Dažus simtus darbinieku ir iespējams ietērpt unikālā uzņēmuma formas tērpā trīs mēnešu laikā, informē Baltijas darba formu ražotājs “Youniformer”. Uzņēmums, kas ar darba apģērbu nodrošina aviokompānijas, bankas, aizsardzības aģentūras un citas organizācijas, paātrina projektus, izmantojot virtuālos rīkus un daudzu gadu pieredzi formas tērpu izgatavošanā lielajām korporācijām.

Uzņēmumi var radīt paši savus formas tērpus

Daudzi uzņēmumi, kuriem nepieciešami formas tērpi, meklē pārbaudītus risinājumus – darbiniekiem ērtas, izturīgas dizaina kombinācijas, kas sniegtu vēlamo vēstījumu. Tāpēc “Youniformer” piedāvā saviem klientiem vispirms apskatīt formas tērpu katalogu, kurā ir vairāk nekā 50 dažādu dizainu, ko uzņēmumi var pielāgot, izvēloties tīkamākās krāsu kombinācijas un akcenta aksesuārus.

"Lai būtu vieglāk iedomāties, kā formas tērps izskatītos dažādās krāsās, esam izstrādājuši speciālu rīku, kas ļauj virtuāli pielāgot jūsu izvēlēto formas tērpu, lai tas atbilstu jūsu uzņēmuma stilam. Tas ir labākais veids klientiem, kuriem vēl nav skaidra redzējuma par to, kā izskatīsies viņu formas tērps, un kuri vēlas pārrunāt potenciālās iespējas ar saviem darbiniekiem,” stāsta Edita Šekšteliene, “Youniformer” izpilddirektore.

Izstrādāts pilnīgi jauns Valsts policijas formas tērpu dizaina paraugs – mūsdienīgs un vizuāli atšķirīgs no tā, kāds bijis līdz šim.Jaunos formas tērpus plānots ieviest līdz 2019. gada beigām, informē VP.

«Viss būs atkarīgs no tā, kā mums veiksies darbi ar birokrātiskām lietām, bet, ja viss ritēs raiti, tad 2019. gada otrajā pusē un uz 101. Valsts policijas parādi policisti soļos jaunajās formās,» biznesa portālam Db.lv komentē Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

To, cik varētu izmaksāt visu Valsts policijas darbinieku formas tērpu nomaiņa, I.Ķuzis vēl nevarēja precīzi pateikt: «Pagaidām šie ir prototipi un ja pakāpeniski pāriesim uz jaunajām formām, tad mēs varētu iekļauties esošajā finansējumā, pat bez papildus finanšu piesaistes».

Tiks rīkots iepirkums, kura laikā izvēlēsies komersantu, kurš arī noteiks formas tērpu izmaksas. I.Ķuzis norāda, ka viens policijas formas tērpa komplekts varētu izmaksāt aptuveni 1500 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas un muitas iestāžu ierēdņiem turpmāk būs jānēsā formastērpi, kas izmaksās vairāk kā 74 tūkstošus latu.

Līdz šim formas tērpu lietošana tika noteikta tikai muitas iestāžu ierēdņiem. Tā kā Finanšu policija ir VID struktūrvienība, kura realizē tiesību aizsardzības iestādes funkcijas, veic operatīvo darbību VID kompetencē esošajos jautājumos, kā arī veic noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, nepieciešamas noteikt atšķirības ne tikai žetona veidā, bet, tāpat kā muitas iestādēm, ieviest formas tērpus un dienesta pakāpēm atbilstošas atšķirības zīmes, lai finanšu policiju varētu identificēt kā tiesību aizsardzības iestāžu funkciju veicēju.

Pašlaik formas tērpus un dienesta pakāpēm atbilstošas atšķirības zīmes lieto 1218 VID muitas iestāžu ierēdņi - 1071 ierēdnis VID Muitas pārvadē un 147 ierēdņi VID Muitas kriminālpārvaldē. Savukārt VID Finanšu policijas ierēdņi formas tērpus nenēsā, tie lieto atšķirības zīmi žetona veidā – kopskaitā tie ir 1387 VID muitas iestāžu un VID finanšu policijas ierēdņi.

