Ja kādu dienu Igaunijas Nordica vairāk nebūs, mēs būsim gatavi veikt vairāk lidojumu no Igaunijas, par kaimiņvalsts konkurenti intervijā DB norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības AirBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Runājot par globālajiem procesiem, vai Brexit kaut kā ietekmē AirBaltic?

Šodien nav nekādas ietekmes.

Ryanair ir visai neapmierināts.

Jā, jo viņiem tur ir bizness. Man personīgi nepatīk Brexit, es domāju, ka tā ir muļķība. Taču briti tā izlēma. Domāju, ka beigās viņi izdomās, kā to nedarīt. Nevaru iedomāties, kā aviācijas nozarē Eiropa atriezīsies 30 gadu senā pagātnē pie kādas vecas sistēmas. Varbūt viņi īstenos Brexit, taču saglabās divpusējos lidojumus.

Vai mēs beidzot nevarētu tikt pie vienas kopīgas Baltijas valstu lidsabiedrības?

Kopš šeit strādāju, laiku pa laikam šādas sarunas notiek. Latvijas valdība vienmēr ir bijusi atvērta tam, lai būtu viena Baltijas lidsabiedrība. Jautājums ir par to, kur atrastos šādas kompānijas spēcīgākā daļa. Acīmredzot tā būtu Rīga, jo tā ir attīstījusies par centru. Kāpēc lai to pārceltu uz Tallinu vai Viļņu? Neatkarīgi no valstu teiktā mēs gadu pēc gada palielinām lidojumu skaitu no Viļņas un Tallinas. Mēs to darīsim pat spēcīgākas konkurences apstākļos. Igaunijā tagad Nordica ar poļu LOT ir lielas aktivitātes. Tas gan mums nekaitē, bet redzam, ka viņiem pieaug pasažieru skaits Tallinā. Taču viņi nerisina problēmu, jo tas, ko jūs vēlaties, ir savienojamība. Šobrīd tā ir, bet vienā mirklī var izzust, ja Nordica vairāk nelidos. Tagad viņi ir atkarīgi no LOT attiecībā uz investīcijām Nordica. Taču kāpēc gan lai poļi to darītu, ja vien viņi neizdomā, ka Igaunija viņiem ir galvenais tirgus? Tādēļ, manuprāt, mūsu pieeja nodrošināt no Igaunijas tik daudz lidojumu, cik varam, ir pareiza. Ja kādu dienu Nordica vairāk nebūs, mēs būsim gatavi veikt vairāk lidojumu no Igaunijas. Līdz tam mēs darīsim to, kam ir pamatojums. Līdzīgi arī Lietuvā. Pagājušajā gadā mums bija lielākā izaugsme lidsabiedrību starpā, taču mēs tur neesam lielākā kompānija, jo tur ir plaša zemo cenu aviolīniju klātbūtne. Taču viņiem nav savienojamības. Mēs to piedāvājam. Mēs esam pievienojuši pēdējo sektoru, lidojumus starp Tallinu un Viļņu, un tas nozīmē, ka mums ir spēcīgs maršrutu tīkls, ko grūti pārsist, jo tad to vajadzētu dublēt. 2018. gadā mums būs jau 38 lidmašīnas. Kādam vajadzētu nolikt šeit tikpat daudz lidmašīnu, lai mūs pārspētu.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair apstrīdējusi pilotu aptaujas rezultātus, kuros paustas bažas par zemajiem drošības standartiem, nosaucot tos par safabricētiem, bet kompānijas vadītājs Maikls O’Līrijs to nodēvējis par joku.

Organizācija Ryanair Pilot Group veikusi lidsabiedrības pilotu aptauju, kurā esot noskaidrots, ka lielākajai daļai aviokompānijas gaisa kuģu vadītāju neesot pārliecības par Ryanair drošības standartiem un tie vēlas, lai gaisa satiksmes regulatori veiktu pārbaudes. Piloti atklājuši, ka Ryanair regulāri lidojusi ar minimālu degvielas daudzumu, bet no kabīnēm pazuduši sarunu ieraksti, kuros bijušas norādes uz dažādiem negadījumiem.

