Paplašinot produkcijas noieta tirgu Latvijā un ārvalstīs, lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražotājs AS Latfood 2014. gadā palielinājis neto apgrozījumu par 15%, informē AS Latfood komunikācijas konsultante Līga Greiškane.

«Samazinoties eksportam uz Krieviju, tika meklēti arvien jauni eksporta tirgi, kas mums arī izdevās,» skaidro AS Latfood valdes priekšsēdētājs Valdis Blūms.

Pagājušais gads Latfood ir bijis veiksmīgs, jo, par spīti Eiropas Savienības ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju un otrādāk, izdevies paplašināt eksporta tirgus un palielināt produkcijas noietu arī Latvijā. Pateicoties apgrozījuma kāpumam Latfood tirgus daļa sāļo uzkodu kategorijā Latvijā un Baltijā kopumā, ir pieaugusi par aptuveni 2% punktiem, 2014.gadā sasniedzot 46.5% Latvijā un 27% Baltijā (pēc The Nielsen Company datiem). Šie rezultāti Latfood ļauj ieņemt vadošo pozīciju sāļo uzkodu kategorijā ne tikai Latvijā, ber arī Baltijas valstīs kopumā.

Kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotāja AS Latfood izsludinātajā iepirkumā par cietu kartupeļu čipsu ražošanas līnijas iegādi uzvarējis uzņēmums Rosenqvists Food Technologies AB, liecina publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 2,3 miljoni eiro un iekārta jāpiegādā deviņu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

Jauna kartupeļu čipsu ražošanas līnija nepieciešama, lai sāktu jauna eksporta produkta ražošanu, skaidro uzņēmuma Biznesa attīstības vadītājs Sandris Rabkevičs.

Projekta realizācijai piesaistīts arī Eiropas Savienības Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums.

Jaunajā čipsu ražošanas procesā tiek izmantota cita tipa krāsns. Tāpat nav nepieciešama blanšēšana, tādēļ ietaupīsies energoresursi.

Savukārt patērētājiem tiks piedāvāts jauns čipsu veids. Jauno, augstas pievienotās vērtības produktu plānots realizēt galvenokārt Skandināvijas tirgos – Zviedrijā, Dānijā un Somijā – un tas ļaus Latfood būtiski palielināt eksporta īpatsvaru.

Ādažu čipsu ražotājs Latfood šā gada desmit mēnešos par 30% ir kāpinājis pārdošanas apmērus Baltkrievijā, pastāstīja Latfood biznesa attīstības vadītājs Sandris Rabkevičs .

Viņš norādīja, ka uzņēmums turpina attīstīt tirdzniecību Baltkrievijā, kur kompānijai ir labs sadarbības partneris. Tāpat šogad desmit mēnešos ir palielinājušies arī uzņēmuma pārdošanas apmēri Baltijas valstīs, kur uzņēmums patlaban realizē apmēram 80% no saražotās produkcijas īpatsvara.

Rabkevičs arī pastāstīja, ka Latfood turpina strādāt pie jaunu eksporta tirgu meklējumiem un pirms mēneša nogādāja pirmo produkcijas kravu uz ASV, taču būtiski kāpināt pārdošanas apmērus jaunapgūtajā tirgū nav iecerēts. «ASV noteikti nav mūsu stratēģiskais tirgus,» sacīja Rabkevičs, piebilstot, ka ASV atrodas salīdzinoši tālu no Latvijas un transportēšana prasa lielas izmaksas.

Uzņēmums Latfood ieguldījis trīs miljonus eiro kartupeļu čipsu ražošanas iekārtās un uzsācis jauna veida – katliņčipsu (kettle chips) – ražošanu Baltijas valstīs, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tā rezultātā Latfood ir spējis septiņu mēnešu laikā sasniegt 80% ražošanas jaudu noslodzi un vairāk nekā 90% no saražotā eksportēt.

Lielākoties eksporta apjomu veido katliņčipsu produkti citiem Orkla uzņēmumiem Dānijā, Zviedrijā un Somijā. Latfood galvenais investīciju mērķis ir attīstīt šo produktu segmentu Baltijā un, atbilstoši tirgus līdera pozīcijām, būt galvenajam spēlētājam arī katliņčipsu segmentā.

