Latvijas mākslas darbu tirgu pērn aktivizējuši solītāji no Krievijas; tajā parādījušies patiesi unikāli mākslas darbi.

Veiksmīgākais izsoļu darījums pērn bijis klasiskās mākslas galerijai Antonija, kurā XX gs. otrās puses Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets izsolē pārdota par vairāk nekā 66,8 tūkst. eiro. Tas ir Latvijas rekords – tā ir lielākā jebkad samaksātā summa par kādu no pēckara periodā radītiem darbiem.

«Tā bija milzīga veiksme. Mākslas darba sākuma cena bija 17 tūkst. eiro. To iegādājās privātpersona, kāds pašmāju kolekcionārs. Interesanti, ka izsolē pa telefonu solīja arī divi Maskavas pārstāvji, kuri pie 51 tūkst. eiro solīšanu pārtrauca,» stāsta galerijas Antonija vadītājs Norberts Sarmulis. Otra iespaidīgākā izsoles cena, kas pagājušajā gadā tika piesolīta, bija par Jūlija Klēvera gleznu Vakars, kuru kāds antikvariāta pārstāvis no Maskavas nopirka par 25,6 tūkstošiem eiro. Summa par gleznu varēja būt pat lielāka, uzskata N. Sarmulis. Iemesls – vietējie pircēji to pat neizskatīja kā pirkšanas objektu.

2019. gadā jauno mākslinieku e-galerijā "StartUpArt" veikti aptuveni 140 pasūtījumi un kopā ar izsoļu laikā veiktajiem pirkumiem kopā pārdotas apmēram 250 gleznas.

"Kopumā kopš 2015. gada "StartUpArt" e-galerijas lapā saņemti 540 pasūtījumi, vairākos pasūtījumos ir izvēlētas pat divas līdz piecas gleznas, līdz ar to kopš projekta sākuma pārdotas vairāk nekā 700 gleznas," stāsta Agnese Strazda, e-galerijas "StartUpArt" dibinātāja un idejas autore. Ikdienā viņai palīdz māksliniece Kristīne Lapsa-Kalniņa, kura strādā ar sadarbības līgumu koordinēšanu, jauno gleznu ievietošanu e-galerijā, kā arī rēķinu izrakstīšanu.

Šobrīd e-galerijā ir aptuveni 630 gleznas no 80 māksliniekiem.

A. Strazda ar gandarījumu vēro, kā "StartUpArt" un tai piederošais "Facebook" profils turpina būt par aktuālu vietu tiem, kuri savas gleznas vēlas pārdot, un tiem, kuri meklē drosmīgus rokrakstus un dažādus formātus gleznām, ko izmantot gan sava mājokļa, gan biroja dizainam, kā arī dāvanām. Katru nedēļu kāds mākslinieks izrāda interesi par pievienošanos portālam. "Dažkārt saņemam jautājumus, vai "StartUpArt" nepieņem pārdošanai tēlniecības darbus, kā arī citus formātus, uz ko šobrīd sakām - tikai gleznas," norāda A. Strazda.

Pirmdien notikušajā izsolē izdevās pārdot 16 likvidējamās AS Latvijas Krājbanka gleznas, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Gleznas tika pārdotas kā vienota lietu kopība, un tajā ietilpa Ievas Iltneres gleznas Drošība, Galds dārzā, Būris, Rozā mākonis, Klusā daba, Koncerts diviem, Ilmāra Blumberga gleznas Pagrieziens, Kalns 1, Cilvēks un diva, Kaislības, Kalns 3, Gaisma, Zelta kalns, Debesis un cilvēks, Vinetas Kaulačas glezna Nebeidzamais un Ivara Heinrihsona glezna Klavieres.

Gleznas iegādājās juridiska persona no Latvijas par vairāk nekā 25 tūkstošiem eiro.

Otrā izsolē tika piedāvātas 36 gleznas, kuru autori ir, piemēram, Ārija Ērmane, Ira Rozentāle, Valdis Ķikuts un citi. Izsoles sākumcena bija 10,4 tūkstoši eiro. Šīs gleznas neizdevās pārdot.

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Gleznu tirdzniecības automātu uzņēmuma SIA PaintingVending Inc. īpašnieks Jevgenijs Roščins plāno, ka vienā aparātā varētu pārdot piecas gleznas dienā.

