Pirms vairāk nekā vienpadsmit gadiem – 2002. gada janvārī – ASV prezidenta Džordža Buša administrācija Gvantanamo armijas bāzē izveidoja aizturēšanas un pratināšanas nometni, kurā nonāca militārajās operācijās Afganistānā, Irākā, Somālijas pussalā un citviet sagūstītie musulmaņu fundamentālistu kaujinieki.

Gvantanamo nometne izpelnījās plašu nosodījumu par tajā pieļautu spīdzināšanu un necilvēcīgiem ieslodzījuma apstākļiem. Nometnes slēgšanu tagadējais ASV prezidents Baraks Obama bija padarījis par vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem.

2009. gadā, kļūstot par ASV prezidentu, B. Obama parakstīja likumprojektu, saskaņā ar kuru gada laikā tika paredzēts slēgt Gvantanamo nometni. Taču nometnes slēgšanu aizkavēja nesaskaņas saistībā ar tālāko ieslodzīto likteni, jo ASV pašvaldības nevēlējās pieņemt bijušos ieslodzītos. ASV gan izdevās noslēgt vienošanās ar citām pasaules valstīm par daļu ieslodzīto uzņemšanu.

ASV prezidents Baraks Obama ir mudinājis amerikāņus saglabāt modrību, neskatoties uz pacilāto gaisotni valstī pēc al Qaeda līdera Osama bin Ladena nāves, vēsta Reuters.

Lai gan ASV Tēvzemes drošības departaments (DHS) un FIB nav izsludinājuši nekādu brīdinājumu par uzbrukumu ASV, tomēr saglabājas augsta iespēja, ka bin Ladena atbalstītāji, atriebjoties par līdera nāvi, varētu vērsties pret ASV.

«Nav nemazāko šaubu, ka al Qaeda turpinās mums uzbrukt. Mums vajag palikt modriem,» paziņoja ASV prezidents televīzijas uzrunā. Lai gan bin Ladens tika uzskatīts par al Qaeda līderi, tomēr viņš organizācijā pildīja lielākoties tikai garīga līdera lomu, jo bija spiests slēpties no ASV un tās sabiedrotajiem. Teroristiskos uzbrukumus plānoja un vadīja citi organizācijas locekļi.

Pirms dažām dienām plašu ievērību ieguva ziņa, ka ASV izmeklētāji, pratinot Gvantanamo ieslodzītos, noskaidrojuši, ka al Qaeda bin Ladena nāves gadījumā Eiropā varētu uzspridzināt paslēptu atombumbu.

Vācijas specdienesti atraduši dokumentus ar starptautiskā teroristu tīkla al Qaeda uzbrukumu plāniem, kas bijuši paslēpti pornogrāfiska satura videofailos. Dokumenti nonākuši CNN un Vācijas laikraksta Die Zeit rīcībā.

Dokumenti atrasti, kādam Austrijas iedzīvotājam, kas tika aizturēts aizdomās par teroristu atbalstīšanu, piederošā datu nesējā. Teroristu tīkla dokumenti bija iekodēti pornofilmās ar nosaukumiem Sexy Tanja un Kick Ass. Vācijas specdienestu uzmanību piesaistīja tas, ka faili aizņēma pārāk daudz vietas.

Kopumā Vācijas dienestiem izdevies iegūt vairāk nekā 100 dokumentu, kuros pārspriesti plāni nolaupīt kruīza kuģi un veikt uzbrukumu lielai viesnīcai, kā arī apmācību rokasgrāmata dažādās valodās.

Al Qaeda pārstāvji plānojuši nolaupīt kruīza kuģi, lai izdarītu spiedienu uz sabiedrību, vēsta Vācijas laikraksts Die Zeit. Kuģa pasažierus bijis paredzēts ietērpt oranžos kostīmos, kas simbolizētu Gvantanamo ieslodzītos, un sistemātiski nogalināt, bet nogalināšanas procesu filmēt.

Lai panāktu patvēruma iegūšanu Ekvadorā un izvairītos no izdošanas Zviedrijai, Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs savai aizstāvībai nolīdzis pasaulslaveno spāņu juristu un cilvēktiesību aizstāvi Baltazaru Garsonu (Baltasar Garzon).

«Asandža kungs lūdzis B. Garsona pakalpojumus viņa lietas risināšanai,» citējot Ekvadoras ministru Rikardo Patino (Ricardo Patino), vēsta Reuters.

Dž. Asandžs meklē iespēju izvairīties no izdošanas Zviedrijai, kurā viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos. Londonas tiesa lēmusi par viņa izraidīšanu, taču patlaban Dž. Asandžs atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā un ir lūdzis Kito patvērumu. Wikileaks dibinātājs ir pārliecināts, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, turklāt viņš varētu tikt no Zviedrijas izdots ASV, lai arī apsūdzības vēl nav izvirzītas, varētu novest pie Dž. Asandža nāves soda – saskaņā ar ASV likumdošanu tas ir bargākais sods par valsts noslēpumu izpaušanu. Jāatgādina, ka austrālietis Dž. Asandžs publicējis WikiLeaks lielu apjomu konfidenciālas informācijas par kariem Irākā un Afganistānā.

Al Qaeda līderis Aimans az Zavahiri (Ayman al-Zawahiri) aicinājis musulmaņus nolaupīt rietumniekus, ziņo ASV ekstrēmistu grupējumu uzraudzības organizācija SITE Intelligence.

Savā aicinājumā viņš piesauc amerikāņa Varena Vainšteina (Warren Weinstein) nolaupīšanas Pakistānā «veiksmes stāstu».

«Visvarenais dievs apbalvoja mūs ar veiksmi sagūstīt amerikāņu ebreju Varenu Vainšteinu,» pagājušajā nedēļā video norādīja teroristu grupējuma Al Qaeda vadītājs, informē SITE Intelligence. A. az Zavihiri pauda, ka dievs palīdzēs nolaupīt arī citus to valstu pilsoņus, kas ir pret musulmaņiem.

Aptuveni divus stundu garajā video A. az Zavahiri arī kritizē Ēģiptes valdību, paužot, ka prezidents no musulmaņu brālības ir korumpēts un Ēģiptē musulmaņi cīnās ar laicīgo minoritāti, kas vēlas vadītāja likumu ieviešanu. Al Qaeda vadītājs pauž, ka «ikviena musulmaņa pienākums» ir atbrīvot no ieslodzījuma ēģiptiešu šeihu Omaru Abdelrahamnu, kas atrodas cietumā saistībā ar Ņujorkā notikušo sprādzienu 1993. gadā. Tāpat musulmaņiem jāpanāk Gvantanamo cietumnieku atbrīvošana.