Dīvaini, bet fakts – vispārējā ekonomiskā lejupslīde, kurai vēl «piepalīdzējuši» Ventspils tranzītuzņēmēju postošie kari, atsaukusies arī uz enerģētikas, tranzīta un loģistikas jomu: gada laikā šo miljonāru saraksta sadaļu pametuši veseli 15 uzņēmēji, tajā paliekot tikai 47 vārdiem un uzvārdiem.

Dz. 1967. gada 10. jūnijā

Šrilankas goda konsulam Latvijā pieder kapitāldaļas kuģu aģentēšanas kompānijā Alpha Shipping Company un uzņēmumā Marine Legal Services, kam kopā saskaņā ar Lursoft datiem atbilst 0,98 miljonu latu pašu kapitāls, kā arī četri nekustamie īpašumi Rīgā un Rīgas rajonā.

Jānis Anspoks

Dz. 1956. gada 1. martā

Lielākais līdzīpašnieks septītajā lielākajā Latvijas degvielas mazumtirgotājā Astarte-nafta, kuram pieder astoņi nekustamie īpašumi Jelgavā, kā arī Jelgavas, Dobeles un Jēkabpils rajonā.

Vladimirs Barinovs

Dz. 1952. gada 29. jūnijā

Neskatoties uz to, ka miljonāri veido tikai 0,9% pasaules iedzīvotāju, tie kontrolē 39% pasaules bagātību, raksta The Wall Street Journal, atsaucoties uz biznesa analītiķu grupas Boston Consulting Group (BCG) pētījumu.

Tie miljonāri, kuriem ir vairāk par pieciem miljoniem ASV dolāru, kontrolē 22% pasaules bagātību. Viņu īpatsvars veido tikai 0,1% no pasaules iedzīvotāju skaita.

Miljonāru mājsaimniecību skaits 2010. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par 12,2%. Pērn pasaulē ir bijis 12,5 miljoni miljonāru mājsaimniecību.

Visvairāk miljonāru dzīvo ASV - te atrodas 5,2 miljoni miljonāru mājsaimniecību. Otrajā vietā ir Japāna ar 1,5 miljoniem, trešajā Ķīna ar 1,1 miljonu un ceturtajā Lielbritānija ar 570 tūkstošiem miljonāru mājsaimniecībām.

Vislielākais miljonāru blīvums ir Singapūrā – 15,5% no tās iedzīvotāju skaita veido miljonāru mājsaimniecības.

Cilvēki, kuri prata pamanīt īsto brīdi un pēc tam apstāties, - arī tā varētu nodēvēt šajā sadaļā atrodamos 44 miljonārus (kaut pirms gada tādu bija 75): viņi visi spējuši savus mantotos vai pirms daudziem gadiem iegādātos īpašumus buma laikā pārdot par iespaidīgām summām, bet pēc tam atturēties no kārdinājuma, cerot uz vēl lielāku peļņu, iegūtos miljonus ieguldīt nekustamo īpašumu cenu „piramīdā”.

Dz. 1959. gada 20. augustā

Pēc sava lielākā nekustamā īpašuma darījuma – tiesas ceļā iegūtā 3120 kvadrātmetrus lielā zemesgabala ar dzīvojamo māju Jūrmalā, Strēlnieku ielā pārdošanas par 1,12 miljoniem latu 2006.gadā - šis kungs iegādājies vairākus nekustamos īpašumus Rojas novadā, taču oficiāli norādītās pirkuma summas ir visai niecīgas, tādēļ ir skaidrs, ka visa darījumā iegūtā nauda jaunos nekustamajos īpašumos nav ieguldīta.

Brigita Balode

Dz. 1946. gada 28. maijā

6,7 hektārus liela zemesgabala veiksmīga pārdošana Rīgā, Traleru ielā nekustamo īpašumu buma laikā atnesa šai kundzei miljonāres statusu, un pēc šī darījuma veikšanas viņa nekādus lielus pirkumus vismaz oficiāli nav veikusi.

Miljonāri visā pasaulē pārceļas dzīvot uz citām valstīm biežāk nekā jebkad to darījuši, raksta Bloomberg.

2018.gadā uz citu valsti dzīvot pārcēlušies aptuveni 108 tūkstoši miljonāru, salīdzinot ar 95 tūkstošiem.

