«Ledus spridzināšanai Lielupē rezultāts būtu, ja ledum pēc tam būtu, kur aizplūst, bet ir skaidrs, ka līdz jūrai ledus netiktu,» plūdu situāciju Jelgavas rajonā portālam jelgavnieki.lv komentē «PSI Grupas» valdes priekšsēdētājs Andris Maurāns, kura vadībā izstrādāti plāni par iespējamiem plūdu draudiem Jelgavā.
«Ja spridzinātu Staļģenē, tad aiz tās upe ir brīva, bet aiz Jelgavas atkal ir ledus. Plūdi ap Jelgavu ir posmos un katrā konkrētā vieta situācijā ir jāvērtē atsevišķi, jāparedz ledus tālākā kustība, jāaprēķina sprādziena jauda. Katrā gadījumā, ja tehniski tas ir iespējams, Lielupe pēc iespējas ātrāk jāatbrīvo no ledus. Rūpīgi jāseko situācijai, jo iespējams, ka daba visu sakārto pati,» atklāj A.Maurāns, uzsverot, ka ledu spridzināt nedrīkst emociju iespaidā, vispirms ir nepieciešami speciālas komisijas izstrādāti aprēķini. Ja uzspridzinātu ledu Staļģenē, tad tur mazinātos plūdi un situācija uzlabotos, bet nav zināms, kas pēc tam notiks Jelgavā. «Iespējams, spridzināšana radītu jaunus sastrēgumus, jo skaidrs, ka līdz jūrai ledus netiks. Nav zināms, kādi aizsprostojumi izveidotos un kur aizplūstu ūdens,» konkrētu situācijas risinājumu eksperts nepiedāvā. «PSI Grupa» izstrādājusi Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada Riska vadības informatīvo sistēmu, ar kuras palīdzību notiek mērķtiecīga gatavošanās dabas stihijai, kas jau sākusies. Tiešraidē «Latvijas Radio 1» arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Ainārs Pencis atklāja, ka ledus spridzināšana Lielupē nav risinājums. Savukārt Daugavā 25.martā plānots spridzināt ledu Pļaviņu novadā.