Organiskās sintēzes institūta pētnieks Jānis Veliks pēc prestižā ārvalstu zinātnieku saimē pavadītiem gadiem atgriezies dzimtenē

Motivācija pārtraukt zinātnisko darbību Oksfordas Universitātē un turpināt to Organiskās sintēzes institūtā (OSI) zinātniekam bija saistīta ar vēlmi, lai viņa ģimene un bērni dzīvotu Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka šeit ir viss nepieciešamais, lai pilnvērtīgi darbotos organiskās sintēzes sfērā, jo OSI ir pasaules līmeņa pētniecības centrs. J. Velika zinātnisko darbību Latvijā veicinājusi arī Eiropas Savienības (ES) finansējuma novirzīšana Apvārsnis 2020 projektu refinansēšanai, proti, viņa projekts Marijas Sklodovskas-Kirī programmā saņēmis stipendiju arī pēc tam, kad tas projektu konkursā novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, bet palicis «aiz strīpas» lielās konkurences dēļ.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) apkopojusi pērnā gada lielākos sasniegumus zinātnē Latvijā, kopumā izceļot 12 pētījumus par dažādām tēmām, piemēram, vēža ārstēšanu, Latvijas vēstures dažādiem aspektiem un efektīvāku ūdeņraža iegūšanas veidu.

Teorētiskās zinātnes jomā izcelta jaunas pieejas radīšana personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē, kuru veicis akadēmiķis Ivars Kalviņš kopā ar pētniekiem Viktoru Andrianovu, Ilonu Domračevu, Ivetu Kaņepi, Dianu Zeļencovu-Gopejenko un Irēnu Leiti.

LZA pārstāvji informē, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts šajā kontekstā veicis padziļinātu izpratni par mehānismu, ar kura palīdzību ļaundabīgie audzēji organismā veido metastāzes un izvairās no imūnsistēmas uzbrukuma. Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti personalizētas terapijas pretvēža zāļu izstrādē, skaidro zinātnieki. Pētījumā konstruētas, sintezētas, pētītas un patentētas specifiskas molekulas, kas samazina vēža augšanu un kas noder personalizētu pretvēža zāļu izstrādes procesā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ar starptautiskiem partneriem attīsta inovatīvus injicējamus biomateriālus mīksto audu atjaunošanai pēc sejas un žokļa operācijām vai traumām. Lai pacientiem mazinātu sāpes un iekaisuma risku, tiek pētīta kanabidiola pievienošana implantmateriālam.

"Sejas un žokļa traumas, onkoloģiskas saslimšanas vai citas nopietnas operācijas nereti saistītas ar būtisku sejas un mutes mīksto audu zaudēšanu. To reģenerācijai šobrīd izmanto fillerus, ko lieto arī kosmetoloģijā, vai no citām ķermeņa vietām transplantētus mīkstos audus. Tomēr filleri ir inerti, tie nenodrošina jaunu šūnu ieaugšanu," stāsta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.

Viņa vada starptautisku projektu, kurā Latvijas, Izraēlas, Čehijas un Turcijas zinātnieki pēta jaunus biomateriālus – injicējamus hidrogēlus, kas darbojas arī kā zāļu un šūnu piegādes sistēmas mutes un sejas mīksto audu reģenerācijai. Pacientiem nebūs nepieciešama vēl viena ķirurģiska iejaukšanās, lai atjaunotu mīkstos audus – tos vajadzīgajā vietā varēs injicēt.

Tartu Universitātes zinātnieki radījuši stikla virsmu, kas, nospiežot pogu, kļūst necaurredzama. Šāds izgudrojums var tikt izmantots logu žalūziju vietā, citējot televīziju ETV, vēsta ERR News.

Logu padarīt necaurredzamu iespējams, izmantojot speciālu izsmidzināmu gelu, kurš pēc saskares ar stiklu veido desmit mikrometru biezu apvalku. Nonākot elektriskā lauka ietekmē šis stikla pārklājums maina optiskās īpašības.

Līdz šim ar gelu tikuši pārklāti nelieli stikla laukumi laboratorijas testu laikā. Pašlaik Tartu Universitātes zinātnieki veic pētījumus, kā pielāgot šo tehnoloģiju lielākām stikla virsmām. Universitātes Nanotehnoloģiju attīstības centra vadītājs Ilmars Kinks (Ilmar Kink) stāsta, ka viena no iespējām ir radīt speciālu izsmidzināšanas kabīni.

Šāds stikls var tikt izmantots biroja ēku un tirdzniecības centru būvniecībā. «No tehnoloģiskā skatupunkta raugoties, mēs nesakatām iemeslu, kādēļ šāda tehnoloģija nevarētu tikt lietota pat debesskrāpjos,» stāstīja I. Kinks, piebilstot, ka patlaban tiek plānots, ka gada laikā varētu tikt uzsākta šāda stikla masveida ražošana.

Aizgūstot idejas no dabas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki attīsta viedu un dinamisku fasādes sistēmu, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei.

Līdzīgi kā ziedi atveras saulē, bet aizveras, saulei norietot, uz zinātnieku izveidota sienas konstrukcijas testa paneļa izvietotas lāpstiņas sakļaujas un atveras, uztverot un akumulējot saules enerģiju. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas.

Ar šiem eksperimentiem zinātnieki piedalās pasaulē aktuālo dinamisko konstrukciju izstrādē un izpētē. Dinamiskās sistēmas paredz ēku norobežojošo konstrukciju aktīvu iesaisti enerģijas bilancē, pārveidojot uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģiju siltumenerģijā vai elektroenerģijā. Iespējams, nākotnē tas ļaus ēkām kļūt pašpietiekamām, ražojot un uzglabājot enerģiju ēku sienās, jumtos, grīdās.

Mūsdienās, iegādājoties gaļu, cilvēki nešaubās, ka tā nāk no lopiņa, kas iepriekš ēdis zāli un māvis, tomēr, saskaņā ar ASV start-up uzņēmuma Modern Meadow pausto, nākotnē varētu gadīties, ka gaļa izprintēta 3D bioprinterī, raksta BBC.

ASV start-up kompāniju Modern Meadow ar 350 tūkstošu ASV dolāru investīcijām jau atbalstījis viens no Silīcija ielejas ievērojamākajiem riska kapitālistiem Pīters Tīls (Peter Thiel). Viņš ir arī Paypal līdzdibinātājs un viens no agrīnajiem Facebook investoriem.

Trīs dimensiju printēšanā objekti tiek radīti par pamatu ņemot digitālu modeli, un tie tiek «printēti» slāni pa slānim. Līdz šim ar 3D printera palīdzību ir izprintētas tādas lietas kā spēļmantas, aksesuāri, mēbeles, bet nesenākais jauninājums ir ieroču detaļu printēšana. Db.lv jau vēstīja, ka 3D printēšanas potenciālu plāno izmantot arī telefonu ražotājs Nokia.

Pēc aptuveni divdesmit gadus ilgas urbšanas caur 3,2 kilometru biezu Antarktīdas ledus slāni, Krievijas zinātnieki gatavojas sasniegt Vostokas ezeru, kurš saules gaismu nav redzējis jau vairāk nekā divdesmit miljonus gadu, raksta The Washington Post.

Zinātniekus sajūsmina iespēja ezerā atrast pašlaik nezināmas dzīvības formas, taču bažīgus tos dara iespēja, ka urbšanas laikā ezerā iekļūs dažādas baktērijas no ārpasaules, kas var kaitēt tā ekosistēmai.

Vostokas ezera sasniegšana būs pirmā reize, kad kādam ir izdevies izurbties līdz Antarktīdas subglaciālajiem jeb zemledus ezeriem. Tiek lēsts, ka kopumā zem ledājiem Antarktīdā atrodas ap 200 subglaciālo ezeru. Ūdens šajos ezeros nesasalst pateicoties saņemtajam siltuma no zemes dzīlēm.