Kā norāda Bloomberg, miljonāri maina dzīvesvietu lielākoties nodokļu režīmu dēļ vai arī, lai izvairītos no valsts ekonomiskās vai politiskās spriedzes. Visvairāk par savu jauno mītnes vietu miljonāri izvēlējušies Austrāliju, jo šajā valstī ir zems kriminālais līmenis un augsta kopējā drošība, kā arī labvēlīga nodokļu vide.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras bijušas miljonāru iecienītākās valstis pērn!

#1/12

Spānija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#2/12

Grieķija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

Portugāle

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

#3/12

Portugāle

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

#4/12

Izraēla

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#5/12

Singapūra

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 0%

#6/12

Jaunzēlande

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#7/12

Karību salas

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 2000

Pieaugums gada laikā: 3%

#8/12

Apvienotie Arābu Emirāti

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 2000

Pieaugums gada laikā: 2%

#9/12

Šveice

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 3000

Pieaugums gada laikā: 1%

#10/12

Kanāda

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 4000

Pieaugums gada laikā: 1%

#11/12

ASV

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 10 000

Pieaugums gada laikā: 0%

#12/12

Austrālija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 12 000

Pieaugums gada laikā: 3%

Skatīties pārējos attēlus

«Juristu aprindās cirkulē runas» – ar šādiem vārdiem vakar pusdienlaikā sākās galvenā ziņa Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotajā portālā. Varat iedomāties, cik jaudīgs ir ABLV banku sagrābt gribētāju lobijs, ja sabiedriskais medijs kā pirmo ziņu publicē anonīmu juristu «bažas» par to, ka uzņēmumu varētu likvidēt pašu bankas īpašnieku izvēlēts likvidators, nevis kāds, kuru ieceļ no malas.

Domājiet paši, vai nav dīvaini, ka sabiedriskais medijs, kurš pavisam nesen vēl aktīvi cīnījās pret maksātnespējas administratoru patvaļu un atmaskoja Sprūdu, tagad stāsta pavisam ko citu? Jo «interešu konflikts» tagad, redziet, varot būt tieši īpašnieku izraudzītam bankas likvidatoram, bet nevis aizkulisēs izvēlētam un tad ieceltam likvidatoram.

Zīmīgi, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome tieši pagājušajā nedēļā FKTK ir iesniegusi jaunu pretendentu sarakstu, no kura tā «nepieciešamības gadījumā» varēs izraudzīties banku likvidatorus. Advokāts Ivars Grunte stāsta, ka uz iekļaušanu šajā sarakstā pretendējuši vairāk nekā 40 advokāti, taču FKTK iesniegtajā sarakstā iekļauto pretendentu vārdus viņš neatklāj, ziņoja Latvijas Radio.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Līdz 2022.gada beigām no Krievijas varētu emigrēt ap 15 000 iedzīvotāju - dolāru miljonāri kopā ar ģimenēm, vēsta "The Guardian".

Londonā bāzētā uzņēmuma "Henley & Partners" pētījums liecina, ka galvenais tik dinamiskas emigrācijas iemesls ir karš Ukrainā un Vladimira Putina režīms.

"Henley & Partners" norāda, ka turīgu Krievijas iedzīvotāju emigrācija ir pastāvīgs process pēdējās desmitgadēs, kas ir tiešs indikators ekonomiskajām problēmām, kuras pēc kara Ukrainā saasināsies.

Daudzi Krievijas bagātākie iedzīvotāji ir pārcēlušies uz ASV un Apvienoto Karalisti. Ziņojumā norādīts, ka Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) varētu būt viens no populārākajiem galamērķiem. Tiek lēsts, ka līdz šī gada beigām uz AAE būs pārcēlušies aptuveni 4000 miljonāri. Tāpat paredzams, ka liels skaits miljonāru pārcelsies uz Maltu, Maurīciju un Monako.

Vairāk nekā 80 miljonāri pirmdien atklātā vēstulē aicinājuši valdības visā pasaulē piemērot bagātniekiem lielākus nodokļus, lai palīdzētu finansēt ekonomikas atveseļošanu no krīzes, ko radījusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Miljonāri vēstulē pauduši viedokli, ka viņiem būtu nekavējoties, pamatīgi un uz ilgu laiku jāpiemēro augstāki nodokļi.

Vēstules parakstītāju vidū ir uzņēmējs Džerijs Grīnfīlds, režisori Ričards Kērtiss un Abigeila Disneja.