Pilotu grupas vadītājs Everts van Cvolts sarunā ar CNBC skaidrojis, ka Ryanair piloti negribīgi atklāj drošības problēmas lidsabiedrībā. «Nav ne mazākā iemesla uzskatīt, ka šie piloti ir mazāk profesionāli nekā citās lidsabiedrībās strādājošie. Tomēr Ryanair iekšienē valdošā kārtība ir novedusi līdz šādai situācijai. Mēs regulatorus aicināsim to izskatīt ļoti nopietni,» klāstījis E. van Cvolts.

Īrijas zemo cenu aviosabiedrības «Ryanair» piloti Lielbritānijā septembrī rīkos vairākus streikus, tādējādi cenšoties pieprasīt labākus darba līguma nosacījumus un atalgojuma palielināšanu, trešdien paziņoja arodbiedrība BALPA.

Piloti plāno streikot septiņas dienas laika periodā no 18. līdz 29.septembrim.

«»Ryanair» pieprasa tādus pašus nosacījumus un vienošanās, kas pastāv citās aviokompānijās - mūsu prasības nav nesaprātīgas,» norāda BALPA.

Lidsabiedrības piloti jau streikoja 20. un 23.augustā, un viņi atteikušies strādāt arī šonedēļ, taču būtiski neietekmējot aviokompānijas darbību.

Jau ziņots, ka septembrī piecas dienas streikus plāno rīkot arī «Ryanair» piloti Spānijā, lai protestētu pret četru bāzu slēgšanu valstī.

Lidsabiedrības Air France lidmašīnas piloti, pēc ārkārtas nolaišanās Sīrijas galvaspilsētā Damaskā, lūguši pasažierus aizdot naudu, lai samaksātu par degvielas uzpildi.

Incidents noticis trešdien, kad no Parīzes uz Libānas galvaspilsētu Beirūtu lidojošā lidmašīna, lidlauka tuvumā esošo nekārtību dēļ, bija spiesta mainīt savu kursu. Piloti vispirms gribējuši lidot uz Jordānijas galvaspilsētu Ammānu, taču tam neesot pieticis degvielas un nācies nosēsties Damaskā, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph.

Pēc nosēšanās Damaskā, piloti vēlējušies uzpildīt lidmašīnu, lai dotos uz Kipru, taču izrādījies, ka pret Sīriju vērsto sankciju dēļ, nav iespējams norēķināties ar maksājumu kartēm. Rezultātā piloti vērsušies pie pasažieriem, ar lūgumu aizdot 17 tūkstošus ASV dolāru.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» paziņojis, ka problēmas ar modeļa «737 MAX» lidmašīnām radīs vēl 6,6 miljardu ASV dolāru (5,9 miljardu eiro) papildu izmaksas, vēl vairāk samazinot uzņēmuma peļņu.

«Boeing» norādīja, ka otrā ceturkšņa finanšu rādītājus ietekmēs vienreizējās izmaksas, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedz 4,9 miljardus ASV dolāru. Izmaksas veido kompensācijas lidsabiedrībām par reisu atcelšanu un lidmašīnu piegādes kavējumiem saistībā ar regulatoru aizliegumu izmantot «737 MAX» pēc divām aviokatastrofām.

Tāpat vēl 1,7 miljardu ASV dolāru izmaksas saistītas ar «737 MAX» ražošanas samazinājumu, piebilda kompānija.

Lidmašīnu «Boeing 737 MAX» lidojumi martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa lidmašīnu katastrofām, kas prasījušas 346 cilvēku dzīvības. Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Katastrofas ir iedragājušas «Boeing» reputāciju un daudzi bojāgājušo tuvinieki vērsušies tiesā pret uzņēmumu.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air uzsākusi sarunas ar pilotu apvienību ELA cerībā apturēt briestošo streiku, kura sākums paredzēts jau 7. janvārī un kas ļaunākajā gadījumā varētu novest pie lidsabiedrības maksātnespējas, citējot Äripäev, raksta BBN.