Latvijas modes zīmols Narciss ir izstrādājis formas tērpu dizainu vienam no Krievijas vadošajiem tūrisma operatoriem Pegas Touristik

Pagaidām Narciss izveidojis formas Pegas Touristik galvenā biroja, kas atrodas Maskavā, darbiniekiem, uzšujot vairāk nekā simt formas tērpus. «Šis darījums ir nozīmīgs ne tik daudz finansiāli, cik reputācijas ziņā – sadarboties ar veiksmīgāko, lielāko tūrisma operatoru Krievijā ir lieliska izdevība,» saka Alise Trautmane, modes zīmola Narciss dibinātāja.

Pegas Touristik ir franšīzes visās lielākajās Krievijas pilsētās, kopumā tie ir 550 biroji 183 pilsētās. Pašlaik tūroperatora vadība apspriežot formas tērpu pasūtīšanu arī savām franšīzēm. «Ļoti ceram, ka saņemsim pasūtījumu formas tērpiem viņu franšīzēm, kas būtu jau vairāki tūkstoši formu. Taču tas pagaidām pārrunu procesā. Līdzšinējos formas tērpus viņi pasūta Turcijā, un mūsu formas tērpu izmaksas ir augstākas, kā arī dizainiski sarežģītākas,» teic A. Trautmane.

Lai arī pēdējo piecu gadu laikā situācija Kalifornijas cietumos ir normalizējusies, tie vēl aizvien ir pārblīvēti un šogad darbojas ar 175% kapacitāti.

Cietumnieku skaits Kalifornijas cietumā sasniedza rekordu 2006. gadā, kad tajos tika izmitināti 173 tūkstoši notiesāto. 2010. gada beigās ieslodzīto skaits jau bija samazinājies līdz 163 tūkstošiem, ar tiesas rīkojumu pārvietojot cilvēkus uz citiem valsts cietumiem, liecina Public Policy institute of California (PPIC) apkopotie dati.

Dati liecina, ka no katriem simts tūkstošiem Kalifornijas pieaugušo iedzīvotāju aptuveni 595 atrodas ieslodzījumā. Vislielākais ieslodzīto īpatsvars uz 100 tūkst. iedzīvotāju bija 1998. gadā, sasniedzot 673 cilvēkus.

Kalifornijas cietumos, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājies gados jaunu ieslodzīto īpatsvars. Deviņdesmito gadu sākumā 20% no ieslodzītajiem bija jaunāki par 25 gadiem, bet 2011. gadā no visiem cietumniekiem šajā vecuma grupā bija vien 13%.

No valsts budžeta līdzekļiem atvēlēti gandrīz145 tūkstoši latu, lai pie jauniem ziemas formas tērpiem tiktu visi Iekšlietu ministrijas (IeM) pakļautībā esošie dienesti, tostarp Valsts policija, robežsardze un ugunsdzēsēji.

Nodrošinājuma valsts aģentūras izsludinātajā konkursā par ziemas formas tērpu iegādi uzvarējuši divi uzņēmumi - SIA Pro Fashion, kas IeM dienestiem piegādās krekla auduma formas tērpus, un SIA EVA, kas piegādās ziemas formas tērpus.

Kā Db.lv norādīja IeM Aģentūru darba uzraudzības nodaļas vecākā referente Ieva Rekšņa, IeM dienestu vajadzībām iegādājamo formas tērpu skaits un specifikācija vēl tikšot precizēta līgumu slēgšanas laikā, taču zināms, ka runa ir gan par virsjakām, gan cepurēm, gan kombinezoniem un puskombinezoniem.

Pēc I. Rekšņas sacītā katram dienestam tiks piegādāti 1 000 līdz 1 500 formas tērpu, taču tas atkarīgs no katra dienesta atsevišķi un taps zināms pēc līguma noslēgšanas.

Konkurences padome (KP) aicina skolas, kurās ir ieviestas obligātās formas, izvērtēt skolēnu vecāku finansiālo stāvokli un nodrošināt iespēju formas tērpus iegādāties alternatīvos veidos, nevis tikai no viena, skolas izvēlētā piegādātāja, informē KP pārstāve paula Vilsone.

Pēc skolēnu vecāku iesniegumu izvērtēšanas KP secina – lai arī skolu rīkotā formas tērpu piegādes konkursā tiek izvēlēts kopumā izdevīgākais un kvalitatīvākais piedāvājums, dažkārt netiek ņemtas vērā skolēnu vecāku finansiālās iespējas nepieciešamo apģērbu iegādāties tieši no konkrētā piegādātāja. Vienlaikus vecākiem tiek liegta iespēja izvēlēties alternatīvu un, iespējams, izdevīgāku obligātā apģērba iegādes veidu, jo netiek nodrošināta informācija par formas tērpu tehniskajiem parametriem.

