Citas ziņas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru stūrēs Andris Ozols

Māris Ķirsons [email protected], 25.11.2004

Jaunākais izdevums

Par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru, izvērtējot konkursa rezultātus ekonomikas ministrs Juris Lujāns iecēlis līdzšinējo aģentūras direktora pienākumu izpildītāju Andri Ozolu, norādīts Ekonomikas ministrijas informācijā. Kā zināms, Ekonomikas ministrija šī gada 2. novembrī izsludināja konkursu uz LIAA direktora amatu. Dalībai konkursā pieteicās 4 pretendenti. Konkursa pirmajā kārtā Konkursa komisija par piemērotākiem atzina 2 kandidātus, no kuriem viens atsauca savu kandidatūru. Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā A. Ozols strādā kopš 2003.gada, vadot Starptautisko investīciju piesaistes departamentu, Investīciju un tirdzniecības veicināšanas departamentu, kā arī pildot aģentūras direktora vietnieka pienākumus. A.Ozols augstāko izglītību ieguvis LU Fizikas un matemātikas fakultātē un Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aerodium: Ozols gribēja, lai mēs «padalāmies ar naudu»

LETA, 07.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols izplata melus un uzņēmums Aerodium cīnīsies par savu taisnību, nepieļaujot, ka birokrāts ar šantāžas palīdzību mēģina iznīcināt uzņēmumu, biznesa portālam Nozare.lv sacīja Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

Aerodium liek noprast, ka tieši Ozols vēlējies «padalīties ar naudu».

Šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes Ozols paziņoja, ka Aerodium ir iesaistīts valsts līdzekļu izkrāpšanā un nesaskaņas World Expo 2010 paviljona lietā izmantojis, lai šantažētu LIAA.

Beitāns apgalvoja, ka Ozols publiski izplata melīgu informāciju un tas esot veids, kā noslēpt vēl lielākas problēmas, kas ir saistītas ar Latvijas paviljonu izstādē World Expo 2010.

«Ozols mums izteica nepastarpinātu piedāvājumu padalīties ar naudām un tad «viss iešot gludi». Kad šāds piedāvājums tika noraidīts, Ozols sāka izplatīt melus un apsūdzības,» sacīja Beitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB Ozola iesniegumu un dokumentus vēl nav saņēmis

Lelde Petrāne, 10.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesniegums un dokumenti no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja Andra Ozola vai pašas LIAA saistībā ar kādas amatpersonas iedzīvošanās mēģinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vēl nav saņemti, portālu db.lv informēja biroja pārstāvis Andris Vitenburgs.

Jāatgādina - LTV1 raidījumā Jauna nedēļa Ozols apgalvoja, ka aģentūrai tika uzdots slēgt līgumus, kas nav svarīgi valstij, tas saistīts ar kādas valsts amatpersonas iedzīvošanās mēģinājumu.

«Ja runa ir par KNAB pieminēšanu LTV raidījumā Jauna Nedēļa, tad informēju, ka iesniegums un dokumenti nav saņemti,» sacīja Vitenburgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

69%* Latvijas iedzīvotāju ir pārliecība, ka vadītājs drīkst iedzert nedaudz alkohola un pēc tam vadīt transportlīdzekli. Kā atzīst ceļu satiksmes drošības eksperti, uzskats „vienu jau var” ir maldīgs un bīstams ceļu satiksmes dalībnieku drošībai, jo arī pēc neliela daudzuma alkohola cilvēkiem mainās uztveres un reakcijas ātrums.

Ar sociāli izglītojošu kampaņu Beigta balle, ko rīko Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Valsts policiju, aicinās sabiedrību daudz striktāk izturēties pret alkohola lietošanu pirms sēšanās pie stūres, nelietojot nemaz alkohola un neļaujot to darīt arī citiem.

