Rīgā reiz bijis daudz cepurnieku un arī dāmas devušas priekšroku cepurēm pēc individuāla pasūtījuma; Tundra šo tradīciju cenšas atdzīvināt.

«Man jau sen bija doma mācīties taisīt cepures, bet pievērsos citiem projektiem un šī ideja izpalika. Ar laiku pamanīju, ka katrā ceļojumā nopērku pa kādai cepurei, bet Rīgā īsti nevaru atrast savu cepuri,» stāsta Beatrise Gore, cepuru darbnīcas Tundra (SIA Dushka) līdzīpašniece. Viņa mēģinājusi uzmeklēt cepurniekus, bet izrādījās, ka viņu ir palicis pavisam maz. Agrāk gan Rīgā to bijis daudz, bija arī rūpnīca Rīgas filcs, kas ražoja sagataves, bet to likvidēja. Tagad Tundra sagataves pasūta no ārzemēm. «Cepures tieši tagad nāk modē. Agrāk dizaineri un modes mākslinieki skatēs tās neizmantoja, bet pašlaik gandrīz katrā modes skatē ir cepures un tās kļūst arvien interesantākas,» piebilst Madara Gore-Bērziņa, Beatrises māsa un biznesa partnere. Beatrise stāsta, ka māsām kopā strādāt esot labi, jo viņa ir «gaisīga» persona, kas vairāk dzīvo savās ilūzijās, savukārt Madara viņu atgriež atpakaļ realitātē un ievieš disciplīnu. «Mums ir labs tandēms,» spriež Beatrise.

Zīmols "Straumbergs hats" vēlas sasniegt cepuru valkātājus pasaulē.

"Ideja radās gluži vienkārši no zinātkāres par to, kā rodas cepures? Cepures radīšanas procesu sāku pētīt caur internetā pieejamiem resursiem, lēnām nonācu līdz domai, ka ir vienkārši jāpamēģina darīt. Tālākais būtībā ir trial and error pieeja, mēģinot un labojot kļūdas," biznesa portālam db.lv stāsta zīmols "Straumbergs hats" cepuru meistars Kārlis Bergs.

Par uzņēmējdarbību ideja radās vēl pēc pusotra gada, kad pirmie eksperimenti jau bija izmēģināti uz draugiem un cepuru izgatavošanas tehnika - uzlabota. Kopumā vēl joprojām zīmols ir tikai ceļa sākumā, atzīst cepuru meistars.

Lai gan pirmā ideja par cepurēm "dzima" K.Bergam, tomēr "Straumbergs hats" ir ģimenes uzņēmums, kuru K.Bergs izveidojis kopā ar sievu Aneti Straumi-Bergu. No abu uzvārdu salikuma arī veidojies nosaukums.

Lai gan adīto cepuru sezona ir teju beigusies, siltās galvassegas katru ziemu ir viens no interesantākajiem aksesuāriem. «Man patīk skaistums pasaulē,» saka Greta Knits idejas autore Greta Žilinska, kura cer ar saviem adījumiem to vairot.

Ideja par adītām cepurēm Gretai radās pirms diviem gadiem: «Tas bija eņģeļa pieskāriens, spārna vēziens manā virzienā. Tas notika negaidīti, bija pēcpusdiena, es gāju no darba uz mājām un izdomāju, ka man jāieiet dzijas veikalā, jānopērk dzija un adatas. Nezinu kāpēc, es tā arī izdarīju. Pēc tam es aizgāju uz mājām un nolēmu uzadīt cepuri. Tā bija vasara, man pat nebija vajadzība pēc cepures, bet vienkārši gribējās pamēģināt.»

Neskatoties uz to, Greta izjutusi arī robu cepuru nišā: «Es mēģināju sev atrast cepuri Rīgas veikalos un nekur nevarēju atrast tādu, kādu es vēlējos - darinātu ar rokām, speciāli man, ar manām krāsu izvēlēm.»