Šo sarunu rezultāts lielā mērā varētu noteikt turpmāko aviokompānijas likteni, ziņo medijs. «Ja mēs nespēsim vienoties un piloti uzsāks streiku, aviokompānijai varētu būt sarežģīti saglabāt biznesu un tā varētu bankrotēt,» atzina Estonian Air izpilddirektors Jans Palmers.

Paziņojums par pilotu streiku jau tagad ir negatīvi iespaidojis lidsabiedrības finanses, samazinoties biļešu pārdošanas apjomiem.

Aviokompānijas un pilotu arodbiedrības vidutājs Henns Parns (Henn Pärn) pauda, ka attiecības starp abām pusēm ir juceklīgas.

Piloti pieprasa 2008. gada kolektīvā nolīguma noteikumu pieņemšanu. Piloti un aviokompānija sarunas uzsāka 2008. gadā, taču 2010. gadā tās tika pārtrauktas. Pašlaik gaisa kuģu vadītāji uzstādījuši ultimātu aviokompānijai parakstīt jaunu nolīgumu, tomēr, saskaņā ar J. Palmera teikto, tas nekad nenotiks, jo kompānijai nav nekādu iespēju piekāpties un parakstīt šādu vienošanos.

Pēc Igaunijas nacionālās lidsabiedrības Estonian Air vadības un pilotu arodbiedrības sarunām, pilotu apvienība pavēstījusi, ka streiks, kurš, saskaņā ar Estonian Air vadības pausto, ļaunākajā gadījumā varētu izraisīt aviokompānijas bankrotu, tiks atcelts par vienu dienu, informē BBN.

Piloti norādīja, ka streiks dienu vēlāk nekā plānots - otrdien, 8. janvārī - sāksies gadījumā, ja līdz tam laikam netiks parakstīts jauns kolektīvais nolīgums starp lidsabiedrības vadību un pilotu apvienību. Pirms nolīguma parakstīšanas to jāapstiprina Estonian Air padomei.

Jau vēstīts, ka Igaunijas nacionālās aviokompānijas piloti solīja streiku sākt jau 7. janvārī. Paziņojums par pilotu streiku jau pagājušajā nedēļā negatīvi iespaidoja lidsabiedrības finanses, samazinoties biļešu pārdošanas apjomiem. Turklāt Estonian Air izpilddirektors Jans Palmers norādīja, ka gadījumā, ja streiks notiks, aviokompānijai varētu būt sarežģīti saglabāt biznesu un tā varētu bankrotēt. Kompānijas padomes priekšsēdētājs Erki Rāsuke norādīja, ka streiks vēl nenozīmētu maksātnespējas iestāšanos, tomēr varētu izveidoties ārkārtīgi sarežģīta situācija.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» piloti Īrijā piektdien gatavojas rīkot kārtējo streiku, aizsākot jaunu streiku vilni Eiropā.

Tādējādi šis Īrijā jau būs ceturtais «Ryanair» darbinieku streiks, un tas ietekmēs 20 no piektdien 300 ieplānotajiem lidojumiem.

Trešdien publiskotā paziņojumā aviokompānija piedāvāja tikties ar Īrijas pilotiem sestdien vai nākamajā nedēļā, lai atrisinātu pašreizējās domstarpības.

Tikmēr Zviedrijas pilotu arodbiedrība «Svensk Pilotforening» (SPF) trešdien pavēstīja, ka tās dalībnieki streiku plāno rīkot 10.augustā.

Arodbiedrība norāda, ka «Ryanair» vadības pārstāvji pastāvīgi atteikušies no sarunām ar ar SPF pārstāvjiem. SPF piebilda, ka Skavstas lidostā 100 kilometru attālumā no Stokholmas streikā piedalīsies aptuveni 40 piloti.

Arodbiedrība gan nesniedza informācija, cik daudz lidojumus šis streiks ietekmēs, bet «Ryanair» sīkākus komentārus nesniedz.

Nav gan zināmas visas detaļas, bet abi – Etiopijas un Indonēzijas lidsabiedrību – gadījumi ir ļoti līdzīgi. Proti, neilgi pēc pacelšanās Boeing 737 MAX 8 lidmašīnas sāka strauji mainīt – uzņemt un zaudēt – augstumu. Abu katastrofu rezultātā ir apturēta visu Boeing 737 MAX darbība, taču jau pēc pirmā gadījuma Boeing izsūtīja obligāto servisa biļetenu, bet Federālā Aviācijas administrācija (FAA) – direktīvu, kā lidojumu apkalpei pareizi rīkoties šādos gadījumos.

Atšķirībā no iepriekšējiem modeļiem, Boeing MAX ir lielāki, jaudīgāki dzinēji, kas mainīja lidmašīnas konfigurāciju un aerodinamiskās īpašības, līdz ar to arī veiktspēju. Iepriekš minēto īpatnību dēļ šim modelim parādījās tendence celt gaisā priekšgalu, palielinoties dzinēju jaudai. Lai izslēgtu gadījumus, kad kāda iemesla dēļ piloti savas neuzmanības dēļ savlaicīgi nenoreaģē uz šo tendenci, tika ieviesta automātiska sistēma (MCAS), kuras uzdevums ir nepieļaut lidmašīnas iekrišanu grīstē (plūsmas norāvums no spārna virsmas un sekojošs cēlējspēka zudums). Abi negadījumi norāda, ka pati sistēma savas kļūdainas darbības gadījumā arī var izraisīt katastrofālas sekas, kaut gan tās uzdevums ir tādas situācijas novērst. Tā kā ir notikuši divi gadījumi ar salīdzinoši jaunām lidmašīnām līdzīgā lidojuma etapā (augstuma uzņemšanas laikā), tas jau varētu liecināt par sistēmiskām problēmām, kas varētu būt saistītas ar projektēšanas, sertifikācijas, pilotu apmācības u. c. aspektiem. Tāpēc ir svarīgi noteikt, kas tieši izraisīja šīs katastrofas un kādi bija to veicinoši faktori. Tas arī izskaidro, kāpēc ir tik asa reakcija no daudzām valstīm, pilnībā aizliedzot šī modeļa lidmašīnu lidojumus savās gaisa telpās.

Igaunijas nacionālās aviokompānijas Estonian Air vadība un piloti līdz šim nav bijuši spējīgi vienoties par jaunu līgumu, un lidsabiedrība pavisam drīz varētu pieredzēt pilotu streiku, citējot Postimees, raksta BBN.

Pilotus neapmierina aviopārvadātāja noteikumi, kas paģēr lielāku darba apjomu, un viņi pavēstījuši, ka ir gatavi doties streikā.

Saskaņā ar pilotu teikto lidsabiedrības vadība vēlas sagādāt pilotiem vairāk darba un ieviest stingrāku atpūtas laika režīmu, tai pašā laikā nepaaugstinot pilotu algas. Līdzšinējais darba koplīgums beidzās jau šā gada martā.

Pilotu prasība radījusi Estonian Air, kas pērn darbojās ar 17,3 milj. eiro zaudējumiem, sarežģītu situāciju.

«Ja kompānija vēlas paaugstināt produktivitāti, tai ir arī jāpalielina algas,» norādīja Rauno Mennings (Rauno Menning), Civilās aviācijas pilotu arodbiedrības pārstāvis. Arodbiedrībā ir aptuveni 70 Estonian Air strādājoši piloti.

Skandināvijas lidsabiedrības SAS piloti otrdien streiko piekto dienu pēc kārtas, liekot aviokompānijai atcelt vēl 504 lidojumus, kas paredzēti trešdien.

Šo reisu atcelšana ietekmēs aptuveni 47 000 pasažieru.

Piloti Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā streiko jau kopš piektdienas, pieprasot kompensācijas par atalgojumu samazinājumiem un citiem taupības pasākumiem, kurus bija nepieciešams īstenot 2012.gadā, kad aviokompānija piedzīvoja smagus laikus.

Pārrunas ar arodbiedrībām, kas norisinājās kopš marta, izjuka piektdienas rītā bez vienošanās, un piloti pieteica streiku.