Maldīgs ir uzskats, ka glāze alus nemaina uztveres reakciju

Kā liecina nesen veiktā sabiedrības aptauja*, 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vadītājs pēc izdzertas pudeles alus vai sidra, glāzes vīna vai šampanieša vai arī mazās glāzes degvīna vai ruma drīkst vadīt transportlīdzekli. 43% autovadītāju atzīst, ka ir sēdušies pie stūres, pirms tam izdzerot nelielu daudzumu alkoholiskā dzēriena. Sabiedrībā valda uzskats, ka sēsties pie stūres drīkst arī tad, ja izdzerts pavisam neliels daudzums alkohola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ozols vērsies KNAB saistībā ar «ļoti augstas valsts amatpersonas personiskas iedzīvošanās mēģinājumu»

Lelde Petrāne, 09.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai tika uzdots slēgt līgumus, kas nav svarīgi valstij, intervijā LTV1 raidījumā Jauna nedēļa atklāja LIAA vadītājs Andris Ozols. To viņš sacīja saistībā ar jautājumu par pret viņu vērsto kritiku un akcentēja, ka šī kritika seko konkrēto līgumu neslēgšanai.

Kā stāstīja Ozols, investīciju jomā ir tikai viens kritikas gadījums un tas esot saistīts ar, viņaprāt, nelikumīgām darbībām. «Mūsu aģentūrai tika uzdots slēgt līgumus, kas ne pēc jēgas, ne pēc nepieciešamības nav svarīgi valstij,» sacīja Ozols, akcentējot, ka viņam nav bijis cita ceļa, kā šo spiedienu atrisināt, kā vien vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Ozols arī atklāja, ka šis esot «ļoti augstas valsts amatpersonas personiskas iedzīvošanās mēģinājums». Viņš esot vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un šobrīd tiek gatavoti papildus dokumenti. Kā sacīja Ozols, runa ir par «nepamatotu, ļoti dārgu līgumu slēgšanu», summas pārsniegušas miljonu latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

CSDD: 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilo telefonu

LETA, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem. Tādējādi, «lai pievērstu mobilā telefona «nozombēto» autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus», CSDD sāk satiksmes drošības kampaņu «Izkāp no telefona!».

«Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,» iepazīstinot ar kampaņu, uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidroja, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā «Izkāp no telefona!».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Meklē karteli reklāmas nozarē