Atzīmējot 25 gadus kopš cepuru biznesa sākšanas, zīmolam Happy Hats Rīgas centrā atvērta studija; plānos ir paplašināties ekskluzīvajā segmentā

«Vēlos, lai ir kāda vieta, kur es mājīgā atmosfērā varētu pieņemt klientus, nodemonstrēt viņiem produkcijas piedāvājumu, arī vienkārši parunāties. Saviem pastāvīgajiem klientiem uzdevu jautājumu sociālajā vietnē Facebook – vai viņiem tāda studija ir nepieciešama, un saņēmu pozitīvu atbildi. Turklāt tas ir brīdī, kad zīmolam Happy Hats paliek 25 gadi,» stāsta zīmola īpašniece Larisa Lapšina. Viņa smejas, ka aizvadītajā vasarā no kādas jaunās māmiņas uzzinājusi, ka arī viņai reiz māte bērnībā nopirkusi Happy Hats zīmola cepuri, bet tagad rindā ir nākamā paaudze. Visas cepures viņa ada pati, pielietojot gan mašīnadīšanu, gan roku darbu, dažkārt abas metodes tiek kombinētas. Tikai tad, ja ir lielāks pasūtījums, viņa meklē palīgus. Tā bija arī tad, kad Happy Hats devās uz izstādi Maskavā, un pie Larisas vērsās kāda uzņēmuma direktors, kurš jautāja, vai var atbraukt uz Rīgu un paciemoties viņas ražotnē. «Kad sadarbojos ar Maskavas uzņēmējiem, sapratu, ka šāds modelis nav man īsti piemērots. Saruna sākās ar apjomiem, sākot no 300 līdz 1000 cepurēm, turklāt tām bija jābūt dažādu izmēru, lai spētu apgādāt visus tirdzniecības centrus. Man šķiet, ka Rīgā nav tik daudz darbinieku, lai spētu visai Maskavai piegādāt preci. Es negribētu adīt 500-600 cepures, nerūpēties par to kvalitāti un nerotāt tās ar dekoriem, kas veidoti ar rokām, bet piekārt lētos Ķīnas rotājumus un atdot cepures par vienu eiro gabalā,» viņa skaidro.

Novembra Biznesa eskalatora dalībnieki – Uniq cepures un Penelopes tauriņi – trāpījuši īstajā laikā; to darbības rezultāti ir labi, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Produkti nav tik atšķirīgi no Alfas piedāvājuma, jo cepures, svārki un tauriņi ir daudz kur. Uzņēmumi tirdzniecībai Alfā nokļuva ļoti labā laikā, prece bija piemērota šai sezonai, kad gribas uzvilkt cepuri un gatavoties korporatīvajām ballēm,» spriež Liene Apine, t/p Alfa vadītāja. Arī zīmolu un dizaina aģentūras Brand Eleven dibinātājs Mārtiņš Barānovs uzskata, ka novembra dalībnieki bija atbilstoši konkrētajam mēnesim, jo viena uzņēmuma produkti ir domāti siltumam un skaistumam, bet otra – skaistumam un svētkiem.

«Mani ātri pamanīja, iznāca no stenda, sāka demonstrēt, prata pastāstīt, taču klientam bija jāsper pirmais solis,» par savu slepenā pircēja pieredzi saka Dzintars Koknēvičs, SIA Mercuri International valdes loceklis. M. Barānovam simpatizē cepuru krāsu daudzveidīgums un tas, kā cepures ir izliktas ekspozīcijā. Viņš iesaka pārdevējām pašām tirgojoties vilkt galvā cepures.

Latvijas start-up uzņēmums SIA Padhat izstrādājis tehnoloģiju, kā bērniem, valkājot cepures ikdienas sadzīves apstākļos, ir iespēja samazināt risku gūt galvas traumas.

