavsalā nebūvēs, tā, vērtējot izskanējušo informāciju par ieceri šajā vietā būvēt lielu atpūtas un kazino centru, intervijā aģentūrai BNS sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš klāstīja, ka nav dzirdējis ne par vienu investoru, kas Lucavsalā būtu gatavs iet ar reāliem projektiem.

Investoram mūsdienu pasaulē ir ļoti plašas ieguldījumu iespējas, kur var iegādāties arī to kompāniju akcijas, kas savu darbību saista ar visai cilvēcei vai konkrētam indivīdu pulciņam piemītošiem netikumiem un vājībām. Šādu kompāniju vidū var izcelt ieroču, alkohola, tabakas un azartspēļu uzņēmumus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pieejamā informācija gan liecina, ka, piemēram, tā saucamā «Netikumu fonda» (agrāk Vice Fund, tagad Barrier Fund) daļas vērtība kopš šā gada sarukusi par 0,7%, kas nav diez ko spīdošs rādītājs. ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 50 indeksa vērtība šajā pašā laikā palielinājusies par 4,3%.

Jāpiebilst, ka minētais fonds iegulda ap 50 grēku biznesa kompāniju akcijās.

Makao faktors

Jāpiebilst gan, ka situācija ir ļoti atšķirīga, ja izvērtē dažādus grēku biznesa vērtspapīrus, kur kopējo dinamiku pabendē kazino kompāniju akciju cenu kritums. Pirms kāda laika Ķīnu satricināja ziņas, ka valsts izvērsīs cīņu ar korupciju un naudas atmazgāšanu, kas sevišķi smagi iedragāja valsts administratīvā reģiona Makao kazino biznesu (ieņēmumi tur esot kritušies aptuveni par trešo daļu), ziņo Bloomberg. Jau rakstīts, ka šis reģions līdz ar to, ka tā ir vienīgā vieta Ķīnā, kur legāli var nodarboties ar kazino biznesu, pēdējo gadu laikā piedzīvojis galvu reibinošu izaugsmi, un aplēses liecina, ka azartspēļu apgrozījums Makao jau vairāk nekā astoņas reizes pārsniedz ASV Lasvegasas apgrozījumu (vēl 2007. gadā Makao un Lasvegasas azartspēļu ieņēmumi bija aptuveni vienādi). Tajā savu darbību bija izvērsušas arī pašas lielākās rietumvalstu kazino kompānijas, kuru akciju vērtība jau kādu laiku faktiski ir brīvajā kritienā.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 132,526 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,4% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kad banku peļņa bija 146,339 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2022.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 265,332 miljonus eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi bija 28,677 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 19,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 159,45 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,7% - līdz 45,292 miljoniem eiro.

2022.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 26,299 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 995,892 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 574,84 miljonus eiro, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi bija 64,133 miljonu eiro apmērā, kas arī ir pieaugums 2,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 168,42 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,1% - līdz 48,976 miljoniem eiro.

2023.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,234 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 470,336 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,705 miljardus eiro.

Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gadā veidoja 1,32 miljardus eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 225,633 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 4,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 325,838 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2022.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,3% - līdz 92,775 miljoniem eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,258 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 554,022 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,704 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem 2023.gada beigās bija 15,637 miljardi eiro, kas ir par 1,5% jeb 224,193 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 52,321 miljona eiro apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.

Pērn banku sektora kopējā peļņa bija 150,375 miljoni eiro, tostarp pirmajā ceturksnī banku sektora peļņa veidoja 17,438 miljonus eiro.

2021.gada marta beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 25,43 miljardus eiro, kas ir par 4,7% jeb 1,134 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās, kad banku sektora kopējais aktīvu apmērs veidoja 24,296 miljardus eiro.

Banku sektora kopējais kredītportfelis 2021.gada marta beigās bija 20,792 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,6% jeb 1,102 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gada beigās. Tai skaitā iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs šogad marta beigās veidoja 17,572 miljardus eiro, kas ir par 3% jeb 509,316 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 325,046 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2022.gadā veidoja 616,278 miljonus eiro, kas ir par 16,3% vairāk nekā 2021.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 54,374 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 14,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 322,954 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2021.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 5,5% - līdz 94,245 miljoniem eiro.