Andris Zeļenkovs [email protected], 16.06.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome pēc pašiniciatīvas, balstoties uz reklāmas nozares speciālistu izteikumiem presē, sākusi izmeklēšanu par iespējamo karteļa vienošanos starp reklāmas aģentūrām. Aģentūru pārstāvji ir pārsteigti par šo soli un noliedz jebkādas cenu vienošanās pastāvēšanu. Pagājušonedēļ Konkurences padome (KP) veikusi pārbaudes virknē reklāmas nozarē strādājošu uzņēmumu — reklāmas aģentūrās McCann - Erickson Riga, Metro Leo Burnett, DDB Latvija, TBWALatvija, kā arī mediju aģentūrā OMD Latvia. KP priekšsēdētāja v.i. Tatjana Jefremova Db apstiprināja, ka pārbaudes reklāmas aģentūrās veiktas tādēļ, ka padomei ir aizdomas par tā dēvētajiem karteļiem reklāmas biznesā. «Kartelis būtībā ir vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem,» paskaidroja T. Jefremova. Db aptaujātie reklāmas aģentūru pārstāvji pastāstīja, ka to birojos bez brīdinājuma ieradušās KP amatpersonas, kas, pamatojoties uz KP pilnvaru, pieprasījušas atsevišķus finanšu dokumentus, nopratinājuši aģentūru vadību, kā arī pārbaudijuši aģentūru vadītāju saraksti ar konkrētām personām — Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes locekļiem, kā arī lielāko reklāmas aģentūru vadītājiem. «KP amatpersonas pieprasīja uzrādīt arī pēdējo 2 gadu klientu līgumu kopijas, kā arī pārbaudīja elektronisko saraksti pēdējā pusotra gada laikā ar 8 konkrētām personām,» Db informē Metro Leo Burnett valdes priekšsēdētājs un LRA Komunikāciju aģentūru grupas vadītājs Ģirts Ozols. Aģentūru sarakste un dokumentācija esot pārbaudīta uz atsevišķiem atslēgas vārdiem, kā cena, vienošanās. Dažu KP apmeklēto aģentūru pārstāvji norādīja, ka pēc uzdotajiem jautājumiem bija noprotams, ka par pārbaudes iemeslu kalpojušas minēto aģentūru pārstāvju presē publicētie izteikumi par nepieciešamību kvalitātes noturēšanai celt aģentūru pakalpojumu cenas. KP priekšsēdētāja v.i. Tatjana Jefremova Db paskaidroja, ka iemesls aģentūru pārbaudēm ir KP pašiniciatīva. Savukārt, pašiniciatīvas pamatā varētu būt publikācijas presē, pieļāva T. Jefremova. Lietas izmeklēšana turpinās un izmeklēšanas interesēs viņa sīkākus komentārus nesniedza. McCann - Erickson Riga uzņēmumu grupas vadītājs Ainārs Ščipčinskis ir neizpratnē par viedokļa un domu apmaiņas interpretāciju no KP puses. «Jautājums ir par to, cik tieši un atklāti varam runāt par nozarē notiekošo. Ja likumu tulko burtiski, tad es nevaru sarunā ar konkurentu lietot vārdu cena,» pauž A.Ščipčinskis. Viņš ir neapmierināts, ka runājot presē par nozares problēmām, tiek traktēts par pārkāpēju. Par karteļa meklējumiem reklāmas nozarē, aģentūru pārstāvji ir pārsteigti, jo karteļa vienošanās reklāmas nozarē neesot iespējama dēļ lielā spēlētāju daudzuma. «Pat ja kādam industrijas dalībniekam būtu vēlme vienoties par cenu izlīdzināšanu jeb vienādošanu, tad tas nebūtu iespējams dēļ liela industrijas spēlētāju skaita un globāli/reģionāli konkurējošajiem gala īpašniekiem, kuri viennozīmīgi nosaka aģentūru finanšu politiku,» norāda Ģirts Ozols. Arī LRA prezidents un OMD Latvia direktors Henrijs Bukavs apgalvo, ka nekāda cenu vienošanās LRA aģentūru vai mediju aģentūru starpā nav bijusi. «Latvijā ir vismaz 100 reklāmas aģentūras, starp kurām nav reāli noslēdzams karteļa līgums. Šādas vienošanās meklējumi ir pilnīgi nepamatoti, jo mūsu aģentūras pakalpojumu cenas reāli nav cēlušās,» teic A.Ščipčinskis. Tiesa, reklāmas speciālisti norāda, ka cenu celšana būtu likumsakarīgs solis, lai noturētu reklāmas aģentūru pakalpojumu kvalitāti. Aģentūru cenas neesot mainījušās vairākus gadus, kaut arī ar iestāšanos ES un cenu telpas paplašināšanos reklāmas pakalpojumu cenām būtu jāpieaug atbilstoši citu valstu līmenim. «Karteļa vienošanās meklējumi ir nepamatoti, jo, piemēram, mūsu aģentūrā cenas nav mainījušās 5 gadus. Turpretī tirgū ir ļoti daudz dempinga gadījumu, kad cenas ir daudzkārt zemākas,» norāda DDB Latvija direktors Edgars Skulte. Db jau daudzkārt ziņoja, ka KP pārbaudīja arī degvielas tirgu un iespējamos karteļus tajā, bet pagaidām padome aizliegtās vienošanās nav konstatējusi. Karteli KP gada sākumā konstatēja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši lētais elektriskais skrejritenis Xiaomi MiJia M365 noderēs biroja darbiniekiem, lai ātri veiktu nelielus attālumus pilsētā

Nīkstot garā galvaspilsētas sastrēgumā un caur automašīnas logu priecājoties par saulaino dienu, neviļus pārņem domas par citādiem pārvietošanās līdzekļiem pilsētā. Kājas un velosipēds ir pārbaudīta, klasiska un patīkama alternatīva, bet, ja glītā uzvalkā regulāri jāmēro vairāki kilometri vai arī negribas nopūlēties, minot pedāļus? Te varētu noderēt ielās aizvien biežāk redzamie elektriskie skrejriteņi.

