Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Maksājumu karšu norēķinu dati dažādās tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs, kurus Latvijas Banka sāka publicēt pavisam nesen, parāda mūsu tēriņu dinamiku divos pandēmijas gados, liecinot gan par pirkšanas paniku 2020. gada martā, aprīlī, gan pandēmijā cietušajām nozarēm.

"Pandēmija ir ne tikai epidemioloģiska, bet arī ekonomiska krīze," savā pētījumā norāda Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, uzsverot datu izmantošanas nozīmi turpmāko valstisko lēmumu pieņemšanā, jo tie sniedz visoperatīvāko informāciju par ekonomiskajām tendencēm sabiedrībā.

Operatīvo datu nepieciešamība

Visas Covid krīzes garumā Dienas Bizness ne reizi vien ir saskāries ar faktu, ka dati par valstī notiekošo ir jāpublicē brīdī, kad varam konstatēt jau zināmas patiesības un zinām šo ekonomisko procesu sekas, tādēļ arī loģisks secinājums, ka lēmumu pieņēmēji, lietojot šādus datus, faktiski nevis formē loģiskus, jaunus lēmumus, bet cīnās ar veco lēmumu radītajām sekām. “Detalizēta informācija par pandēmijas un ar to saistīto ierobežojumu ekonomisko ietekmi ir gaužām skopa. Iemesls tam galvenokārt ir oficiālo statistikas avotu nepiemērotība Covid-19 krīzes analīzei. Pirmkārt, statistikas rādītāji ekonomikas jomā lielākoties ir pieejami mēneša vai ceturkšņa griezumā, kas pandēmijas apstākļos ir vesela mūžība – atcerieties, ka starp Maira Brieža cīņu puspilnā Arēnā Rīga un komandantstundas ieviešanu bija vien pāris dienu. Otrkārt, statistika tiek publicēta ar zināmu laika nobīdi, kas traucē laicīgi izprast krīzes dziļumu un tvērumu,” situāciju raksturo K. Vilerts.

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Būtiskais cenu kāpums ievērojami mainījis pircēju paradumus, mudinot arvien vairāk atteikties no impulsīviem pirkumiem un meklēt lētākas alternatīvas, norāda Mindaugs Gutausks, Mars Latvia vadītājs.

Līdzīgas tirgus tendences, visticamāk, būs novērojamas arī nākamajā gadā, spriež M.Gutausks, piebilstot, ka taupīgāko klientu lojalitāte 2023. gadā varētu samazināties. Tajā pašā laikā paredzams, ka gada otrajā pusgadā patērētāju noskaņojums un tirgus dinamika kļūs nedaudz pozitīvāka - cilvēki būs pielāgojušies jaunajai realitātei un iemācījušies dzīvot, daudz labāk kontrolējot tēriņus, prognozē Mars Latvia vadītājs.

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā Mars darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija?

Jāsaka, ka pandēmija ietekmēja ne tikai mūsu uzņēmējdarbību, bet arī pasaules ekonomiku kopumā, jo mēs visi saskārāmies ar izaicinājumiem, ko iepriekš nekad nebijām piedzīvojuši. Šajā laikā mēs ne tikai pārdomājām mūsu biznesa stratēģiju, bet arī centāmies pievērst pastiprinātu uzmanību mūsu darbinieku veselībai un drošībai, kas vienmēr ir bijušas Mars prioritātes. Attālināts darbs mums nebija nekas svešs arī pirms pandēmijas, tāpēc pielāgoties jaunajai realitātei mums bija vieglāk. Tajā pašā laikā mēs skaidri apzinājāmies, ka pastāvīgs darbs no mājām palielina mentālās un fiziskās veselības riskus, tāpēc rūpīgi sekojām līdzi mūsu darbinieku labklājībai. Komandas mudinājām tikties virtuālajos semināros, lai apgūtu jaunas prasmes attālinātajam darbam. Vienlaikus, lai izvairītos no izdegšanas, sākām izmantot Mars patentēto rīku - Meet Smarter, kas saīsina tikšanās laikus, lai nodrošinātu piecu līdz desmit minūšu pārtraukumu katru stundu. Tāpat savus darbiniekus darba laikā aicinājām doties pastaigās, piemēram, izvedot ārā suni vai vienkārši paelpojot svaigu gaisu.

