Šogad jau ceturto reizi kopš 2011. gada Eiropas Komisija (EK) Latvijai sniegusi savas rekomendācijas par vairākām politikas jomām - nodokļu politiku, enerģētiku, augstāko izglītību un zinātni, sociālo palīdzību, tieslietām. Šīs rekomendācijas nav uztveramas kā formāli ieteikumi, kurus var arī neņemt vērā, jo to ieviešana ir priekšnoteikums ES struktūrfondu apguvei. Ministriju ierēdņi atzīst, ka rekomendācijas nosaka darba prioritātes un reformu virzību, ceturtdien raksta laikraksts Diena.
Četru gadu laikā Latvija nav izpildījusi tikai vienu rekomendāciju - 2013. gadā, un tā attiecās uz reformām augstākajā izglītībā un pētniecībā. Līdzīgā situācijā, kad kāda no rekomendācijām nav izpildīta, bijusi vēl tikai Bulgārijai un Maltai. Savukārt tas nozīmē - šajās valstīs, tajā skaitā Latvijā, joprojām nav noslēgti līgumi par struktūrfondu apguvi. EK pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis teic, ka Latvijai ir visas iespējas šogad no līdzīga scenārija izvairīties, taču ļoti daudz kas būs atkarīgs no nākamās valdības darbiem.
Lai gan rekomendācijas tiek sniegtas katru gadu, to izpilde ir daudz laikietilpīgāka. Tā, piemēram, ir skaidrs, ka enerģētikas jomas rekomendācija, kas paredz paātrināt gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumu ar kaimiņu dalībvalstīm attīstību, nav izpildāma vienā gadā. EK pārstāvniecības Latvijā ekonomists Mārtiņš Zemītis skaidro, ka tieši tādēļ šī rekomendācija saglabāsies arī 2015. gadā, bet par šo gadu tiks vērtēts, vai konkrētajā jomā vispār ir kaut kas darīts - vai ir pieņemti kādi normatīvie akti, noslēgtas vienošanās utt.
Viena no šā gada rekomendācijām, par kuru Latvijas politiķiem ir visvairāk vienprātības, skar tieši nodokļu jomu. Latvijai tiek ieteikts «turpināt centienus vēl vairāk samazināt nodokļu slogu zemu atalgotiem darba ņēmējiem». Jāteic, ka teju visas lielākās partijas savās programmās sola palielināt neapliekamo minimumu, celt minimālo algu vai abus kopā.
Gana daudz ideju partijām ir arī par veselības aprūpes finansēšanas reformēšanu, par to gan būs jāvienojas jau nākamajai valdībai. Smagas diskusijas gaidāmas tieslietu jomā saistībā ar valsts uzņēmumu pārvaldību, galvenās domstarpības ir par uzņēmumu padomju atjaunošanu. Arī enerģētikas jomā vērojama viedokļu dažādība, kā vislabāk sasniegt izvirzītos mērķus.
Pašāk lasiet ceturtdienas, 2. oktobra, laikrakstā Diena!