Viens no tādiem – Xiaomi MiJia M365 – uz laiku nonāca arī DB rīcībā. Vai tas tiešām varētu būt ērts ikdienas pārvietošanās līdzeklis?

Dizains

Elektroskūteris paredzēts cilvēkiem augumā no 120 līdz 200 centimetriem, tādēļ ir diezgan augsts. Tā augstākais punkts ir vairāk nekā 110 cm virs zemes. Toties – šaurs, lai lavierētu pa gājējiem pilnām ietvēm un ar stūres ragiem nevienu neaizķertu. Taču stūres augstums nav regulējams, tādēļ pirmskolas vecuma bērniem atliek žēli noskatīties, kā lielākie vizinās, jo, turot rokas augstāk par pleciem, skrejriteni vadīt pagrūti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja jāsēžas pie stūres, labāk nedzert pat vienu alus glāzi

Ceļu policists Verners Vangravs, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas pie stūres reibumā, samazinās, joprojām atrodas autovadītāji, kuri riskē ar savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.

Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, savā izvēlētajā maršrutā nesastopot ceļu policiju, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Problēmu pilnībā izskaust nav iespējams. Naudas soda palielināšana par pārkāpumiem situāciju būtiski neuzlaboja – tas liecina, ka vairāk jāstrādā pie preventīviem pasākumiem un izpratnes veidošanas, nevis sodu politikas.

Arī viena alus glāze var izraisīt uzmanības traucējumus

Atskatoties uz aizvadītajiem Līgo svētkiem, fiksētā statistika nav visai iepriecinoša. Sabiedrība jau savlaicīgi tika informēta par pastiprinātu ceļu policijas ekipāžu darbību svētku periodā un pēc tā, taču daļai autovadītāju tas nebija pietiekams šķērslis un viņi sēdās pie stūres reibumā. Policija fiksēja 70 šādus autovadītājus, turklāt daļai no viņiem alkohola līmenis asinīs pārsniedza vienu promili. Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, nesastopot ceļu policiju savā izvēlētajā maršrutā, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Tā nav likumsargu vaina, bet gan ļoti nepareizs domāšanas modelis, kas valda daļā sabiedrības. Neatkarīgi no soda apmēra vai veida vienmēr atradīsies kāds, kurš uzskatīs, ka drīkst braukt reibumā. Tāpat ir aplami domāt, ka trīs izdzertas alus pudeles neietekmē braucienu - arī neliels alkohola daudzums organismā var izraisīt uzmanības un koncentrēšanās samazināšanos. Palielinās arī agresivitāte un avāriju risks. Ja jāsēžas pie stūres, tad labāk nedzert pat vienu alus glāzi. To vienmēr cenšamies atgādināt autovadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ozols noliedz, ka lieta būtu ierosināta pret viņu

Līva Melbārzde, Ieva Mārtiņa, 04.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lietu KNAB jau pērn septembrī ierosināja pēc mana lūguma un ne pret mani, bet faktu kā tādu,» Db.lv skaidroja LIAA vadītājs Andris Ozols pēc aģentūras BNS publiskotās informācijas, ka KNAB esot ierosinājies lietu pret A. Ozolu saistībā ar kukuļņemšanu.

Ozols skaidro, ka šobrīd nekādu citu jaunumu nav, un vismaz pusgada laikā viņš arī neesot ticis izsaukts uz KNAB.

«Kā jūs iedomājaties situāciju, ka, ja KNAB rīcībā būtu informācija par manām nelikumīgām darbībām, tad viņi ļautu man turpināt vadīt aģentūru? Jūs taču saprotat, ka tas ir absurds,» tā A. Ozols.

