Sociālā uzņēmuma statuss turpmāk tiks piešķirts tikai tādiem uzņēmumiem, kuriem nav nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro, nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, kuri neatrodas likvidācijas stadijā, kā arī tiem uzņēmumiem, kuriem saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta.

Vēl sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt uzņēmumi, kuri nav administratīvi sodīti par būtisku pārkāpumu nodokļu jomā, ja tas saistīts ar informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem iesniegšanas termiņa neievērošanu, vai arī darba tiesisko attiecību jomā, ja tas saistīts ar darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā vai valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu.

Šādu statusu nevarēs iegūt arī atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas gadījumā, kā arī darba aizsardzības jomā, ja pārkāpums saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Covid-19 laikā interese par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu mazinās, taču neizsīkst – šobrīd Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistrā ir 116 aktīvi sociālie uzņēmumi.

Vaicāts, kā vērtējama uzņēmumu interese par sociālā uzņēmuma statusu un grantu Covid-19 periodā, Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis norāda, ka laikā no 2020. gada marta līdz augustam sociālā uzņēmuma statusu ieguva 21 sociālais uzņēmums, bet šajā pašā laika periodā pirms gada – 32 sociālie uzņēmumi. "Tātad samazinājums pret to pašu iepriekšējā gada periodu ir 34%. Samazinājums varētu būt Covid-19 dēļ," viņš pieļauj.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija direktore Madara Ūlande iepriekš norādījusi, ka, līdzīgi kā citiem, sociālajiem uzņēmējiem šis gads nav bijis viegls un pandēmijas laikā ne vien ir "jānotur" bizness un darba vietas, bet arī jārūpējas par savu sociālo misiju. Taču, par spīti sarežģītajam laikam, interese par sociālo uzņēmējdarbību esot nemainīgi augsta – katru mēnesi sociālā uzņēmuma statusu iegūst vismaz trīs līdz pieci uzņēmumi, un arī citu interesentu par šo uzņēmējdarbības veidu netrūkst.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu ir pilnveidojis mobilo lietotni Mana drošība.

Aplikācija nodrošinās operatīvu saziņu ar glābšanas dienestiem arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, runas traucējumiem, vai gadījumos, kad nav iespējas ārkārtas situācijās veikt zvanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Mobilā lietotne ir tiešsaistes rīks saziņai ar operatīvajiem dienestiem, kā arī ziņošanai par ceļu satiksmes negadījumiem vai pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem interneta vidē.

Izmantojot lietotnes Mana drošība sadaļas Ārkārtas zvans iespēju Nosūtīt manas koordinātas un īsziņu glābšanas dienestam, glābšanas dienestam tiek automātiski nosūtītas personas atrašanās vietas koordinātas, kā arī vienlaikus ir iespēja uzsākt saraksti ar glābšanas dienesta dispečeru, tādējādi gadījumā, ja persona nav spējīga mutiski ziņot par ārkārtas situācijas detaļām, kā arī nav spējīga nosaukt vai nezina savu atrašanās vietu. Tiek nodrošināta iespēja precīzi noteikt personas atrašanās vietu, izmantojot GPS sniegto informāciju. Lai noteiktu precīzu atrašanās vietu viedtālrunī, jābūt aktivizētai GPS funkcijai, ja persona pati to nebūs aktivizējusi, aplikācija par to atgādinās. Saņemot īsziņu, glābšanas dienests nekavējoties sniegs atbildi.

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un dod iespēju saņemt grantu biznesa attīstīšanai

Sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 53 uzņēmumi.

