Valsts organizēts garantiju fonds būtu labs tramplīns mazajam biznesam, no kā iegūtu valsts. Tā rāda BDO Zelmenis & Liberte veiktais pētījums par mazā biznesa atbalstu Eiropā, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kapitāla trūkums ir galvenais šķērslis mazā biznesa attīstībai, savukārt bankas īsti netic daudzu mazo uzņēmēju biznesa idejām (augsts risks), un arī pašiem uzņēmējiem nav īsti vērtīgas mantas, ko ieķīlāt bankā. Savukārt baņķieri norāda, ka nauda kredītiem ir, tikai trūkst kvalitatīvu un pārliecinošu biznesa plānu, kā arī kredīta nodrošinājuma - augstā riska mazināšanai. Ir arī bankas, kurām ir īpašas mazā biznesa kreditēšanas programmas. Latvijā šobrīd tiek realizētas vairākas mazā biznesa valsts atbalsta pro-grammas, kuras pieejamas Latvijas Hipotēku un zemes bankā (LHZB). Pagājušajā valdības sēdē tika nolemts izveidot vēl vienu jaunu 18 milj. Ls lielu atbalsta programmu, kas būtu pieejama arī mazajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta directors Edmunds Valantis atzīst, ka Latvijā ir vairākas valsts atbalsta programmas, kurās šādu atbalstu var saņemt gan lielie, gan vidējie, gan arī mazie uzņēmumi. LHZB ir īpaša valsts programma, kas paredzēta tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai projektiem līdz 60 000 Ls ar kredītņēmēja līdzdalību vismaz 10% apmērā. Turklāt kredītņēmēja līdzdalība nav nepieciešama, ja aizdevuma summa nepārsniedz 5000 Ls. E. Valantis nenoliedz, ka Latvijā ir programma, kuras ievaros var piesaistīt arī garantijas no Eiropas Investīciju fonda (EIF), tomēr tieši tāda mehānisma, kāds ir Vācijā, Latvijā tomēr neesot. Latvijā un Vācijā ir atšķīrīga izpratne par to, ko kurā valstī saprot ar mazo biznesu, un līdz ar to var atšķirties arī atbalsta apjoms, nosacījumi utt.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

445 Ls – tādam jābūt minimālajam atalgojumam šogad, lai amatpersonas virzienā KNAB neskatītos ar aizdomām .

Par to liecina aprēķini, kas tapuši, izmantojot KNAB pielietoto formulu.

DB.lv jau ziņoja –KNAB sagatavotajā Koncepcijā par korupcijas risku samazināšanu valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās norādīts, ka ienākumu līmenis, kas pēc nodokļu nomaksas ir mazāks par 488 latiem, ir uzskatāms par dzīves dārdzībai neadekvāti zemu. Proti, KNAB ieskatā valsts amatpersonu atalgojumam nevajadzētu saņemt mazāk par aptuveni 714 latiem bruto (summa var mainīties atkarībā no tā, cik personu ir strādājošā apgādībā).

Šī summa ir aprēķināta pēc formulas 195 x 2,5, kur 195 ir mājsaimniecību patēriņa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī latos pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Savukārt skaitlis 2,5 izriet no pieņēmuma, ka no vienas algas ir vidēji jāuztur 2,5 personas. Jāatzīmē, ka 195 lati bija mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2009. gadā, bet 2010. gadā tie samazinājās līdz 178 latiem mēnesī, tāpēc saskaņā ar KNAB izmantoto forumulu «jaunākā» summa, par kuru zemāks atalgojums «paaugstina korupcijas risku», būtu 445 lati neto.

Parādu piedzinējiem pērn bijuši ļoti dažādi rezultāti - vieni spējuši palielināt apgrozījumu, savukārt citiem darbības apjomi samazinājušies, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Kopumā TOP 10 parādu piedzinēju apgrozījums pērn samazinājies par 12% un bijis 4,99 milj. Ls apmērā. Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotie dati liecina, ka privātpersonu segmentā iesniegto lietu skaits palicis tādā pašā līmenī kā 2009. gadā, bet iesniegtā piedzenamā lietu kopējā summa no privātpersonām pieaugusi par 21%. Savukārt B2B segmentā redzams ievērojams kritums - salīdzinot ar 2009. gadu, par 43% samazinājies iesniegto lietu skaits, bet to summa kritusies vairāk nekā uz pusi (54%). Kopumā iesniegto lietu skaits pērn samazinājies par 5,4%, bet summa - par 3,9%, un nozares kompāniju rezultāti jāskata kontekstā ar nozares attīstības negatīvajām tendencēm.