2022.gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,743 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,6% jeb 2,44 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja kopumā 25,303 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 15,663 miljardi eiro, kas ir par 6,9% jeb 1,009 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 143,358 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 260,14 miljonus eiro, kas ir par 97% vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 25,27 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 59,9%.

SVF: Solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas reputāciju 

Nesen ieviestā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas kā stabilas valsts...

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 79,772 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 4,7% - līdz 22,728 miljoniem eiro.

2023.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,367 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% jeb 337,627 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,705 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad marta beigās bija 15,53 miljardi eiro, kas ir par 0,8% jeb 133,076 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 13,046 miljardus eiro, kas ir par 0,8% jeb 100,52 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 6,001 miljardu eiro, kas ir par 0,2% jeb 9,484 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 6,229 miljardus eiro, kas ir kritums par 1,9% jeb 122,775 miljoniem eiro, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumos izsniegti 3,446 miljardi eiro, kas ir par 0,9% jeb 31,456 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Savukārt noguldījumos bankas marta beigās bija piesaistījušas 22,562 miljardus eiro, kas ir par 2,3% jeb 542,436 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada beigām sarucis par 2,1% jeb 417,802 miljoniem eiro un marta beigās bija 19,118 miljardi eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs pirmajā ceturksnī samazinājies par 1,1% jeb 116,33 miljoniem eiro, šogad marta beigās veidojot 10,226 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 4,1% jeb 290,466 miljoniem eiro, sasniedzot 7,304 miljardus eiro.

Latvijas Bankas dati arī liecina, ka piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2023.gada marta beigās bija 89,25% (2022.gada beigās - 88,8%), kredītos nebanku klientiem - 89,81% (90,18%), bet nebanku klientu noguldījumos - 90,95% (89,88%).

2022.gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējā peļņa bija 67,931 miljons eiro, bet pagājušajā gadā kopumā - 321,718 miljoni eiro.

Augusi investoru nepatika pret ieroču kompāniju vērtspapīriem

Pēc nesenās apšaudes skolā Floridā ASV ar jaunu intensitāti aizsākušās runas par ieroču kontroles pastiprināšanu. Pašlaik izskatās, ka šajā ziņā seko arī daži reāli darbi, kas likuši strauji sarukt populārāko ASV ieroču ražošanas kompāniju akciju cenām.

Tādējādi akciju mijēju reakcija pēc šiem traģiskajiem notikumiem ir krietni vien atšķirīga, ja salīdzina ar citiem līdzīgiem gadījumiem. Piemēram, reaģējot uz notikumiem pagājušā gada ASV Lasvegasas masu šaušanā, kas laupīja vairāk nekā pussimta cilvēku dzīvību, šaujamieroču kompāniju akciju vērtības īslaicīgi pat palielinājās. Parasti pēc masu šaušanām pieaug sabiedrības spiediens noteikt stingrākus ieroču kontroles noteikumus, kas rada zināmu investoru satraukumu. Tālākā notikumu gaita gan tradicionāli paredz, ka šādas vēlmes iestrēgst Vašingtonas politiskajos gaiteņos. Savukārt tam tāpat ir ietekme uz tiem, kuru īpašumā jau ir ieroči, un tiem, kuri vēl tikai grib tos iegādāties. Šī sabiedrības daļa tad attiecīgi šādos brīžos steidz uz šaujamieroču veikaliem, lai papildinātu savus krājumus, baidoties no tā, ka nākotnē ieročus iegādāties būs daudz sarežģītāk. Rezultātā tas noved pie lielāka pieprasījuma pēc šaujamajiem un attiecīgi – lielākiem šādu kompāniju ieņēmumiem. Daudzi pēc šādiem traģiskiem notikumiem lemj iegādāties ieročus papildu pašaizsardzības nolūkiem, uz ko tad pēdējā laikā ļoti ātri steidz likt likmi arī investori.

Otrdien Lasvegasas lidostā aizdegusies aviokompānijas British Airways pasažieru lidmašīna, liekot apkalpei apturēt pacelšanos un evakuēt pārbiedētos pasažierus. Septiņi cilvēki incidentā guvuši vieglus ievainojumus.