«Sākumā aktivitāte bija zemāka, un likuma darbības pirmajā pusgadā sociālā uzņēmuma statusu ieguva 16 uzņēmumi, taču pēc tam aktivitāte pieauga un otrajā pusgadā statusu ieguva 33 uzņēmumi. Pašreizējā aktivitāte atbilst gaidītajai,» saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Lienes Reines–Mitevas vērtējumā tendence ir pozitīva, jo katru mēnesi reģistrā klāt nāk jauni uzņēmumi. Aktivitāte esot pietiekama, jo īpaši ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks biznesa veids un uzņēmējam jābūt ieinteresētam, motivētam, jāpārzina ne tikai bizness, bet arī jāizprot sociālās problēmas sev apkārt. «Tas nav katram, tāpēc mums ar lielu cieņu ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri iepērk savam uzņēmumam pakalpojumus un preces no sociālajiem uzņēmējiem,» viņa uzsver. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno 110 biedrus. Lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, viņas skatījumā, kritiskā masa varētu būt 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā. Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kas nozīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepcija vēl nav pazīstama lielai sabiedrības daļai, it īpaši reģionos, lai arī varētu pieņemt, ka tieši reģionos sociālo problēmu loks ir lielāks un nospiedošāks.

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Sociālā darba attīstības jomā turpmākajiem septiņiem gadiem noteikts mērķis radīt vienotu sistēmu, kas nodrošinās atbalstu iedzīvotājiem sociālo problēmu mazināšanā, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātās Profesionālā sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam.

Kopumā sociālā darba pamatnostādņu īstenošanai būs nepieciešami 17,7 miljoni latu, tai skaitā ES struktūrfondu līdzekļi – 4,8 milj.latu. Jautājumu par pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu valdība izskatīs valsts budžeta likumprojekta kārtējam gadam sagatavošanas procesā.

Pamatnostādnēs iekļautie uzdevumi un pasākumi būs vērsti uz to, lai pilnveidotu sociālajos dienestos piemērojamos vadības kvalitātes principus, veicinātu sociālo darbinieku konkurētspēju un atbalsta sistēmu, kā arī organizētu metodiskā atbalsta pasākumus. Tāpat Sociālā darba pamatnostādnēs iekļautajā uzdevumu un pasākumu plānā iecerēts veicināt mazo novadu sociālo dienestu apvienošanos un attīstīt sociālo darbu kopienā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rīgas līcī šodien izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7000 tonnas dīzeļdegvielas, informēja Krasta apsardzes dienestā.

Ap plkst.11 Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs saņēma informāciju no Rīgas ostas Kuģu satiksmes dienesta, ka Rīgas līcī atrodas tankkuģis uz kura ir izcēlies ugunsgrēks, tāpēc nepieciešama palīdzība.

Šobrīd ugunsgrēks tiek kontrolēts, taču Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs nekavējoties norīkojis krasta apsardzes kuģi Klints un Gaisa spēku Atbalsta bāzes helikopteru MI-17 doties uz notikuma vietu, veikt novērošanu un nepieciešamības gadījumā veikt cilvēku evakuāciju.

Vienlaikus Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs pieprasījis Rīgas brīvostas flotei uz notikuma vietu nosūtīt velkoni, uz kura tiks izvietotas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības ugunsdzēšanas atbalsta sniegšanai.

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursa "Tam labam būs augt" finālā iekļuvuši desmit projekti.

To vidū ir "Correctly" T-krekli stājas uzlabošanai, Ievas Putniņas projekts "Eve Birdy Headwrap", izglītības un attīstības centra "Universum" alternatīvās izglītības iestāde "Krapes skola" Ogres novadā, kultūras un mākslas centrs "Nātre" Jelgavā, veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums "CheeksUp", muzejs tumsā "Skaties ar sirdi", SIA "Mans peldkostīms", SIA "Ruckas mākslas un izglītības centrs" Cēsu novadā, ideja par vilnas izstrādājumiem, kas izgatavoti no vietējo Gulbenes aitu vilnas "Living Wool", un "Glūdas (māj)skola" Jelgavas novadā.

Tradicionāli tautas labklājība tiek balstīta tikai uz makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, valsts ienākumiem – IKP vai IKP uz vienu iedzīvotāju. Tomēr pēdējo piecdesmit gadu laikā labklājības jēdziens un to raksturojošie radītāji ir evolucionējuši. Labklājība ir daudz vairāk nekā tikai materiālo bagātību radīšana un uzkrāšana.

