Šā gada 12. janvārī pēc gandrīz 70 gadu ilga pārtraukuma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā savā vēsturiskajā mājvietā atgriezīsies Jūlija Federa glezna.

Muzejs informē, ka pagājušā gada rudenī ar klasiskās mākslas galerijas Antonija starpniecību tas uzzinājis, ka kāda Zviedrijas pilsoņa īpašumā atrodas Jūlija Federa glezna, kura varētu kādreiz būt piederējusi toreizējam Pilsētas mākslas muzejam, tagadējam Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Pārbaudot informāciju, speciālisti konstatējuši, ka šī glezna patiešām ir tā pati, kura Otrā pasaules kara gados pazuda no muzeja krājuma.

Jūlija Federa 1901. gadā gleznotā ainava Jūras krasts pie Orro Igaunijā ir vienīgā šī mākslinieka glezna, kuru muzejs ir pircis no paša tās autora 1908. gadā. Sākoties Otrajam pasaules karam, 1941. gada augustā vācu okupācijas vara šo gleznu līdz ar vairākām citām no muzeja paņēma, lai dekorētu vācu ģenerālkomisāra Latvijā darba telpas Rīgā, Raiņa bulvārī. Atpakaļ muzejs gleznu nesaņēma, un dokumentos, kā arī literatūrā, tā skaitījās pazudusi kara laikā.

Muzejam nav zināms gleznas tālākais ceļš no Raiņa bulvāra Rīgā līdz Gēteborgai Zviedrijā. Arī gleznas īpašnieks, kurš to saņēmis mantojumā, nekādu informāciju sniegt nevar. Tomēr sarunu rezultātā viņš ir piekritis gleznu atdot tās likumīgajam īpašniekam – Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Jūlijs Feders dzimis 1838. gadā Koknesē, miris 1909. gadā Ņežinā, Ukrainā. Izglītību ieguvis Pēterburgas Mākslas akadēmijā, Krievijā. Pirmais ievērojamais latviešu ainavu gleznotājs.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra