Baltijas valstīm būtu nevis tikai jāseko ziemeļvalstu attīstībai, bet jāveido savs, baltiskais skatījums uz lietām un no tā izrietošs dzīvesveids, balstoties uz tādiem principiem kā atvērtība, radošums un pietuvinātība dabai, norādīja Igaunijas tautas attīstības pārskata galvenā redaktore Marju Lauristina (Marju Lauristin). Pēdējo divdesmit gadu Baltijas valstu attīstības pārskats šonedēļ tika publicēts Latvijas Universitātē.
«Tautas attīstības pārskats tiek prezentēts laikā, kad Baltijas valstis svin divdesmit gadu jubileju kopš brīža, kad Latvija, Lietuva un Igaunija atkal parādījās pasaules kartē, tas ir laiks, kad visas trīs valstis sāka pārorientēties uz jaunu sociālu modeli. Galvenais pārskata mērķis ir nevis sarindot valstis, bet gan pierādīt, ka par spīti grūtībām ar neatlaidīgu darbu visas trīs valstis ir kļuvušas par pilnvērtīgām Eiropas valstīm,» norādīja Igaunijas sadarbības asamblejas priekšsēdētājs Pēps Mihls (Peep Muhls).
Igaunijas tautas attīstības pārskatā 2010/2011 «Tautas attīstības Baltijas ceļš divdesmit gadu garumā» tika iekļauti demogrāfijas, izglītības, valodas politikas, sociālās politikas, darba tirgus, integrācijas un citu jomu ekspertu apkopotie Baltijas valstu rādītāji, atklājot Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aktuālo nozaru problemātiku.
Pārskatā analītisku skaidrojumu snieguši pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Lielbritānijas un citām valstīm.