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopš pērnā gada vidus ir sācis saņemt dokumentus no Nīderlandes Zaļās kartes biroja par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas izraisīts ar Latvijā reģistrētu vieglo transportlīdzekli, kura īpašnieks nebija iegādājies OCTA.

Šī varētu kļūt par visu laiku lielāko izmaksu no OCTA Garantijas fonda (GF) par CSNg, ko izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis. Kopējā atlīdzību summa, ko Nīderlandes puse pieprasījusi rezervēt kā atlīdzību CSNg cietušajam, ir 2 miljoni eiro, kas gan daļēji varētu samazināties pēc pilnīgas CSNg apstākļu noskaidrošanas.

2022.gada vasarā Nīderlandē neapdrošināts transportlīdzeklis, kas reģistrēts Latvijā, notrieca riteņbraucēju. Cietušais ir guvis smagas smadzeņu traumas un rehabilitācijas process prasīs ilgu laiku. CSNg apstākļi joprojām tiek izmeklēti, tomēr, atbilstoši likumam, Nīderlandes Zaļās kartes birojs pieteicis rezervēt 2 miljonus EUR, kas varētu tikt izmaksāti cietušajam no Latvijas GF.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.

Tirgus pētījumu kompānija "NielsenIQ" konstatē, ka nepilna gada laikā kopš pandēmijas ierobežojumu sākšanās ir pieaugusi tiešsaistes tirdzniecības popularitāte, bet paši personiski uz veikaliem cenšamies iet retāk un pavadīt tajos īsāku laika posmu, lai gan aizvien biežāk tiek plānotas ilgākas, bet reizē arī lielāka apjoma iepirkšanās. Pandēmijas saīsinātie pārvietošanās maršruti ir vairojuši arī mazo veikalu nozīmi.

Pēc "NielsenIQ" šī gada februārī veiktās patērētāju aptaujas datiem, pandēmija un otrā stingrā karantīna ir ietekmējusi arī lojalitātes izmaiņas: ceturtā daļa pircēju pandēmijas dēļ ir mainījuši veikalu, kurā iepērkas regulāri.

"Pandēmija pamudināja pircējus biežāk plānot savus pirkumus, vienā reizē nopirkt vairāk produktu ilgākam laika posmam, izmēģināt iepirkšanos internetā un padarīt to par ikdienas sastāvdaļu. Mūsu dzīvesveids ir mainījies, darbam vai daļai no tā pārceļoties uz mājām. Bez tam, pieradām vairāk gatavot paši, kā arī mājās rīkot izpriecas un palutināt sevi ar tādiem produktiem, kurus mēdzam bieži baudīt kafejnīcās un restorānos, kā kafiju vai alkoholu", norāda "NielsenIQ" vadītāja Baltijas valstīs Ilona Lepp.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Pēdējā laikā biznesa mediju ziņu virsrakstos dominē ziņas par arvien jauniem akciju rekordiem. Tāpat šā gada beigu finanšu optimismu un gluži vai “visa pirkšanas” trakumu izceļ virtuālā veidojuma - bitkoina – mēģinājumi aizsniegties līdz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmei.

Šogad gan uzvarētāji meklējami ne tikai finanšu aktīvu pasaulē. Pandēmija audzējusi interesi par četrkājaino mīluļu iegādi, kas plaukt un zelt ļāvis šim biznesam. Attiecīgi debesīs traukusies dažādu šķirnes dzīvnieku cena.

“Bloomberg” izceļ “Pets4Homes” apkopotos datus, kas liecina, ka vidēji, par bāzi ņemot dažādu sugu kucēnu cenu Apvienotajā Karalistē, to cena šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājusies par 131%. Cenu pieauguma topa augšgalā atrodas kokerspanieli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 207%! Tāpat, piemēram, Džeka Rasela terjera kucēnu cena augusi par 195% un borderkolliju kucēnu – par 191%.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes globālās tirdzniecības izaugsme bijusi mazasinīga, jo daudzmaz veselīgs ekonomikas pieaugums daudzviet pēc pasaules finanšu kraha kļuva par kaut ko retu. Rezultātā valstīm un reģioniem nācies cīnīties par tautsaimniecības izaugsmes drupačām, kam sekojuši arī dažādi protekcionisma pasākumi.