Jevgenijs pirms kāda laika bija ceļojumā Kiprā, un viņam iepatikās gleznas viesnīcā. «To autors nebija nekāds Pikaso, taču tie bija jauki, pozitīvi darbi. Gribēju nopirkt ko līdzīgu, lai atvestu uz mājām. Sāku staigāt pa pilsētu, meklēju, kur var iegādāties vietējo mākslinieku darbus. Satiku daudzus ielu māksliniekus, kuru lielākais mīnuss ir tas, ka viņi bieži vien glezno uz nekvalitatīva papīra vai arī grib pārdot savu darbu dārgāk un tāpēc piedāvā liela formāta gleznas. Izmēram ir nozīme, jo tūrists darbus, visdrīzāk, uz mājām vedīs rokas bagāžā. Tāpat uz robežas mēdz pārbaudīt mantas un vajadzīgs apliecinājums, ka glezna nav valsts vēsturiskais mantojums, nav zagta,» stāsta uzņēmējs. Tā kā viņš iepriekš ilgus gadus strādājis ar tirdzniecības aparātiem, Jevgenijam radās ideja par tādiem, kuros varētu nopirkt vietējo mākslinieku gleznas.

Nākamnedēļ notiks likvidējamajai AS Latvijas Krājbanka piederošu gleznu izsole, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Kustamās mantas lietu kopība sastāv no 36 gleznām, kuru autori ir, piemēram, Ārija Ērmane, Ira Rozentāle, Valdis Ķikuts un citi. Šī būs otrā izsole, tādēļ notiks ar lejupejošu soli.

Izsoles sākumcena ir 10,38 tūkstoši eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka jūnija beigās notikušajā izsolē izdevās pārdot 16 likvidējamās AS Latvijas Krājbanka gleznas.

Gleznas tika pārdotas kā vienota lietu kopība, un tajā ietilpa Ievas Iltneres gleznas Drošība, Galds dārzā, Būris, Rozā mākonis, Klusā daba, Koncerts diviem, Ilmāra Blumberga gleznas Pagrieziens, Kalns 1, Cilvēks un diva, Kaislības, Kalns 3, Gaisma, Zelta kalns, Debesis un cilvēks, Vinetas Kaulačas glezna Nebeidzamais un Ivara Heinrihsona gleznaKlavieres.

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

No dzīvokļa Madridē nozagtas piecas britu gleznotāja Frānsisa Bēkona gleznas, kuru kopējā vērtība ir 30 miljoni eiro.

Mākslas darbi pagājušā gada jūnijā tika nozagti no Bēkona drauga mājas Madridē. Zagļi atvienoja signalizāciju, kamēr mājas īpašnieks bija prom, un paņēma vērtīgās gleznas, vēsta laikraksts El Pais.

Spānijas policija atteikusies komentēt notikušo un to, kāpēc informācija par zādzību tikai tagad nonākusi atklātībā.

Eksperti norāda, ka zagļiem būšot grūti gleznas pārdot.

Bēkons tika ierindots starp labākajiem mūsdienu māksliniekiem no Lielbritānijas. Viņa darbi piederēja ekspresionisma un sirreālisma novirzieniem.

2013.gadā Bēkona triptihs Luciāna Freida trīs studijas tika izsolīts par 100 miljoniem sterliņu mārciņu (129 miljoniem eiro), kļūstot par dārgāko mākslas darbu, kas pārdots publiskā izsolē.

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

Klasiskās mākslas galerijas Antonija rīkotajā 29. mākslas darbu izsolē Latviešu glezniecības meistardarbi šā gada novembrī, kurā tika piedāvāti daudzi darbi ar muzejisku vērtību, sasniegts Latvijā jauns mākslas darbu solīšanas rekords mākslas darbam, kas radīts pēc 1940. gada.

Gleznotāja Jāņa Pauļuka 1943. gadā gleznotais Pašportrets uzsolīts no 12 000 Ls uz 47 000 Ls. Kā biznesa portāls db.lv uzzināja galerijā, gleznas pircējs ir no Latvijas. Tā kā Latvijas mākslas darbiem cenas joprojām ir ļoti zemas, izsolē piedalījušies arī solītāji no Krievijas, kuri palīdzējuši pacelt cenu.

Šajā gleznā mākslinieka bālais, puskailais augums uz tumša fona aizsegts tikai ar paleti, bet izteiksmīgās acis pauž apņēmību. Glezna nes sevī vēstījumu, ne velti šī glezna bijusi vairākkārt reproducēta mākslas grāmatās un izstādīta daudzkārt izstādēs, norāda galerija.

Kopumā esot palielinājusies interese par latviešu mākslas darbiem, tai skaitās arī no Krievijas pircēju puses.