Līdz šodienai streika dēļ atcelti jau aptuveni 3300 reisi, ietekmējot gandrīz 327 000 pasažieru.

Šobrīd nav arī informācijas, kad pārrunas ar arodbiedrībām varētu atsākties.

Lietuviešu pilotu apmācību skola Baltic Flight Academy (BFA) realizējusi «traku» projektu un paplašinājusi savu floti ar pieciem jauniem lidaparātiem. Lai nokļūtu BFA bāzē Paluknis, kas atrodas netālu no Viļņas, lidmašīnas mēroja vairāk nekā astoņu stundu garu ceļu no to ražotnes Tecnam Itālijā.

BFA, kas apmāca pilotus, kuri vēlas paaugstināt savu klasifikāciju, kā arī pilotus, kas vēlas iegūt privāto licenci, šā gada vasarā no Itālijas lidaparātu ražotāja Tecnam iegādājusies četras divvietīgas Tecnam P2002-JF un vienu četrvietīgu Tecnam P2006T lidmašīnu, kas tiks izmantotas pilotu apmācībai.

Šīs lidmašīnas lido ar ātrumu vidēji 120 kilomteri stundā un vidējais lidošanas augstums ir aptuveni divi kilometri. Pārlidojums no lidaparātu ražotnes uz pilotu apmācību skolu BFA ilgst astoņas stundas ar vienu apstāšanos Ungārijas Gioras lidostā. Lidojuma laikā tiek šķērsota Itālija, Horvātija, Ungārija, Slovākija, Polija un ielidots Lietuvā, kur jaunajiem lidaparātiem būs jāpalīdz realizēt pilotu sapnis par kvalifikācijas paaugstināšanu vai privātās licences iegūšanu.

Aviokompānijas airBaltic pasažieru lidmašīna 11.septembrī Tallinas lidostā nosēdināta, darbojoties tikai vienam dzinējam, jo bija radušās problēmas ar eļļas spiedienu otrā dzinējā.

«Tā nebija ārkārtas situācija. Mūsu piloti izpildīja visus drošības noteikumus,» portālam postimees.ee norādījis airBaltic viceprezidents komunikāciju jautājumos Jānis Vanags.

Pēc viņa teiktā, piloti netālu no Tallinas pamanījuši, ka vienā dzinējā radušās problēmas un tāpēc to atslēguši. «Viņi novērsa iespējamās briesmas Piloti tiek sagatavoti šādām situācijā,» skaidroja J.Vanags.

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos ar pilotus pārstāvošo Īrijas arodbiedrību, kas varētu izbeigt pilotu streikus, kuru dēļ ietekmēti vairāku desmitu tūkstošu pasažieru ceļojumu plāni.

«»Ryanair« šodien apstiprina, ka naktī tā panākusi vienošanos ar arodbiedrību FORSA un tās Īrijas pilotu komiteju, kas pārstāv Īrijas Republikā bāzētos pilotus,» norāda aviokompānija.

Medijos izskanējusi informācija, ka arodbiedrība ieteikusi pilotiem atbalstīt šo vienošanos, kuras detaļas gan pagaidām nav atklātas.

«Ryanair šos ierosinājumus nodos izskatīšanai [uzņēmuma] padomē pēc tam, kad Īrijā bāzētie piloti būs nobalsojuši par šo vienošanos,» skaidro lidsabiedrība.

Jau ziņots, ka augusta sākumā «Ryanair» piloti vairākās Eiropas valstīs rīkoja koordinētu 24 stundu streiku, ietekmējot desmitiem tūkstošu pasažieru plānus.

Streiku rīkoja «Ryanair» piloti Īrijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Zviedrijā, un tādēļ aviosabiedrībai bija jāatceļ aptuveni 400 no ieplānotajiem 2400 reisiem.

Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas «British Airways» piloti trešdien atcēluši 27.septembrī ieplānoto streiku, paziņojusi Lielbritānijas Lidsabiedrību pilotu asociācija (BALPA).