Uzņēmums jau ir izstrādājis pirmos cepuru modeļus ar iestrādātu aizsardzības tehnoloģiju un plāno tuvākajā laikā arī uzsākt eksportu, informē Padhat dibinātāja Kristīne Līpiņa.

"Ņemot vērā to, ka statistiska ir diezgan bēdīga un, kā Brain Injury Association of America (BIAA) statistiska liecina, tad ASV vien bērniem ir vairāk nekā pusmiljons galvas traumu gadā, bet vairāk nekā 10% no šiem bērniem pēc traumām nepieciešama hospitalizācija. Turklāt šī statistika ir augoša un tas ir satraucoši. Tāpēc šī cepure būs unikāls risinājums, kā samazināt risku bērniem gūt galvas traumas," teic K.Līpiņa

Padhat bērnu aizsargcepuru tehnoloģija ir izstrādāta no Latvijā radītas unikālās tehnoloģijas - BAT (Body adjust technology). Šī tehnoloģija dod iespēju aizsargam pieņemt galvas formu, tādā veidā nodrošinot gan ļoti augstu komforta līmeni, gan aizsardzību.

Svētdien izsolē Fontenblo, netālu no Parīzes, viena no slavenajām Napoleona divstūru cepurēm pārdota par 1,8 miljoniem eiro, pavēstīja izsoļu nams Osenat.

Svētdien izsolīto cepuri pārdevusi Monako Grimaldi ģimene.

Laikā, kad Napoleons bija Francijas imperators - no 1804. līdz 1814.gadam un 1815.gadā -, viņam bijušas 120 šādas cepures.

Franču ražotāja Poupard gatavotās cepures Napoleons nav valkājis paredzētajā veidā, ar smailajiem stūriem pavērstiem uz priekšu un aizmuguri, bet gan šķērseniski, lai viņš kaujas laukā būtu labāk pamanāms.

Līdz mūsdienām saglabājušās aptuveni 20 cepures. Tikai divas trīs ir privātās rokās, pārējās - muzejos visā pasaulē.

Vēlme savu un meitiņas garderobi papildināt ar skaistiem aksesuāriem izvēršas par biznesu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apmēram astoņus gadus Dace Upīte strādāja mārketinga jomā, taču, esot meitiņas gaidībās, viņu pārņēmis ligzdas vīšanas sindroms – bērna istabu vēlējusies papildināt ar rožainiem aizkariem un gultas veļu, skaistu baldahīnu.

«Devos uz šūšanas kursiem, lai apgūtu nepieciešamās prasmes. Jau māmiņas statusā man radās iedvesma savā apģērbā tik ierastos melnos un baltos krāsu toņus aizstāt ar kaut ko dzīvespriecīgāku, jo prieks bija visapkārt. Vēlējos iegādāties krāsainu cepuri, bet veikalā sev tīkamu neatradu. Jāšuj pašai! Tā ir labākā biznesa ideja – kur ir kāds trūkums, tur to var aizpildīt,» stāsta Tru:de zīmola idejas autore Dace. Vēlme šūt viņu esot tirdījusi jau bērnībā, tad reizēm piesēdusies pie vecmammas šujmašīnas un naski pāršuvusi mammas jaunības dienu kleitas. Pēc tam, protams, esot saņemts brāziens.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 14.jūlijā sāk darbu izstāde no starptautiski pazīstamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas Pieradinātā daba, sniedzot iespēju baudīt floras un faunas motīvu daudzveidību tērpu un aksesuāru dizainā no 18. līdz 21. gadsimtam. Šī izstāde ir pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota. Ekspozīciju būs iespējams apskatīt līdz 16.oktobrim.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar ABLV Bank un Aleksandra Vasiļjeva fondu organizē jau astoto modes izstādi. Jaunā ekspozīcija Pieradinātā daba veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei visdažādākajās kombinācijās trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Kopumā ekspozīcijai atlasīti vairāk nekā 85 vēl neredzēti tērpi un 500 aksesuāri.