«Izlaušanās līdz šim ezeram ir nozīmīgs brīdis zinātnei,» norāda zinātnieki. «Ja viss norisināsies veiksmīgi, šis sasniegums atvērs pavisam jaunu lappusi mūsu sapratnē par planētu un, iespējams, pat par citām Saules sistēmas planētām.»

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju, kas zivju barošanai nepieciešanās eļļas ieguvei ļautu izmantot ražošanas blakusproduktus un atkritumus.

Zinātnieki norāda, ka tādā veidā būtu iespējams iegūt augstvērtīgāku zivju barību, kurā ir nepieciešamā omega-3 taukskābes, līdz ar to patērētāji uzturā saņemtu vērtīgākus zivju produktus. Jauno tehnoloģiju iecerēts komercializēt.

«Pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, palielinās pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Zivju resursi savvaļā ir ierobežoti, tāpēc attīstās akvakultūra – zivju, čaulgliemju un ūdensaugu audzēšana ir viens no visstraujāk augošajiem pārtikas ieguves veidiem. Akvakultūra gan arī ietekmē savvaļas zivju resursus, proti, nebrīvē augošu zivju barībai nepieciešamo zivju eļļu un miltus izgatavo no savvaļā nozvejotām mazvērtīgām zivīm,» pastāstīja Krišs Spalviņš, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieks, doktorantūras students.

Latvijā sastopamie Covid-19 vīrusi ir ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija, bet Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā ir atklātas arī vairākas unikālas mutācijas, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē, noskaidrojuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, pētot Latvijā sastopamo "SARS-CoV-2" vīrusu genomus.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Monta Ustinova skaidro, ka, reaģējot uz Covid-19 infekcijas uzliesmojumu, centra zinātnieki sadarbībā ar diagnostikas laboratorijām, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), SIA "Latvia MGI Tech" un vairākām universitātēm Latvijā sāka veikt "SARS-CoV-2" vīrusa genoma izpēti, izmantojot sekvencēšanas tehnoloģijas.

Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki ir veikuši 35 vīrusa paraugu sekvencēšanu jeb visa ģenētiskā materiāla nolasīšanas analīzi, iegūstot Baltijas valstīs pirmos šāda veida datus. Vīrusa genoma izpētē tiek izmantoti bioloģiskie paraugi, kas ir iepriekš iegūti infekcijas apstiprināšanai diagnostikas laboratorijās - Latvijas Infektoloģijas centrā, "Gulbja laboratorijā" un "Centrālajā laboratorijā".

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar partneriem uz meža ceļa Rīgas pievārtē izmēģina jaunu tehnoloģiju ceļu atputekļošanai. Laboratoriskie testi apliecina tās efektivitāti.

Latvijā ir vairāk nekā 13 tūkst. km meža autoceļu, no kuriem lielāko daļu sedz grants un šķembas. Sausā laikā šie ceļi put, traucējot redzamību satiksmes dalībniekiem, radot neērtības un pat riskus veselībai cilvēkiem, kuri dzīvo šo ceļu tuvumā.

Meža ceļi veido gandrīz piekto daļu no visa Latvijas ceļu kopuma. Tiem ir nozīmīga loma sekmīgā mežsaimniecībā, kas ir viena no Latvijas tautsaimniecības būtiskākajām nozarēm. Ceļus aktīvi izmanto arī iedzīvotāji, lai nokļūtu mājās vai atpūstos dabā. Pēc AS «Latvijas valsts meži» pasūtījuma RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu institūta zinātnieki pēta ilgtspējīgu un Latvijas apstākļiem jaunu atputekļošanas līdzekli uz lignosulfonātu bāzes. Projekts īstenots sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, AS «Latvijas autoceļu uzturētājs» un SIA «Ceļu eksperts».

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Vācu zinātnieki izgudrojuši pasaulē vieglāko materiālu, kas ir arī izturīgs, atgūst formu un pat vada elektrību, vēsta thelocal.de. Zinātnieki uzskata, ka šis materiāls būs plaši pielietojams.

Materiāls, ko radījuši zinātnieki Hamburgas un Ķīles universitātēs, esot 75 reizes vieglāks nekā polistirols un četras reizes vieglāks nekā iepriekšējais rekordists - pasaulē vieglākais materiāls.

