Jaunākais izdevums

Latvijā degvielas cenas šogad varētu sasniegt 90 santīmu robežu par litru 95. markas benzīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cena ir viena no tām lietām, kas mūsdienās ietekmē teju ikviena cilvēka un biznesa dzīvi. Tai kļūstot dārgākai, sadārdzinās jebkā pārvietošana.

Tāpat līdz ar krasākiem degvielas cenas pieaugumiem var parādīties šķēršļi cilvēku mobilitātei kā tādai.

Degvielas cenu bilde dažādās pasaules daļās gan ir visai atšķirīga, kur to var ietekmēt dažnedažādu faktoru kopums. Piemēram, ir valstis, kas ir naftas ieguvējas un eksportētājas, un saviem iedzīvotājiem tās pieeju ļoti lētai degvielai, subsidējot šo nozari, sasaistījušas gluži vai ar ikdienišķām un pašsaprotamām pamattiesībām. Savukārt citos reģionos degviela, gluži pretēji, tiek aplikta ar pamatīgiem nodokļiem. Kopumā gan var secināt, ka pasaulē šajā pandēmijā bijis vērojams ievērojams degvielas cenas lēciens. Tas gan droši vien nav nekāds pārsedzošs jaunums pat tiem, kuri kaut vai tikai ļoti pastarpināti mēdz uzmest aci degvielas uzpildes staciju cenrāžiem vai dzird to, kā par augstajām cenām gaužas šoferīši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Papildināts - Benzīna cena pārsniedz lata robežu; eksperte: tas liks mainīt braukšanas paradumus

Ritvars Bīders, Jānis Rancāns, 07.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

98. markas benzīna cena Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā šā gada 7. februāra pēcpusdienā bija 1,009 Ls litrā, tādējādi pārsniedzot psiholoģisko lata slieksni. Šāds benzīna cenas pieaugums daudziem autobraucējiem liks pārdomāt braukšanas paradums, atzīst eksperte.

Savukārt 95. markas benzīns Statoil pilna servisa DUS Rīgā maksāja 0,979 latus litrā, kas Latvijā ir līdz šim augstākā cena par šīs markas degvielu. Neste DUS Rīgā 98. markas benzīns 7. februāra pēcpusdienā maksāja 0,997 latus litrā, bet 95. markas benzīna cena bija 0,967 latu litrā, pārliecinājās Db.lv.

Benzīna cenas pieaugums virs viena lata robežas daudziem autobraucējiem liks pārdomāt savus braukšanas paradumus. «Savā ziņā šis ir psiholoģisks, simbolisks slieksnis,» norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use. Viņa uzsver, ka izdevumi transportam ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, nākamā aiz pārtikas un mājokļa, tāpēc ģimenes degvielas izmaksu pieaugumu izjūt ļoti būtiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degviela pasaulē kļuvusi nedaudz lētāka; Latvijā gan tā par centu dārgāka.

Šā gada otrajā pusē naftas tirgū cenas virziens galvenokārt ir bijis vērsts uz leju. Tas palīdzējis nedaudz zemāk ceļot degvielas vērtībai, kur 95. oktāna pakāpes benzīns vidēji pasaulē trešajā ceturksnī kļuvis par 2,4% lētāks, liecina Bloomberg apkopotie dati. Kopumā bākas pieliešanai dažādās pasaules valstīs jāatvēl ļoti atšķirīgas summas. Ja Venecuēlā to ir iespējams izdarīt par simbolisku samaksu, tad jau krietni lielāks žūksnis šādam procesam jāatvēl Eiropā, kas pati savu naftu gandrīz neiegūst (ar dažiem izņēmumiem).