Izstādes ģenerālsponsors ABLV Bank ir zināms mākslas cienītājs un atbalstītājs. Banka atbalsta netikai ikgadējas A.Vasiļjeva modes kolekcijas izstādes, kā arī piedalās vairāku laikmetīgas mākslas izstāžu un kolekciju tapšanas projektos. Par bankas akcionāru un mecenātu Ernesta Berņa un Oļega Fiļa līdzekļiem sadarbībā ar partneriem Borisa un Ināras Teterevu fondu Rīgā tiks celts Laikmetīgas mākslas muzejs.

Sākotnēji veselīgās ēdināšanas uzņēmuma SIA Food Factory īpašnieks Mārtiņš Iskrovs visu – pasūtīt izejvielas, gatavot un piegādāt klientiem – vēlējās darīt pats, taču secinājis, ka reizēm saprātīgāk ir pirkt ārpakalpjumu

LASI ARĪ:

Biznesa ideja: Rada cepures ar koka nagu

Latvieša «krokainie» šķīvji iziet pasaulē

Biznesa ideja: Friziersalons ar robotu

Kā cilvēki Latvijā grib pelnīt naudu: vairāk nekā 20 jaunas biznesa idejas

Sākam biznesu: Palīdz pelnīt naudu mobilo spēļu izstrādātājiem

Pērnajā pavasarī uzņēmējs kopā ar komandu izveidoja restorānu un paralēli nodarbojās ar klientu apkalpošanu, kam ik dienas piegādāja individuāli pielāgotas maltītes atbilstoši katra vēlmēm un mērķiem. Šobrīd Food Factory koncentrējas uz veselīgu maltīšu ražošanu un piegādi, attīsta tieši šo biznesa novirzienu, saskatot potenciālu arī tirdzniecības automātu nišā, piedāvājot alternatīvu ierastajām neveselīgajām ātrajām uzkodām, ko tajos lielākoties var iegūt.

Lielbritānijas Karalienes gvarde un citi britu karavīri arī turpmāk nēsās savas īstās lāčādas cepures, lai gan karaliene Elizabete II ir nolēmusi savos tērpos izmantot tikai mākslīgo kažokādu, paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

«Netiek plānots nomainīt lāčādu, kas tiek izmantota ceremoniālajās galvassegās,» apliecināja ministrijā.

Ministrijā norādīja, ka kažokādas augsto, melno cepuru izgatavošanā tiek «iegūtas no Kanādas melnajiem lāčiem, kas tiek nomedīti savvaļas populācijas kontroles programmā».

Kažokādas Kanādā tiek iepirktas izsolē, un to cenas ir dažādas, informēja Lielbritānijas Aizsardzības ministrijā.

Lielbritānijas karalienes vīrs princis Filips, viņas vecākais dēls un troņmantnieks princis Čārlzs un viņas vecākais mazdēls princis Viljams ceremoniālos militāros pasākumos ir piedalījušies ar lāčādas cepurēm galvā.

Dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācija PETA uzteica karalienes lēmumu atteikties no īstās kažokādas. Šāda Elizabetes II apņēmība tika atklāta viņas ģērbējas jaunajā grāmatā, un Bekingemas pils apliecināja karalienes nodomu.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Šajā piektdienā portāls db.lv viesojas Smukcepures zīmola cepuru darbnīcā.

Smukcepures zīmols radīts pirms nepilniem trim gadiem un ideja par cepurēm radās zīmola autorei Elīnai Muižniecei.

«Bija skaidrs, ka uz cepurēm ir kas jāizšuj. Kādai labai paziņai bija izšūšanas mašīna. Sākumā tika izmēģināti dažādi varianti, līdz, pavisam nejauši nonācām līdz latvju zīmēm. Tas bija tas atspēriena punkts, kad manījām, ka šis ir tas īstais gala produkts,» stāsta E. Muižniece.