«Kādam ir jāuzņemas iniciatīva, lai atrisinātu šīs atalgojumu nesaskaņas, un, tā kā pazīmes neliecina, ka to varētu uzņemties «British Airways», piloti nolēmuši rīkoties atbildīgi,» skaidro BALPA.

Asociācija pauda cerību, ka «British Airways» un mātesuzņēmums «International Airlines Group» (IAG) demonstrēs tikpat lielu atbildību, cik piloti.

Taču, ja aviokompānija atteiksies veikt jaunas saprātīgs sarunas, BALPA patur tiesības izziņot jaunus streikus.

«British Airways» 9. un 10. septembrī atcēla visus uz un no Lielbritānijas plānotos reisus saistībā ar pilotu streiku, kas bija pirmais aviokompānijas pastāvēšanas vēsturē.

BALP lēš, ka šis 48 stundu streiks «British Airways» izmaksājis 80 miljonus sterliņu mārciņu (90 miljonus eiro).

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības Ryanair piloti nosēdinājuši lidmašīnu Alikantes lidostā Spānijā, nebrīdinot par to gaisa satiksmes kontrolierus. Piloti atzinuši, ka bija vienkārši aizmirsuši paziņot par lidmašīnas nolaišanos.

Lidmašīnas Boeing 737, kas lidoja no Lielbritānijas Īstmidlendas lidostas uz Spāniju, apkalpe savu kļūdu aptvērusi tikai tad, kad gaisa kuģis bija jau nolaidies un devās uz pasažieru izkāpšanas vietu, vēsta express.co.uk.

Apkalpe atvainojusies gaisa satiksmes kontroles operatoriem, kas, savukārt, paziņoja, ka situācijas novērošanu jau pārņēmuši Spānijas bruņotie spēki. Gaisa satiksmes kontrole arī norādīja, ka nepārtraukti centusies sazināties ar lidaparātu, tomēr apkalpe bija izslēgusi skaņu rācijām.

Lidmašīnas apkalpe skaidrojusi, ka, tuvojoties Alikantes lidostai, sazinājušies ar Valensijas lidostu, kur gaisa satiksmes kontrole viņiem ļāvusi doties uz nosēšanos. Taču pēc tam piloti aizmirsuši sazināties ar Alikantes lidostu. Lidmašīnas kapteinis izmeklētājiem stāstījis, ka kļūdu izraisījis kāds notikums kabīnē, kas novērsis viņa uzmanību. Izmeklētāji nav atklājuši, kas tas bijis par notikumu.

(Pievienota lidostas Rīga informācija.)

Vācijas lidsabiedrības Lufthansa piloti trešdien rīkos streiku, kas ietekmēs īso un vidējo distanču lidojumus, pirmdien paziņoja pilotu arodbiedrība Cockpit.

Arodbiedrība aicinājusi pilotus streiku rīkot no trešdienas plkst.1.01 pēc Latvijas laika līdz ceturtdienai plkst.00.59 pēc Latvijas laika. Šis streiks ir jaunākā protesta akcija, aviokompānijai un pilotiem nespējot vienoties par priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu.

Cockpit norāda, ka šis streiks ietekmēs lidojumus visā Vācijā.

Iepriekš arodbiedrība vēstīja, ka šis streiks Lufthansa zemo cenu struktūrvienību Germanwings un Eurowings darbību neietekmēs. Taču Lufthansa atsevišķā paziņojumā otrdien norādīja, ka streika dēļ tiks ietekmēti arī Germanwings lidojumi.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) ir saskārusies ar gadījumiem, kad ārvalstu piloti mēģinājuši slēpt informāciju par savu veselības stāvokli, trešdien intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica aģentūras direktors Māris Gorodcovs.

Viņš skaidroja, ka jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts izsniegtās pilotu licences ir spēkā citās ES dalībvalstīs, tādējādi jebkurš pilots var strādāt ārvalstīs. CAA pagātnē ir nācies sastapties ar krāpšanas gadījumiem, kad ārvalstu piloti mēģinājuši slēpt informāciju par savu patieso veselības stāvokli. Taču šobrīd ES gatavojas ieviest datu bāzi, kurā būs apkopota informācija par visu ES dalībvalstu pilotu veselības stāvokli. Tādējādi dalībvalstis varēs pārliecināties par pilotu piemērotību darbam, komentēja M.Gorodcovs.