«Katliņčipsi ir Lielbritānijā un Skandināvijā plaši pazīstams produkts. Esam pirmie, kas ir uzsākuši ražot šāda veida produktu Baltijas valstīs un darām to, izmantojot modernākās ražošanas tehnoloģijas Eiropā. Šo čipsu ražošanas process ir atšķirīgs no tradicionālā – katliņčipsi tiek gatavoti, tos cepot katlos atsevišķās porcijās saulespuķu eļļā, nevis pēc plūsmas principa kā parasti. Tādēļ arī nosaukums tiem ir katliņčipsi, jo pagatavošanas veids ir līdzīgs kā mājās ar rokām gatavotiem kartupeļu čipsiem,» stāsta NP Foods Komunikācijas direktore Dana Erciņa – Užāne.

2021. gada maijā “Orkla Latvija” meitas uzņēmums “Latfood Agro” uzsācis kartupeļu stādīšanu, kas tiks izmantoti zīmola “Ādažu Čipsi” produkcijas ražošanā.

Kopumā šajā sezonā uzņēmums plāno iestādīt 75 hektārus kartupeļu, no kuriem septiņi hektāri būs sarkanie un zilie kartupeļi.

“Latvijā kartupeļu stādīšanu uzsākām maija otrajā nedēļa un turpināsim vēl līdz maija otrajai pusei, dienā iestādot aptuveni septiņus līdz desmit hektārus kartupeļu. Šogad stādīšanas sezonu esam sākuši nedaudz vēlāk, jo maija sākumā zeme vēl bija par mitru, lai veiksmīgi uzsāktu šo procesu. Plānojam, ka pirmo ražu novāksim jau augusta vidū,” norāda “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš.

“Ādažu Čipsi” ražošanā svarīgu lomu ieņem gan kartupeļu šķirne, gan to kvalitāte, lai spētu saražot teicamu produkciju gan vietējiem, gan eksporta tirgiem. Čipsu ražošanai ir piemērotas tikai kartupeļu šķirnes ar pietiekami augstu sausnas, bet zemu cukuru saturu. Šogad “Latfood Agro” papildinājis līdzšinējo kartupeļu šķirņu klāstu ar vienu jaunu. Jau gadiem zināmās un iecienītās šķirnes “Lady Claire”, “Lady Rosetta” un “Kiebitz” tagad papildina “Sorentina” šķirnes kartupeļi.

Kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotāja AS Latfood pagājušajā gadā strādājusi ar 13% apgrozījuma un vairāk nekā trīskārtīgu peļņas pieaugumu, liecina Firmas.lv informācija.

Latfood apgrozījums 2013.gadā bija 15,633 miljoni eiro salīdzinājumā ar 13,888 miljonu apgrozījumu 2012.gadā.

Uzņēmuma peļņa pērn palielinājusies vairāk nekā trīskārtīgi un sasniegusi 543 309 eiro salīdzinājumā ar 153 843 eiro 2012.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, pērn straujākais apgrozījuma pieaugums bijis Lietuvā, kur pārdošanas rādītāji pārsniegti par 15,9%. Tāpat strauji pieauguma tempi bija Igaunijā - 11% un Latvijā - 6%.

Kopumā uzņēmumam izdevies noturēt pozīcijas eksporta tirgos, kā arī dažādot produktu portfeli, kas ļāvis palielināt pārdošanas apjomus un nodrošināt pastāvīgu pāreju uz trīs maiņu darbu.

Kopējais kapitālieguldījumu apmērs Latfood pērn sasniedza 251 140 eiro. Lielākais investīciju apjoms tika veikts ražošanas līniju uzturēšanā un efektivitātes uzlabošanā.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut Orkla ASA un AS Gutta, SIA NP Foods, AS Staburadze, UAB Margiris, SIA Detente, AS Laima un to meitas sabiedrību apvienošanos, informē KP.

KP secina, ka darījuma rezultātā ietekmētajos tirgos netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

KP lēmumā secina, ka tirgos, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, – sulu, sulu dzērienu un nektāru tirgū, šokolādes konditorejas tirgū, cukura konditorejas izstrādājumu tirgū, cepumu, biskvītu un vafeļu tirgū, kā arī galda mērču tirgū un gatavo zupu tirgū – Latvijā un Baltijas teritorijā konkurence netiks būtiski samazināta. Darījuma rezultātā minētajos tirgos apvienošanās dalībnieku tirgus daļas pieaugums vērtējams kā neliels, savukārt jaunu konkurentu ienākšanai attiecīgajos preču tirgos būtisku barjeru nav. Vienlaikus mazumtirgotājiem saglabājas iespējas iegādāties arī citu ražotāju produkciju gan Latvijā, gan arī ārpus Latvijas teritorijas.