Šis izgudrojums jau esot izraisījis interesi visā pasaulē.

«Mūsu darbs raisījis plašas diskusijas zinātnieku aprindās,» stāstījis Matiass Meklenburgs no Hamburgas Universitātes.

Materiāls sver vien 0,2 miligramus uz kubikcentimetru un esot ūdeni atgrūdošs, elektrību vadošs un - atšķirībā no daudziem citiem vieglajiem materiāliem - spēj izturēt augstu spiedienu.

Līdz šim vieglākais materiāls pasaulē bija niķeļa bāzes materiāls, kas tika prezentēts sabiedrībai pirms sešiem mēnešiem.

Rūpnīcas Ķīnas ziemeļaustrumos iepludinājušas atmosfērā ievērojamus apjomus ozona slāni noārdošu aizliegtu ķimikāliju, pārkāpjot globālo aizliegumu, noskaidrojuši zinātnieki.

Kopš 2013.gada aizliegtā trihlorfluormetāna (CFC-11) emisija no Ķīnas ziemeļaustrumiem palielinājusies par 7000 tonnu gadā, teikts žurnālā «Nature» publicētajā pētījumā.

CFC-11 atmosfērā stabili samazinājies no 2002.gada līdz 2012.gadam, bet pēc tam šis process palēninājies par 50%, kas lika domāt par jaunu, nereģistrētu CFC-11 avotu, pagājušajā gadā paziņoja ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) zinātnieki.

Liecības norādīja uz pieaugošu CFC-11 emisiju no Austrumāzijas pēc 2013.gada, taču tagad zinātniekiem izdevies noskaidrot precīzu emisijas avota atrašanās vietu - tas ir reģions ap Šaņdunas un Hebei provincēm.

70.gados zinātnieki pierādīja, pārmērīgu ozona noārdīšanos veicina rūpnieciskās ķimikālijas hlorfluoroglekļa savienojumi (CFC), kuras izmanto lielākoties ledusskapju un aerosolu ražošanā. Pēc cauruma izveidošanās ozona slānī virs Antarktīdas pasaules valstis 1987.gadā noslēdza Monreālas protokolu, kas aizliedz ozona slāni noārdošo vielu ražošanu, pēc kā emisijas apjomi saruka un ozona slāņa caurums sāka samazināties.

Jaunzēlande atrodas virs iepriekš nezināma kontinenta, kas lielākoties atrodas zem ūdens Klusā okeāna dienvidos, piektdien paziņoja zinātnieki, aicinot šo kontinentu atzīt ar nosaukumu Zēlandija.

Pētnieki paziņojuši, ka Zēlandija ir atsevišķa ģeoloģiska vienība, kura atbilst visiem kontinenta kritērijiem, kam ir pacēlums virs apkārtējās teritorijas, atšķirīga ģeoloģija, noteikta teritorija un garoza, kas ir daudz biezāka nekā okeāna dibenā atrodamā.

Amerikas ģeoloģiskās sabiedrības žurnālā GSA Today publicētā pētījuma autori raksta, ka Zēlandijas teritorija ir pieci miljoni kvadrātkilometru, no kuriem 94% atrodas zem ūdens.

Pētījuma autori skaidro, ka kontinentam ir tikai trīs lieli sauszemes masīvi - Jaunzēlandes Ziemeļsala un Dienvidsala dienvidos un Jaunkaledonija ziemeļos.

Zinātnieki, kas lielākoties pārstāv Jaunzēlandes oficiālo pētniecības organizāciju GNS Science, norāda, ka Zēlandija savulaik ietilpa superkontinentā Gondvānā, bet atdalījās no tā pirms 100 miljoniem gadu.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši efektīvu lēngaitas vēja ģeneratoru ar integrētu energoelektronikas pārveidotāju, informē RTU Zinātnes koordinācijas un informācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Karaseva.

Ģenerators izceļas ar augstu lietderības koeficientu - virs 91% -, un iekārta nodrošinās iespēju ražot enerģiju vietās ar nelielu vēja vai ūdens straumes ātrumu.

