Valsts attīstības institūcijai ir jābūt aģentūrai, nevis bankai, lai nerodas atsevišķi izdevumi, kas saistīti ar bankas darbību, šādu viedokli pauž Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) direktors Ivars Golsts.
Jau ziņots, ka 2011.gada pavasarī Finanšu ministrija prezentēja piedāvājumu attīstības finanšu institūcijā apvienot Latvijas Hipotēku un zemes bankas (Hipotēku banka), LGA, Lauku attīstības fonda (LAF) un Vides investīciju fonda programmas. Ministru kabinets šā gada 17.janvārī nolēma turpināt sarunas par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu.
Golsts norādīja, ka Latvijā ir nepieciešama vienota attīstības institūcija, kas nodarbojas ar dažādiem finanšu instrumentiem. Viņaprāt, apvienot visas tās funkcijas, ar kurām nodarbojas LGA, Hipotēku bankas attīstības daļa, LAF un dažas citas programmas, būtu loģiski.
«Bet ir jādomā, kādā formā šai attīstības institūcijai jāpastāv - vai kā vienai kompaktai aģentūrai ar profesionālu dažu cilvēku komandu, kā tas ir LGA, kur 12 cilvēki pārvalda aptuveni 150-200 miljonus eiro (105-140 miljonus latu) lielu portfeli, vai arī šai jaunajai institūcijai ir jābūt lielai centralizētai iestādei ar 200-300 cilvēkiem, lielu biroju un filiāļu tīklu reģionos,» sacīja LGA direktors.
Pēc viņa domām, attīstības institūcijai ir jābūt aģentūrai, nevis bankai, lai nerodas atsevišķi izdevumi, kas saistīti ar bankas darbību. «Attīstības aģentūrai ir jābūt mazai, kompaktai, ar nelielu profesionāļu skaitu, kas pārvalda attīstību veicinošu finanšu instrumentu portfeli, sadarbojoties ar citiem finanšu starpniekiem. Ja valdība vēlas īstenot kādu politisku mērķi ekonomikas attīstībā un tas ir sasniedzams ar kādu no finanšu instrumentiem, piemēram, izsniedzot kredītus, tad iespējams uzturēt pašiem savu banku vai arī aģentūru, kas rīko konkursus un slēdz līgumus ar banku vai bankām, kuras tālāk nodarbojas ar kredītu izsniegšanu,» teica Golsts.
Viņš uzskata, ka šādas aģentūras izveidei ir jānotiek pakāpeniski.
Tajā pašā laikā LGA direktors atzina, ka jau patlaban LGA pilda lielu daļu no tiem uzdevumiem, kas būtu jāpilda finanšu instrumentu aģentūrai. «LGA ir gan tiešie instrumenti - eksporta un kredīta garantijas, arī mezanīna aizdevums -, gan arī pēc Eiropas Investīciju fonda pārņemšanas pastiprinājām darbu ar finanšu starpniekiem. Līdz ar to LGA pārziņā jau ir diezgan liels spektrs no visa tā, kas būtu jādara attīstības institūcijai,» norādīja Golsts.
Jau ziņots, ka no šā gada 1.janvāra, LGA no Eiropas Investīciju fonda pārņemot 91 miljonu eiro (64 miljonus latu) vērto ieguldījumu fondu, sperts solis tuvāk vienotai finanšu attīstības institūcijai, norādīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
«Nododot ieguldījumu fonda pārvaldi LGA, ir sperts būtisks solis, lai valsts finanšu atbalsta instrumenti būtu koncentrēti vienā vietā, atvieglojot uzņēmējiem to izmantošanu,» norāda ministrs.
Pēc viņa vārdiem, šāda institūcija nākotnē nodrošinās gan zemākas programmu ieviešanas izmaksas, gan arī padarīs atbalsta instrumentus saprotamākus, pieejamākus un skaidrākus uzņēmējiem. Plānots, ka LGA tuvākajā laikā izstrādās jaunus finanšu instrumentus, lai ieguldījumu fonda finansējumu uzņēmējiem padarītu pieejamāku.
Sekojiet ziņām