Lai uzlabotu NP Foods konkurētspēju, tiks veiktas vairākas strukturālas izmaiņas NP Foods ietilpstošajos uzņēmumos, informē kompānijas vadītājs Eriks Smits Hansens.

Spilva turpmāk pārņems Gutta vadību, ražotni, darbiniekus un produktu portfeli, kļūstot lielāki spēlētāji sulu kategorijā. Izmaiņas plānotas ar 1. oktobri.

Savukārt Latfood tiks pievienots NP Foods, kļūstot par vienu uzņēmumu.

E. Smits Hansens uzsver, ka produktu zīmoli saglabāsies esošie, jo Orkla pieņēmums ir, ka zīmoli ir vērtības un briljanti, ko nevienam neatdodam. Tomēr tajos plānots investēt – gan modernizācijā, mārketingā, gan to attīstībā, gan jaunos produktos.

«Līdz šim ražošanā Latvijā esam investējuši gandrīz 3 miljonus, bet šogad plānots investēt vairāk nekā 2 miljonus eiro. Viena no jomām ir iekārtu uzlabošana un modernizācija, tiks investēts ražošanas procesos, lai nodrošinātu augstu kvalitāti. Tāpat plānots investēt telpās, lai tās būtu patīkamākas uzņēmuma darbiniekiem,» viņš uzsver.

Salgales pagasta ZS Amoliņi kartupeļus audzē 65 ha platībā. Pavisam saimniecība apsaimnieko 300 ha, no tā lielāko daļu aizņem graudaugi un rapsis, raksta Latvijas Avīze.

Saimniecības īpašnieks Juris Strēlnieks stāsta, ka audzē piecu šķirņu kartupeļus un 90% no kartupeļu platībām aizņem labi zināmās Laura un Vineta. Šogad sācis audzēt Soraya šķirni, kas paredzēta čipsu ražošanai, jau noslēgts līgums ar uzņēmumu Latfood par noteiktu apjomu piegādēm ar fiksētu cenu. Tas nozīmē stabilitāti un garantētas piegādes. Saimniecībā kartupeļus audzē no 1992. gada, bet intensīvāk šai kultūrai pievērsās pēc Jelgavas cukurfabrikas likvidācijas. Iepriekš audzēto cukurbiešu vietā vajadzēja citu kultūru, un izvēle krita uz kartupeļiem. Augsne Zemgalē lielākoties ir pateicīga kartupeļu audzēšanai, taču dažos laukos, kur augsne mālaināka, tos nevarot dēstīt. Šogad kartupeļu raža gan nebūšot tik laba kā pērn, jo sējumu platības ietekmējis sausums – aptuveni 30 t/ha varētu sagaidīt. Iepriekšējos gados gan izdevies ievākt ap 40 – 50 t/ha. Kartupeļu novākšana masveidā sāksies septembra vidū.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Saldumu ražotājas Laima, kā arī pārējo NP Foods piederošo uzņēmumu pārdošana norvēģu koncernam Orkla ir globalizācijas procesu rezultāts, kas nozīmē ārvalstu investoru interesi par Baltijas uzņēmumiem ar ievērojamu tirgus daļu un labu reputāciju, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe.

«Tendence, ka Latvijas uzņēmumi tiek pārdoti, ir globalizācijas sekas, jo ienāk investori, kurus interesē tirgus daļas. Arī šajā gadījumā skaidrs, ka norvēģi pērk tirgus daļu, jo viņus neinteresē Laimas vecās ražošanas ēkas. Investori pērk uzņēmumus, kuri nav sadrumstaloti, un šajā gadījumā visi minētie Latvijas zīmoli ir ar ievērojamu tirgus daļu un labu reputāciju. Labāk, lai pārdot tagad, ka nesanāk kā ar Parex, ko gribēja pārdot par miljoniem, bet pārdeva par latu,» sacīja Gulbe.