Jau kādu laiku tiek runāts par tā saucamo deglobalizāciju, ko uz paplātes skaidrāk izcēla slavenā Brexit sāga un pēdējo gadu tirdzniecības kari. Turklāt pandēmija šo tendenci varētu būt pat pastiprinājusi. Globalizācijas procesi bieži tiek mērīti ar to, kā klājas tirdzniecībai. Jau 2019. gadā bez visa Covid-19 vīrusa – laikā, kad kopējā pasaules ekonomika pieauga, – globālā tirdzniecība pat nedaudz saruka (par 0,1%), liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas (WTO) dati. Savukārt 2020. gadā tā varētu būt samazinājusies par 9,2%, liecina WTO aplēses. Šogad pamatā tiek gaidīta visai strauja pasaules ekonomikas un tādējādi arī globālās tirdzniecības atgūšanās.

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Šī pandēmija, ja neņem vērā pašu tās sākumu, bijusi ideāla ieguldījumiem akciju tirgū. Tomēr vērtspapīri nebūt nav vienīgā lieta, kur ir iespēja nobāzēt savu naudu un cerēt uz šādu ieguldījumu vērtības palielināšanos.

Visai interesantu stāstu parasti, ja par to ir attiecīga interese un tam ir arī pienācīga rocība, piedāvā dažādas alternatīvas luksusa priekšmetu investīcijas, kuru vidū var būt augstas klases vīns, pulksteņi, mākslas darbi, kādas kolekcionējamas lietas un pat augstas klases rokassomiņas. Faktiski šāda investēšana paredz, ka tiek nopirkta kāda luksusa lieta, kura sagādā ne tikai morālo gandarījumu un ļauj, piemēram, palielīties un paspīdēt sabiedrības acīs, bet, laikam ejot, tās vērtība tikai pieaug – turklāt labākajā gadījumā pat ievērojami.

Izceļas vīns

Covid-19 laikos dažādām šādām luksusa kolekcionējamām lietām klājies visai atšķirīgi. Interesanti, ka šī pandēmija visai veiksmīga ir bijusi ieguldījumiem vīnā. Piemēram, konsultāciju uzņēmuma Knight Frank apkopotie dati liecina, ka 12 mēnešos līdz šā gada jūlijam augstas klases vīnu vērtība ir augusi visai spēji – par 13%. Arī, piemēram, London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 1000 indeksa vērtība, kas sevī ietver pasaulē 1000 labāko vīnu cenas izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā līdz augustam ir palielinājusies teju par 10%, bet piecu gadu skatījumā tie ir visi 40%.

Pandēmija un ģeopolitika jau ir radījuši savu ietekmi uz transporta un loģistikas pakalpojumiem, perspektīvā nozīmīgu lomu spēlēs arī ES Zaļais kurss.

Par nozares politiku, situāciju nozarē, kā arī tās attīstības perspektīvām Latvijā diskutēs SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports, kas notiks šā gada 24. februārī.

DB konference: Loģistika un transports - Latvijas konkurētspēja globālajā tirgū 

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”,...

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Nozare saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam. Savukārt neprognozējamā ģeopolitiskā situācija būtiski apgrūtina ilgtermiņa plānošanu, jo viss var mainīties vienā brīdī.

Proti, starptautiskās sankcijas skārušas kaimiņvalsts Baltkrievijas produktus, kuru transportēšanai tika izmantota transporta un loģistikas infrastruktūra, bet jaunas lielo preču grupu kravas īsā laikā piesaistīt pašreizējos apstākļos ir ļoti izaicinoši. Pēdējie gadi nozarei ir bijuši sarežģīti, jāņem arī vērā, ka tika uzsākta Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes reforma. Nozare ir pierādījusi, ka tā spēj strādāt šādos apstākļos, kad būtībā jārisina vienādojums ar vairākiem nezināmajiem.

Izaicinājumi un risinājumi

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir radījusi ne tikai globālas pārmaiņas, kuras ietekmē arī transportu un loģistiku, ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē. Par to, kādi ir izaicinājumi šajās nozarēs un attiecīgas iespējas 2022. gadā, atbildi Satiksmes ministrijas, VAS Latvijas dzelzceļš, Latvijas Stividoru asociācijas un Latvijas autopārvadātāju eksperti centīsies rast atbildes jau konferences pirmajā daļā. Reaģējot uz pandēmijas situāciju visā pasaulē, mainījās tirdzniecības plūsmas, arī izmantotie transporta veidi un maršruti starp Āziju un Eiropu.