Atbilstoši Pasaules Bankas aprēķiniem pelēkās ekonomikas īpatsvars Latvijā sasniedz 40%. Skaidrs, ka, īstenojot dažādus kompleksus pasākumus, ik gadu no šīs summas varētu atgūt vairākus desmitus miljonu latu.

Kopumā samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru kaut vai uz pusi, valsts iegūtu aptuveni 700 miljonus latu, un tā nav maza summa.

Piemēram, ir jāuzlabo elektroniskā uzskaites sistēma, veicot nodokļu samaksu, jāīsteno sākumdeklarēšanās pasākumi utt. Protams, atbalstāma ir arī iecere par tā saucamās nodokļu amnestijas veikšanu, tomēr šeit valstij jārīkojas ļoti uzmanīgi. Pirmkārt, nodokļu amnestiju, kad parādnieki tiek atbrīvoti no soda procentu uzrēķiniem apmaiņā pret tūlītēju pamatsummas samaksu, var veikt tikai kompleksi ar jau minēto sākumdeklarēšanos.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(361).jpg

Cilvēku skaits, lielās mirstības un mazās dzimstības dēļ, samazinās daudzās Eiropas valstīs. Savukārt Latvijā šim fktoram klāt nāk vēl kāda problēma – migrācija. No minētajiem 19 tūkstošiem cilvēku, aptuveni astoņi tūkstoši no Latvijas ir vienkārši aizbraukuši, turklāt šis process vēl nebūt nav apstājies. Jāatzīst, ka arī nākotnē šajā jomā diemžēl nav gaidāma labāka situācija. Paredzams, ka uz 2030. gadu divi miljoni Latvijas iedzīvotāju būs vairs tikai mūsu sapnis – reālais skaits būs mazāks, jo liela daļa būs aizbraukuši uz citām valstīm.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Polija pārtraukusi līgumu ar Ķīnas uzņēmumu China Overseas Engineering Group (COVEC) par autoceļa Varšava-Berlīne posma izbūvi, jo tas nav norēķinājies ar Polijas apakšuzņēmumu. Diemžēl izrādās, ka šā paša projekta ietvaros cietis arī Latvijas uzņēmums Ceļu pārvalde, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Uz laikraksta jautājumiem par radušos situāciju atbildējis a/s Ceļu pārvalde valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva.

Viņš stāstījis: «Mēs bijām vieni no COVEC apakšuzņēmējiem, taču arī mūsu sadarbība diemžēl pārtrūka. Jāteic gan, ka šī sadarbība izvērtās ļoti negatīva, jo ķīnieši nesamaksāja par jau paveiktajiem darbiem. Rezultāts ir tāds, ka Ceļu pārvaldei šogad ir negatīva naudas plūsma.»

Vaicāts, par cik lielu summu ir runa, Lauva teicis: «Par to es šobrīd nevaru runāt, bet summa nav maza. Divas trīs mūsu brigādes piecus mēnešus strādāja Polijā uz pilnu slodzi, veicot dažādus darbus. Bijām nodarbināti gan pie pašas maģistrāles būvniecības, gan arī cēlām pievedceļus. Pateikt precīzu ceļa kilometru apjomu, ko izbūvēja Ceļu pārvalde, gan nav iespējams, jo darbu tiešām bija daudz, dažādi. Mēs no savas puses visus darbus, par ko bija vienošanās, izpildījām, bet ķīnieši naudu nesamaksāja.»

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Latvijas Finiera mazais akcionārs Armands Apfelbaums aicina apvienoties akcionārus, lai varētu akcijas pārdot dārgāk vai iegūt ietekmi Biķu ģimenes kontrolētajā uzņēmumā, ziņo Dienas Bizness.

Latvijas Finiera 13 akciju īpašnieks Armands Apfelbaums sarunā ar laikrakstu atzina, ka pēc Krievijas kompānijas Sveza izteiktā publiskā piedāvājumu iegādāties Latvijas Finiera akcijas par to nominālvērtību pie viņa vērsušies vairāki esošie akcionāri ar jautājumu, ko darīt – pārdot vai nepārdot, vai tiek piedāvāta atbilstoša cena. Tas viņam licis aizdomāties par pēc iespējas vairāk akcionāru apvienošanu, lai izveidotu nopietnu paketi ne tikai labākas cenas iegūšanai par vienu Latvijas Finiera akciju, bet arī iespējai ietekmēt lēmumu pieņemšanu, piemēram, akcionāru sapulcēs.