Marka Rotko mākslas centra darbība pierādījusi kultūras tūrisma dzīvotspēju Latgalē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Divu gadu laikā apmeklētāju skaits atjaunotajā Dinaburgas cietokšņa kompleksā, pateicoties Marka Rotko mākslas centra darbībai, pārsniedzis prognozes, apgalvo cietokšņa komandants Jānis Ostrovskis. Tūrisma statistikas dinamika pārliecinoši parāda, ka kultūras objekti izkonkurē gan slavenos Latgales amatniekus, gan zilo ezeru zemes pievilcību. Vienlaikus sarosījušies visi tūrisma jomas uzņēmumi, vēsturisko un kultūras objektu apsaimniekotāji, mēģinot apzināt tūrisma attīstības iespējas, problēmas un trūkumus. Pašvaldība izšķīrusies par jaunu pilsētas logotipu. To veidojusi Daugavpils grafikas dizaina studija Norrskog. Vizuālā identitāte tiecas atspoguļot daudzveidību, kas raksturīga pilsētai – bagātīgs arhitektūras mantojums, daudznacionāla sabiedrība, rosīga biznesa un izglītības vide. Pamatsauklī «Daugavpils ir daudzveidība» kultūra un māksla kā tūrisma objekti ir jauna un spilgta krāsa.

Lai palīdzētu jaunajiem māksliniekiem satikt potenciālos savu darbu pircējus, Agnese Strazda izveido interneta vietni StartUpArt, kur iegādāties gleznas , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Mana vīra brāļameita Ilze Strazda studē Rozentāļos un jau ļoti sen aizraujas ar mākslu, glezniecību. Pie viņas ciemojoties, redzu, ka mājās stāv sarindoti daudzi darbi. Ja atnāktu kāds mākslas kritiķis, viņš noteikti teiktu, ka tie ir pirmā kursa studentu darbi, bet man kā parastam lietotājam, kas meklē mājai kaut ko lētāku, ko varētu pielikt pie sienas un kas labi izskatītos, tie ir piemēroti,» stāsta Agnese Strazda, StartUpArt (SIA Blackbirds) īpašniece. Pagājušajā vasarā, auklējot mazuli, Agnese aizdomājās, kas Latvijā notiek mākslas jomā un kā šādiem jauniem māksliniekiem palīdzēt pārdot savus darbus. Jau pērn vasaras beigās Agnese pamazām sāka būvēt savu interneta vietni. Viņa izvēlējās tirdzniecības platformu Shopify un uzrunāja dažas mākslas studentes, aicinot pamēģināt šāda veida sadarbību. Lapa lēnām tapa, un šī gada februārī Agnese to palaida tautās.

Ceturtdien, 23. februārī, oficiālā BMW pārstāvja Latvijā “Inchcape Latvija” salonā sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru svinīgi tika atklāta pasaulslavenā amerikāņu mākslinieka Marka Rotko gleznu reprodukciju izstāde. Izstādē aplūkojamas sešas mākslinieka gleznu reprodukcijas. Mākslas darbi pieejami apskatei līdz 30. jūnijam.

Nemitīgi iesaistīties kultūras un mākslas iniciatīvās visā pasaulē jau vairāk kā 50 gadus ir bijusi BMW zīmola svarīga sastāvdaļa. Gadu no gada BMW globāli turpina iesaistīties vairākās gan kultūras, gan mākslas iniciatīvās, kuras pārstāv tādas jomas kā modernā un laikmetīgā māksla, klasiskā un džeza mūzika, kā arī arhitektūra un dizains.

“Esam pagodināti stiprināt BMW globālās vērtības, sniedzot atbalstu laikmetīgās mākslas un kultūras popularizēšanai Latvijā. Ieguldījums cilvēkos un kultūrā ir neatņemama BMW un Inchcape stratēģijas sastāvdaļa visā pasaulē. Ar šo izstādi vēlamies arī iedvesmot savus klientus neierobežot savu radošo brīvību, jo tā ir būtiska ne tikai māksliniekiem radīšanas procesā, bet arī jebkura profesionāļa darba ikdienā ceļā uz izciliem panākumiem,” saka BMW autosalona direktors Andris Ustups.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls top līdz šim vērienīgākā un apjomīgākā Vācijas mūsdienu vizuālās mākslas izstāde Latvijā, informē izstādes pārstāvji.

Izstādes kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne) ir pasaulē pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators. Laikmetīgās mākslas izstāde Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts būs skatāma no 17. jūnija.

Izstāde, kurā tiks eksponēti 53 dažādu autoru darbi , kopumā 77 mākslas darbi, kas radīti periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām, ir tapusi, apkopojot darbus no 45 dažādām kolekcijām: no Vācijas izstāžu zālēm un muzejiem, kā arī no vairāku mākslas kolekcionāru privātajām krājumiem Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes vērienīgumu raksturo ne tikai darbu apjoms, bet arī izvēlēto mākslas darbu vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro.

No Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) būvžoga šonedēļ nozagts viens no 22 mākslas darbu attēliem - mākslinieka Kārļa Padega 1932. gadā tapušās gleznas Madonna ar ložmetēju reprodukcija, informēja Rīgas domes Īpašuma departaments.

Departamenta pārstāve Ilze Krūkle pastāstīja, ka mākslas darbu reprodukcijas pārklātas ar tā saukto antigrafiti pārklājumu, kas pasargā attēlus no apķēpāšanas un rada iespaidu, ka tās pārklātas ar stiklu. Reprodukcijas pie žoga pieskrūvētas ar vairākām pamatīgām skrūvēm, kuru atskrūvēšanai nepieciešams elektriskais skrūvgriezis, kas ļauj secināt, ka garnadzis gleznu noskatījis jau laikus.

Krūkle norādīja, ka mākslas darbu reprodukcijas izgatavojis muzeja rekonstrukcijas darbu veicējs - SIA Re&Re. Tā kā visas reprodukcijas pasūtītas kā viens komplekts, nodarīto zaudējumu apmēru aprēķināt varētu tikai aptuveni. Nākamās sanāksmes laikā ar būvniekiem, visticamāk, tiks pārrunāta iespēja uz muzeja būvžoga izstādītās mākslas darbu reprodukcijas apdrošināt.

Ziņu virsraksti liecina, ka pēdējos gados pasaules turīgākie iedzīvotāji gatavi izdot milzu summas par kādiem atpazīstamiem mākslas darbiem. Dažādas luksusa preces, mākslas darbi un kolekcijas priekšmeti dažkārt var būt zināma alternatīva, lai sabalansētu savus ieguldījumus.

Raksta galerijā skatāmi TOP 16 pasaulē oficiāli visdārgāk pārdotie mākslas darbi!

Mazsvarīgi nav tas, ka šādi ieguldījumi sniedz arī emocionālo atdevi un iespēju palielīties ar reālu lietu, ko savukārt grūtāk ir nodrošināt finanšu vērtspapīru tirgiem. Var iegādāties gleznu vai kādu vērtīgu pastmarku ar domu, ka tā vērtība nākotnē palielināsies, bet pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās jomas interesentu un bagātnieku puses.

Art Basel un Šveices bankas UBS aprēķini liecina, ka 2018. gadā pasaulē mākslas tirgus apmēri sasnieguši 67,4 miljardus ASV dolārus, kas ir par 6% vairāk nekā vēl iepriekšējā gadā. Dažkārt gan tiek norādīts, ka skaļas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu ar mākslinieku mākslas darbiem (esot deficīta sajūta). Tādējādi skaļie rekordi šo tirgu kopumā atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garanta, ka stabili par pievilcīgām summām pārdoti tiks arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Nīderlandē notikusi vērienīga mākslas darbu zādzība. Noziedzniekiem izdevies tikt pie Pablo Pikaso, Kloda Monē, Pola Gogēna un Anrī Matisa darbiem, kas bija izstādīti Roterdamas mākslas muzejā, vēsta BBC.

Laupītājiem muzejā izdevies iekļūt agrā otrdienas rītā. No muzeja tie aiznesuši tādus pazīstamus darbus kā Kloda Monē Vaterlo tilts, Pikaso gleznu Arlekīna galva, Anrī Matisa Lasītāja baltā un dzeltenā un Luciana Freida Sieviete ar aizvērtām acīm.

Roterdamas policija informēja, ka ziņa par ielaušanos muzejā saņemta agrā otrdienas rītā, taču, kad likumsargi bija ieradušies, noziedznieki bijuši jau prom.

Eksperti norāda, ka zagļi pazinuši mākslas darbus un gleznas izvēlējušies mērķtiecīgi. Nozagtās gleznas varētu būt simtiem miljonu eiro vērtībā, sacīja Nozudušo mākslas darbu reģistra vadītājs Kriss Marinello (Chris Marinello). Tomēr nozagto mākslas darbu atklāta pārdošana vairs neesot iespējama, jo tie starptautiski reģistrēti kā zagti.

Latvijas Banka trešdien, 23.novembrī, izlaida 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Janis Rozentāls.

Šī unikālā sudraba kole mkcijasonēta ar krāsainu populārās gleznas Princese ar pērtiķi attēlu ir veltījums Latvijas izcilā gleznotāja Jaņa Rozentāla (1866-1916) 150 gadu jubilejā.

Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi Sandra Krastiņa, bet tās aversa plastisko veidojumu - Jānis Strupulis. Sandra Krastiņa bijusi arī kolekcijas monētas Baltā grāmata dizaina autore, bet Jānis Strupulis veidojis dizainu zelta un sudraba monētām Gafelšoneris Julia Maria, kā arī ir plastiskā veidojuma autors vairākiem desmitiem kolekcijas un apgrozības monētu.

Monēta Janis Rozentāls izgatavota Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande). Monētas aversā attēlota imitēta četros laukos sadalīta gleznas aizmugure ar Jaņa Rozentāla paraksta faksimilu un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zīmogu, bet reversā - Jaņa Rozentāla gleznas Princese ar pērtiķi (1913) reprodukcija. Gleznā uz ornamentāla fona attēlota grezni tērpta jauna sieviete, kuras kreļļu virtenē ieķēries pērtiķītis.

Trešdien likvidējamā AS Latvijas Krājbanka piederošo gleznu izsole noslēgusies veiksmīgi, informē bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Izsolē piedalījās astoņi dalībnieki un gleznas par sākumcenu iegādājās fiziska persona no Latvijas. Maksājums jāveic septiņu dienu laikā, lai darījumus būtu oficiāli noticis.

Kopumā izsolē pārdotas 36 gleznas un sākumcena bija 10,4 tūkstoši eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka jūlijā veiksmīgi notikusi arī 36 gleznu izsole. Interese par tām bija ļoti liela, jo izsolē piedalījās 20 dalībnieki, un gleznas savā īpašumā ieguva juridiska persona no Latvijas.

#1/14

Foto: Krājbanka

#2/14

Foto: Krājbanka

#3/14

Foto: Krājbanka

#4/14

Foto: Krājbanka

#5/14

Foto: Krājbanka

#6/14

Foto: Krājbanka

#7/14

Foto: Krājbanka

#8/14

Foto: Krājbanka

#9/14

Foto: Krājbanka

#10/14

Foto: Krājbanka

#11/14

Foto: Krājbanka

#12/14

Foto: Krājbanka

#13/14

Foto: Krājbanka

#14/14

Foto: Krājbanka

Skatīties pārējos attēlus

SIA Ominasis Latvia maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics nosūtījis vēstuli Rietumu bankai, lūdzot atcelt pirkuma līgumu par gleznu un citu Ķemeru sanatorijai piederošu kultūrvēsturisku priekšmetu atsavināšanu.

Ņemot vērā, ka Rietumu banka, realizējot komercķīlas tiesības uz daļu Ķemeru sanatorijas kustamās mantas, pārdevusi gleznas, bibliotēkas grāmatas un citus vērtīgus priekšmetus par zemāku kopsummu nekā zvērināta tiesu izpildītāja norādītā vērtība, turklāt minēto priekšmetu iespējamā tirgus vērtība esot vēl lielāka, A.Kreics uzskata, ka bankai pārdošanas līgums būtu anulējams un pārdotie priekšmeti atdodami Ķemeru sanatorijai.

Savukārt Rietumu banka informējusi A. Kreici par komercķīlas tiesību realizēšanu uz mantu, kurai mēnesi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tika noņemts apķīlājums un kura atradās bankas valdījumā, taču banka nav uzrādījusi administratoram šo priekšmetu pārdošanu apliecinošus dokumentus.

Lielbritānijas ekspremjera Vinstona Čērčila nozīmīgākā glezna ar Marokas pilsētas Marrākešas skatu pirmdien tika pārdota izsolē Londonā par septiņiem miljoniem britu mārciņu (astoņiem miljoniem eiro), pārspējot prognozes.

Čērčils, kurš bija arī mākslinieks, radīja eļļas gleznu "The Tower of the Koutoubia Mosque" ("Kutubijas mošejas tornis"), kad viņš 1943.gadā Otrā pasaules kara laikā apmeklēja Marrākešu.

Viņš uzdāvināja šo gleznu toreizējam ASV prezidentam Franklinam Rūzveltam dzimšanas dienā. Vēlāk glezna mainīja īpašniekus, un līdz pirmdien notikušajai izsolei tā piederēja Holivudas aktrisei Andželīnai Džolijai.

Izsoļu nams "Christie's" nosauca šo gleznu par "Čērčila nozīmīgāko darbu" un atzīmēja, ka tā ir vienīgā ainava, ko viņš uzgleznojis Otrā pasaules kara laikā.

Vairāksolīšanā, kas lielākoties notika pa telefonu, gleznas cena sasniedza septiņus miljonus mārciņu, ievērojami pārsniedzot pirmsizsoles novērtējumu - no pusotra miljona līdz 2,5 miljoniem mārciņu.