Lai skolēnu vecākiem nodrošinātu iespēju iegādāties formas tērpus atbilstoši ģimenes finansiālajai situācijai, KP aicina skolas dot iespēju vecākiem izvēlēties arī citas alternatīvas, piemēram, ļaujot pasūtīt formu uzšūšanu citam piegādātājam vai to izgatavojot pašrocīgi. Attiecīgi tas nozīmē, ka skolu pienākums ir sniegt vecākiem piekļuvi informācijai par konkrētajām skolēnu formām – apģērba audumu, modeli, skicēm, fotogrāfijām u.tml.

Skaistumkonkursu krāšņuma iedvesmota, kādreizējā to dalībniece Agnese Eiduka atradusi biznesa iespējas svētku tērpu darināšanā.

«Es radot sapņus, ir teikušas manas klientes,» saka svētku tērpu šuvēja Agnese Eiduka, i/k Halarah īpašniece. Sākumā šī nodarbe viņai bijusi hobijs. Sevi par dizaineri viņa nesauc, taču pieskaita pie modes māksliniekiem. Pēc viņas teiktā, atšķirība esot tā, ka modes dizainers rada ikgadējas sezonālās kolekcijas pavasaris/vasara un rudens/ziema, bet modes māksliniekam kolekciju skaits nav noteikts. Taču Agnese strādā gan ar individuāliem klientiem, gan rada kolekcijas, vairāk tās esot t.s. kapsulkolekcijas.

Viņas pirmā tērpu kapsulkolekcijas skate notikusi Milānā 2004. gadā, pēc kāda laika – arī Latvijā. Nopietnāk ar tērpu izgatavošanu Agnese sāka nodarboties 2012. gadā, savu kolekciju Royal Illusion izrādot pasākumā Vidzeme Fashion. «Tas bija pieteikums – es esmu, es daru,» saka Agnese.

Daugavpils uzņēmums "BrickMaker" piedāvā būvēšanas konstruktoru komplektus bērniem, kuros ietilpst formas, kurās katrs pats var izliet ģipša klucīšus, no kā tālāk veidot mājas, pilis un jebko citu.

"Man jau sen patīk ar bērniem no konstruktoriem celt mājas un pilis. Taču problēma ir tā, ka parasti pietrūkst klucīšu. Izdomāju, ka vajag pašam veidot klucīšus, tāpēc sāku veidot formas, kur šos ķieģelīšus taisīt," saka Sergejs Vaļuško, "BrickMaker" (SIA "Ewal") īpašnieks.

Uzņēmuma ražotajās būvēšanas konstruktoru komplektos ietilpstošajās formās katrs pats mājās var izveidot klucīšus, pielejot formu ar ģipša masu un to izkaltējot. Viņš teic, ka līdzīgas formas nav nekas jauns, bet parasti tās ir no silikona un maksā ap 20 eiro, bet "BrickMaker" formas ir no cita materiāla un maksā četras reizes mazāk. Kopumā uzņēmums piedāvā astoņas dažādas formas.

Narciss tērpi nopērkami arvien plašākā areālā ārpus Latvijas, taču eksporta attīstība prasījusi vairāk laika, nekā sākotnēji plānots.

Taču kopš šīs vasaras modes nams Narciss ir vairāk pamanāms arī pašu mājās – Berga bazārā ir atvērts šā zīmola veikals un ateljē. Tas ir ar individuālu pieeju, stāsta Alise Trautmane, SIA Narciss īpašniece. Liels pluss esot iespēja turpat uz vietas apģērbu koriģēt, pielāgojot to figūrai. «Domāju, ka mūsu pārdošanas rezultāti būtu sliktāki, ja nebūtu šī pakalpojuma. Blakus ir citi Latvijas modes dizaineru salonveikali – Anna LED, Latvijas modes Klase, kas rada auru šim rajonam,» teic Alise.