Līdztekus tam savu ietekmi radījusi energoresursu cenu straujā sadārdzināšanās, kas savā ziņā ir veicinājis šādu (piemēram, akmeņogļu) kravu tranzītu, vienlaikus degvielas sadārdzinājums ietekmē arī pakalpojumu cenu. Neraugoties uz minēto, Latvijas transporta un loģistikas nozare meklē jaunas iespējas. Uzmanības fokusā būs arī pandēmijas radītās problēmas nozarei, vienlaikus meklējot atbildes uz šādiem svarīgiem jautājumiem: kas nepieciešams nozarei no politikas veidotājiem; kādi ir iespējamie jaunie attīstības virzieni un to perspektīvas. Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem.

Transportam un loģistikai ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra un investīcijas tās attīstībā. Diskusijā par globalizācijas ietekmi uz loģistiku, par jaunu partneru meklējumiem risinājumus iezīmēs Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldītāji. Attālinātā tirdzniecība prasa piegādātāju attīstību Pandēmijas ietekmē cilvēki daudzas preces nevarēja iegādāties klātienē, klāt nāca arī vēlme izvairīties no inficēšanās riskiem ar Covid-19, daudzi iedzīvotāji priekšroku dod preču iegādei interneta veikalos ar piegādi uz viņiem tuvākajiem saņemšanas punktiem (pakomātiem), kā ietekmē būtiski pieaudzis pieprasījums pēc šādu pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus nenoliedzami, ka arī pasta kompānijai ir savi – jauno laiku – izaicinājumi. “Ir izaicinājumi – ir risinājumi! Visā Eiropas Savienībā jāatmuito sūtījumi no pirmā centa, un mūsu atbilde ir gan muitas brokera pakalpojumi, gan ērta atmuitošana īpašā lietotnē. Bet sūtījumus no jebkuras valsts un jebkura piegādātāja piedāvājam saņemt, nepametot mājas, jo mājās ir visa dzīve un arī mūsu risinājums – mājas pakomāts! Jo globālais = lokālais!” tā situāciju raksturo VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Savukārt SIA Omniva Latvija Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis uzsver: “Darīt to, kas izdodas vislabāk! Bet tādus atbalsta procesus kā sūtījumu loģistika, iepakošana un uzglabāšana uzticēt tam, kasto dara efektīvāk – izdevīgāk un ātrāk! Tā ir šodienas formula biznesa izaugsmei un ilgtspējai.”

Industriālo parku iespējas

Arī Latvijā – Ventspilī un Liepājā – ir izveidotas industriālās zonas, kurās tiek ražoti dažādi produkti un izstrādājumi, kuru piegādēm to patērētājiem ārzemēs izmanto šīs pašas ostas. Par to, kā uz industriālo teritoriju veidošanu raugās investori, diskutēs eksperti. Jāņem vērā, ka, attīstot jaunas industriālo parku teritorijas, ir jābūt pielāgotai nepieciešamajai transporta un loģistikas infrastruktūrai. Tieši industriālo teritoriju attīstība ostās ir viena no iespējām, kuru izmantojot var sasniegt labus rezultātus. Jauno iespēju meklējumos Viena no svarīgākajām diskusijām ir un būs par tā dēvēto jauno (atbilstošu gan ES Zaļajam kursam, gan jaunajai situācijai Eiropā) transporta un loģistikas stratēģiju.

Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt efektīvus, ekonomiskus un drošus pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem. Proti, būs jāmeklē jauni transporta koridori, jāpiesaista tādu kravu īpašnieki (pārvadātāji), kuri līdz šim Latvijas tranzīta koridoru kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojuši vai arī to darījuši reti. Transporta, tranzīta sektoru ietekmēs arī klimata neitralitātes sasniegšanas mērķi, tostarp siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana, kas prasīs zaļāku transportu, kur viens no iespējamajiem finanšu avotiem ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Vēl viena iespēja ir veidot Rīgu kā gaisa kravu tranzīta centru Baltijā. Par šīm jaunajām iespējām diskutēs Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas Loģistikas asociācijas vadītāji.