Tā ir dzīvesprieks un iespējas veidot vēl labāku dzīvi nākotnē. Labklājības priekšnosacījumi ir katras fiziskās personas rosība, labs darbs un čaklums, uzņēmuma, valsts saimnieciskā attīstība, sociāli ekonomiskā stabilitāte u.c.

Neatkarīgās pētījumu organizācijas Legatum Institute pētījumos labklājība šobrīd nozīmē sekojošu pīlāru kopumu: ekonomika, uzņēmējdarbība un iespējas, pārvaldība, izglītība, veselība, drošība un drošums, sociālais kapitāls, personiskā brīvība un dabas vide, tādējādi radot iespējas izsmeļošāk raksturot pasaules valstu labklājības veidošanos, pievēršot uzmanību ne tikai skaitliskajiem ekonomikas rādītājiem, bet arī iedzīvotāju subjektīvajai labsajūtai.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Saredzot iespējas kā droni var palīdzēt glābšanas misijās un risināt problēmas uzņēmumiem dažādās nozarēs, LMT kopā ar Lufthansa Systems attīsta pilotprojektu Latvijā dronu satiksmes vadības programmu, informē LMT pārstāve Elīna Lidere.

Kā risinājumu drošākai dronu integrācijai gaisa satiksmē to šodien LMT demonstrēja Rīgas Aviācijas forumā.

Šāda dronu satiksmes vadības platforma tiek veidota, lai visi gaisa satiksmes dalībnieki, t.sk., bezpolita lidaparāti - droni būtu redzami kopējā plūsmā un netraucētu viens otram. Tāpat šāda platforma ļaus attīstīt risinājumus dronu lidojumiem arī ārpus pilota redzamības zonas un autonomajiem dronu lidojumiem.

«Latvija tagad ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kur tiek pilotēta šāda dronu satiksmes vadības platforma,» norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis. «Tas ļaus gan uzlabot dronu satiksmes drošību, gan arī attīstīt jaunus pakalpojumus ar kuriem varam būt konkurētspējīgi eksportā. Jau tagad LMT kā dronu risinājumu eksperts tiek aicināts uz starptautiskajām konferencēm. Savukārt mūsu glābšanas drons ar mākslīgo intelektu, ko attīstam kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), ir jau vairākkārtīgi izmantots glābšanas misijās.»

Pretēji ekspertu lemtajam Labklājības ministrija (LM) piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu ūdens tirgotājam "Memory water", kas ļauj tam pretendēt uz šiem uzņēmumiem paredzētajiem grantiem, svētdien vēstīja raidījums "Nekā personīga".

Šis ir pirmais gadījums, kad eksperti atteikuši statusa piešķiršanu, bet ministrija to iedevusi.

Pērn uzņēmums jau saņēma 133 000 eiro grantu no LM un "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai". Programmas mērķis ir iesaistīt darba tirgū personas, kas no tā ir atstumtas sociālā statusa, veselības vai citu iemeslu dēļ. Lai saņemtu grantu, "Memory water" pieņēma darbā 13 cilvēkus ar invaliditāti, bet par saņemto naudu nopirka 100 000 eiro vērtu ūdens pildīšanas un iepakošanas iekārtu.

Tagad uzņēmums iecerējis iegūt papildu līdzekļus no fonda, tāpēc augustā pieprasījis tam piešķirt sociālā uzņēmuma statusu. Statusu pieprasījis arī cits "Memory water" dibinātājam Jānim Pļaviņam piederošs uzņēmums "Prana energy". Uzņēmumi uzskata, ka tie atbilst prasītajam statusam, jo puse no firmā strādājošajiem ir cilvēki ar invaliditāti.

Labklājības ministrija veidos komisiju, kas izvērtēs sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kuras iesniegušas iesniegumus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, atbilstību sociālā uzņēmuma statusam un sociālo uzņēmumu darbību. To nosaka Ministru kabineta noteikumu projekts «Noteikumi par Sociālo uzņēmumu komisiju», kas ceturtdien, 16. novembrī, izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdībā.