Tikmēr Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns norāda, ka kopā ar pārējiem lieciniekiem esot liecinājis KNAB par to, ka LIAA vadītājs Andris Ozols esot mēģinājis no viņiem izspiest kukuli. «Esam liecinājuši KNAB un par jau iepriekš minētajiem faktiem kukuļa izspiešanas sakarā esam uzrakstījuši KNAB iesniegumus, taču sīkāk par izmeklēšanas gaitu neko nezinu. Mums dēļ LIAA radās lielas problēmas Expo sakarā, mums tika likti šķēršļi veiksmīgai šī projekta realizācijai, tāpēc tagad ceru, ka KNAB izmeklēšanā taisnība uzvarēs,» Db.lv sacīja Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ozols: interese par Eiropas naudu liecina par uzņēmēju spēju atrast kredītus

Vēsma Lēvalde, Db, 30.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju interese par Eiropas Savienības finansējuma piesaisti ražošanai ir lielāka nekā atvēlētie līdzekļi, LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols.

Ir atvērta programma, kura ļauj Latvijas uzņēmumiem reklamēt sevi ārzemēs, kā arī līdz 7. novembrim var iesniegt projektus programmā, kas paredz līdz 3 miljoniem latu uzņēmuma modernizācijai. Jau šobrīd uzņēmēju interese ir lielāka nekā pieejams kopējais finansējums, atzina A. Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols joprojām nav parakstījis amata aprakstu, rezultātā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts viņu atkārtoti aicinājis to izdarīt un devis konkrētu termiņu – amata apraksts Ozolam jāparaksta līdz 4.aprīlim, vēstīja LTV raidījums de facto. Ozols gan esot nemierā, ka viņam saskaņā ar jauno amata aprakstu nepieciešama pielaide darbam ar valsts noslēpumu un šādu prasību saistot ar centieniem no viņa atbrīvoties.

Andris Ozols Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru vada gandrīz desmit gadus. Tikai šogad – marta sākumā - ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts parakstījis augstā ierēdņa amata aprakstu. Līdz šim likums tādu neesot prasījis, tagad normas mainītas un rezultātā tapis arī amata apraksts.

Ar to gan neesot mierā pats Ozols, kurš sašutis, ka «tagad tiek veidots amata apraksts nevis maniem jauniem nākotnes pienākumiem, bet šā brīža amata pienākumiem, ja nāks kādi jauni pienākumi, kuriem ir nepieciešama slepenā pielaide, lūdzu, nosauciet, ierakstiet tos amata aprakstā».

Rezultātā Ozols jauno amata aprakstu joprojām nav parakstījis, aizbildinoties, ka tas radīs nevajadzīgus budžeta tēriņus, aģentūrā ieviešot nepieciešamās prasības darbam ar valsts noslēpumu, turklāt, viņaprāt, arī bez šīs pielaides aģentūru varētu vadīt tikpat sekmīgi. Tam gan nepiekrīt ekonomikas ministrija, kas uz Ozola iebildēm vēstulē jau atbildējusi, atgādinot kādu situāciju šā gada sākumā - Ārlietu ministrija aģentūrai sūtījusi dokumentus, kas klasificēti kā konfidenciāli, taču, tā kā aģentūrā nevienam nav atļaujas ar šādiem dokumentiem strādāt, tie pārsūtīti ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apaļkoksnes sortimentu iepirkuma cenas Kuldīgas rajonā jūnijā

Valters Paiders [email protected], 11.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SugaKvalitātes prasībasDiametrsGarumsIepirkuma cena, Ls/m3Cenas izmaiņa pret iepriekšējo mēnesiBaļķi Apse - - - 20.00 0.00 Ls 0.00% Bērzs A klase - - 60.00 - - Egle - 20-50 4.9 20.00 - - Egle - 20-50 6.1 22.00 - - Egle - no 20 4.40;5.0 20.00 - - Goba A klase - - 50.00 - - Liepa A klase - - 40.00 - - Melnalksnis A klase - - 50.00 - - Osis 1. šķira 24-26 3.1-6.1 45.00 0.00 Ls 0.00% Osis 1. šķira 28-34 3.1-6.1 45.00 0.00 Ls 0.00% Osis 1. šķira 36-40 3.1-6.1 45.00 0.00 Ls 0.00% Osis 1. šķira no 42 3.1-6.1 45.00 0.00 Ls 0.00% Osis A klase 24-26 3.1-6.1 65.00 0.00 Ls 0.00% Osis A klase 28-34 3.1-6.1 85.00 0.00 Ls 0.00% Osis A klase 36-40 3.1-6.1 130.00 0.00 Ls 0.00% Osis A klase no 42 3.1-6.1 155.00 0.00 Ls 0.00% Osis - - - 60.00 - - Ozols 1. šķira 24-26 3.1-6.1 55.00 0.00 Ls 0.00% Ozols 1. šķira 28-34 3.1-6.1 55.00 0.00 Ls 0.00% Ozols 1. šķira 36-40 3.1-6.1 55.00 0.00 Ls 0.00% Ozols 1. šķira no 42 3.1-6.1 55.00 0.00 Ls 0.00% Ozols A klase 24-26 3.1-6.1 75.00 0.00 Ls 0.00% Ozols A klase 28-34 3.1-6.1 95.00 0.00 Ls 0.00% Ozols A klase 36-40 3.1-6.1 145.00 0.00 Ls 0.00% Ozols A klase no 42 3.1-6.1 170.00 0.00 Ls 0.00% Ozols - - - 70.00 - - Priede A klase - - 50.00 - - Papīrmalka Bērzs - - - 18.00 0.00 Ls 0.00% Egle - - - 10.00 0.00 Ls 0.00% Priede - - - 10.00 0.00 Ls 0.00%

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šonedēļ tiks paziņoti Golden Hammer 2007. Reklāmas festivālos piedalās ne tikai reklāmas aģentūras, bet arī mediju aģentūras, kuras uzņēmēji bieži neatšķir no reklāmas aģentūrām. Par to, kas tās tādas un kam tās vajadzīgas, stāsta mediju aģentūras OMD Latvia direktors Einārs Vītols.

Visi cilvēki zina, kas ir reklāmas aģentūras, bet bieži tās jauc ar mediju aģentūrām. Kāda ir atšķirība?

Mediju aģentūru pamatnodarbošanās ir klientu reklāmas plānošana un pirkšana masu mēdijos. Labāko mediju aģentūru kampaņu plānojums nodrošina mērķa auditorijas aizsniegšanu visefektīgākajā veidā un mēdiju pirkšanas pakalpojumi savukārt palīdz to izdarīt ar vismazākajām izmaksām.

Radošo aģentūru galvenais darba rezultāts ir izcils reklāmas vizuālais tēls, kurš papildināts ar perfekti atbilstošu saukli - reklāmas ziņojumu. Gan radošās, gan mediju aģentūras var sniegt klientiem neskaitāmus papildpakalpojumus. Ja radošās aģentūras īpašu uzmanību pievērš zīmola attīstībai, tad mēdiju aģentūras piedāvā visatbilstošākās mediju stratēģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs uzņēmēji, izmantojot 85 firmas, grib tikt pie divām trešdaļām jeb 6 miljoniem no visiem Latvijas mazajiem uzņēmumiem domātajiem 9 miljoniem latu.

Kāro 2/3 no pieejamā

Kopumā no trim adresēm pierobežas pagastos (Briģu un Baltinavas pagastos) ar zemu attīstības indeksu, kas nozīmē, ka projektiem ir gan augstāka atbalsta intensitāte, gan papildpunkti ranžējot projektus, saņemti 85 projekti katrs par maksimālo atbalsta summu 70 tūkst. Ls. Kā stāsta A. Ozols, arī darbības jomas visiem iesniegtajiem 85 projektiem ir tikai trīs - reklāmas pakalpojumi, reklāmas aģentūras darbība vai elektroenerģijas ražošana, kas rada bažas, ka projekti varētu būt klonēti, mainot saņēmēja nosaukumu.