Par centu dārgāka

Protams, vienmēr interesanti uzmanību pievērst mūsu valstij. Pieejamie dati liecina, ka vidēji trešajā ceturksnī litru benzīna Latvijā varējām iegādāties par 1,28 eiro, kas bija nedaudz (par vienu centu) vairāk nekā pirms ceturkšņa (tādējādi globālajai vidējai tendencei gluži nesekojam). Katrā ziņā arī nedaudz ilgākā termiņā degvielas cena te ir kāpusi. Piemēram, 2017. gada trešajā ceturksnī litrs benzīna Latvijā vidēji maksājis 1,08 eiro un 2016. gada trešajā ceturksnī - 1,04 eiro. Viss gan šajā ziņā nebūt nav viennozīmīgi. 2014. gada trešajā ceturksnī, kad gluži vai ierasta parādība bija melnā zelta cenas atrašanās virs 100 ASV dolāriem par barelu, litrs benzīna Latvijā maksāja tos pašus 1,25 eiro - tātad cena bija līdzīga tai, kāda tā ir šobrīd. Tomēr pēc tam aizsākās naftas cenas sabrukums, kur 2016. gada sākumā tās barela vērtība preču biržā pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Virši-A: nākamgad gaidāma mazo tirgotāju konsolidācija un degvielas cenu neprognozējamība

Dienas Bizness, 20.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada būtiskākie notikumi degvielas nozarē būs mazo degvielas mazumtirgotāju konsolidāciju un skaita samazināšanos Latvijā, ko arvien vairāk ietekmēs laukos dzīvojošo cilvēku skaita samazināšanās, kā arī cenu neprognozējamību, ko arvien vairāk ietekmē nevis likumsakarības, bet gan spekulatīvie darījumi pasaules tirgos.

Šādas prognozes attiecībā uz 2013. gadu izsaka Pašmāju degvielas tirgotājs Virši-A.

Uzņēmums uzskata, ka nākamajā gadā degvielas cenu Latvijā aizvien noteiks neparedzamās naftas un tās produktu iepirkuma cenu svārstības pasaules tirgos. Ņemot vērā ekonomikas lejupslīdi daudzos ekonomiski nozīmīgos pasaules reģionos, lielā mērā degvielas cenām pasaulē vajadzētu pakāpeniski samazināties. Tomēr šobrīd tas nenotiek, kas skaidrojams ar dažādām spekulācijām pasaules biržās.

Diemžēl spekulatīvie darījumu apjomi pasaules tirgos pēdējā gada laikā būtiski pieaug, kā rezultātā ir apgrūtināta ne tikai mazumtirgotāju degvielas iepirkumu cenu prognozēšana, bet arī uzņēmējdarbība kopumā. Tas ietekmē pa ķēdītei visas nozares - arī ražotājus, pārvadātājus, būvniekus un citus, kuriem degviela veido būtisku pašizmaksu daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlija sākumā 95. markas benzīna cena Latvijā bijusi piektā zemākā no visām 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm – 1326,25 eiro (932,09 Ls) par tūkstoti litru, liecina Eiropas Komisijas dati.

Savukārt dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā Latvijā jūlija sākumā bija 1254,49 eiro (881,66 Ls) par tūkstoš litriem, kas ir trešais zemākais cenu līmenis ES.

Visdārgākais 95. markas benzīns jūlija sākumā bija Itālijā (1719, 88 eiro par tūkstoš litriem), bet vislētākā degviela ES bija Bulgārijā (1184,78 eiro par tūkstoš litriem). Bulgārijā jūlija sākumā bija arī lētākā dīzeļdegviela -1174,97 eiro par tūkstoti litru, savukārt dārgākā dīzeļdegviela bija Lielbritānijā, kur tās cena sasniedz 1690,18 eiro par tūkstoti litru.

Lietuvā 95. markas benzīna cena jūlija sākumā bija augstāka nekā Latvijā - 1357,24 eiro par tūkstoš litriem, kas ir devītā zemākā cena ES. Savukārt Igaunijā 95. markas benzīns maksāja nedaudz mazāk nekā Latvijā – 1295 eiro par tūkstoš litriem, kas ir ceturtais zemākais benzīna cenas rādītājs ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Degvielas tirgotāji atkal paaugstina dīzeļdegvielas cenas

Nozare.lv, 19.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotāji Statoil un Neste atkal par santīmu paaugstinājuši dīzeļdegvielas cenas, liecina apkopotā informācija no degvielas tirgotājiem.