Viņa arī prognozēja, ka Laimai un pārējiem grupas uzņēmumiem notikušais darījums «nāks tikai par labu». Savukārt Latvijas tirgū paliks nišas saldumu ražotāji, kuru starpā konkurence aizvien palielināsies.

Pieņemot lēmumu par reorganizāciju, pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu kompānija NP Foods ar šodienu, 25.septembri, sākusi meitasuzņēmumu AS Gutta un SIA Spilva reorganizāciju, liecina oficiālais paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Tajā norādīts, ka reorganizācija tiks veikta kā pievienošana un tās rezultātā Gutta (pievienojamā sabiedrība) tiks pievienota SIA Spilva (iegūstošā sabiedrība).

Abu uzņēmumu kreditori tiek uzaicināti savas prasības pieteikt viena mēneša laikā no šī paziņojuma publicēšanas Latvijas Vēstnesī, savu prasību un to pamatojošos dokumentus iesniedzot zvērinātu advokātu birojā Kļaviņš Ellex, Rīgā, K.Valdemāra ielā 62.

Kā norādīja NP Foods pārstāve Dana Erciņa-Užāne, reorganizācijas mērķis ir uzlabot grupas darbību, panākot uzlabojumus, īpaši loģistikas, pārvaldības un mārketinga jomās, vienlaikus saglabājot zīmolus, darbvietas un ražošanu. Reorganizācijas rezultātā tiks paaugstināta uzņēmumu konkurētspēja, kas ļaus labāk attīstīt produktus, vairāk investēt darbinieku izaugsmē, kā arī kopumā uzlabot abu uzņēmumu tirgus pozīcijas.

Nākamo gadu laikā “Orkla Latvija” plāno investēt 4 miljonus eiro, lai attīstītu “Spilvas” ražotni.

Projekta ietvaros plānots paplašināt esošo “Spilvas” ražotni par 1 500 m2 un ieguldīt papildu iekārtu iegādē. Tādējādi uzņēmumam būs iespējas kāpināt ražošanas apjomus un padarīt ražošanu efektīvāku, kā arī attīstīt jaunas inovācijas un biznesa iespējas.

“Domājot par nākotnes izaugsmes iespējām, mēs šodien pieņemam lēmumu par zīmola “Spilva” ražotnes attīstību. Šī brīža ražotne ir moderna un konkurētspējīga, bet tā ir palikusi par šauru, lai turpinātu ilgtspējīgu biznesa izaugsmi, tādēļ paplašināsim telpas un tādējādi varēsim palielināt jaudu, lai attīstītu zīmolu. Mēs padarīsim esošos ražošanas procesus ērtākus, rentablākus, kā arī nebūsim ierobežoti attīstībai nākotnē, domājot par jauniem produktiem un biznesa segmentiem,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Lai Latvijas uzņēmumi spētu konkurēt ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstīs, ir nepieciešami lieli līdzekļi, kurus vairumā gadījumu spēj ieguldīt tikai ārvalstu investori. Līdz ar to Latvijas uzņēmumu pārdošanas gadījumi bija un būs, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

«Lai uzņēmumi spētu konkurēt ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārvalstīs, ir nepieciešami lieli līdzekļi. Piesaistot tādu starptautiski labi zināmu un pārtikas jomā pieredzējušu investoru kā Orkla, kam pieder desmitiem veiksmīgi strādājošu pārtikas uzņēmumu Eiropā, tostarp Baltijā, NP Foods grupas uzņēmumiem paveras daudz labākas iespējas attīstīt vietējos zīmolus citā mērogā,» norādīja Šure.

Viņa arī norādīja - uzņēmumi, kuri nonākuši Orkla pārraudzībā, turpina veiksmīgi strādāt un attīstīties, nodrošinot ar darba vietām vietējos iedzīvotājus.

«Pozitīvi vērtējams, ka Orkla jau ir pieredze, strādājot Latvijā un kaimiņvalstīs. Tas nav investors, kas ienācis Latvijā pirmo reizi, līdz ar to tam ir zināma ne tikai vietējā tirgus situācija, bet arī pazīstama uzņēmējdarbības vide un tās mentalitāte. Ir jāsaprot, ka darbojamies brīvā tirgus apstākļos, tādēļ šādi uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumi bija, ir un būs,» atzina federācijas vadītāja.

