Dabā atrodamais dzintars ir viena no Latvijas unikālajām bagātībām, un unikāli pasaules mērogā ir arī atklājumi, ko dzintara izmantošanā veikusi zinātniece Inga Ļašenko.
Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra vadošā pētniece Inga Ļašenko strādā ar «dižciltīgiem» materiāliem - sudrabu un dzintaru. Viņas izstrādātie sudraba pārklājuma pavedieni tiek izmantoti tekstilijās ar antibakteriālu un pretsviedru iedarbību. Zeķes ar sudraba pavedieniem noder arī vēnu varikozes profilaksei un ārstēšanai. Atšķirībā no citur pasaulē izmantotajiem sudraba pavedieniem Latvijas zinātnieces patentētajai izstrādnei piemīt īpašs sastāvs ar lēnu un ilglaicīgu medicīnisko iedarbību. Starptautiskais patents iegūts ne vien sudraba pavedieniem, bet arī tekstilizstrādājumiem. «Darbā ar sudrabu ir vēl aspekti, ko gribētos izpētīt papildus, piemēram, sudraba pavediena masas patēriņu, kas rodas ekspluatācijas laikā. Tas ir viens no izstrādājuma izturības rādītājiem. Lai patērētājam pateiktu, ka izstrādājums nezaudēs savas īpašības pēc 20 mazgāšanas reizēm, mums pašiem ir par to jāpārliecinās, jāpārbauda mērījumos. Pagaidām mēs varam pateikt tikai vēlamo efektu, bet tas vēl nav zinātniski apstiprināts,» stāsta Inga Ļašenko.
Dzintara bums
Procentuāli pašlaik no zinātnieces darba laika 20 % tiek veltīti sudrabam, bet pārējais jaunajām - dzintara pavedienu izstrādnēm, kam arī tiek gatavots patenta materiāls. Par jaunajiem atklājumiem Inga Ļašenko stāsta piesardzīgi, jo interese par patentētajiem izgudrojumiem Eiropā esot ļoti liela. «Vislabāk tas jūtams starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, kur, iepazīstinot ar sava darba rezultātiem, ir ļoti jāuzmanās ar jaunu ideju un informācijas izpaušanu - tās acumirklī tiks uzķertas un izmantotas. Šobrīd izgudrot kaut ko jaunu ir ārkārtīgi sarežģīti, zinātnieki mēģina atrast jaunas detaļas un nianses jau esošajos izgudrojumos, tāpēc dažkārt liekas, ka notiek mīņāšanās uz vietas.» Pēdējā laikā dzintars esot piesaistījis ļoti lielu sabiedrības un zinātnieku uzmanību, un ne vien Latvijā, bet visur pasaulē. «To pat var saukt par dzintara bumu. Es speciāli neesmu uzstājusies nevienā starptautiskā konferencē saistībā ar atklājumiem dzintara pavedienu jomā, lai kāds nepārķertu šo informāciju, iekams mēs paši nebūsim tikuši skaidrībā un atraduši atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem.»
No Senās Ēģiptes
Ideja par dzintara pētīšanu pie Ingas esot atnākusi nejauši. «Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Pētot materiālus, kas ir Ēģiptes Nacionālajā bibliotēkā Kairā, pavisam nejauši uzdūros rakstiem par dzintaru. Jau pirms 2000 gadiem Senajā Ēģiptē donoru asinis tikušas uzglabātas dzintara traukos. Tādā veidā tās bez konservantu pievienošanas kādu laiku nesarecēja un saglabāja siltumu. Turklāt jau tolaik mēģinājuši izgatavot dzintara caurulītes, kas kalpotu kā implanti. Šim atklājumam gan nebija ilgs mūžs, jo dzintara caurulītes bija cietas un neelastīgas. Šodienas acīm skatoties, tas tik un tā bija apbrīnojams izgudrojums, ņemot vērā to laiku tehnoloģiskās iespējas. Manuprāt, Seno Ēģipti pilnā mērā var saukt par zinātnes šūpuli.» Tagad Inga Ļašenko Latvijā turpina senajos laikos sāktos pētījumus. «Pasaulē dzintars tiek pētīts, taču pie dzintara pavedienu izgatavošanas neviens vēl nebija ķēries, tāpēc mūsu izstrādnes šobrīd ir unikālas. Neviens arī nebija mēģinājis uzputināt dzintaru uz tekstilmateriāla virsmas.» Dzintaru tekstilmateriālos var izmantot divos veidos. «Jāskatās, kādam nolūkam tas tiek darīts un kas ir efektīvāk. Piemēram, maisiņus donora asiņu uzglabāšanai mēs izgatavojam, dzintaru uzputinot vienā slānī - tad dzintars ir tikai pavediena virspusējā kārtā, nevis iekšpusē. Tādus maisiņus ir mērķtiecīgi izmantot vienreizējai lietošanai, jo ekspluatācijas procesā šis slānis noārdīsies. Ja izstrādājums paredzēts ilgstošai lietošanai, šāda metode nederēs.» Inga Ļašenko strādā arī pie tā, lai dzintara pavedienus varētu izmantot medicīniskiem mērķiem, piemēram, implantiem, kas tiek iedzīvināti organismā. «Šajā gadījumā dzintars būs iestrādāts pavediena struktūrā, un tā iedarbība būs ilgmūžīga.» Dzintaram ir daudz dažādu paveidu, un to ķīmiskais sastāvs un īpašības atšķiras. Latvijā vien sastopami trīs dzintara paveidi. «Gadās pat, ka viens dzintara gabaliņš ir neviendabīgs pēc sava ķīmiskā sastāva - vienā malā tas ir viens, otrā cits. Tas, protams, darbu apgrūtina, jo šo materiālu ir sarežģīti standartizēt, novienādot. Ceļš no zinātniskajiem atklājumiem līdz praktiskai izmantošanai vēl ir garš.»