«Tālāk jau viss ātri vien aizgāja ķēdes reakcijā – tika dibināti kontakti ar dažādiem latviešu amatnieku veikaliem, paši cepuru izgatavotāji šad un tad mēdz aizbraukt uz kādiem īpaši mīļiem tirdziņiem, tāpat uz svētkiem nāk arī lielāki pasūtījumi no dažādiem uzņēmumiem, kuriem tiek veidotas cepures ar uzņēmuma logo,» norāda E. Muižniece.

Savu firmas zīmi – šamaņu cepures – Irita Tīlane-Pakalniņa papildinās ar kostīmiem un maskām, bet vairs nepiedāvās mazos aksesuārus.

Papildu šamaņu cepurēm Irita sākotnēji izgatavoja arī citus galvas aksesuārus un matu rotas. Aksesuāru ideja bija solis pretim klientam, piedāvājot kaut ko lētāku par šamaņa cepuri. Diemžēl atdeve neesot bijusi pietiekama. «Vislabāk var nopelnīt ar lielajām, nevis mazajām mantām. Mazie aksesuāri aizņem daudz laika un peļņa ir mazāka nekā no lielajiem darbiem. Mazās lietas, piemēram, matu sprādzes, var nopirkt daudzviet, bet šamaņa cepure ir unikāla un citur to nevar nopirkt – tāpēc pērk šeit,» spriež Irita. Viņa nolēmusi atgriezties pie savas sākotnējās profesijas – apģērbu modelēšanas – un strādā pie savas pirmās kolekcijas. «Tā būs pavisam maza, maksimums kādi desmit komplekti, kas saskanēs ar jebkuru šamaņa cepuri,» saka Irita.

UNIQ (radies no angļu val. vārda «unique») ir pašmāju uzņēmums, kas tapis, iedvesmojoties no Latvijas raibajiem rudeņiem un baltajām ziemām, no košajām vasarām un zaļajiem pavasariem – tātad no skaistajiem un īpašajiem Latvijas gadalaikiem, kuru krāsainība ir devusi iedvesmu UNIQ cepurēm augt un attīstīties.

UNIQ cepures ['junikcepures] ir unikāla adītu aksesuāru darbnīca, kurā esošais dizaina konstruktors (mājaslapā www.uniqcepures.lv, sadaļā «DARBNĪCA») ļauj brīvi izpausties un radīt savu lielisko cepuri, šalli vai cimdus pašam, izvēloties piemērotāko modeli un krāsas. Piedāvājumā ir arī jau gatavi adījumi.

Nereti cilvēkiem ir grūti atrast tādu cepuri, kas piestāvētu – UNIQ piedāvā vairāk nekā 13 cepuru veidus, tiem pieskaņotas šalles un cimdus, tādēļ noteikti būs vieglāk atrast savu īsto un vienīgo! Tomēr, ja kādreiz nāktos sastapt cilvēku ar tādu pašu UNIQ cepuri, tad zini – esi atradis dvēseles radinieku vai arī vienkārši cilvēku ar līdzīgu krāsu izjūtu. UNIQ produkciju var pasniegt kā dāvanu svētkos saviem darbiniekiem vai klientiem.

Multifunkcionālās servisa ēkas būvniecība Alūksnes Pilssalā ir pabeigta. Ēka kalpos pašvaldības aģentūras «Alja» vajadzībām un tajā atradīsies aģentūras biroja un tehniskās telpas, bet daļa telpu tiks piedāvātas nomā uzņēmējiem, vēsta reģionālais portāls aluksniesiem.lv.

Projekts «Multifunkcionālās servisa ēkas izbūve Pilssalā» ir viens no apjomīgākajiem un arhitektoniski sarežģītākajiem Alūksnes novada pašvaldības īstenotajiem projektiem. Kopējā ēkas platība ir 247,3 m2, no kuriem 138,3 m2 izmantos pašvaldības aģentūras «Alja» vajadzībām, bet 109 m2 nomas tiesību izsoles kārtībā pašvaldība nodos uzņēmējdarbības veikšanai.