Jaunā tipa ģeneratorā ir iestrādāti «paredzēšanas» vadības algoritmi, kas ļauj kontrolēt jaudas plūsmu un nodrošina iekārtas izejā stabilu spriegumu neatkarīgi no vēja vai ūdens straumes ātruma. Šāda sistēma ļaušot arī vienkāršāk veidot tā saucamās mikrotīklu un gudrotīklu sistēmas, kā arī tieši pieslēgt vēja iekrātu pie patērētāja trīsfāzu maiņstrāvas tīkla.

RTU zinātnieku piedāvātajā sistēmā ģenerators ir apvienots ar energoelektronikas pārveidotāju, tādējādi nodrošinot augstāku iekārtas lietderību, jo pārveidotājs ar ģeneratoru ir savstarpēji salāgoti. Šis esot lietotājam draudzīgs risinājums no izmaksu un uzstādīšanas viedokļa.

Šī gada Nobela prēmiju fizikā saņēmuši trīs zinātnieki par pētījumiem, kas saistīti ar supernovām.

Puse no prēmijas piešķirta ASV zinātniekam Zaulam Perlmateram, bet otra puse Austrālijas un ASV pētniekiem Braienam Šmitam un Adamam Rīsam. Prēmija zinātniekiem piešķirta par «pieaugošas visuma izplešanās atklāšanu pētot supernovas», vēstīts Nobela komitejas paziņojumā.

Zinātnieki pētījuši eksplodējušas zvaigznes, kas tiek sauktas par supernovām vai pārnovām, un secinājuši, ka visuma izplešanās ātrums pieaug. Tiek uzskatīts, ka to izraisa tā sauktā tumšā enerģija. Tomēr fiziķi joprojām lauza galvu par to, kas īsti ir tumšā enerģija.

Db.lv jau vēstīja, ka pirmdien sākās Nobela prēmiju piešķiršana. Pirmdien Nobela prēmiju medicīnā vai fizioloģijā saņēma trīs zinātnieki –Brūss Boitlers, Žils Hofmans un Ralfs Steinmans. Zinātniekiem prēmija piešķirta par ieguldījumiem imūnsistēmas pētīšanā. Pēc prēmijas piešķiršanas atklājās, ka Ralfs Steinmans no aizkuņģa dziedzera vēža miris trīs dienas iepriekš.

Lai paaugstinātu vēsturisko ēku energoefektivitāti, nenodarot pāri to arhitektoniskajai un kultūrvēsturiskajai vērtībai, starptautiskā projektā zinātnieki rada interneta rīku, kas palīdz izvēlēties piemērotāko siltumizolācijas materiālu.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir vienīgā Austrumeiropas universitāte, kas piedalījās rīka izveidē.

Ēkas veido ap 40% no enerģijas patēriņa Eiropā. Energoefektivitātes prasības jaunajām mājām pieaug, taču statistika rāda, ka esošās ēkas tiks ekspluatētas vēl ilgi. Tādēļ Eiropas Komisija mudina attīstīt siltumizolācijas sistēmas šo ēku energoefektivitātes palielināšanai. Sarežģījumus rada ēkas, kas būvētas līdz 1945. gadam, Eiropā tās veido ap 30% apbūves. Šos namus lielākoties nedrīkst vai nav ieteicams siltināt no ārpuses arhitektoniskās vai kultūrvēsturiskās vērtības dēļ, uzsver RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki starptautiskā projektā attīsta tehnoloģiju, kas ļaus čaumalas pārstrādāt biomateriālos kaulaudu atjaunošanai.

Ik gadu atkritumos nonāk miljoniem vistu olu čaumalu, kas varētu būt vērtīgs izejmateriāls jaunākās paaudzes biomateriālu ražošanai.