Diskusijas par pilotu veselības pārbaužu stingrību un datu patiesumu sākās pēc 2015.gada aviokatastrofas, kurā Vācijas nacionālās aviokompānijas «Lufthansa» meitsabiedrības «Germanwings» lidmašīna «Airbus 320», kas atradās ceļā no Barselonas uz Diseldorfu, nogāzās. Katastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas atradās lidmašīnā. Noskaidrots, ka lidmašīnas otrais pilots 27 gadus vecais Andreass Lubics apzināti strauji samazinājis augstumu, liekot lidmašīnai nogāzties.

Lidsabiedrības Air Canada lidojuma no Vankūveras uz Sidneju pasažieri bijuši liecinieki aizraujošiem notikumiem, kad Boeing 777 lidaparāta piloti izlēma palīdzēt sameklēt jūrā dreifējošu jahtu, vēsta Reuters.

Burātājs Džons Glejs nokļuva briesmās, kad pie Austrālijas krastiem viņa jahta apgāzās un tai nolūza masts. Nokļuvis nelaimē viņš aktivizēja avārijas boju, kuras signālu saņēma Austrālijas varasiestādes.

Varasiestādes lūdza lidaparāta pilotu palīdzību, kas tobrīd atradās virs attiecīgā jūras apgabala un bija negadījuma vietai tuvākais transportlīdzeklis. Piloti nolaidās līdz 1,5 kilometra augstumam un ar binokļiem, kurus tiem aizdeva pasažieri, centās saskatīt nelaimē nokļuvušo burātāju. Lidmašīnas apkalpe aicināja arī pasažierus censties ieraudzīt dreifējošo jahtu.

Pēc kāda laika tas arī izdevās - lidmašīnas apkalpe Austrālijas krasta apsardzei pavēstīja burātāja precīzas koordinātas un turpināja ceļu. Apstiprināt jahtas atrašanās vietu tika lūgts arī Air New Zealand reisa Oklenda – Sidneja lidmašīnai. Krasta apsardze nelaimē nokļuvušo burātāju izglāba pēc dažām stundām.

Netālu no Alabamas lidostas ASV avarējusi loģistikas kompānijas UPS kravas lidmašīna, un apstiprināts, ka nelaimē miruši abi piloti, kas atradās uz gaisa kuģa klāja, vēsta pasaules mediji.

Avarējusi ir UPS Airbus A-300 lidmašīna, kas devās ceļā no Luisvillas (Louisville) Kentuki štatā uz Birminghemu (Birmingham) Alabamas štatā. Lidaparāts avarēja norobežotā laukā, un pēc avārijas bija redzams, kā no lidmašīnas paceļas dūmu mākonis.

Avārijas apstākļi patlaban tiek noskaidroti.

Iepriekš kompānijas UPS lidaparāts piedzīvoja avāriju 2010. gada septembrī Apvienotajos Arābu Emirātos, netālu no Dubaijas. Avārijā mira abi piloti. Toreiz avārijā tika vainota lidmašīnas krava – aptuveni 80 – 90 tūkst. litija bateriju, kas ir jūtīgas pret temperatūras izmaiņām. Izmeklētāji secināja, ka liesmas izcēlās kravas nodalījumā, kurā atradās baterijas.

Vācijas lidsabiedrības Lufthansa piloti nolēmuši streikot arī ceturtdien, ietekmējot garo distanču lidojumus, otrdien paziņojusi pilotu arodbiedrība Cockpit.

Pilotu streika dēļ Lufthansa jau atcēlusi vairāk nekā pusi no 1400 trešdien plānotajiem īso un vidējo distanču lidojumiem Vācijā un Eiropā.

Gaidāms, ka šodien streiks ietekmēs aptuveni 80 000 pasažieru.