Tā kā augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” attīsta zīmola “Naturli” augu valsts sortimentu, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma piedāvājumā jau ir sojas pupiņu bumbiņas, šniceles, maltās sojas masu, desiņas, kā arī falafeli un augu tauku krēms. Turpmāk sortimentu papildinās dažādas picas, burgeri, raudzēti mandeļu produkti, auzu krēmi ēdiena pagatavošanai, zirņu bāzes nageti, kā arī auzu deserti un saldējumi.

“Ikgadējā “Orkla” Ilgtspējīgas dzīves barometrā, pērnā gada oktobrī 25 % aptaujas dalībnieku atzīst, ka vietējos veikalos pieejamais vegānisko un veģetāro produktu klāsts ir nepietiekams. Turklāt teju 30 % no kopējā respondentu skaita uzskata, ka vegāniskās un veģetārās maltītes ir grūti pagatavojamas un pagatavošanas process aizņem pārāk daudz laika. Augu valsts produkti ir augošs un pieprasīts tirgus segments, līdz ar to mūsu eksperti ik dienu strādā pie jaunām receptūrām nākotnei,” norāda Lineta Mikša, “Orkla Latvija” komunikācijas direktore.

Norvēģijas uzņēmums Orkla kļuvis par NP Foods un tam piederošo uzņēmumu Laima, Gutta, Staburadze, Staburadzes Konditoreja un Margiris īpašnieku.

Preses konferencē uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jaunajam investoram nav plānu slēgt kādu Latvijas ražotni vai atlaist darbiniekus, tas arī redzams iepriekšējos ieguldījumos, kas veikti Latvijā. Tāpat uzņēmuma attīstībā tiek plānotas ievērojamas investīcijas, stāsta Orkla Confectionery & Snacks izpilddirektors Kristers Abergs.

Orkla jau reģionos pieder vairākas šokolādes un konfekšu rūpnīcas un uzņēmumi – šie biznesi sadarbojas, taču strādā kā neatkarīgi uzņēmumi un nav plānots tos apvienot, bet izmantot to zināšanas.

K. Abergs uzsvēra, ka investors pats atradis NP Foods, un izvēlējies tajā investēt.

Eksporta atbalsta kustība The Red Jackets nosaukusi 25 labākos Latvijas eksporta zīmolus un desmit uzlecošās eksporta zvaigznes Rising Stars, informē kustības iniciatore, uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone.

«Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks ir un arī turpmāk būs eksports. Veiksmīgs eksportētājs ir radošs uzņēmējs ar labu biznesa ideju, rūpīgi izstrādātu biznesa plānu, ambicioziem mērķiem un spēju tos sasniegt,» norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.

2015.gadā tituls The Red Jackets un simboliskā sarkanā žakete piešķirta ABLV Bank, vēja tuneļu ražotājam Aerodium Technologies, koka palešu ražotājam Baltic Block, olu produkcijas ražotājam Balticovo, BTA, mēbeļu ražotājam Daiļrade Koks, IT uzņēmumam DPA, neatstarojošā stikla pārklājuma ražotājam Groglass, zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, siltumtehnikas ražotājam Komfort, kūdras ieguves ražotājam Laflora, Latfood, Lattelecom Technology, audumu ražotājam Mežroze, elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotājam Mikrotīkls, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumam Nordic Plast, minerālmēslu ražotājam NPK Expert, zāļu ražotājam Olainfarm, iepakojuma materiālu ražotājam Polipaks, putnu gaļas ražotājam Putnu fabrika Ķekava, piena pārstrādes uzņēmumam Rīgas Piena Kombināts, Rīgas Stradiņa universitātei, čarterkompānijai Smartlynx Airlines, kokapstrādes uzņēmumam Staļi, koka mēbeļu ražotājam Wenden Furniture.

Konkurences padome (KP) vakar vakarā saņēmusi norvēģu koncerna Orkla un kompānijas NP Foods apvienošanās ziņojumu, ko plāno izskatīt četru mēnešu laikā.

KP pārstāve Inita Kabanova skaidroja, ka KP piecu darbdienu laikā no ziņojuma saņemšanas izvērtēs, vai iesniegtajos dokumentos ir ietverta visa informācija, ko apvienošanos gadījumos paredz Ministru kabineta noteikumi.

«Ja visa nepieciešamā informācija būs iesniegta, tad ziņojums tiks izskatīts parastajā kārtībā, respektīvi, četru mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas KP būs jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošajiem noteikumiem, kas novērš iespējamo kaitējumu konkurencei,» norādīja Kabanova.