Kopējās būvdarbu izmaksas ir 846 991,86 EUR.

Ēkas projektēšanu veica SIA «Nams», būvniecību - SIA «Latvijas energoceltnieks», būvuzraudzību – SIA «Būvuzraugi LV», arheoloģisko uzraudzību - SIA «Archeo».

LASI ARĪ:

Industriālās teritorijas izveidē Alūksnē investēti 2,37 miljoni eiro

Paplašinot sortimentu, apģērbu zīmola ZIB* radītājām Ingai Priedītei un Irēnai Andrejevai darba pilnas rokas ir visu gadu, ne tikai vienā sezonā.

Kad DB pirmoreiz tikās ar Ingu, viņa galvenokārt stāstīja par atstarojošiem adījumiem – cepurēm un šallēm. Tā bija viņas sākotnējā biznesa ideja, ar kuru viņa piedalījās konkursā Ideju kauss.

«Man likās, ka produktam obligāti jābūt ļoti inovatīvam, jo apģērbu tirgus ir milzīgs. Šķita – ja būs kaut kas kvalitatīvs un inovatīvs, tas «aizies» pats no sevis. Taču tā nenotiek – daudz kas ir atkarīgs no mārketinga. Vari uztaisīt visskaistāko lietu, bet neviens to nepirks, ja nemācēsi to pasniegt. Liela nozīme ir tam, kā nofotografējam, parādām, aprakstām, pareklamējam. Aktīvi izmantojam visus sociālos tīklus, kas ir bez maksas,» stāsta Inga.

Ja ir laba ideja, tad to var attīstīt gan lielpilsētā, gan lauku viensētā. Tā Mārkalnes pagasta mājās Kalvītes tēvs un dēls - Arnis un Roberts Koruļi - veido cepures jeb naģenes ar koka nagiem, vēsta reģionālais medijs Alūksnes Ziņas.

Arnis un Roberts Koruļi rāda pašu radītu iekārtu, uz kuras top ieliektie koka nadziņi. «Vispirms nažfiniera sagatavi iespiež formā zem sloga. Pēc tam izgriež precīzu formu, izurbj caurumus šūšanas vietai, noslīpē, iemērc speciālā eļļā un ļauj nožūt.

Tālāk nadziņi ceļo pie mammas uz Jūrmalu, kur viņa sašuj visu kopā un nes apdrukāt,» atklāj Roberts.

«Ikviens ar pašu rokām saražotais eksemplārs ir kā mazs gabaliņš no mūsu ikdienas dzīves un aizraušanās, ar kuru gribam dalīties. Katra mūsu cepure ir unikāla, jo nav iespējams uztaisīt divus vienādus koka nadziņus, tieši tāpat kā mēs - no viena materiāla veidoti, bet esam dažādi gan pēc izskata, gan rakstura,» stāsta R.Korulis.

Liepājniece Ilze Šupstika pamet labi atalgotu darbu, lai no sirds nodotos tam, par ko kādreiz teica «nekad», radījusi bērnu apģērbu zīmolu Little lion

Ilze nekad apzināti nav mācījusies šūt, bet vidusskolas laikā apmeklējusi dažādus pulciņos. Kleitas Ilze savai meitai nekad nav pirkusi veikalos, vienmēr šuvusi pati, tomēr nebija iedomājusies, ka šūšana varētu kļūt par pamatnodarbošanos. «Kad man kādreiz teica – tev ir tik skaistas kleitas, vajadzētu ar to nodarboties, man likās – nu nē, negribu būt šuvēja. Valdīja stereotips – ja ir augstākā izglītība, tad taču nestrādā par šuvēju, » viņa stāsta.