Streiks «tiks pagarināts, lai palielinātu spiedienu uz Lufthansa vadību,» paziņoja arodbiedrība.

Ceturtdien streiks ietekmēs garo distanču lidojumus un kravu pārvadātāju Lufthansa Cargo, bet Lufthansa zemo cenu struktūrvienību Germanwings un Eurowings darbību neietekmēs, paziņoja arodbiedrība.

Šis streiks ir jaunākā protesta akcija, aviokompānijai un pilotiem nespējot vienoties par priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» pirmdien paziņoja, ka lidojumi ar lidmašīnām «Boeing 737 MAX» varētu atsākties janvārī.

Boeing» arī norādīja, ka nākammēnes cer saņemt ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) atļauju, kas dos iespēju vēl līdz gada beigām atsākt «Boeing 737 MAX» piegādes aviokompānijām.

«Paralēli mēs strādājam, lai saņemtu galīgo apstiprinājumu atjaunotajām apmācību prasībām, kas nepieciešams, lai «MAX» atgrieztos komerciālajos reisos, un mēs paredzam, ka tas notiks janvārī,» sacīts «Boeing» paziņojumā.

«Boeing 737 MAX» izmantošana marta vidū tika pārtraukta visā pasaulē pēc divām šo lidmašīnu katastrofām, kurās gāja bojā 346 cilvēki. Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Katastrofas ir iedragājušas «Boeing» reputāciju un daudzi bojāgājušo tuvinieki vērsušies tiesā pret uzņēmumu.

Skandināvijas lidsabiedrība SAS pirmdien atcēlusi vairumu Zviedrijas un Eiropas lidojumu pēc tam, kad aviokompānijas piloti bija noraidījuši uzlabotu piedāvājumu atalgojumu palielināšanai.

SAS piloti streiku turpina jau ceturto dienu.

Aviosabiedrība norāda, ka šī streika dēļ pirmdien tiks ietekmēti aptuveni 230 lidojumi un 27 000 pasažieru.

Pirmdien atcelti reisi starp Stokholmu un Atēnām, Briseli, Dublinu, Frankfurti, Ženēvu, Londonu un Parīzi.

Streiks sākās piektdien pulksten 18.00 (pulksten19.00 pēc Latvijas laika) pēc tam, kad pēc vairākus mēnešus ilgušajām sarunām pilotu arodbiedrība SPF noraidīja starpnieku piedāvājumu paaugstināt algas par 2,2%, uzstājot uz 3,5% lielu paaugstinājumu.

Savukārt svētdien starpnieku mēģinājumi panākt jaunu vienošanos noslēdzās bez panākumiem.

SAS vēsta, ka tā nav aprēķinājusi, cik daudz naudas tiek zaudēts streika dēļ, taču finanšu analītiķi lēš, ka tas aviokompānijai izmaksā vismaz 1,2 miljonus dolāru (1,1 miljonu eiro) dienā.

Skandināvijas valstu aviokompānija SAS un pilotu arodbiedrības panākušas vienošanos par divas nedēļas ilgušā streika izbeigšanu, otrdien paziņoja lidsabiedrība.

Tā informēja, ka panākta vienošanās par kolektīvo darba līgumu. kura termiņš ir piecarpus gadi.

SAS lidojumi tiks atsākti atbilstoši grafikam, tiklīdz tas būs iespējams, piebilsts aviokompānijas paziņojumā.

Vienošanās paredz pieņemt atpakaļ darbā 450 pilotus, kas tika atlaisti, kad koronavīrusa pandēmija bija paralizējusi aviosatiksmi, informēja Zviedrijas pilotu arodbiedrība. SAS bija solījusi viņus atkal pieņemt darbā, taču izvairījās no šī solījuma izpildes.

Jau vēstīts, ka pirmdienas vakarā SAS paziņoja, ka vienošanās vēl nav panākta, taču sarunas esot pavērsušās pareizajā virzienā.

Apmēram 900 SAS piloti pirms divām nedēļām sāka streiku, jo neizdevās panākt vienošanos par kolektīvo darba līgumu.