Latvijā nodarbināti vairāk nekā puse no iedzīvotāju kopskaita

Gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pārskata ceturksnī ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bet ir palielinājies, salīdzinot ar šā gada iepriekšējo ceturksni

Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 52,1% un 47,9%. Savukārt iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādījuši vairākus ienākumu avotus. Gandrīz pusei jeb 46,8% iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais no tiem bija darba samaksa.

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku un tie ir ekonomiski neaktīvi. Šā gada otrajā ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 611,2 tūkst. cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 4,1%.

Otrajā ceturksnī nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas no ekonomiski neaktīvajām personām veidoja pensionāri, katrs ceturtais bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs vienpadsmitais ekonomiski neaktīvais iedzīvotājs sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs četrpadsmitais bija ilgstoši slimojošs iedzīvotājs vai invalīds.
Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kuras ir potenciālie darba meklētāji, bet ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka pārskata ceturksnī valstī tādu cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 44,1 tūkst., kas ir 7,2% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir nedaudz palielinājies, proti, par 0,9 tūkst.