Lidmašīnā Boeing 777 uz Londonu atradās 159 pasažieri un 13 apkalpes locekļi, kad aizdedzies tās kreisais dzinējs. Pasažieri evakuēti uz skrejceļa pa piepūšamajiem trapiem un ar autobusu nogādāti lidostā.

Ugunsgrēku ātri apdzēsa ugunsdzēsēji, kas kopā ar citiem ārkārtas dienestiem ieradās pie degošās lidmašīnas.

Pasažieri ziņo, ka lidmašīnā bijusi panika un kliegšana un sociālajos tīklos izlikuši fotogrāfijas un video, kuros redzama liesmu un dūmu mutuļu apņemta lidmašīna.

Populārā video straumēšanas pakalpojuma ienākšana Latvijā pārāko viļņošanos uzreiz neizraisīs, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ASV kompānija Netflix šonedēļ Lasvegasas Patērētāju elektronikas šova ietvaros savā globālajā kartē ir iezīmējusi arī Latviju. Saprotams, ka mēs esam ļoti mazs globālās video straumēšanas biznesa mērķis starp kopumā veselām 130 papildu valstīm, kurās savu klātbūtni kopš trešdienas ir pieteikusi Netflix. Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis DB komentē, ka «Latvijas uzņēmumiem jau šodien reāli ir jākonkurē globālā tirgū ar spēlētājiem, kuriem ir pieejami milzīgi resursi, un šī konkurence pieaugs ļoti strauji. Netflix ienākšana Latvijas tirgū to uzskatāmi demonstrē».

Centrālās bankas, īstenojot savas monetārās politikas, globālos finanšu tirgus ir padarījušas par monolītiem kazino, uzskata parāda vērtspapīru guru Bils Gross.

Kā raksta MarketWatch, pēdējā pārskatā eksperts norāda, ka Japānas Bankas nesenais lēmums piemērot 10 gadu valdības parādzīmēm 0% ienesīgumu un Eiropas Centrālās bankas vadītāja Mario Dragi izteicieni, ka banka ir gatava darīt visu, kas nepieciešams, lai paaugstinātu ārkārtīgi zemo eirozonas inflāciju, ir izveidojusi kazino līdzīgu atmosfēru tirgos.

«Mūsu finanšu tirgi ir kļuvuši par Lasvegasas vai Montekarlo kazino, kas paļaujas, ka neierobežotais, centrālo banku radītais kredītu piedāvājums var veiksmīgi atdzīvināt pasaules ekonomiku un stiprināt IKP izaugsmi,» uzsver eksperts.

Janus Capital Group pārvaldnieks jau ilgu laiku izsakās pret centrālo banku iejaukšanos un brīdina par iepludināto triljonu dolāru ietekmi uz ieguldītājiem, pensiju fondiem un lielajām bankām, ņemot vērā parādzīmju negatīvās procentu likmes.

Kazino industrija liek cerības uz Japānas tirgu

Japānā ilgstoši bijuši atļauti tikai atsevišķi azartspēļu veidi, piemēram, likmju likšana uz sporta sacensībām – jāšanu, motorsportu utt. Tiesa gan, nupat šīs valsts politiķi lēmuši atvērt šo zemi tradicionālajai kazino industrijai. Tas nozīmē, ka šajā gigantiskajā tirgū par papildu ieņēmumiem būs iespēja cīnīties starptautiskajiem kazino industrijas spēlētājiem. Vēl aptuveni pirms 15–20 gadiem varēja runāt, ka globālais azartspēļu centrs ir ASV ar Lasvegasu priekšgalā. Tomēr šobrīd nozares izaugsme meklējama Āzijā – sevišķi Ķīnas Makao reģionā un nu arī potenciāli Japānā.