Statoil dīzeļdegvielas litrs patlaban maksā 94,9 santīmus, bet Neste - 93,7 santīmus.

Benzīna cenas pagaidām ir nemainīgas, un Statoil degvielas uzpildes stacijās 95.markas degviela attiecīgi maksāja 96,9 santīmus par litru, bet 98.markas degviela - 99,9 santīmus par litru. Neste attiecīgi 95.markas benzīns maksā 95,7 santīmus, bet 98.markas benzīns - 98,7 santīmus. Lukoil 95.markas benzīns maksā 96 santīmus, bet 98.markas -99 santīmus.

Trešdien trīs lielie degvielas tirgotāji jau paaugstināja benzīna un dīzeļdegvielas cenas.

Statoil Fuel&Retail Latvia skaidro, ka turpinās degvielas cenu kāpums pasaulē. Benzīna Platts cena atkal ir pārsniegusi 1005 ASV dolārus (562 latus) par tonnu, kas ir augstākā cena kopš 29.maija. Arī valūtas kurss šajā laika periodā pieaudzis par 0,014 latiem pret dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Degvielas cenas Latvijā pieaugušas par vairāk nekā 40 centiem/litrā

Zane Atlāce-Bistere, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Benzīna cena turpina augt; līdz latam vien santīma desmitdaļa

Ritvars Bīders, 13.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

98. markas benzīna cena Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā 13. janvāra rītā bija 0,999 Ls litrā, novēroja Db.lv.

Tikmēr citu uzņēmumu pārvaldītajās DUS Rīgā 98. markas benzīna cena bija nedaudz zemāka, piemēram, Neste DUS Rīgā 98. markas benzīns maksāja 0,984 Ls litrā, bet Lukoil DUS – 0,989 Ls litrā.

95. markas benzīna cena Statoil pilna servisa DUS Rīgā 13. janvārī bija 0,976 Ls litrā, Neste DUS Rīgā šis benzīns maksāja 0,954 Ls litrā, bet Lukoil cenu par litru 95. markas benzīna noteicis 0,966 latu apmērā.

Dīzeļdegvielas cena Statoil pilna servisa DUS Rīgā bija 0,983 Ls litrā, DUS Neste šī degviela maksāja 0,961 Ls litrā, bet Lukoil DUS – 0,973 Ls litrā.

Jau ziņots, ka pasaules plašsaziņā tiek apspriests, vai Saūda Arābija ar palielinātu ieguves apjomu spēs kompensēt Irānas naftas embargo dēļ radušos zaudējumus. Latvijas degvielas tirdzniecības eksperti vērtē, ka tas gan nav būtiskākais jautājums. Svarīgāk ir apsvērt, kā naftas tirgus reaģētu uz militāru konfliktu starp Irānu un ASV ar sabiedrotajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Karčevskis: Ekonomiskā krīze Latvijā un pasaulē ilgs vēl desmit gadus

Jānis Rancāns, 22.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā krīze Latvijā un pasaulē ilgs vēl desmit gadus, kas, visticamāk, ietekmēs arī degvielas cenu, uzskata Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

«Krīzes ilgums būs desmit gadi, no kuriem nodzīvoti tikai pirmie trīs gadi un krīzes atplūdi vēl būs. Taču tagad mēs tam esam labāk sagatavojušies – kredītportfelis ir mazāks, un privātpersonām būs vieglāk nekā uzņēmumiem, bet vienalga – krīze nāks,» sarunā ar Latvijas Radio 1 stāsta O. Karčevskis.

Ekonomiskā krīze, visticamāk, ietekmēs arī degvielas cenu, tomēr O. Karčevskis nevēlējās prognozēt to, vai degvielas cenas sasniegs vienu latu par litru, akcentējot, ka pat iepriekšējās krīzes laikā degvielas cena Latvijā pat teorētiski nepietuvojās latam.