"Olu čaumalas tiks izmantotas kā izejviela – kalcija avots – amorfu kalcija fosfātu sintēzei. Ar laboratorijā sintezētiem amorfiem kalcija fosfātiem var aizstāt kaula neorganisko daļu, kas nozīmē, ka tos var izmantot kaula lūzumu un citu saslimšanu ārstēšanai, kas saistītas ar kaulu masas zaudēšanu. Lai olu čaumalas tiktu izmantotas pilnībā, ekstrahēsim arī to membrānas, iegūstot olbaltumvielas ar augstu bioaktīvo vielu saturu un antibakteriālām īpašībām. Rezultātā būs iespējams izgatavot porainas, dabīgajiem kauliem līdzīgas pamatnes ar uzlabotām īpašībām," stāsta RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore Dagnija Loča.

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Zinātnieki paziņojuši, ka pirmo reizi uz planētas ārpus mūsu Saules sistēmas atraduši ūdens tvaikus, turklāt planēta atrodas zonā, kur ir piemērota temperatūra dzīvībai.

Londonas Universitātes koledžas zinātnieki paziņoja, ka planēta atrodas 110 gaismas gadu attālumā un tās atmosfērā atrasti ūdens tvaiki. Planēta atrodas pareizajā attālumā no savas zvaigznes, lai uz tās varētu pastāvēt dzīvība.

Kā norādīja zinātnieki, šī ir līdz šim vienīgā zināmā eksoplanēta, uz kuras ir gan ūdens, gan dzīvībai piemērota temperatūra, padarot to par galveno kandidātu dzīvības pastāvēšanai ārpus Zemes. Tomēr zinātnieki brīdina, ka tā nav vēl viena Zeme.

Planēta ir divreiz lielāka par Zemi, tās masa ir astoņas reizes lielāka, bet tās zvaigzne nelīdzinās mūsu Saulei. Nav zināms, vai ūdens plūst pa tās virsmu.

Kā norādīja pētījuma vadošais autors Angels Ciars, tā varētu palīdzēt noskaidrot, «vai Zeme ir unikāla?»

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši elektriskās dezinfekcijas iekārtu ūdens attīrīšanai, informē augstskolas Zinātnes koordinācijas un informācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Karaseva.

Ūdens attīrīšanas iekārta ar elektroķīmiskās dezinfekcijas tehnoloģijas palīdzību, pielietojot nanostrukturētu keramiku, novērš patogēno mikroorganismu atrašanos ūdens apgādes sistēmās.

Karaseva akcentē, ka ūdens dezinfekcija ir viens no svarīgākajiem posmiem ūdens izmantošanas ciklā, jo ar tās palīdzību iespējams iznīcināt gan patogēnos, gan cita veida mikroorganismus. Dezinfekcijas ceļā tiek uzlabotas ūdens garšas īpašības, novērsta iespēja inficēties ar dažādām slimībām, kā arī būtiski samazinās bioplēves veidošanās uz cauruļvadu un iekārtu virsmas dažādās ūdens apgādes inženiersistēmās.

Mūsdienās arvien lielāku popularitāti iegūst ūdens elektroķīmiskā dezinfekcija, jo, salīdzinot ar alternatīvām tradicionālām ūdens apstrādes metodēm, tā ir lēta, efektīva un videi draudzīga, turklāt to ir iespējams automatizēt.

Liepājas Universitātes Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūta zinātnieki pērnā gada nogalē iesniedza Latvijas un Eiropas patenta pieteikumus sistēmas izgudrojumam optimālas anaerobās vides uzturēšanai biogāzes ražošanā.

Liepājas Universitātes zinātnieki ir izstrādājuši automātisku sistēmu, kas ļauj nodrošināt biogāzes ražošanā izmantojamo anaerobisko baktēriju uzturēšanu vajadzīgajā temperatūras diapazonā, izmantojot speciālas palīgvielas un/vai ūdeni kontrolētā laistīšanas nodrošinājumā.

Patlaban ir izveidots matemātiskais modelis, kas nosaka šķidruma spiedienu, mitrumu un temperatūru ar rūpniecisku sensoru palīdzību, tādējādi novērtējot biogāzes komponenšu – metāna un ogļskābās gāzes daudzumu.