Japānas premjera Šinzo Abes plāns pašlaik paredz trīs lielu kazino centru atvēršanu, lai stimulētu tūrismu un ekonomikas izaugsmi. Viņš mērķē 2030. gadā palielināt ārvalstu tūristu skaitu līdz 60 miljoniem (2017. gadā tie bijuši aptuveni 29 miljoni). Starptautiskie kazino grandi jau norādījuši, ka šajos centros investēs desmitiem miljardus ASV dolāru. Šajā pašā laikā ASV investīciju banka Morgan Stanley paredz, ka 2025. gadā Japānas kazino tirgus tiem ģenerēs ieņēmumus vismaz 15 miljardu ASV dolāru apmērā (tas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā Lasvegasas šīs industrijas pagājušā gada ieņēmumi). Notiekošais par labu var nākt arī šādu uzņēmumu akcijām.

Konflikts starp spēlmani, kurš kazino zaudējis 127 milj. USD, un uzņēmumu Harrah's Entertainment Inc., ko viņš apsūdz sazāļošanā ar alkoholu un narkotikām, tuvojas mierizlīgumam.

Kā ziņo The Wall Street Journal, strīds starp abām pusēm ilgst jau aptuveni gadu. Kazino uzņēmums apgalvo, ka spēlmanis Terenss Vatanabe joprojām kompānijai ir parādā 14,7 milj. USD. Savukārt T.Vatanabe vērsies pret Harrah's ar civilprasību, apgalvojot, ka viņš nevar būt atbildīgs par šīm parādsaistībām, jo kazino darbinieki mudināja viņu turpināt spēlēt azartspēles, lai gan bija skaidrs, ka viņš bija reibumā.

T.Vatanabe zaudējumu sērija tiek uzskatīta par lielāko Lasvegasas vēsturē. Uzņēmējs, kurš kļuva bagāts, pārdodot ģimenes viesību piederumu un biznesu, 2007. gadu lielākoties pavadīja, spēlējot azartspēles Lasvegasā.

Latvijas dzērienu ražotājs Latvijas balzams (LB) grasās paplašināties ASV tirgū un «īstenot tālejošus uzņēmuma eksporta plānus», pavēstījis LB valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš–Āboliņš.

Par šādu lēmumu paziņots pēc balvu saņemšanas ASV dzērienu nozares konkursos. Kopumā konkursā Sanfrancisko «World Spirits Competition 2014» un Lasvegasā «Wine & Spirits Wholesalers America» LB saņēma deviņas medaļas. Apbalvojumus saņēma Rīgas Melnais balzams, Rīgas Melnais balzams Element, Riga Black Vodka, Balzams ar upeņu garšu, kafijas liķieris Moka.

«Dalība Lasvegasas izstādē ir vērtīga ne tikai ar piecām atvestajām medaļām, bet arī ar vairākiem jauniem sadarbības projektiem, darbs pie kuriem jau ir aizsākts,» pauda G. Āboltiņš–Āboliņš.

Pašlaik ASV veido 2% no LB kopējā tiešā eksporta portfeļa. Uz ASV jau tiek eksportēts Rīgas Melnais balzams un Balzams ar upeņu garšu.«Mūsu ambīcija ir tuvāko gadu laikā šo īpatsvaru vairākkārtīgi palielināt,» pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Tirdzniecībā izlikta plaša savrupmāja Lasvegasā. Tai noteiktā pārdošanas cena ir 38 miljoni ASV dolāru, kas savrupmāju padara par dārgāko pārdošanā izlikto namu pilsētā, ziņo Business Insider.

Savrupmāja atrodas Palmspleisas (Palms Place) rajonā. Īpašuma platība, ieskaitot ārtelpas, ir aptuveni 2,3 tūkstoši kvadrātmetru, tādējādi savrupmājā vienlaikus var uzņemt piecus simtus cilvēku. Pilnībā mēbelētajā namā atrodama arī sporta zāle, āra kinoteātris un dīdžeja pults. Līdz ar māju tiek pārdota arī viena Salvadora Dalī glezna un viens Pablo Pikaso mākslas darbs.

Savrupmāju tirgo viesnīcu biznesā strādājošais Fils Malūfs (Phil Maloof). Malūfu ģimene iepriekš bija basketbola komandas Sacramento Kings kluba īpašnieki, kā arī ir vieni no Lasvegasas Palms Casino Resort atpūtas centra izveidotājiem.

