Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdības ar
visiem spēkiem cīnīsies, lai noturētu valsts valūtas piesaisti eiro, uzskata
ekonomisti, ziņo Bloomberg.
Savukārt Danske Bank ekonomists Lars Kristensens uzskata, ka mēģinājums
noturēt latu piesaistītu eiro var novest pie tā, ka ekonomikas attīstība šajās
valstīs varētu aizkavēties. "Lai atjaunotos konkurētspēja - algām un cenām
vajadzētu kristies," uzskata L. Kristensens.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs februāra sākumā uzsvēra, ka lata
devalvācija ir līdzvērtīga indei.
"Devalvējot latu, uzvaras gājienu sāks inflācija, bet Latvijas ārējais parāds
pieaugs līdz neizmērojamiem apmēriem. Arī eksportētāji, kas cer iegūt uz lata
kursa pazemināšanos, tomēr rezultātā nebūtu vinnētāji, jo importa izmaksas
pieaugtu, līdz ar to sadārdzinātos arī viņu produkcija. Pat nerunāsim par tām
ģimenēm, kas kredītu paņēmušas eiro, bet ienākumus saņem latos. Līdz ar to es
nenoguris atkārtoju, ka lata devalvācija ir līdzvērtīga indei," uzsvēra I.
Rimšēvičs.
Jāatzīmē, ka Baltijas valstu valdība uzsver, ka, ja nacionālā valūta nebūtu
piesaistīta eiro, tad ekonomiskā situācija šajās valstīs būtu vēl sliktāka.
Latvija
cīnīsies līdz pēdējam, lai nevajadzētu devalvēt latuSavukārt ASV
profesors Nuriels Rubīns uzskata, ka Latvijas un Starptautiskā Valūtas fonda
vienošanās ir izstrādāta neveiksmīgi. "Starptautiskais Valūtas fonds,
izstrādājot aizdevuma noteikumus Latvijai, ir pieļāvis vienu kļūdu- atļaujot tai
saglabāt valūtas piesaisti eiro. Tas ir bezjēdzīgi, jo lats ir pārāk augstu
novērtēts," uzskata profesors.
Līdzīgās domās ir Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmens,
paziņojot, ka Latvija var kļūt par jauno Argentīnu. "Šajā valstī (Argentīnā)
peso sabruka arī pēc Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma," norāda P.
Krugmens.
Savukārt vairāki citi speciālisti ir pārliecināti, ka lata devalvācija pie
bankrota var novest daudzus uzņēmējus un hipotekāro kredītu ņēmējus, jo 80% no
visiem kredītiem Latvijā un 84% no visiem kredītiem Igaunijā ir ņemti eiro
valūtā.
Sekojiet ziņām