85 projektu prasītais finansējums esot apmēram 6 milj. Ls, bet uzsaukumā pieejami tikai 9 milj. Ls. "Ja šie projekti saņem atbalstu, tad trīs saņēmēji tiek pie 2/3 paredzētā finansējuma," norāda A. Ozols, pieļaujot, ka no šiem projektiem reģions reālu atbalstu nesaņems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium Jelgavā 2008. gadā ir uzbūvējis vēja tuneli, kurš līdz šim nav darbojies un realizēts, lai izkrāptu ES fondu līdzekļus – 2,5 miljonus Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainot amatu un karjeras virzību, tagadējais SEB bankas personāla vadītājs Baltijas valstīs Ainārs Ozols piepilda savu vēlmi nodarboties ar to, kas patīk vislabāk .

Ainārs Ozols kopš 2007. gada vadījis SEB banku Latvijā, bet nesen pievienojies SEB grupas Baltijas divīzijas vadības komandai un, ieņemot Baltijas personāla vadītāja amatu, uzņēmies atbildību par cilvēkresursu attīstības jomu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Iepriekš A. Ozols bija Latvijas līmeņa vadītājs, tagad – Baltijas. «Būs vairāk laika jāpavada ārpus Latvijas. Ar to rēķinos. Latvijas kolēģus jau zinu, būs vairāk jāiepazīst kolēģi ārpus Latvijas,» viņš saka.

A. Ozols ievērojis – lai gan mēdzam lietot vienotu apzīmējumu Baltija, latvieši, lietuvieši un igauņi ir atšķirīgi. «Kādreiz man likās, ka valodas dēļ Latvijas un Lietuvas cilvēki ir līdzīgi, bet pēdējā laikā esmu nonācis pie secinājuma, ka latvieši un igauņi savā domāšanā un pieejā dzīvei ir daudz līdzīgāki, neskatoties uz to, ka valodas ir pilnīgi atšķirīgas. Lietuviešu pieeja dzīvei, tas, kas viņiem svarīgs, un veids, kā viņi darbojas un gūst panākumus, būtiski atšķiras. Viņi ir ātri, izlēmīgi, enerģiski, bet igauņiem un Latvijas cilvēkiem svarīgāk būt apdomīgiem, pamatīgiem. Nekas nav pareizi vai nepareizi, svarīgi saprast, kā cilvēki domā un nonāk pie rezultāta,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darina iemauktus banku sektoram

Jānis Lasmanis, Ieva Mārtiņa, Db, 06.02.2009

No kreisās: SEB bankas vadītājs Ainārs Ozols un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš

Foto: Edmunds Brencis, Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku atbildības un iespējamo zaudējumu palielināšana - tādas ir Tieslietu ministra atbalsta programmas galvenās nostādnes hipotekāro kredītu ņēmējiem.

No kreisās: SEB bankas vadītājs Ainārs Ozols un tieslietu ministrs Gaidis BērziņšJau vēstīts, ka arī LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers janvāra sākumā pauda viedokli, ka vajadzētu izstrādāt īpašu likumu, ar kuru bankām krīzes laikā liegt iespējas vērsties pret iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Viņš piedāvā pieņemt īpašu likumu, ar kuru tiktu noteikts trīs gadu moratorijs, kura laikā neviena banka nevarētu no mājokļiem izlikt nevienu cilvēku, kurš krīzes dēļ nespēj nomaksāt kredīta maksājumus. LPP/LC Saeimas frakcija šobrīd arī strādājot pie grozījumiem jau esošajos likumos. Tie uzlabotu patērētāja tiesību nodrošināšanu attiecībās ar bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieki, kopā ņemot, nav sarausuši milzu bagātību, bet dzīvo pārtikuši, un tieši zemnieki esot viskārtīgākie maksātāji bankai.