Komisijas kompetencē būs sniegt Labklājības ministrijai motivētu atzinumu par pretendentu atbilstību sociālā uzņēmuma statusam un sociālā uzņēmuma darbības atbilstību likumā noteiktajiem kritērijiem.

Noteikumu projekts paredz, ka pa vienam komisijas loceklim pilnvaros Labklājības ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Kultūras ministrija. Vēl pieci pārstāvji attiecīgi tiks iekļauti no Latvijas Republikas Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētajām biedrībām un nodibinājumiem, kas pārstāv sociālās uzņēmējdarbības jomu vai pārzina ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumus, atklāta konkursa rezultātā. Komisijas priekšsēdētājs būs Labklājības ministrijas pārstāvis.

Pēdējā laikā, runājot par finansējuma nepieciešamību veselības aprūpei, izskanējuši priekšlikumi to rast sociālajā budžetā - novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām, attiecīgi vienu, divus vai trīs procentpunktus.

Nenoliedzami, veselības nozarē ir vērojamas problēmas ar pakalpojumu pieejamību, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselības stāvokli, un skaidrs, ka veselības aprūpei ir nepieciešams papildu finansējums. Tomēr, vai ilgākā laika periodā uzkrātās akūtās problēmas, kas prasa neatliekamu risinājumu, būtu jādzēš ar sociālo iemaksu pārdali par labu veselībai (vienlaikus apzinoties, ka šādā veidā iegūtie līdzekļi tik un tā nebūs pietiekami visu nozares vajadzību apmierināšanai)?

Lai padomātu, kādas sekas var radīt spēlēšanās ar sociālā budžeta parametriem, pamodelēsim, kas notiktu, ja līdzekļus rastu uz lielākās sociālā budžeta izdevumu pozīcijas – pensiju – rēķina.

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt" uzvar T-krekli stājas uzlabošanai "Correcty" un alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

Balvu 1200 eiro apmērā no "British Council" pārstāvniecības Latvijā saņēma "Correcty", bet skatītāju balsojumā uzvarēja un tādu pašu finansiālo balvu no SEB bankas saņēma alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

"Šādi sociālās uzņēmējdarbības prezentāciju konkursu organizējam trešo reizi un var redzēt, ka sociālie uzņēmēji ir auguši gan savā biznesa attīstībā, gan spējā skaidri izstāstīt savu ideju un ko vēlas sasniegt. Šādi pasākumi ir ļoti svarīgi sociālās uzņēmēdjarbības videi, jo tie ietver gan apmācību elementu, gan popularizē jomu un daudz cilvēki uzzina par sociālo uzņēmējdarbību. Tāpat šādi notikumi ir svarīgi kopienai - finālisti iegūt jaunus kontaktus un veido sadarbību, kas noderēs nākotnē," norāda Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Labklājības ministrija (LM) rosina noteikt jaunu atzīmējamu dienu - marta trešo otrdienu par Vispasaules sociālā darba dienu, savukārt Ekonomikas ministrija - novembra trešajā sestdienā – Mazā biznesa dienu, informē LM.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 22.martā, valdībā apstiprinātie grozījumi likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām. Tie vēl jāpieņem Saeimā.

Projekta Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās ietvaros, sākot ar 2017. gadu, LM plāno katru gadu martā organizēt sociālo darbinieku ikgadējo konferenci. Jau par tradīciju kļuvis tas, ka konferences laikā notiek konkursa Labākais sociālais darbinieks Latvijā noslēguma pasākums un balvas pasniegšana. LM ir vēlme šo tradīcija saglabāt arī turpmāk.

Līdz ar to, nosakot marta trešo otrdienu par Vispasaules sociālā darba dienu, kopā ar iepriekš minētajām katru gadu martā plānotajām aktivitātēm (konference, konkursa noslēguma pasākums), visas sabiedrības un tajā skaitā arī sociālo darbinieku uzmanība būs vērsta uz profesijas attīstību, tās atpazīstamības veicināšanu, labās prakses popularizēšanu.