"Kad Covid-19 skāris pasauli, miljonāriem kā mums ir kritiska loma mūsu pasaules dziedēšanā. (..) Nē, mēs neesam tie, kas rūpējas par slimajiem intensīvās aprūpes nodaļās. Mēs nevadām ātrās palīdzības mašīnas (..). Mēs nepiepildām pārtikas veikalu plauktus un nepiegādājam pārtiku. Bet mums ir nauda, daudz naudas. Nauda, kas tagad ir izmisīgi nepieciešama un būs nepieciešama turpmākajos gados, mūsu pasaulei atkopjoties no šīs krīzes," teikts vēstulē.

Krievijas miljonāri, meklējot izdevīgākus darījumus, no jauna sākuši pievērst uzmanību ASV nekustamā īpašuma tirgum. To veicina ievērojamais cenu kritums un rubļa vērtības nostiprināšanās attiecībā pret ASV dolāru, ziņo Bloomberg.

ASV nekustamā īpašuma tirgus darbonis Edvards Mermelšteins (Edward Mermelstein) norāda, ka patlaban potenciālos pircējus ASV piesaista lielais cenu kritums, kas ļauj agrāk dārgus īpašumus iegādāties par ievērojami zemākām cenām.

E. Mermelšteins kopš 2007. gada pircējiem no Krievijas palīdzējis noslēgt aptuveni 300 nekustamā īpašuma darījumus.

Pēdējo trīs mēnešu laikā viņš palīdzējis Krievijas pircējiem iegādāties divus īpašumus ASV un šobrīd strādā pie vēl 20 komercīpašumu un mājokļu pārdošanas darījumiem. Turpretim šī gada janvārī darījumi ar Krievijas pircējiem neesot bijuši.

ASV nekustamā īpašuma pārdevēji savus īpašumus patlaban gatavi pārdot pat par 30 līdz 40 % zemākām cenām nekā 2007. gadā, kad ASV nekustamā īpašuma tirgus sasniedza savu spici.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

1. PTAC: Swedbank drīkstēja paaugstināt procentu likmes

2009. gada sākumā Swedbank saviem klientiem masveidā palielinājusi procentu likmes īstermiņa kredītlīnijām, skaidrojot to ar latu sadārdzinājumu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šādu bankas rīcību tolaik atzina par pieļaujamu, pamatojoties, pieaugusi naudas vērtība.

2. 1 500 Ls par dzīvi privātmājā

Šī gada otrajā pusē aktualizējušais jautājums par nekustamā īpašuma nodokli izraisi plašu sabiedrības rezonansi. Sākotnēji tika paredzēts ieviest ar 2010. gadu ar šī nodokļa palīdzību no cilvēku maciņiem mēģinās izvilkt labākajā gadījumā pāris simtus latus, bet sliktākajā gadījumā pat vairākus tūkstošus.

Latvijas miljonāru uzņēmējdarbības projektu skaits Baltkrievijā pēdējā laikā nav palielinājies. Gluži otrādi – biežāk redzami neveiksmīgi mēģinājumi ieguldīt Baltkrievijas ekonomikā, raksta valsts izdevums Zautra.

Kā pirmo «neveiksminieku» Baltkrievijas izdevums min Kirovu Lipmanu, kurš 2009. gada sākumā vēlējies iegādāties kontrolpaketi vienā no lielākajiem Baltkrievijas medicīnisko preparātu ražotājiem. Šis darījums galu galā nenotika, jo Baltkrievijas puse atteikusies pārdot šī uzņēmuma kontrolpaketi. Pēc piedzīvotās neveiksmes Baltkrievijā K. Lipmans iegādājies medicīnas preparātu ražotni Slovākijā.

Kā nākamais tiek minēts Aivars Lembergs, kurš Latvijas miljonāru sarakstā ir pašā virsotnē. Viņš laikā no 2004. līdz 2005. gadam, kā viens no LSF Holdings īpašniekiem, bija gatavs, apmaiņā pret garantētiem kālija un naftas produktu kravu apjomiem no Baltkrievijas, bez maksas nodot baltkrievu rīcībā beramkravu termināli Ventspils ostā. Tās kontrolpakete saskaņā ar Latvijas puses izstrādātu biznesa plānu būtu pārgājusi uzņēmuma Belaruskalij rīcībā. Taču neskaidru iemeslu – papildu nosacījumu izvirzīšanas vai iekšēju domstarpību – dēļ šis darījums nenotika. Tā rezultātā Baltkrievija pārorientēja šīs kravas uz Klaipēdas ostu.