Viņa strādājusi algotu darbu, saņēmusi labu atalgojumu, taču kādā brīdī radusies sajuta, ka vairs nejūt piepildījumu, kaut kas ir jāmaina. Arī Ilzes vīrs viņu atbalstīja un mudināja iet prom no darba, nopirka sievai audumus, un viņa sāka darboties. Sākotnēji viņa sprieda, ka varētu strādāt ar trikotāžas audumu, jo tas ir vienkāršāk. «Sāku skatīties, ko dara citi, un darīju pilnīgi pretējo. Tie, kas mājas apstākļos kaut ko šuj, lielā mērā izmanto trikotāžu, taču šis audums nebija īsti manējais. Man ir svarīgi, ka manām kleitām ir kokvilnas oderīte, skaistas podziņas un auduma pogu cilpiņas, lai kleitas ir svinīgas, taču lai ir arī viegli mazgājamas. Citi vecāki saka – galvenais, lai kleitas nebūtu jāgludina, tāpēc cenšos izmantot šādus audumus,» stāsta Ilze. Visbiežāk apģērbu radīšanai tiek izmantota kokvilna, mākslīgais zīds, zīds, samts, bet oderēm pārsvarā tiek izmantota kokvilna.

Stends iepirkšanās centrā aukstās sezonas laikā būtu piemērota tirdzniecības vieta cepurēm un šallēm

Tā pēc dalības projektā Biznesa eskalators secinājusi Uniq cepures radītāja Linda Breide. Viņa projektam pieteicās, jo vēlējās izmēģināt, kā tas ir – darbotiets t/p Alfa. «Tas tomēr ir liels tirdzniecības centrs, gribējās redzēt, vai mēs vispār spējam to «pavilkt». Secinājām, ka spējam un ka šajā sezonā ir noderīgi tirgoties šādā vietā. Stends tirdzniecības centrā no oktobra līdz martam būtu ideāli,» spriež Linda.

Projekta gaitā viņai nav bijis pārsteigumu, ko nebūtu gaidījusi, taču centrā ir liela cilvēku plūsma, tāpēc jābūt lielākam piedāvājumam. «Kaut arī uz vietas visu laiku bija vairāk nekā 200 vienību, bija cilvēki, kuri nevarēja atrast neko sev piemērotu,» saka Linda. Tādos gadījumos viņa pircējiem iesaka izmantot cepuru konstruktoru internetā un veikt individuālu pasūtījumu tieši tādai cepurei, kāda pašam patīk. Vērtējot, cik daudzi nopērk gatavu cepuri un cik daudzi izvēlas inidivuāli to pasūtīt, Linda spriež, ka aptuveni puse izvēloties konstruktoru.

Vecrīgā, Audēju ielā tiks atvērta LATVJU LIETU darbnīca – veikals. Tur galvenā prece būs latviešu etnogrāfiskās lelles.

Audēju ielā netālu no Mārstaļu, Skārņu un (arī) Grēcinieku ielas krustojuma, kur «dzīvo» Rokkafejnīca, Jautrā lapsa un Easy Wine, vienā no noslogotākajām Vecrīgas ielām «skanēs latviešu tautas mūzika, smaržos zāļu tēja un piparkūkas, tiks pītas IEVIŅU biželes un ietērptas greznās BAIBAS, pucētas mazās nerātnās LAIMDOTAS un nevainojamās, rūpīgi nostrādātās SPĪDOLAS. Apmeklētāji un pircēji varēs redzēt, kā Audēju ielā atkal tiek austs, šūts un izšūts, gludināts, siets un pīts, jo darbnīcā bieži viesosies latviešu amatnieki», sola veikala īpašnieki.

Darbnīcā varēs iegādāties latviešu mākslinieku gleznas, latviešu lietišķās mākslas un dizaina priekšmetus, metālkalumus, koka virpojumus, keramiku, cimdus, zeķes, jostas, šalles, cepures, lakatus, segas un spilvenus, linu galdautus, dzintaru un arheoloģiskās rotas.