Tomēr ievērojamu degvielas cenu kāpumu tuvākajā laikā padomes priekšsēdētājs neprognozē. Pēdējā laikā degvielas cenas Latvijā nedaudz samazinājušās. Taču tuvojas apkures sezona, kurā degvielas cenas pasaulē parasti kāpj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Transporta nozares pienesums zaļo mērķu sasniegšanai – alternatīvas, subsīdijas, investīcijas

Sadarbības materiāls, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Benzīna cena Rīgā nepilnu santīmu zem lata

Ritvars Bīders, 11.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

98. markas benzīna cena Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā 11. janvārī bija 0,994 Ls litrā, novēroja Db.lv.

Tikmēr citu uzņēmumu pārvaldītajās DUS 98. markas benzīna cena bija nedaudz zemāka, piemēram, Neste DUS Rīgā 98. benzīns maksāja 0,984 Ls litrā, bet Lukoil DUS – 0,989 Ls litrā.

95. markas benzīna cena Statoil pilna servisa DUS Rīgā 11. janvārī maksāja 0,964 LS litrā, Neste DUS Rīgā šis benzīns maksāja 0,954 Ls litrā, bet Lukoil cenu par litru 95. markas benzīna noteicis 0,959 latu apmērā.

Dīzeļdegvielas cena Statoil pilna servisa DUS Rīgā bija 0,971 Ls litrā, DUS Neste šī degviela maksāja 0,961 Ls litrā, bet Lukoil DUS – 0,966 Ls litrā.

Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns iepriekš norādīja, ka tirgotāji cer, ka degvielas cena nesasniegs latu litrā, taču solīt to nevarot. Kaut arī nodokļi Latvijā ir augsti, tie ir stabili un cenu ietekmē mazāk. Vairāk esot jāuztraucas par notikumiem pasaulē. «To [kādas izmaiņas gaidāmas degvielas cenā] šobrīd nevar pateikt neviens. Ja sāksies kaut kādas kataklizmas pasaulē - vai politiskās vai militārās, par ko šobrīd ir vislielākā baža... Vai arī, kādas ekoloģiskās katastrofas – tas noteikti var iespaidot biržas, teiksim tā, spekulācijas, kas var padzīt cenu uz augšu,» tā M. Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijā degviela maksā aptuveni tikpat, cik Austrijā un Spānijā

Gunta Kursiša, 14.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji par degvielu maksā aptuveni tikpat, cik vairāku Rietumeiropas valstu, piemēram, Austrijas, Spānijas un Luksemburgas, iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

95. markas benzīna cena Statoil Latvija pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā 8. decembra pēcpusdienā sasniedza 0,819 latus par litru. Arī Lukoil un Neste DUS Rīgā šīs markas benzīna cena nu jau ir virs 80 santīmiem par litru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no šīs nedēļas šokējošākajām ziņām droši vien bija uz Statoil degvielas uzpildes staciju informatīvā tablo lasāmā informācija, ka 98. markas benzīna cena ir pārsniegusi viena lata robežu. Psiholoģiskās robežas vēsturiski gan ir bijušas dažādas - vēl tikai pirms dažiem gadiem bija pamatīga brēka, kad benzīna cena sasniedza 70 santīmus par litru.