Kā ziņots, 26.augustā Norvēģijas kompānija Orkla paziņoja, ka iegādājas 100% kapitāldaļu NP Foods uzņēmumos AS Laima, AS Gutta, SIA NP Foods, AS Staburadze, UAB Margiris un SIA Detente no uzņēmuma Nordic Partners Foods Ltd, kura īpašnieki ir Latvijas investīciju kompānija Nordic Partners un Islandes fonds BIL ehf.

Kādreizējais pārtikas uzņēmumu vadības un loģistikas pakalpojumu uzņēmuma NP Foods zīmolu vadītājs uzņēmējs Guntars Kukuls nopircis mineralizētā ūdens zīmolu Amrita un pievērsies šā zīmola preču tirgošanai, izveidojot SIA Amber Coast Union un kā galvenos mērķa tirgus definējot Āziju un Krieviju.

Kā aģentūrai LETA sacīja Kukuls, Amrita tiek pozicionēta kā mineralizēts ūdens, kas aizkavē novecošanās procesus. Produktu pirms diviem gadiem izstrādāja Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts. Savukārt to tirgoja NP Foods sastāvā esošā Gutta, taču pēc tam, kad kompāniju iegādājusies norvēģu Orkla, zīmols uzņēmumam vairs nebija aktuāls.

«Tādēļ, saskatot zīmola potenciālu, to iegādājos no institūta, kam zīmols oficiāli piederēja,» sacīja Kukuls, gan neminot darījuma summu.

«Dzeramā ūdens kategorija pasaulē ir viena no straujāk augošajām - pircēji kopumā samaksā par ūdeni ap 170 miljardiem dolāru gadā, segments aug par 3-4% gadā. Katrs ražotājs uzrunā ar savu zīmolu un produktu vērtību kopumu, skaidrojot, ka ūdens nāk, piemēram, no kalnu ledājiem, avotiem utt. Mēs savu zīmolu pozicionējam kā augstākās kvalitātes ūdeni, kam ideālās proporcijās pievienoti veselībai un jaunības uzturēšanai nepieciešamie mikroelementi,» sacīja Kukuls.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija, stiprinot savas pozīcijas eksporta tirgos, šonedēļ pārstāv Latviju pasaulē lielākajā saldumu un uzkodu izstādē ISM 2016 Ķelnē, prezentējot jaunumus no zīmoliem Laima un Taffel. Šī ir pirmā starptautiskā mēroga izstāde, kurā Orkla Confectionery & Snacks Latvija pēc Latfood pievienošanās uzņēmumam prezentē saldumu un sāļo uzkodu sortimentu, kas paredzēts eksporta tirgiem.

Izstādes apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar tādiem produktiem kā konfektes Saldā rulete, konfekšu sērija Desserts by Laima, kas jau guvusi panākumus ASV, un pirmo reizi iepazīt Taffel čipsus, kas ir Ādažu Čipsi, ražoti eksportam zem Taffel zīmola.

Izstāde norisinās Vācijā, Ķelnē no 31. janvāra līdz 3. februārim. Pirmajās dienās Orkla Confectionery & Snacks Latvija stendu apmeklējuši vairāki simti interesentu no dažādām pasaules valstīm.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Inese Blaune norāda: «Izstāde ISM šogad norisinās 46.reizi, un ik gadu to apmeklē interesenti no visas pasaules, tai skaitā no mums interesējošām valstīm, kurās vēlamies atrast sadarbības partnerus. ISM jau vairākus gadus ir daļa no mūsu eksporta veicināšanas stratēģijas sastāvdaļām.»

Stiprinot saldumu zīmola konkurētspēju, Laima ieguvusi jaunu vizuālo identitāti. Drīzumā plašākai publikai tiks prezentēta jauna zīmola Laima produktu līnija.

Eriks Smits-Hansens, Orkla Confectionery & Snacks Latvija valdes priekšsēdētājs, komentē: «Laikam ejot un paaudzēm mainoties, arī tādiem vēsturiskiem zīmoliem kā Laima ir svarīgi iet kopsolī ar laika ritējumu. Turpināt būt aktuāliem, runāt par nozīmīgām vērtībām un būt pamanāmiem gan dažādu paaudžu cilvēku ikdienā, gan svinībās. Tādēļ, veidojot jauno Laimas vizuālo identitāti, mums bija svarīgi turpināt Laimas vēsturisko mantojumu un izteikt to mūsdienīgā, konkurētspējīgā rokrakstā.»