Lielbritānijā vairāku dienu garumā notiek ikgadējās zirgu skriešanās sacīkstes Royal Ascot, kuras apmeklē ne tikai Lielbritānijas karaliskā ģimene, bet arī daudzi citi sabiedrībā zināmi cilvēki.

Royal Ascot zirgu skriešanās sacīkstes šogad notiek no 19. līdz 23. jūnijam un tās svin savu 300. gadadienu. Royal Ascot zirgu skriešanās sacīkstes aizsāka karaliene Anna Stjuarte 1711. gadā. Vēl viena šī pasākuma tradīcija un būtiska sastāvdaļa ir cepures, kuras tiek gatavotas visa gada garumā. Cepuru izgatavošanas māksla iegūta 17. gadsimtā Anglijā un Francijā.

Royal Ascot dalībnieki šo dienu laikā cīnās par vairāk nekā 7 miljonus eiro lielu naudas balvu un sacīkšu apmeklētāju skaits sasniedz 300 tūkstošus.

Spilgtākās galvas rotas skatieties galerijā!

No 303 regulārajām lidsabiedrībām Eiropā 2030. gadā būs palikušas mazāk nekā 100, tostarp 7‒8 lielās, 5‒10 reģionālās, «cerams, ka airBaltic būs viena no tām, jo jums ir jāpaplašina savs tīkls», kā arī 40‒50 nišas kompānijas, Rīgas Aviācijas forumā 2019 prognozēja Midas Aviation direktors, komerciālās aviācijas analītiķis Džons Grānts.

Mūsu nacionālā lidsabiedrība par tik tālu nākotni spekulācijās neielaižas, vismaz publiski ne, bet līdz 2025. gadam biznesa plāns tai ir. Optimistiskajā scenārijā tas paredz 80 jaunu Airbus 220-300 gaisa kuģu floti un jaunu tirgu – ārpus Baltijas ‒ iekarošanu. Tā kā lidmašīnas nebūt nav lēti aktīvi, ar katru brīdi aktuālāks kļūst jautājums par to, kur kompānijai ņemt naudu to iegādei. Risinājumi tie paši vecie – akcionāri (valsts un no debesīm nokritušā vācieša Montāga-Girmesa vietā no cepures savulaik izvilktais noslēpumainais dānis Larss Tūsens) piemet naudu, atrodas finanšu vai stratēģiskais investors (nopietns aviācijas spēlētājs) vai ejam biržā.

Lai gan Hospitāļu ielā nav jaušama centram raksturīgā burzma un duna un vēl nav iemājojis netālās Miera ielas radošums, uzņēmēji atzīst, ka šeit tomēr esot jūtama īpaša aura un uz ielas vērojama dzīves realitāte – arī bezpajumtnieki, kas laiski pavada dienas uz skvēra soliņiem.

Hospitāļu iela nav piemērota klasiskiem veikaliem, jo trūcīgās cilvēku plūsmas dēļ ar tirgošanos šeit neveicoties spīdoši. Lai gan posmā no Ēveles līdz Zirņu ielai ir jūtama cilvēku rosība, DB aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka pirmais priekšstats par dzīvelīgo ielu esot mānīgs. Ik dienas daudz cilvēku izkāpjot tramvaja pieturā, kas atrodas ielas sākumposmā, taču tie neesot uzņēmumu potenciālie klienti. Pa Hospitāļu ielu staigājot vieni un tie paši ļaudis – tie, kas šeit dzīvo, un tie, kas dodas darba darīšanās. DB novēroja, ka lielākoties uzņēmumi blīvi iekārtojušies ēkās, kas atrodas tuvāk Ēveles ielas krustojumam, bet pārējā ielas posmā atrodamas dzīvojamās ēkas – cita labā, cita ne tik spīdošā tehniskā stāvoklī.