Veikalam grūti atrast darbiniekus, viņa atklāj. «Latvijā ir tik maz apģērbu veikalu, kur man patīk apkalpošana. Pārdevējs veikalu var padarīt brīnišķīgu vai arī pilnībā sabojāt priekšstatu par zīmolu. Darbinieku meklējumi ir aktuāli, domāju, ne man vienai. Šai profesijai ir jāpatīk un jāmāk iemantot klientu cieņu un uzticību. Tā nav pierunāšana vai klanīšanās. Jābūt profesionālim, un tādu ir maz. Tas netiek uzskatīts par cienījamu darbu,» viņa spriež.

Liepājniece Ilze Šupstika pamet labi atalgotu darbu, lai no sirds nodotos tam, par ko kādreiz teica «nekad», radījusi bērnu apģērbu zīmolu Little lion

Ilze nekad apzināti nav mācījusies šūt, bet vidusskolas laikā apmeklējusi dažādus pulciņos. Kleitas Ilze savai meitai nekad nav pirkusi veikalos, vienmēr šuvusi pati, tomēr nebija iedomājusies, ka šūšana varētu kļūt par pamatnodarbošanos. «Kad man kādreiz teica – tev ir tik skaistas kleitas, vajadzētu ar to nodarboties, man likās – nu nē, negribu būt šuvēja. Valdīja stereotips – ja ir augstākā izglītība, tad taču nestrādā par šuvēju, » viņa stāsta.

Viņa strādājusi algotu darbu, saņēmusi labu atalgojumu, taču kādā brīdī radusies sajuta, ka vairs nejūt piepildījumu, kaut kas ir jāmaina. Arī Ilzes vīrs viņu atbalstīja un mudināja iet prom no darba, nopirka sievai audumus, un viņa sāka darboties. Sākotnēji viņa sprieda, ka varētu strādāt ar trikotāžas audumu, jo tas ir vienkāršāk. «Sāku skatīties, ko dara citi, un darīju pilnīgi pretējo. Tie, kas mājas apstākļos kaut ko šuj, lielā mērā izmanto trikotāžu, taču šis audums nebija īsti manējais. Man ir svarīgi, ka manām kleitām ir kokvilnas oderīte, skaistas podziņas un auduma pogu cilpiņas, lai kleitas ir svinīgas, taču lai ir arī viegli mazgājamas. Citi vecāki saka – galvenais, lai kleitas nebūtu jāgludina, tāpēc cenšos izmantot šādus audumus,» stāsta Ilze. Visbiežāk apģērbu radīšanai tiek izmantota kokvilna, mākslīgais zīds, zīds, samts, bet oderēm pārsvarā tiek izmantota kokvilna.

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā¹.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā².

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieces rada algoritmu, kas palīdzēs speciālo uzdevumu veicējiem izvēlēties auguma izmēriem atbilstošus un ergonomiskus formas tērpus.

Metode aprobēta sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

"Ja ikdienas apģērbs spiež, ir par mazu, lielu vai neērtu, mums ir izvēle to nevalkāt. Speciālajos dienestos strādājošajiem šādas izvēles nav, viņiem ir jāvalkā formas tērpi, lai veiktu pienākumus, neapdraudot savu veselību vai dzīvību," saka Eva Lapkovska, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta doktorante.

Viņa promocijas darbā "Apģērba antropometriskās lielumatbilstības un ergonomiskuma novērtēšanas metožu pilnveidošana" izstrādājusi universālu metodiku organizācijām, kuru ikdiena saistīta ar īpašuzdevumu apģērba valkāšanu, piemēram, ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, armijai, zemessardzei utt. Algoritms palīdzēs par apgādi atbildīgajām personām pasūtīt īpašuzdevumu apģērbu atbilstoši ķermeņa parametriem un ergonomikai, tā paaugstinot lietotāju apmierinātību un samazinot iespēju rasties zaudējumiem.

Konkurences padome (KP), tuvojoties mācību gada beigām, atkārtoti aicina skolas, kurās ir ieviestas obligātās formas, izvērtēt skolēnu vecāku finansiālo stāvokli un nodrošināt iespēju nepieciešamo apģērbu iegādāties arī alternatīvos veidos, nevis tikai no viena, skolas izvēlētā piegādātāja.