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Tas, ka šobrīd Latvijas valsts ir lielā purvā, visiem skaidrs. Valdošās elites nespēja pieņemt konkrētus lēmumus, savstarpējās ķildas un intrigas, domāšana ar sociālisma piegaršu rauj akacī līdzi mūs visus, tomēr politiķi nav spējīgi sadzirdēt ekspertu viedokļus par to, ko un kā šajā situācijā darīt.

Fakts nr.1: Latvijas valdošā politiskā elite grabina pie ārvalstu investoru durvīm, lai izlūgtos kārtējo aizņēmumu «nieka 7,5 miljardus eiro» apmērā, kaut arī īstas skaidrības, kur naudu ieguldīt, lai palīdzētu valstij atgūties, nav.

Fakts nr.2: Nordea bankas vadītājs Latvijā Valdi Siksnis intervijā laikrakstamDienas Bizness jūlijā atzīst, - šobrīd privātpersonu noguldījumi Latvijā pārsniedz 3 miljardus latu, kas ir pietuvināta summa tai, ko Latvijas valdība meklē ārpus savas valsts (pieņemu, ka līdzīgu summu Latvijas privātpersonas ieguldījušas arī ārzemju bankās).

Daudzkārt zākātie 700 Latvijas miljonāri un citi uzņēmīgi cilvēki, kuriem arī pieder liela daļa šo privātnoguldījumu, būtu gatavi investēt naudu Latvijā, iegādāties tos valsts īpašumus un pārņemt tās funkcijas, kurus pati valsts nespēj pārvaldīt.

Tirgus paplašināšana un izdevīgāki nosacījumi vedina investēt kaimiņvalstīs. To apiecina aptaujāto uzņēmēju un ekspertu teiktais. Tirgus sarukums Latvijā un uzņēmēja vietējā tirgus pāraugšana ir viens no iemesliem, kuru paši uzņēmēji min visbiežāk.

«Latvijas uzņēmēji, kuri attīstoties pārauguši Latvijas tirgu ar 2.3 milj. iedzīvotājiem, arvien vairāk raugās uz teju vai par miljonu iedzīvotāju lielāko Lietuvas tirgu,» stāsta Latvijas vēstnieks Lietuvā Hardijs Baumanis. Viņš norāda, ka pēdējo 3 - 4 gadu laikā Latvijas investīcijas Lietuvā pieaugušas vairāk nekā 4 reizes.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Ar mērķtiecīgu darbu uzspridzinot stagnāciju Rietumeiropas zivrūpniecībā un īstenojot ambīciju būt modes noteicējam jaunu produktu un iepakojuma tirgū, Latvijas miljonāru saraksta debitanta, uzņēmuma Karavela īpašnieka Andra Bites nākamais mērķis ir 100 miljonu eiro apgrozījums tuvāko gadu laikā.

“Pašlaik mans Bentley ir jaunākā izlaiduma autoklāvs, kas nepieciešams ražošanā. Neesmu pat vēl uzcēlis savu māju, tā tikai top,” saka uzņēmējs, kurš piedāvājumus veiksmīgo kompāniju pārdot noraida, jo vēlas to attīstīt un atstāt mantojumā bērniem.

Fragments no intervijas Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs

Zivju konservu ražošanas SIA Karavela 80% kapitāldaļu īpašnieks un valdes priekšsēdētājs A. Bite atklāj, ka viņa uzņēmuma peļņa netiek izlietota dividenžu izmaksai, bet gan novirzīta investīcijām pētniecībā, lai radītu aizvien jaunus produktus.

Lai Latvijā atjaunotu cukura ražošanu, ir jāizvērtē tirgus, jāsarēķina cena un investīcijas.

To atzinis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, tiekoties ar tirzmaliešiem, vēsta Latvijas Avīze.

«Ir cilvēku grupa, kas ļoti nopietni darbojas ar šo jautājumu. Iecavā patlaban ir nopirkta zeme cukura rūpnīcas būvniecībai. Šie cilvēki vairākas reizes ir bijuši pie manis un interesējušies par valsts atbalsta iespēju. Mana atbilde ir – ja viņi izrēķinās, ka nozare var pastāvēt un konkurēt kopējā tirgū, tad viss kārtībā. Savulaik man prasīja, vai var Latvijā ražot. Ja produkts iznāk dārgāks nekā konkurentiem, tad rūpnīca nevar pastāvēt. Patlaban ir brīvs tirgus, jāsarēķina cena, investīcijas un jāvērtē tirgus,»tā ministrs.