Tomēr pats fakts ir neapstrīdams - šoreiz benzīna cena ir augusi ļoti lielā apmērā, turklāt diezgan strauji. Vēl vairāk šo aspektu sarežģī prognozes, ka naftas cena pasaulē varētu augt par vairākiem desmitiem ASV dolāru par vienu barelu, turklāt nevis dažu mēnešu, bet gan nedēļu kontekstā. Nepievērst uzmanību šādām prognozēm būtu neprātīgi kaut vai tāpēc, ka vismaz šoreiz tās ir pauduši speciālisti no naftas ieguves valstīm. Un šajā kontekstā aktuāls kļūst jautājums ne tikai par to, no cik lielas summas nāksies šķirties, katru reizi iebraucot degvielas uzpildes stacijā, bet arī to, kā šā gada ietvaros mainīsies inflācijas dati mūsu valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - gaidāms degvielas cenu kāpums; no 1.janvāra jārēķinās ar 85 santīmiem par litru

NOZARE.LV, 30.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad Latvijas patērētājam jārēķinās ar visai augstām degvielas cenām: no 1.janvāra cena varētu sasniegt 85 santīmus par litru. Degvielas tirgotājs Statoil piedāvā tabulu, kas atspoguļo degvielas cenas veidošanās principu.

Degvielas cenu balstīs gan paaugstinātie nodokļi Latvijā, gan globālā pieprasījuma pieaugums pēc naftas un naftas produktiem, gan visai neizdevīgais valūtas kurss, ASV dolāram attiecībā pret eiro pieņemoties spēkā.

Jaunā gada sākumā degvielas litra cena 95.markas benzīnam pieaugs par diviem santīmiem litrā. No tā gan neiegūs degvielas tirgotāji, bet gan valsts budžeta vajadzībām no katra patērētāja kabatas par katru litru tiks izņemti divi santīmi. Cena pieaugs, jo valdība ir atcēlusi 5% biopiejaukuma daļai, kā arī pievienotās vērtības nodokļa likme ir pacelta no 21% līdz 22%.

2011.gadā gan tas nebūs vienīgais degvielas sadārdzinājums, kuru veicinās valdības pieņemtie lēmumi. Visticamāk, jau gada pirmajā pusē Ekonomikas ministrija būs pieņēmusi galīgos lēmumus par jauno kārtību, kādā nākamgad notiks valsts obligāto degvielas rezervju uzglabāšana. Skeptiķi norāda, ka pēc jaunās kārtības iedibināšanas pastāv iespēja, ka litra cena varētu paaugstināties par vēl diviem santīmiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Pie mums dārgāk, nekā Kuveitā, Venecuēlā un pat Igaunijā

Dienas Bizness, 23.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Benzīns ir viens no tiem produktiem, kura cenas sabiedrībai allaž paticis salīdzināt. Turklāt ne tikai salīdzināt šodienas cenu ar vakarējo piemājas degvielas uzpildes stacijā (DUS), bet arī paskatīties, kā tās atšķiras dažādās pasaules valstīs.

Runājot par benzīna cenu salīdzinājumu dažādās valstīs, jāatzīst, ka pārsvarā šādi pētījumi ir bijuši interesanti, taču visai bezjēdzīgi. Nav korekti salīdzināt šā produkta cenu, piemēram, Latvijā un Turkmenistānā – valstī, kuras zemes dzīlēs, tēlaini sakot, var atrast visu Mendeļejeva tabulu, turklāt tīri politiskos nolūkos valdība vēl šo to mēdz subsidēt. Tajā pašā laikā interesanti ir salīdzināt benzīna cenas Latvijā un mūsu kaimiņvalstī Igaunijā – valstī, kas atrodas tepat līdzās, kur politiskā sistēma ir tāda pati, kā šeit, valstī, kas no PSRS atdalījās tajā pašā gadā, kad mēs, un arī nevienas naftas atradnes tur nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Asociācija: nodokļu kāpuma un citu faktoru dēļ benzīna cena pieaugs par pieciem santīmiem

BNS, 23.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana benzīnam, dažādu pakalpojumu sadārdzināšanās, kā arī nodeva par valsts krīzes rezervju nodrošināšanu degvielas cenu salīdzinājumā ar pašreizējo palielinās par aptuveni pieciem santīmiem, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne.