Neskatoties uz to, ka mācību iestādes konkursa ceļā izvēlas kopumā izdevīgāko un kvalitatīvāko formas tērpu piegādātāju, KP aizvadītā gada rudenī novēroja, ka dažkārt netiek ņemtas vērā skolēnu vecāku finansiālās iespējas nepieciešamo apģērbu iegādāties tieši no konkrētā izstrādātāja. Vienlaikus KP secināja, ka vecākiem dažkārt tiek liegta iespēja izvēlēties citu, iespējams, izdevīgāku tērpa iegādes veidu, jo netiek nodrošināta informācija par formas tērpu tehniskajiem parametriem.

Lai skolēnu vecākiem būtu iespējas formas tērpus iegādāties atbilstoši ģimenes finansiālajai situācijai, KP aicina skolas neierobežot vecākiem īstenot alternatīvas, piemēram, ļaut pasūtīt formu uzšūšanu citam piegādātājam vai to izgatavot pašrocīgi. Tas savukārt nozīmē, ka skolām ir jānodrošina iespēja uzzināt informāciju par formu apģērba audumu, modeli, skicēm, fotogrāfijām u.tml.

Igaunijas cietumniekiem drīzumā varētu sniegt iespēju iepirkties tiešsaistē, jo Reģistru un informācijas sistēmu centrs (RIK) apsver iespēju atvērt interneta veikalus cietumniekiem, lai samazinātu birokrātiju.

RIK plāno izsludināt valsts iepirkuma konkursu, lai izstrādātu risinājumu, kas ļautu cietumniekiem droši iepirkties tiešsaistes veikalā, sekot līdzi sava konta bilancei un veikt pasūtījumus.

Tiešsaistes veikala cietumniekiem mērķis ir apvienot iepirkšanās vidi visos trīs cietumos Tallinā, Tartu un Viru.

Tāpat platformā būtu iespējams pasūtīt produktus, kas neietilpst cietuma ikdienas produktu klāstā.

Dažādiem tirdzniecībā pieejamiem produktiem platformā tiktu noteikti ierobežojumi, kā arī cietuma administrācijai būtu iespēja uzraudzīt pasūtījumu izpildes gaitu un nepieciešamības gadījumā iejaukties.

Pirms konkursa par interneta veikala izveidi izsludināšanas RIK tiksies ar cietumu pārstāvjiem, lai noskaidrotu viņu interesi par šādu ieceri.

Doma par savu modes salonu Barbarai Brodelei bija jau sen, beidzot viņa to ir piepildījusi, vienuviet piedāvādama pēc sava dizaina šūtus tērpus un mammas gleznas.

«Es zināju, ka reiz man būs savs salons, man tikai vajadzēja «īsto» laiku,» saka Barbara Brodele, modes un mākslas salona B līdzīpašniece. Viņa modes biznesā ir jau no 17 gadu vecuma – pēc Vieglās rūpniecības tehnikuma modelētāju nodaļas absolvēšanas viņa sāka strādāt pie Latvijā leģendāras modes mākslinieces Asnātes Smelteres. Nesen Barbara uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) programmu Lec biznesā! un biznesa idejas pieteikuma termiņš spiedis ne vien vēlēties, bet arī pieņemt lēmumu patiešām īstenot savu ieceri. Taču jaunā uzņēmēja atzīst, ka izveidot savu uzņēmumu bijis diezgan grūti. Biznesa plāna izstrādei veltīts pusgads un aizņēmuma iegūšana prasījusi daudz nervu. «Bankas atbalsta, bet strikti izvērtē pieteikumus,» viņa saka. Papildu izaicinājums ir tas, ka Barbara ir strādājoša mamma, un viņas vīrs ir sportists, kurš spēlē Vācijas klubā. «Sports ir viņa būtība. Es gribēju, lai viņš realizē savu sapni. Nevēlējos viņam akli braukt līdzi, gribēju piepildīt savu sapni, nolēmu palikt un dibināt uzņēmumu,» stāsta Barbara.

Latvijas Vieglatlētikas savienība kopā ar SIA Viva Sport, kas ir NIKE izplatītājs Latvijā, otrdien iepazīstināja ar jaunajiem Nike sporta tērpiem, kādos nākamos četrus gadus Latvijas vieglatlēti startēs visās starptautiskajās izlases sacensībās.