Zinātnieki Liepājā ir matemātiski pamatotojuši sistēmas sensoru izvēli un optimālo izvietojumu atkritumu poligonā. Risinājuma formulējums ļauj noteikt mitruma avotu un biogāzes noteču optimālo izvietojumu, minimizēt biogāzes (oglekļa dioksīda) noplūdi atmosfērā.

Nobela prēmija ķīmijā piešķirta Izraēlas Tehnoloģiju institūta zinātniekam Danielam Šehtmanam.

D. Šehtmans prēmiju saņēmis par kvazikristālu atklāšanu 1982. gadā, paziņojusi Nobela komiteja. Kvazikristāli ir viena no cietu ķermeņu struktūras organizācijas formām, tomēr tiem nepiemīt tradicionālās parasto kristālu simetrijas formas.

Iesākumā pētnieka izdarītie atklājumi saskārušies ar kolēģu skepsi un izsmieklu. Tomēr laikam ejot kvazikristāli tika iegūti arī labaratorijas apstākļos un mainījuši veidu kā zinātnieki skatās uz cietām vielām.

Db.lv jau vēstīja, ka otrdien Nobela prēmiju fizikā saņēma Zauls Perlmaters, Braiens Šmits un Adams Rīss. Prēmija zinātniekiem piešķirta par «pieaugošas visuma izplešanās atklāšanu pētot supernovas», vēstīts Nobela komitejas paziņojumā.

24. novembrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Paula Valdena ielā 3, notiks Baltijas Biomateriālu ekselences centra (BBCE) jaunās ēkas spāru svētki.

Jaunajā ēkā zinātnieki pētīs un sintezēs cilvēka "rezerves daļas" – implantmateriālus, kas veidoti no kalcija fosfātiem un domāti bojāto audu un orgānu aizvietošanai.

BBCE ēkā strādās RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki, kuri šobrīd biomateriālus pēta un attīsta netālu no Ķīpsalas, Pulka ielā. Centra zinātnieki fokusējas uz materiālu un tehnoloģiju izstrādi personalizētai medicīnai – personalizētām zāļu piegādes sistēmām, implantmateriālu formas un ķīmiskā sastāva pielāgošanu.

Pārceļoties uz RTU studentu pilsētiņu un atrodoties līdzās MLĶF, kā arī citām RTU fakultātēm un strādājot kopā ar citu jomu kolēģiem, zinātnieki varēs paplašināt starpdisciplinārus pētījumus un attīstīt jaunu pētniecības virzienu, kas saistīts ar padziļinātu implantmateriālu izpēti šūnu vidē.

Lai palīdzētu attīrīt dzeramo ūdeni Dienvidamerikā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki piedāvā elektroķīmiskās dezinfekcijas tehnoloģiju, kas ļauj efektīvi likvidēt mikrobioloģisko piesārņojumu.

Zinātnieki sabiedrību ar inovāciju iepazīstina šodien īpašā pasākumā tiešsaistē.

"Tīrs un drošs dzeramais ūdens no krāna mums ir brīvi pieejams, tāpēc mēs nereti to pat nenovērtējam. Daudzviet pasaulē tā ir grūti sasniedzama vērtība. Piemēram, Dienvidamerikā joprojām lielu daļu infekciju izraisa neattīrīts ūdens, kas tieši saistīts ar nepārtrauktām ūdens kvalitātes izmaiņām un lauku iedzīvotāju uztveri par potenciālajiem inficēšanās riskiem," norāda Linda Mežule, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētā profesore.

Viņa min vienu piemēru – ikdienas lietošanai paredzētais ūdens tiek uzglabāts tvertnēs, kurās relatīvi augstās temperatūras dēļ attīstās patogēnie mikroorganismi. RTU zinātnieku grupa attīsta efektīvu un pieejamu ūdens attīrīšanas tehnoloģiju mikrobioloģiskā piesārņojuma novēršanai. Izmantojot titāna oksīda keramikas elektrodus, tiek ierosināta hlora izdalīšanās no ūdenī dabīgi sastopamiem sāļiem. Elektrolīzes procesā ūdens tiek dezinficēts bez papildu ķimikāliju pievienošanas, stāsta L. Mežule.