Studijā Rija radītās filmas paliks pasaules animācijas vēsturē, un tās vadītājs Vilnis Kalnaellis ne velti ir atzīts par vienu no labākajiem animācijas filmu producentiem Eiropā.

Kirikū un burve, kas ieguva Anesī Starptautiskā animācijas filmu festivāla Grand Prix, Randiņš Belevillā, kas tika nominēts diviem ASV Kinoakadēmijas Oskariem, — tās ir filmas, ar kuriem var lepoties arī Latvija, jo to veidošanā piedalījusies filmu studija Rija. «95 % animācijas Kirikū un burvē ir mūsu darbs,» saka studijas vadītājs Vilnis Kalnaellis, atzīstot, ka dalība tik veiksmīgos starptautiskos projektos ir atvērusi durvis turpmākai sadarbībai.

«Pat tagad, vairākus gadus pēc šo filmu pirmizrādes, starptautiskajos pasākumos izjūtam cieņas pilnu novērtējumu par mūsu darbu. Turklāt caur šīm filmām daudzi cilvēki ir uzzinājuši, kas ir Latvija.»

Lietotas automašīnas no Eiropas, arī Latvijas, patlaban visai bieži tiek eksportētas uz Āfrikas valstīm, īpaši uz Togo, Ganu un Beninu, no kurienes pa sauszemes ceļiem tās tiek nogādātas ekonomiski spēcīgākajā Nigērijā, liecina transporta kompānijas Kurbads dati.

Reizi nedēļā no Antverpenes, Roterdamas vai Hamburgas ostām uz Āfrikas rietumu piekrasti atiet lielais ro-ro prāmis ar 1000 lietotām automašīnām no visas Eiropas. Šos automobiļus sarūpē dažādi piegādātāji, arī Latvijas.

«Vēl populāri galamērķi lietoto automašīnu eksportam no Eiropas ir Senegāla un Lībija. Šim nolūkam vēl mēdz izmantot Itālijas ostas - Dženovu un Savonu,» skaidro uzņēmuma loģistikas daļas vadītāja Kristīne Rīmene. Āfrikas auto tirgotāji līdz niansēm pazīstot lietotus automobiļus, tāpēc nelabprāt uzpērkot tos no Latvijas vai visas bijušās Padomju Savienības telpas, jo automašīnu tehniskais stāvoklis šajā reģionā ir ievērojami sliktāks nekā Rietumeiropā. «Tāpēc mums ir grūtāk pārdot un nākas ieinteresēt pircējus ar zemāku cenu,» skaidro kompānijas pārstāve.

Gadu pēc biedrības "Latvijas attīstībai" izveidošanas tās viens no dibinātājiem Einars Repše (V) paziņo par savu gatavību atgriezties politiskajā dzīvē - šā gada otrajā pusē varētu tapt jauna partija, šovakar ziņo LTV1 raidījums "de facto".

Tādēļ kādreizējās partijas "Jaunais laiks" viens no dibinātājiem kļūs par savu līdzgaitnieku sāncensi 2014.gada 4.oktobrī plānotajās 12.Saeimas vēlēšanās.

Kopā ar Repši biedrībā darbojas Rīgas domes deputāts Edgars Jaunups (V), Nebanku kreditētāju asociācijas vadītāja Baiba Fromane (V), kā arī bijušie "Vienotības" atbalstītāji - miljonāri Valērijs Belokoņs, Donāts Vaitaitis un Olafs Berķis.

Pagaidām ne Repše, ne Jaunups no partijas "Vienotība" neplāno izstāties, taču arī aktīvu darbību jau labu laiku viņi partijā ir pārtraukuši.

"Vienotība" nācās atvadīties arī no reklāmista Aināra Ščipčinska, kurš iepriekš rūpējās par priekšvēlēšanu kampaņām. Tagad Ščipčinskis gādā par Repšes tēla veidošanu. Savukārt miljonāru atbalsts biedrībai atņēmis "Vienotībai" dāsnus ziedojumus. "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars neslēpj, ka "naudas ir daudzas reizes mazāk, bet mēs kā partija esam spējīgi dzīvot un mēs virzāmies uz priekšu". Finansiāli veiksmīgāk būtu, ja biedrība iekļautos "Vienotībā". Taču neviena no pusēm to nevēlas.