Latvijas Krājbanka kā pēdējā finanšu tirgus iestāde nolēmusi izstāties no Rīgas biržas. Par to, cik būtiska ir šī izmaiņa, kāds kopumā sagaidāms gads, kādas ir prognozes par Latvijas banku tirgus darbību, intervijā laikrakstam Dienas bizness stāsta Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis (attēlā).

Vaicāts, ar ko šis gads ekonomikā, banku nozarē varētu kļūt zīmīgs, I. Priedītis stāsta: «Es šeit nedomāju banku sektoru, bet kopumā tautsaimniecībā baidos, ka pazudīs daži zīmoli. Varbūt tos kāds pārņems no līdzšinējiem īpašniekiem, bet kāds no tiem veiksmes stāstiem, pie kuriem bijām pieraduši 15 gadu laikā, pazudīs. Jau sākam to pieredzēt. Varbūt nebūs Latvijas mēroga, bet būs reģiona mēroga bankroti, tiesvedības.

Bet es redzu arī to, ka cilvēkiem ir milzu izdomas spējas, viņi domā, ko un kā darīt. Projektu sagatavošanai vajadzīgs laiks. Gribas cerēt, ka vismaz noskaņojuma bedrei esam tikuši pāri.»

Pārāk dāsnais atbalsts zaļai enerģijai un koģenerācijai ievērojami sadārdzinās ikmēneša elektrības maksājumus, kopējas rēķins» varētu sasniegt 127 miljonus latu.

SIA Bolderāja serviss valdes priekšsēdētājs Arvis Purs norāda, ka, šādā garā turpinot ir strupceļš, jo esošā alternatīvās elektroenerģijas atbalsta sistēma ir tautsaimniecību graujoša. «Baidos, ka, tādu politiku turpinot, izdevīgāk būs darbināt savu dīzeļģeneratoru,» saka viņš.

E-veselības klusie telefoni

Latvijā jau vairākus gadus tiek runāts par e-veselības projektiem un izsludināti arī vairāki konkursi. Tiesa Saeimas deputāte Ingrīda Circene veselības ministru vēstulē aicinot izskatīt iespēju pārņemt gatavo Igaunijas e-veselības sistēmu, pret ko iebilst Latvijas IT uzņēmumi.

Viens no ekonomiskās aktivitātes indikatoriem -- komercķīlu skaits un to maksimālā prasījumu summa -- 2010. gadā ir būtiski sarukuši To liecina SIA Lursoft pētījums par Latvijā reģistrētajām komercķīlām un to summām.

Tā pērn reģistrēto komercķīlu skaits salīdzinājumā ar 2009. gadu saruka par 6% un noslēgti tika tikai 4555 darījumi. «Lai arī komercķīlu skaita samazināšanās vairs nav tik strauja, kā tā bija 2009. gadā, tomēr šis skaits ir nedaudz vairāk par 1999. gada līmeni,» secina SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka pērn noslēgto darījumu skaits bija vairāk nekā piecas reizes mazāks salīdzinājumā ar 2007. gadu.

Pērn milzīgu (37%) kritumu ir piedzīvojusi reģistrēto komercķīlu kopējā maksimālo prasījumu summa (no 15 miljardiem Ls 2009. g. līdz 9.5 miljardiem Ls 2000. g.), kas ir aptuveni 2005 g. līmenis. Pēc vairāku aptaujāto uzņēmēju domām, Lursoft dati tikai apstiprina faktu, ka būtiski ir samazinājies mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī fizisko personu doto komercķīlu skaits.

Lauksaimnieki šobrīd nodokļus spiesti maksāt dubultā apjomā – ne tikai uzņēmuma ienākuma nodokli, kas ir 15 %, bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokli – 26 %. Kopējam nodokļu slogam tuvojoties 40 %, ievērojami rūk arī zemnieku konkurētspēja.

Šāda situācija izveidojusies, 2009. gada beigās finanšu ministra Einara Repšes vadībā steigā veicot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Grozījumu galvenais mērķis bija piemērot ienākumu nodokli ienākumiem no uzņēmējdarbības - dividendēm un kapitāla pieaugumam, taču zemniekiem šīs izmaiņas nesušas pārsteigumus.

«Tam, ka jūs izkliedzat par saviem atlaižu kuponiem plašajā atvērtajā interneta tīklā, nav nekādas vērtības, jo neviens jau neklausās,» pārliecināts mārketinga eksperts Kriss Brogans, iesakot izvēlēties personīgāku komunikāciju.

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.