Jaunā Laimas vizuālā identitāte būs vienota visam Laimas produktu sortimentam, Laimas saldumu veikaliem un Laimas šokolādes muzejam. Vizuālās identitātes nomaiņas process ir uzsākts un tas notiks pakāpeniski.

Pēdējā gada laikā kartupeļu iepirkums, pateicoties «katliņčipsu» ražošanas uzsākšanai pērn, ir pieaudzis par 20%. Kopumā ir saražotas 800 tonnas «katliņčipsu», no kuriem lielākā daļa ir eksportēti uz Zviedriju, Dāniju, Somiju, Lietuvu un Igauniju, informē Orkla Confectionery & Snacks Latvija Ādažu ražotnes rūpnīcas direktors Sergejs Strogonovs.

Pērn kartupeļu iepirkums pārsniedza 15 000 tonnu gadā un tuvāko gadu laikā tas sasniegšot 30 000 tonnu.

S. Strogonovs komentē: «Turpinot attīstīt «katliņčipsu» ražošanu atbilstoši izstrādātajai stratēģijai, Orkla Confectionery & Snacks Latvija plāno divu līdz trīs gadu laikā dubultot kartupeļu iepirkšanas un produktu ražošanas apjomu.»

Pagājušā gada septembrī Orkla Confectionery & Snacks Latvija (tolaik NP Foods) grupā ietilpstošais uzņēmums Latfood, ieguldot trīs miljonus eiro modernās kartupeļu čipsu ražošanas iekārtās, uzsāka «katliņčipsu» (kettle chips) ražošanu Baltijas valstīs.

Aizvadītajos gados ārzemju kompānijas iegādājušās vairākus nozīmīgus Latvijas pārtikas nozares uzņēmumus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielos pārtikas ražotājus pērk un pārdod, mazie paliek vietējo rokās, tā kapitāla kustību nozarē rezumē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Viņa atbalsta lielo kompāniju ienākšanu Latvijā, jo «tas dod pozitīvu efektu ekonomikai no investīcijām un uzņēmumu attīstības».

Ne visus uzņēmumus var attīstīt tikai ar vietējo kapitālu, jo tas ir ļoti dārgi, pamato I. Šure. Tā abi Latvijas lielākie putnu gaļas ražotāji Putnu fabrika Ķekava un Lielzeltiņi vairs nepieder vietējam kapitālam, to jaunais īpašnieks ir Lietuvas holdinga kompānija. 2013. gada nogalē Konkurences padome lauksaimniecības nozares uzņēmumam AB Linas Agro Group atļāva iegādāties 87% AS Putnu fabrika Ķekava, 100% SIA Broileks, 100% SIA Cerova un 100% SIA Lielzeltiņi akcijas un daļas. Kopējā darījuma summa bija 12,5 miljoni eiro. Holdingkompānijā Linas Agro Group iekļauti 28 Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Dānijas uzņēmumi. Savukārt 2014. gada augustā norvēģu kompānija Orkla, kuras īpašumā jau bija augļu un dārzeņu pārstrādātājs Spilva, čipsu ražotājs Latfood un igauņu saldumu fabrika Kalev, kļuva par uzņēmuma NP Foods un tam piederošo ražotāju Laima, Staburadze, Gutta un Lietuvas ātro uzkodu ražotāja Margiris īpašnieku. Līdz tam šie Latvijas uzņēmumi pastarpināti piederēja uzņēmējam Daumantam Vītolam. Šajā darījumā, kura summa netika atklāta, Orkla iegādājas 100% kapitāldaļu NP Foods uzņēmumos no uzņēmuma Nordic Partners Foods Ltd, kā īpašnieki ir Latvijas investīciju kompānija Nordic Partners un Islandes fonds BIL ehf. Maltā reģistrētās sabiedrības Nordic Partners Food Ltd. 51% akciju īpašnieks ir Latvijas uzņēmējiem piederošā AS Nordic Partners, kuras lielākais akcionārs ir Daumants Vītols, liecina aģentūras LETA arhīva informācija.