Pēc pavisam neilga laika simtiem cilvēku apmeklēs Altaja Republiku, lai baudītu neaizmirstamas naktis neona gaismu izgaismotos kazino un luksusa viesnīcās. Vismaz tā uzskata Krievijas valdība, kas ir uzsākusi savas personīgās Lasvegasas izbūvi Sibīrijā.

2008. gadā Krievijas toreizējais preizdents Vladimirs Putins gandrīz visā Krievijas teritorijā aizliedza azartspēles. Spēļu nami ir atļauti tikai nomaļos un attālos valsts reģionos, kā, piemēram, Kaļingradā, Azovas pilsētā pie Melnās jūras un Tālo austrumu Piejūras novadā, kur tie nīkuļo, jo apgabalos nav attīstīta azartspēļu infrastruktūra. Tagad Krievijas valdība cer, ka tai izdosies attīstīt azartspēļu industriju Altaja apgabalā, kas atrodas pie Ķīnas un Kazakhstānas robežas, tāpēc tā ir nolēmusi Altajā radīt «Austrumu Lasvegasu» jeb, kā to sauc oficiāli, «Sibīrijas Monētu».

Pēc neatkarīgiem aprēķiniem, Krievijas valdības plāns izmaksās 50 miljardus ASV dolāru. Toties paši krievi uzskata, ka Altaja pārvēršana Krievijas Lasvegasā maksās tikai 1 miljardu ASV dolāru. Tomēr pašlaik nav īpaši veicies ar investoru piesaisti. Rašids Taimasovs, Royal Time group izpilddirektors, kam pieder vairāki Azovas pilsētas spēļu nami, stāsta, ka neieguldīs projektā ne kapeiku, pirms netiks atrisināta «infrastruktūras problēma».

Deutsche Bank ieguldījusi teju piecus miljardus ASV dolāru kazino biznesā Lasvegasā, tas ir aptuveni tikpat, cik banka aizdevusi Grieķijai, Itālijai, Īrijai, Spānijai un Portugālei kopā, vēsta Financial Times.

Vācijas lielākā banka pārņēmusi trīs tūkstošus istabu lielu kazino Cosmopolitan no projekta sākotnējā attīstītāja, kas nespēja pildīt ar banku noslēgtās saistības. Kazino vērtība ir aptuveni četri miljardi ASV dolāru. Bankai pieder arī vienu miljardu ASV dolāru vērti parādi Station Casinos.

Deutsche Bank ieguldījums Lasvegasā tiek lēsts aptuveni tikpat liels, cik šīs bankas ieguldīgums parādu krīzes skartajās eirozonas valstīs – Grieķijā, Itālijā, Irijā, Spānijā un Portugālē. Šo valstu kopējais parāds bankai ir aptuveni 5,1 miljardi ASV dolāru. Bankas runasvīrs norādīja, ka Deutsche Bank kopējie aktīvi veido aptuveni 1850 miljardus eiro jeb 2500 miljardus ASV dolāru.

Latvijā izveidotais informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA "TestDevLab" šonedēļ piedalīsies tehnoloģiju izstādē "CES 2023", kas notiks Lasvegasā, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītājs Kristaps Skutelis.

"TestDevLab" šajā pasākumā piedalīsies ar stendu, kas atradīsies Lasvegasas konferenču un Pasaules tirdzniecības centra Ziemeļu hallē. Tajā ikviens izstādes apmeklētājs varēs aprunāties ar uzņēmuma pārstāvjiem un uzzināt par tā piedāvātajiem programmatūras testēšanas pakalpojumiem un produktiem. Īpašs uzsvars tiks veltīts uzņēmuma izstrādātajām testēšanas jomā unikālajām audio un video kvalitātes nodrošināšanas tehnoloģijām.

Skutelis norāda, ka dalība šajā izstādē ir lielisks veids, kā satikt lielu skaitu tehnoloģiju uzņēmumu un aizvadīt vērtīgas sarunas par potenciālu sadarbību.

"CES 2023" ir ikgadēja starptautiska tehnoloģiju izstāde, kas pirmoreiz organizēta pirms 55.gadiem. Tajā ik gadu piedalās aptuveni 174 valstu uzņēmumi.