A. Ozols uzsaka zemniekus, jo viņi savus maksājumus veicot ļoti godprātīgi un esot kārtīgi cilvēki. «Viņi, kopā ņemot, nav sarausuši milzu bagātību, bet dzīvo pārtikuši. Zemnieki ir viskārtīgākie maksātāji. Kā sociāla grupa viņi ir piezemētāki un kārtīgāki cilvēki,» secina A. Ozols. Bankas vadītājs skaidro, ka lauku saimnieks ir piesaistīts pie savas zemes, tāpēc viņam ir nopietni jāizturas pret savām saistībām. Banka vienmēr sapratīšot, ka lauksaimniecība dabas apstākļu dēļ ir bizness ar augstu risku.

«Kad visā pasaulē sokas grūti, tad visi cenšas maksāt mazāk par pienu, gaļu un graudiem. Objektīvā patiesība nostāsies savā vietā, biznesa plānu varēs īstenot. Ja mums būs termiņi jāpārskata, tad arī turpmāk pēc zemnieku pašu vai Zemkopības ministrijas ieteikuma to darīsim. Par to nav nekādu šaubu,» atzina A. Ozols. Uz atgādinājumu, ka Kārlis Ulmanis, kad nāca pie varas, dzēsis lauksaimnieku parādus, A. Ozols lēsa: ja valsts var uzņemties kādas saistības nozares labā, tas nozīmē, ka citi nodokļu maksātāji par šo nozari samaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apaļkoksnes sortimentu iepirkuma cenas Kuldīgas rajonā maijā

Valters Paiders [email protected], 14.06.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SugaKvalitātes prasībasDiametrsGarumsIepirkuma cena, Ls/m3Cenas izmaiņa pret iepriekšējo mēnesiBaļķi Apse - - - 20.00 - - Egle - 19-45 5.0;4.4;3.8 21.00 - - Osis 1. šķira 24-26 3.1-6.1 45.00 - - Osis 1. šķira 28-34 3.1-6.1 45.00 - - Osis 1. šķira 36-40 3.1-6.1 45.00 - - Osis 1. šķira no 42 3.1-6.1 45.00 - - Osis A klase 24-26 3.1-6.1 65.00 - - Osis A klase 28-34 3.1-6.1 85.00 - - Osis A klase 36-40 3.1-6.1 130.00 - - Osis A klase no 42 3.1-6.1 155.00 - - Ozols 1. šķira 24-26 3.1-6.1 55.00 - - Ozols 1. šķira 28-34 3.1-6.1 55.00 - - Ozols 1. šķira 36-40 3.1-6.1 55.00 - - Ozols 1. šķira no 42 3.1-6.1 55.00 - - Ozols A klase 24-26 3.1-6.1 75.00 - - Ozols A klase 28-34 3.1-6.1 95.00 - - Ozols A klase 36-40 3.1-6.1 145.00 - - Ozols A klase no 42 3.1-6.1 170.00 - - Priede stabu koksne 18-23 10.1;12.1 40.00 0.00 Ls 0.00% Finierkluči Bērzs B klase - 2.75 24.00 - - Bērzs B klase - 3.38 24.00 - - Bērzs B klase - 5.5 27.00 - - Bērzs B klase - 5.02;6.65 27.00 - - Bērzs E klase 22-25 2.75;3.38 30.00 - - Bērzs E klase 25-30 2.75;3.38 45.00 - - Bērzs E klase 30-40 2.75;3.38 65.00 - - Bērzs E klase no 40 2.75;3.38 95.00 - - Papīrmalka Bērzs - - - 18.00 0.00 Ls 0.00% Egle - - - 10.00 0.00 Ls 0.00% Priede - - - 10.00 0.00 Ls 0.00% Sīkbaļķi

Komentāri

Pievienot komentāru