Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.
Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.
Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.
Valstu salīdzināšanai Eurostat piedāvā izmantot reālā IKP attiecību pret konkrētā gada vidējo iedzīvotāju skaitu. IKP mēra kopējās preču un pakalpojumu gala produkcijas vērtību, ko ekonomikā saražo noteiktā laika periodā. Tas ietver preces un pakalpojumus, kuriem ir vai varētu būt tirgi, un produktus, kurus ražo vispārējā valdība un bezpeļņas iestādes. IKP uz vienu iedzīvotāju nemainīgās cenās “ir ekonomiskās aktivitātes mērs un tiek izmantots arī kā valsts materiālā dzīves līmeņa attīstības rādītājs”. Eurostat izmantotajā IKP aprēķinā netiek iekļauts neapmaksāts mājsaimniecības darbs un citi diskutabli monetarizējami rādītāji.
Rēķinot nemainīgās 2010. gada cenās, Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2007. gadā bija par trešdaļu lielāks nekā Latvijā. Taču 2009. gada krīzes rezultātā atšķirība ievērojami samazinājās. Iemesls bija visai atšķirīgos krīzes pārvarēšanas instrumentos Latvijā un Igaunijā. Latvijas īstenotā politika izpaudās kā darbaspējīgo iedzīvotāju izspiešana no Latvijas. Tā rezultātā starp 2007. un 2014. gadu Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 200 000. Igaunijas īstenotā politika neizpaudās kā vietējo iedzīvotāju masveida piespiešana doties darba emigrācijā, tāpēc tajā pašā laikā Igaunijas iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 20 000 - desmit reizes mazāk nekā Latvijā!
Latvijas īstenotā sociālā politika ievērojami samazināja valsts kopējo ekonomisko potenciālu, bet, samazinoties iedzīvotāju skaitam, tāds rādītājs kā IKP uz vienu iedzīvotāju uzlabojās. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju starp 2007. un 2010. gadu samazinājās mazākā tempā nekā Igaunijai. 2023. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, Igaunijā iedzīvotāju skaits bija par 1,7% lielāks, Latvijā iedzīvotāju skaits bija par 14,8% mazāks, bet Lietuvā par 12,1% mazāks. Ja 2007. gadā Latvijas un Igaunijas attīstības līmenis būtu vienādi un ekonomiskā izaugsme nākamajos gados būtu vienāda, tad Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju būtu jābūt par 15% lielākam nekā Igaunijā, jo Igaunijā iedzīvotāju skaits praktiski nemainījās, bet Latvijā samazinājās. Tāda ir aritmētika. Rēķinot IKP uz vienu iedzīvotāju, iedzīvotāju skaits ir dalītājs, jo tas mazāks, jo dalījuma rezultāts ir lielāks. Līdz 2020. gadam Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju turpināja palielināties, pateicoties ekonomikas stabilizācijai un lielajai darbaspēka migrācijai.
Vēsturiski vislielākā IKP uz vienu iedzīvotāju atšķirība starp Latviju no vienas puses un Igauniju vai Lietuvu no otras puses bija 2020. un 2021. gadā. Visticamāk, ka tas bija saistīts ar to, ka gan Igaunijas, gan Lietuvas valdība īstenoja ekonomikai daudz mazāk destruktīvu Covid pandēmiju ierobežojošo aizliegumu apjomu.
Savukārt Krievijas agresīvā kara izraisītās ekonomiskās sekas bija nelabvēlīgas visām Baltijas valstīm. 2023. gadā visvairāk kopējā jaunradītā vērtība samazinājās Igaunijā. Vienlaikus 2022. gadā kara radītās migrācijas ietekmē Igaunijā un arī Lietuvā iedzīvotāju skaits ievērojami palielinājās. Līdz ar to plaisa starp Latviju un Lietuvu, un Igauniju, rēķinot IKP nemainīgās 2010. gada cenās, ievērojami samazinājās. 2023. gadā Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju (2010. gada nemainīgās cenās) bija 16,3 tūkstoši eiro, Lietuvas - 15,1 tūkstotis eiro, bet Latvijas - 13,2 tūkstoši eiro. Rēķinot tekošajās 2023. gada cenās, atšķirība ir ievērojami lielāka, bet tas ir skaidrojams ar to, ka, piemēram, Igaunijā ir gan lielākas algas, gan vienlaikus lielākas daudzu to preču cenas, kuras ietilpst inflācijas aprēķinos.
Salīdzinot Baltijas valstu reģionālo IKP, bija jāizvēlas 2021. gada IKP dati. Gan Lietuvā, gan Igaunijā jau ir pieejami IKP reģionālie dati par 2022. gadu. Diemžēl Latvijā ir pieejami dati tikai par 2021. gadu. Līdz ar to Baltijas valstu salīdzināšanai tika izmantoti dati par 2021. gadu. Savukārt, apskatot kohēzijas procesus, katrā Baltijas valstī tika izmantoti svaigākie pieejamie dati. Lietuvā un Igaunijā biznesa un ekonomisko lēmumu pieņēmēji jau var strādāt ar 2022. gada datiem, bet Latvijā biznesa lēmumi ir jāpieņem, nezinot Krievijas agresijas izraisīto ietekmi uz reģionālo bagātības un jaunradītās vērtības sadalījumu 2022. gadā. Tā kā IKP lielumi reālo cenu izteiksmē Baltijas valstīs atšķiras, tad bija uzskatāmāk salīdzināt datus par katras valsts pašvaldības IKP attiecību pret vidējo līmeni attiecīgajā valstī.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 2.aprīļa numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