Silts un vērtīgs
No Baltijas dzintara paveidiem Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā izvēlējušies strādāt ar caurspīdīgo dzelteno dzintaru jeb sukcinītu, kas satur procentuāli visvairāk dzintarskābes - 2-8 % no sastāva. «Tas ir svarīgi, jo dzintarskābe ir bioloģiski aktīva viela, kam piemīt organismu atjaunojošas, antibakteriālas un antiseptiskas īpašības. Dzintars vispār ir ļoti īpašs, silts akmens, kas visur nav sastopams. Lieliski, ka Latvijā ir atrodams tik vērtīgs materiāls, ko mēs varam izmantot! Pasaulē bagātākās sukcinīta atradnes gan ir Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā.»
Izjaukt un salikt
Interese par zinātni Ingai esot radusies jau bērnībā. «Kad mācījos skolā, klases audzinātāja man teica: «Inga, ja tev iedotu laboratoriju, tu kļūtu par lielu zinātnieci!» Man paveicās, jo mani skolotāji man ticēja. Vienmēr esmu zinājusi, ka vēlos nodarboties ar pētījumiem un izgudrojumiem, jo tas man ir ļoti paticis. No visām rotaļlietām priekšroku devu tām, kuras ir iespējams izjaukt, paskatīties, kā tās ir veidotas un darbojas, un salikt kopā nedaudz izmainītā veidā. Lelles vai nefunkcionālas mantas mani neinteresēja, šķita garlaicīgas, bet beigās man vairs jaunas rotaļlietas netika pirktas, jo pieaugušie uzskatīja, ka es tās sabojāju.» Inga ir mācījusies klasē ar fizikas un matemātikas novirzienu, un īpaši viņai paticis darboties ķīmijas laboratorijā, kur varējis «spēlēties» ar dažādiem reaģentiem. «Pēc vidusskolas bija grūti izvēlēties studiju virzienu, jo mani interesēja viss. Iestājos toreizējā Rīgas Politehniskā institūta Mašīnbūves fakultātē trikotāžas inženiera specialitātē, kas likās viena no sievišķīgākajām. Pēc augstskolas absolvēšanas aizgāju dekrēta atvaļinājumā, un diezgan ilgu laiku biju tikai mamma saviem diviem bērniem.» Cik daudz bērnos tiek ieguldīts, tik arī pēc tam var saņemt atpakaļ, uzskata Inga Ļašenko, kura saviem bērniem ziedojusi gandrīz 15 gadus. «Tad, kad sapratu, ka bērnos ielikts labs pamats un viņi kļuvuši patstāvīgāki, pati turpināju studijas maģistrantūrā. Protams, pēc pārtraukuma tas nebija viegli - pēc tam, kad ir sēdēts mājās, palīdzot bērniem apgūt ābeci, paša attīstība tomēr zināmā mērā apstājas. Ar to es negribēju samierināties, un pēc maģistrantūras iestājos doktorantūrā.» Tad arī sācies darbs pie biomateriālu pētīšanas, un pirms pusotra gada, kad tika nodibināts Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs, Ingai Ļašenko tajā piedāvāta vadošās pētnieces vieta. «Būt sievietei zinātniecei ir grūti, jo uz sievieti gulstas arī pienākums rūpēties par māju un bērniem, un visu reizē izdarīt labi nav iespējams. Tomēr ģimene man dod arī tik nepieciešamo enerģijas lādiņu,» atzīst Inga.
Latvija var — televīzijā
Tikšanās ar Latvija var varoņiem — katru pirmdienu Latvijas televīzijas 1. programmā plkst. 22:25, ar atkārtojumu otrdienās plkst. 13:20.
13. oktobrī — tikšanās ar uzņēmēju un grāmatas Finanšu fitness autori Tatjanu Verjē, kura pašlaik atbild par Eiropas Komisijas komunikācijas politiku konkurences jautājumos.
20. oktobra raidījumā — starptautiskais pārtikas un veterinārmedicīnas eksperts Jāzeps Rimeicāns, kurš saka: «Mums, latviešiem, jābūt daudz lepnākiem — mēs varam ne tikai uzklausīt padomus, bet arī dot tos citiem.»
Vizītkarte
Dr.sc.ing. Inga Ļašenko
Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra vadošā pētniece
Dzimusi 1965. gadā Ludzā
Izglītība RTU Mašīnbūves fakultāte, RTU Tekstila un apģērba tehnoloģijas institūts
Darba pieredze a/s Rita inženiere tehnoloģe, RTU lektore, RTU Dizaina un tekstilizstrādājumu tehnoloģiju profesoru grupas vadošā speciāliste
Piecu Latvijas un Eiropas Savienības patentu īpašniece
Zinātniskās intereses medicīnas tekstils, biomateriāli, mīksto un cieto bioloģisko audu biomehānika
Vaļasprieks māksla, tehniskā literatūra, jāšanas sports