Jaunos sporta, brīvā laika un prezentācijas tērpus demonstrēja paši vieglatlēti. «Tā kā skrienu garas distances, ļoti svarīgi, ka forma ir ērta, augstas kvalitātes. Tāpēc tiešām priecājos, ka nākamos četrus gadus startēšu tik labā ekipējumā. Pirms sacensībām ir svarīgi atcerēties - ka esi skaista un stipra, un tad izdodas. Jaunās formas ir gan ērtas, gan skaistas,» atzīst divkārtējā Ņujorkas maratona uzvarētāja Jeļena Prokopčuka.

Savukārt Zigismunds Sirmais, 2016. gada Eiropas čempions šķēpa mešanā, teica: «Šķēpmešana ir ļoti tehnisks sporta veids. Man ir svarīgi, lai startējot es justos ērti, tādēļ parasti izvēlos kreklu bez piedurknēm. Tas ļauj man justies brīvāk. Jaunā forma ir ne tikai komfortabla, bet ari labi izskatās, un tai ir laba krāsu izvēle.»

Valsts ieņēmumu dienests (VID) grasās apgādāt muitas iestāžu un finanšu policijas ierēdņus ar jauniem formas tērpiem, kopumā tam atvēlot 216 tūkstošus latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Tāpat ierēdņiem tiks piegādāti arī jauni žetoni un dienesta pakāpju atšķirības zīmes.

Paredzēts, ka formas tērpus piegādās Rīgā, Kr. Barona ielā 119, reģistrētā SIA Pro Fashion. Par konkursa uzvarētāja galveno izvēles kritēriju tika noteikta zemākā cena. Kopumā savus pieteikumus VID iesniedza trīs uzņēmumi.

2012. gadā SIA Pro Fashion apgrozīja 295 tūkst. Ls, bet uzņēmuma peļņa gada laikā bija 17 lati. Kopumā kompānijā pērn tika nodarbināti 23 strādājošie, un valdē darbojas viena amatpersona – Inna Lavrentjeva.

Db.lv jau rakstīja, ka jaunus formas tērpus nāksies ieviest arī apsardzes firmām. Turklāt katrai apsardzes kompānijai jāizvēlas sev unikāli formas tērpi, nosaka izmaiņas likumprojektā. Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai novērstu negodīgu konkurenci un nemaldinātu sabiedrību.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta (DTI) topošās dizaineres demonstrējušas jaunākos tērpus skatē «Ķīpsalas pavasaris 2018».

Šogad skates tēma bija «Latvijai 100».

DTI studentu modes skate šogad norisinās 14. gadu pēc kārtas, un tā veltīta Latvijas simtgadei. Tērpos atspoguļots topošo dizaineru skatījums uz Latvijas vēsturi, etnogrāfiju, dabu, Baltijas jūru, gadalaikiem, arhitektūru un citām vērtībām. Modes skatē bija iespējams apskatīt bakalaura profesionālo studiju programmas «Materiālu tehnoloģija un dizains» apģērbu dizaina specializācijas 3. un 4. kursa studenšu veidotās tērpu kolekcijas.

Studenšu radītā dizaina risinājumi atklāsies dažādās tērpu formās, siluetos, simbolizējot tautas spēku un tās saikni ar pagātni, apvienojot mūsdienīgo, moderno un valkājamos tērpus ar elementiem, kas darināti pēc senām tradīcijām. Piemēram, viena no kolekcijām ir tapusi iedvesmojoties no latviešu strēlniekiem, un veltīta viņiem.

Jaunākā pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvētā ražošanas ēka ir nodota ekspluatācijā un parakstīts nomas līgums par tās izmantošanu ar vienu no vadošajiem Baltijas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem "HansaMatrix", kurš jau kopš 2007.gada par vienu no savām galvenajām attīstības bāzes vietām izvēlējies Ventspils brīvostu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Jaunā ražošanas ēka atrodas Ventspils augsto tehnoloģiju parkā (VATP), kas ir viena no Ventspils brīvostas industriālajām teritorijām. 4600 kvadrātmetru plašā ražotne ar adresi Ventspils augsto tehnoloģiju parks Nr.7 jau sākotnēji projektēta elektronikas produktu ražošanas vajadzībām. Ēku nomās uzņēmums "Hansamatrix", kurš Ventspilī attīsta savu darbību jau 13 gadus. Ražošanas telpās jau sākusies iekārtu uzstādīšana.

Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi ražošanas telpu līgumu ar uzņēmumu uz 10 gadu ilgu termiņu ar pirmtiesībām to pagarināt. Diemžēl, neskatoties uz uzņēmuma ilggadējo darbību Ventspilī, Ventspils pilsētas dome nepiekrita saskaņot zemes, kas juridiski ir pašvaldības īpašums, nomu uz vairāk nekā vienu gadu. Neskatoties uz juridiskajiem sarežģījumiem ilgstošā sadarbība starp Ventspils brīvostas pārvaldi un "HansaMatrix" grupas uzņēmumiem ļāvusi sadarbību turpināt un attīstīt, norāda Ventspils brīvostas pārvalde.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

No sveču, putnu būrīšu un makšķerēšanas piederumu izgatavošanas līdz bruņuvestu šūšanai un mēbeļu ražošanai - tik plašs ir komersantu piedāvātais darba iespēju klāsts ieslodzītajām personām cietumos. Lai nezaudētu vai iegūtu jaunas darba spējas, gandrīz visos Latvijas cietumos ieslodzītajiem ir iespēja strādāt algotu darbu, raksta laikraksts Diena.

Katru gadu tiekot nodarbināti apmēram 1200 ieslodzīto. Motivācija strādāt, kamēr atrodas ieslodzījumā, gan esot dažāda - daži šo iespēju izmantojot vienkārši tāpēc, lai iegūtu «plusiņus» un tiktu atbrīvoti nosacīti pirms termiņa.

Astoņu stundu darbs, pusdienu un atpūtas pārtraukumi, čalas pie darba galdiem un šujmašīnu rīboņa - šāda aina katru darba dienu paveras Iļģuciema sieviešu cietumā, norāda laikraksts. Lai to varētu redzēt, bijušas nepieciešamas caurlaides un iekļūšana cietuma teritorijā pa restotiem vārtiem, tomēr sajūta uz vietas neesot citāda, kā atrodoties jebkurā citā šūšanas cehā. Kārtība gan stingrāka - pusdienu un citi pārtraukumi ir pēc konkrēta grafika un nemitīgi darbojas novērošanas kameras.

Novalkāto un trūkstošo formastērpu iegādei iekšlietu struktūrās strādājošajiem valdība otrdien piešķīra 890 059 latus no uzkrātajiem valsts materiālo rezervju finanšu resursiem. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) uzsver, ka problēma netiks atrisināta uz ilgu laiku, jo formas tērpi nonēsājas un būtu jāmaina ik gadu.

«Gandrīz izveidojusies situācija, kad policistus darbā jāpieņem pēc kājas izmēra, skatoties, vai noliktavā ir zābaki, bet robežsargi paši pērk zaļus džemperus,» DB saka ministre.

Tomēr nepietiekami piešķirtā finansējuma dēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas (VP) un Valsts robežsardzes (VRS) amatpersonas ar formas tērpiem ir nodrošinātas tikai daļēji – lielākā daļa no formas tērpa sastāvdaļām netiek izsniegti vispār (piemēram, ziemas zābaki un cimdi) un ar formas tērpu netiek nodrošinātas visas amatpersonas, kam tas pienāktos atbilstoši noteikumos noteiktajam.

Modes zīmols Monton prezentējis nākamā gada Olimpisko spēļu tērpus, kas radīti īpaši Igaunijas izlasei. Šīs kolekcijas autore ir Monton galvenā dizainere Pireta Pupparta, kas 2008. gadā radīja Olimpisko spēļu apģērbu kolekciju arī Latvijai.

To uzņēmums Baltika Group dāvināja Latvijas izlasei, dodoties uz Pekinu.

Arī šo apģērbu kolekciju Monton dāvinās Igaunijas izlases sportistiem. Iedvesma radītās kolekcijas vadmotīviem esot aizgūta no ziemeļnieciskās ziemas ainavas, kur kā galvenais elements izcelts vilks un tā mītiski dzīvnieciskais gars, kas simbolizē spēku, apņemšanos un patiesu komandas garu.

Apģērbā izmantoti igauņu rakstu elementi, kas attēloti visos adījumos - no džempera līdz pat dūraiņiem. Izlases mīļākais apģērbs ir krekli, uz kuriem attēlots nacionālais simbols EST, kuram klāt pievienots O burts, kas simbolizē Olimpiādi, un piešķir apģērbam zilās debess nokrāsu. Kolekcijas odziņa esot baltā virsjaka ar vilka simbolu un dabīgās kažokādas kapuci.