Katru mēnesi Labklājības ministrija saņem piecus līdz astoņus pieteikumus no uzņēmumiem, kas vēlas saņemt sociālā uzņēmuma statusu

"Uzņēmēju interese par sociālo uzņēmējdarbību nemazinās. Par to liecina noturīgs uzņēmumu skaits, kas vēlas saņemt sociālā uzņēmuma statusu. Katru mēnesi saņemam piecus līdz astoņus pieteikumus. Tāpat lielu interesi izrāda potenciālie sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji, kas šobrīd piedalās mācībās un apgūst sociālās uzņēmējdarbības pamatus," teic Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis.

Līdz šā gada 30. janvārim Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu 89 uzņēmumiem. 28 sociālā uzņēmuma statuss noraidīts vai arī pretendents pats no tā ir atteicies.

143 uzņēmumi ir iesnieguši granta pieteikumu Altum. 67 gadījumos grants ir piešķirts un kopējā summa ir 4,25 miljoni eiro. Ar 62 uzņēmumiem ir noslēgts līgums par 3,96 miljoniem eiro.

Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā 2018. gada 1. aprīlī sociālā uzņēmuma statuss ir piešķirts 27 uzņēmumiem.

Vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija, jo 37% uzņēmumu darbojas tieši šajā sfērā. Starp populārākajām jomām ir arī izglītība, atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem un dažādu sociālo pakalpojumu sniegšana (katrā no jomām vidēji 15% sociālo uzņēmēju).

Savukārt līdz Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā brīdim Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda projekta «Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai» īstenotajā pilotprojektā tika reģistrēti 98 sociālās uzņēmējdarbības veicēji, no kuriem 48 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 50 – biedrības un nodibinājumi. Pilotprojektā iesaistītajiem vispopulārākā darbības joma ir darba integrācija (26%), otrā populārākā darbības sfēra ir iekļaujoša pilsoniskā sabiedrība un kultūras daudzveidība (20%) un trešajā vietā – sports, veselības veicināšana un medicīna. Pārējie sociālās uzņēmējdarbības veicēji darbojas tādās jomās kā atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem, izglītība, sociālie pakalpojumi, bērnu sociālā iekļaušanu sabiedrībā un dzīvnieku vai vides aizsardzība.

Darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, pērn ir bijis mazāks nekā 2015. gadā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmēju skaitu, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pārsteidz daudzus. Domas par to, vai tie ir trauksmes zvani nodarbinātībā, sociālā nodokļa maksāšanā vai arī pārrāvums ES struktūrfondu programmās, atšķiras.

«Te vairāk jautājumu, nekā atbilžu,» situāciju raksturo bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš norāda, ka sociālā nodokļa maksātāju skaita sarukšanai var būt dažādi cēloņi. «Vissliktākā situācija ir tad, ja kaut kādu iemeslu – nodokļu politikas, normatīvo aktu prasību vai lielās ģeopolitikas dēļ – darba vietas no Latvijas «tiek pārceltas» uz citām valstīm, bet strādājošo daļa no Latvijas tām seko,» norāda A. Lasmanis. Viņu gan mulsinot citi dati – jaunu uzņēmumu skaita, samaksāto nodokļu un IKP pieaugums. «Ja jau valstī ir ekonomiskā izaugsme - kaut vai neliela, bet sociālā nodokļa maksātāju darbinieku skaits sarūk, tad kaut kas īsti kārtībā nav,» secina A. Lasmanis. Viņš īsti nespējot noticēt, ka tieši pērn cilvēki būtu sākuši pāriet uz pelēko sektoru. «Dati par to, ka nelegālā nodarbinātība pēkšņi būtu uzplauksi, nav manīti,» prāto A. Lasmanis. Viņš piemetina, ka publiskajā telpā visu laiku tiek «rullēts sauklis – trūkst darbinieku», bet realitātē sociālā nodokļa maksātāju skaits sarūk. «Te kaut kas nav saprotams, vēl jo vairāk, ja šis nodokļu maksātāju kritums var atsaukties arī uz izmaksām,» norāda A. Lasmanis.