Viņš pastāstīja, ka pērn Latvijā benzīna patēriņš samazinājās par 12% un Finanšu ministrijas (FM) prognozes par patēriņa samazinājumu šogad par 0,5% ir pārāk rožainas. «Realizācijas apmēra samazinājums 0,5% apmērā ir stipri par maz. Samazinājums būs lielāks,» teica Sakne un piebilda, ka tādējādi FM iecerētie papildu ieņēmumi šā gada budžetā 8,7 miljonu latu apmērā no akcīzes nodokļa likmes palielināšanas benzīnam, visticamāk, netiks gūti.

Vienlaikus viņš paskaidroja, ka pagaidām nav pieejama oficiāla informācija par plānotās nodokļu likmes palielināšanu, nav arī skaidrs, vai plānotajos 8,7 miljonu latu ieņēmumos ir ieskaitīti arī papildus gūtie ienākumi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Ja papildus gūtie ienākumu no PVN nav ierēķināti 8,7 miljonos latu, tad PVN sniegs vēl nedaudz vairāk kā vienu miljonu latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

1.janvāra rīts ausīs ar dārgākām degvielas cenām

Armands Beiziķis, SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs, 01.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas nozare šo gadu noslēgs ar stabilu 5% tirgus izaugsmi pārdotās degvielas apjomu ziņā. Izaugsmi pamatā sekmējis gan pieaugošais dīzeļdegvielas patēriņš, gan arī labvēlīgā naftas produktu tirgus konjunktūra gada vidū, kas sagādāja arī Latvijas autobraucējiem patīkami zemas degvielas cenas gada vidū iepretim augstākām cenām gada sākumā un tagad – gada nogalē. Svaigākie dati par pārdotās degvielas apjomu liecina, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada to pašu periodu, dīzeļdegvielas patēriņš pieaudzis par 7,7%, kamēr benzīns nokrities par 5%.

(Plašāk par šo tēmu lasi: «Atbrīvos» inflācijas spirāli)

Visievērojamāk izaudzis dīzeļdegvielas patēriņš mazumtirdzniecībā – deviņos mēnešos par 9,37% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Tik spēcīgā patēriņa pieaugumā varam teikt aitäh jeb paldies kaimiņiem igauņiem. Igaunijā ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai. Dīzeļdegvielas cenu atšķirības starp Latviju un Igauniju ir vismaz 10 centi litrā, kas veicina kaimiņu vīzītes uz Latvijas pierobežu lētākas degvielas meklējumos. Mazāku, bet tomēr vērā ņemamu iespaidu atstāj arī Latvijā reģistrēto vieglo dīzeļdzinēju automašīnu skaita pieaugums. Tendence, ka autobraucēji savus benzīna auto nomaina pret dīzeļauto, turpinās. Tāpat šogad audzis dīzeļdegvielas patēriņš vairumtirdzniecībā un lauksaimniecībā, kas liecina par transporta un lauksaimniecību nozaru izaugsmi līdz ar Latvijas ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas naftas kompānija Statoil aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī strādājusi ar 25,48 miljardu kronu (4,42 miljardu ASV dolāru) neto peļņu.

Savukārt attiecīgā laika posmā pirms gada, Statoil strādāja ar 9,53 miljardu kronu lielu neto peļņu. Norvēģijas naftas kompānijas kopējie ienākumi aizvadītajā ceturksnī auguši par 22% un veidojuši 183 miljardus kronu (aptuveni 32 miljardi ASV dolāru).

Izpaltītajā paziņojumā, Norvāģijas naftas gigants norāda, ka aizvadītajā gadā piedzīvojis veiksmīgu uzņēmējdarbības attīstību, optimizējis darbību un savā rīcībā esošos resursus.

Statoil galvenais izpilddirektors Helge Lunds (Helge Lund) norāda, ka kompānija šogad uzsāks jaunus projektus Brazīlijā, Angolā kā arī Norvēģijā.

Tāpat kompānija šogad paredzējusi atvēlēt 17 miljardus ASV dolāru attīstībai, kā arī ieplānojusi ražošanas apjomus palielināt par trīs procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru