Citas ziņas

Līdz augusta beigām eksportējošie uzņēmumi var pieteikties konkursā Izrāviens 2011

Gunta Kursiša, 18.08.2011

Jaunākais izdevums

Līdz 31. augustam eksportējošie uzņēmumi ir aicināti pieteikties konkursā Izrāviens, lai varētu saņemt Lattelecom, Swedbank un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ekspertu bezmaksas konsultācijas sava eksporta potenciāla uzlabošanai, atgādina konkursa organizētāji.

Pirmo gadu konkursa dalībniekiem nav noteikts uzņēmuma minimālais gada apgrozījums – šogad konkursā var piedalīties ikviens eksportējošs uzņēmums, arī tie, kas tikko uzsākuši eksportu.

Galvenās prasības konkursa dalībniekiem – eksporta apjoms ne mazāks kā 10% no kopējā apgrozījuma, uzņēmuma pamatkapitālā ir vairāk nekā 51% privātā kapitāla un ir skaidri formulēti uzņēmuma mērķi.

Uzņēmumi var pieteikties konkursam, aizpildot anketu, mājaslapā izraviens.lv.

Katru konkursa darbības mēnesi (jūnijs-augusts) tiek izvēlēti trīs laureāti. Par jūnija uzvarētājiem no 36 pietektajiem uzņēmumiem izvēlēti un ekspertu konsultācijas jau šobrīd saņem SIA Ekre, SIA Eveko, SIA Wendi Toys, bet par jūlija uzvarētājiem kļuvuši SIA Autonams, SIA Liko-R, SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala. Kopumā jūlijā konkursam pieteicās 18 uzņēmumi.

Uzvarētājiem Lattelecom vadošie eksperti palīdzēs izstrādāt uzņēmuma mērķtiecīgai attīstībai nepieciešamos biznesa risinājumus IT&T un uzņēmuma darbības procesu jomā. Konsultācijas uzņēmumu finanšu, aizdevumu un naudas aprites jautājumos sniegs Swedbank, savukārt LIAA palīdzēs noteikt uzņēmuma mērķiem atbilstošu tirgus nišu pasaules tirgos, bet reklāmas aģentūra TBWA/Latvija nodrošinās mārketinga un komunikāciju konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilciens megalīgumu ar CAF parakstīs mēneša laikā; pirmo vilcienu redzēsim 2013. gadā

Māris Ķirsons, 25.10.2011

AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdis Nils Freivalds piedalās AS "Pasažieru vilciens" rīkotajā preses konferencē Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā uz perona, kurā informē par jauno vilcienu iegādes tālāko gaitu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportētāji var pieteikties valsts subsidēto darba algu programmā

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Latvijas atbalsta programmu eksportējošajiem uzņēmumiem un no 5. augusta eksportējošie uzņēmumi, kuri atbilst Ministru kabineta noteikumos "Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem" minētajiem kritērijiem, varēs elektroniski iesniegt pieteikumus atbalsta saņemšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

"Eksportējošie uzņēmumi ir balsts valsts ekonomiskajai attīstībai un šī programma ir viens no atbalsta veidiem kā nodrošināt ātrāku atkopšanos pēc Covid-19 izraisītajiem satricinājumiem pasaules ekonomikā. Ļoti būtiski ir saglabāt darba vietas un eksportējošo uzņēmumu ekonomisko jaudu, tādēļ daļēja darba algu kompensācija kopā ar citiem valsts atbalsta instrumentiem varētu būt labs stimuls tam, lai uzņēmumi atspertos. Lai ātrāk varētu saņemt paredzēto atbalstu, aicinām uzņēmumus rūpīgi iepazīties ar atbalsta programmas nosacījumiem un precīzi aizpildīt iesnieguma veidlapu. Jārēķinās, ka gadījumos, ja iesniegumi tiks aizpildīti neprecīzi, mēs lūgsim tos labot, kas prasīs papildus laiku. Plānojam, ka iesniegumu izvērtēšana varētu prasīt aptuveni mēnesi no iesniegšanas brīža, bet pēc lēmuma pieņemšanas, izmaksu veiksim piecu darba dienu laikā," norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai", paredzot, ka valsts atbalstu līdz 800 tūkstošiem eiro varēs saņemt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie eksportējošie uzņēmumi, informē LIAA.

Noteikumos minētajiem kritērijiem atbilstošie uzņēmumi līdz 30. oktobrim tiek aicināti vērsties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), aizpildot elektronisko iesniegumu.

29. septembrī pieņemtajos Ministru Kabineta noteikumu grozījumos tika precizēts, ka uz valsts atbalstu var pretendēt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie uzņēmumi, kuri nenodarbojas ar primāro lauksaimniecību kā arī zivju un jūras produktu pārstrādātāji.

Jāuzsver, ka zivju un jūras produktu pārstrādes uzņēmumiem saskaņā ar EK nosacījumiem maksimālais atbalsts nedrīkst pārsniegt 120 tūkstošus eiro, bet pārējie eksportētāji, kuri atbilst noteiktajiem kritērijiem var pretendēt uz atbalstu līdz 800 tūkstošiem eiro. Atbalstam aicināti pieteikties arī citās jomās strādājošie eksportējošie uzņēmumi, kuri līdz šim vēl nebija izmantojuši šo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piešķir 70,2 miljonus eiro eksportējošo un tūrisma uzņēmumu darbinieku algu subsidēšanai

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja 70,2 miljonu eiro piešķiršanu Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo un tūrisma uzņēmumu darbinieku algu subsidēšanai.

Valdības rīkojumā uzdots Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Ekonomikas ministrijai (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai) finansējumu, kas nepārsniedz 70,2 miljonus eiro.

Tostarp 51 miljons eiro paredzēts, lai atbalstītu krīzes skartos nodokļu maksātājus - preču un pakalpojumu eksportētājus ­-, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība, bet 19,2 miljoni eiro paredzēti, lai atbalstītu tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējus, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība.

Valdības rīkojumā noteikts Ekonomikas ministrijai normatīvos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijai pieprasījumu par minēto līdzekļu piešķiršanu no līdzekļi neparedzētiem gadījumiem atbilstoši nepieciešamajam apmēram, sākotnēji pieprasot 10 miljonus eiro preču un pakalpojumu eksportētājiem un 10 miljonus eiro tūrisma nozares uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Eksportējošos uzņēmumus aicina pieteikties konkursā «Izrāviens 2011»

Jānis Rancāns, 02.06.2011

Veicinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju eksporta tirgū, Lattelecom, Swedbank un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk konkursu «Izrāviens 2011». (no labās) Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis, Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju eksporta tirgū, Lattelecom, Swedbank un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk konkursu «Izrāviens 2011» uzņēmumiem, kuri meklē jaunus eksporta tirgus savu izstrādājumu realizācijai.

Pirmo gadu konkursa dalībniekiem nav noteikts uzņēmuma minimālais gada apgrozījums - šogad konkursā var piedalīties ikviens eksportējošs uzņēmums - arī tie, kas tikko uzsākuši eksportu.

Galvenās prasības konkursa dalībniekiem – eksporta apjoms ne mazāks kā 10% no kopējā apgrozījuma, uzņēmuma pamatkapitālā ir vairāk nekā 51% privātā kapitāla un ir skaidri formulēti uzņēmuma mērķi.

Pieteikšanās dalībai konkursā «Izrāviens 2011» norisināsies līdz 31. augustam. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem katru mēnesi – jūnijā, jūlijā un augustā – tiks izvēlēti trīs uzvarētāji, kuriem konkursa sadarbības partneru vadošie eksperti sniegs bezmaksas konsultācijas efektīva un mērķtiecīga biznesa risinājumu kompleksa izstrādei. Projekta gaitā ekspertu konsultācijas tiks sniegtas deviņiem eksporta uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nacionālā attīstības plāna vadmotīvs - «ekonomikas izrāviens»

Gunta Kursiša, 20.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam (NAP2010) vadmotīvu izvēlēts «ekonomikas izrāviens». NAP2020 trīs izvirzītās prioritātes ir cilvēka drošumspēja, tautas saimniecības izaugsme un izaugsmi atbalstošas teritorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mainīt plānus nav kauns, bet gan saprāta pazīme

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārresoru koordinācijas centrs patlaban veic svarīgu darbu – Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP) vidusposma izvērtējumu. Slavējama ir centra iniciatīva iesaistīt šai procesā plašu ekspertu loku, DB žurnālistus ieskaitot. Pildot izvērsto vērtējuma anketu, biju spiests kritiski pārdomāt savas laika gaitā izkristalizētās nostādnes dažādās jomās un konstatēt, kā tās ierakstās NAP uzstādījumos. Un tās ierakstās kā trekna svītra pāri NAP. Šeit un kādā turpmākā komentārā es iezīmēšu priekšlikumus, ko mums tagad iesākt.

Pozitīvi to trekno svītru var formulēt kā nepieciešamību pavilkt svītru zem NAP – ne pāri, bet zem, sasummējot secinājumus un sākot plānot kaut ko reāli daroties spējīgu. NAP principiālā problēma ir tā lineārums, lai gan mēs dzīvojam aizvien izteiktākā nelineārā ekonomikā. NAP ir pārāk daudzi skaisti un savā ziņā pareizi mērķi vienā rindiņā, un problēma ir tā, ka centrālais mērķis – ekonomikas izrāviens – ir uzstādīts par šo dažādo prioritāšu summu. Lineārums ir uzskatā, ka, pabikstot vienu, pakustēsies nākamais, tas iekustinās vēl tālāko un tad viss skaistā kritiskajā masā dos kumulatīvu efektu.

Nē, nedos, jo nelineārā ekonomikā tās lietas tā vairs nenotiek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Augustā Izrāvienā uzvarējušiThe Cardboarders, Grandeg un Pure Chocolate

Gunta Kursiša, 12.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz eksporta tirgu orientētu uzņēmumu konkursā Izrāviens 2011 augustā uzvarējis ekoloģisku mēbeļu ražotājs The Cardboarders, metālpastrādes ražošanas uzņēmums Grandeg un šokolādes trifeļu ražotājs Pure Chocolate.

The Cardboarders veido salokāmu un apdrukājamu kartona mēbeļu dizainu, uzņēmums mēbeles arī ražo un tirgo. Uzņēmums nodarbojas arī ar ekoloģiska iepakojuma dizaina izstrādi un eko izstāžu stendu dizainu un izgatavošanu. Grandeg ir Latvijas metālapstrādes uzņēmums, kas specializējas automātisku koksnes granulu apkures katlu iekārtu projektēšanā un ražošanā. Trešais konkursa uzvarētājs augustā Pure Chocolate ražo šokolādes trifeles, kas patlaban jau tiek eksportētas uz Vāciju, Apvienoto Karalisti, Kreviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu, Igauniju, Franciju, Dāniju, AAE, Azerbaidžānu un Japānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Nedēļas nogalē Rīgā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi

Lelde Petrāne, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Zemgalē savu uzvaras gājienu turpina mazkapitāla SIA

Žanete Hāka, 20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Zemgalē savu uzvaras gājienu aizvien turpina mazkapitāla SIA, jo kopš 2010. gada maija, kad tiek piedāvāta šāda iespēja, reģionā reģistrēta jau 2841 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, liecina Lursoft apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā Zemgale straujāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugumu piedzīvojusi 2011. gadā, kad reģionā reģistrēti 1162 jauni uzņēmumi. Piedevām šajā gadā arī zemāko punktu piedzīvojis likvidēto uzņēmumu skaits.

2011. gadā, ņemot vērā jaunreģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaitu, reģiona uzņēmēju pulks paplašinājies par 815 komersantiem, kas ir vērā ņemams pieaugums pēc 2010. gada, kad Zemgales uzņēmumu skaits audzis vien par 371. Gan 2012., gan 2013. gadā reģionā bijusi vērojama stabilitāte, uzņēmēju skaitam attiecīgi katru gadu palielinoties par 600 uzņēmumiem, savukārt šogad, visticamāk, līdzšinējās tendences strauji mainīsies, jo līdz 1. oktobrim reģionā likvidēts jau 521 uzņēmums, kas ir augstākais rādītājs visā apskatītajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

TabFab radošā kvartāla būvniecībai un attīstībai paredzēti 5,06 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mudina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016

Lelde Petrāne, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien svinīgā godināšanas ceremonijā laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau sešpadsmitais TOP 500 žurnāls. 2011. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, uz otro pozīciju novirzot iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo.

  1. Nominācija TOP 500 līderisSIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums pakāpies par vienu pozīciju un ierindojies TOPa pirmajā vietā, pēc neto apgrozījuma apsteidzot iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā sasniedzis 719,9 miljonus latu (pret 2010. g. + 58%). Lielāko uzņēmumu TOPa trijnieku 2011. gadā pēc neto apgrozījuma, tāpat kā gadu iepriekš, noslēdz mazumtirgotājs SIA Rimi Latvia
  2. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 jaunpienācējs – plastmasas cauruļu ražotājs SIA Evopipes. 2011. gadā uzņēmums strādāja ar 9,4 miljonu latu apgrozījumu un lielāko uzņēmumu topā tas debitējis 476. vietā;
  3. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 koncernsAS Elko grupa. Šis datortehnikas vairumtigotājs 2011. gadā spējis sasniegt apgrozījumu 396,3 miljonu latu apmērā (pret 2010.g. + 11,8%). TOP 500 uzņēmumu sarakstā AS Elko grupa, tāpat kā pērn, ierindojies 5. vietā;
  4. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 EBITDA pelnītājsAS Olainfarm, farmaceitisko preperātu ražotājs. AS Olainfarm 2011. gadā strādājis ar 35,8 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 43,2%), un 2011. gada lielāko uzņēmumu TOPā pēc neto apgrozījuma šoreiz ierindojas 107. vietā;
  5. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 reģionu uzņēmumsSIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne. Uzņēmums, kas nodarbojas ar gaļas pārstrādi un konservēšanu, 2011. gadā strādāja ar 10,9 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 29%). Lielāko uzņēmumu topā tas ieņem 406. vietu pēc neto apgrozījuma 2011. gadā;
  6. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 darba devējs AS Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca. Šis uzņēmums, kas darbojas masīnbūves jomā 2011. gadā strādājis ar 22,7 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 68,9%). Lielāko uzņēmumu topā ražotājs ieņem 186. vietu;
  7. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 eksportētājs – SIA Kwintet Production, kas nodarbojas ar darba apģērbu ražošanu. Uzņēmums 2011. gadu noslēdzis ar 11,8 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 167%) un topā ieņem 378.vietu;
  8. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 pakalpojumu sniedzējs – graudu un lopbarības vairumtigotājs LPKS Latraps. Šis uzņēmums 2011. gadā strādājis ar 75,7 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 34%) un TOPā ieņem 37. vietu;
  9. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 ražotājs – mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF. 2011. gadā uzņēmums strādājis ar 16,9 miljonu latu apgrozījumu (2010.g. + 17%). TOPā mēbeļu ražotājs ieņem 262. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.

Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.

Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lielākie 2.līmeņa pensiju plāni pērn smagos mīnusos

Ieva Mārtiņa, 03.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aktīvu apjoma un dalībnieku skaita trīs lielākie 2. pensiju līmeņa plāni pagājušā gadā atkal cieta zaudējumus un to gada ienesīgums bija negatīvs iepretim pozitīvam ienesīgumam 2010. gadā.

Pērn šiem plāniem bijis sliktāks rezultāts arī, salīdzinot ar 2009. gadu, bet labāks nekā 2008. gadā, kad pensiju plāni krīzes dēļ uzrādīja būtiskus mīnusus, liecina manapensija.lv dati.

Lielākā pensiju plāna Swedbank Dinamika (aktīvo pensiju plānu kategorijā) 2011.gada ienesīgums bija -4,41% iepretim 10,38% ienesīgumam 2010. gadā. Savukārt kopš darbības sākuma 2003. gadā Dinamikas ienesīgums pērn sasniedza 2,65%, kas ir par teju procentpunktu mazāks nekā iepriekšējā gadā un ir zemāks nekā aktīvo pensiju plānu vidējais ienesīguma rādītājs, kas bija 3,39%.

Pensiju plānā Dinamika kopējais iesaistīto dalībnieku skaits 2011. gada 30. decembrī bija 364,5 tūkstoši, kas ir par 8882 dalībniekiem jeb 2,5% vairāk nekā 2010. gada 30.decembrī. Šī pensiju plāna neto aktīvu apjoms gada laikā pieaudzis par 513 tūkstošiem latu jeb 0,2%, 2011. gada beigās sansiedzot 269,8 miljonus latu. Tas nozīmē, ka 2011. gada beigās uz vienu dalībnieku bija uzkrāti vidēji 740,25 lati (attiecīgi pirms gada tie bija 757,3 Ls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzzini, kuri uzņēmumi tikuši konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 otrajā kārtā!

Lelde Petrāne, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja (VK) šodien izsludinājusi jaunu atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, aģentūrai LETA pavēstīja VK pārstāve Santa Jirgensone.

Pretendenti amatam var pieteikties līdz 14.septembrim.

Konkursā aicināti piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvie vadītāji. Gluži tāpat kā citos augstākā līmeņa vadītāju konkursos, arī šoreiz tiks piesaistīta personālatlases kompānija. Tas būs iepirkuma konkursā uzvarējušais uzņēmums «Amrop», kas palīdzēs definēt amatam nepieciešamās prasības, aicinās piedalīties konkursā potenciālos amata pretendentus, kā arī veiks to izvērtēšanu visās konkursa kārtās, skaidroja Jirgensone.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu nepārtraukta pieredze privātā sektora organizācijā ar vismaz piecu miljonu eiro apgrozījumu un 50 darbiniekiem vai publiskā sektora organizācijā ar vismaz trīs miljonu eiro budžeta atbildību un 150 nodarbinātajiem, šīs organizācijas vadot vai ieņemot vadošu amatu organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā. Pieredze zemākā amata pozīcijā pieļaujama, ja pretendenta tiešā vai netiešā padotībā bijuši vismaz 200 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no Latvijā un pasaulē valdošajiem apstākļiem, biznesa simulāciju un uzņēmējdarbības uzsākšanas konkurss jauniešiem "Bizness24h" šogad turpina savu norisi.

Neapdraudot konkursa dalībnieku un citu iesaistīto personu veselību, konkursa 3. kārta un fināls notiek tiešsaistē ar dažādu komunikācijas un uzdevumu risināšanas platformu palīdzību. Līdz ar to dalībnieku komandas turpina cīņu par "Biznesa Guru 2020" titulu, kuru konkursa žūrija piešķirs tikai vienai labākajai dalībnieku komandai konkursa finālā 6.aprīlī.

Konkurss savu norisi uzsāka februāra sākumā, kad teju 740 motivēti jaunieši ar interesi par uzņēmējdarbību vienlaikus iesaistījās konkursa sadarbības partnera "airBaltic" gadījuma izpētē jeb business case study. Dalību konkursa 2.kārtā turpināja 200 jeb 66 komandu labāko risinājumu autori. Šajā kārtā dalībnieki tikās Banku augstskolas telpās, lai izspēlētu valsts politisko un ekonomisko procesu simulāciju spēli "Prezidents - papildinātais". Šīs kārtas laikā tika pārbaudītas problēmu risināšanas, organizācijas stratēģijas, finanšu plānošanas, efektīvas komunikācijas un sadarbošanās komandā prasmes. Taču tikai divdesmit piecas komandas, kuras sevi vislabāk parādīja otrajā kārtā, šobrīd turpina cīņu konkursa trešajā kārtā jeb finālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rostovskis: Aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem Latvijas uzņēmējiem

Db.lv, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējušais Ministru prezidenta apgalvojums, ka sabiedrība no saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pilnīgi aplams, uzņēmējus aizvainojošs un nepamatoti šķeļ sabiedrību, paziņojumā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

"Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, es aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem uzņēmējiem par šo aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu," norāda A.Rostovskis.

Kariņš: Mēs nevaram mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību 

Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta, komentējot...

Viņš akcentē, ka viss sākas ar izpratni par to, no kurienes rodas nauda: "Tā neuzrodas valsts budžetā no nekā, nauda rodas no uzņēmējdarbības, visvairāk no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu. Eksportējošie uzņēmumi, pārdodot savas preces un pakalpojumus ārpus Latvijas robežām, mūsu valsts budžetam piesaista naudu no ārpuses. Tāpat arī iekšējā tirgū strādājošie uzņēmēji rada darba vietas, preces, pakalpojumus, līdz ar to arī naudu. Tā kā nauda rodas tirgus attiecību rezultātā – ja nav uzņēmēju un nenotiek uzņēmējdarbība, nerodas nauda, ko pārdalīt, ielikt valsts budžetā un realizēt valsts funkcijas".

A.Rostovskis turpina: "Ja runājam par uzņēmumiem, kas izpilda valsts pasūtījumus un piedalās valsts budžeta izlietošanā, arī to var īstenot tikai tāpēc, ka ir šī nauda, ko radījuši eksportējošie un tirgū aktīvie uzņēmēji un, kas nonākusi publiskā sektora izmantošanai. Visi finanšu līdzekļi, kas nonāk ministrijās, slimnīcās, skolās un citās valsts iestādēs, ir uzņēmēju radīti, jo publiskais sektors viens pats naudu nerada. Lai arī publiskā sektora darbiniekiem nodokļi tiek uzskaitīti, būtībā tiek apgrozīti jau esošie finanšu līdzekļi un papildus tie nerodas. Uzņēmēju jau iepriekš radītā nauda iziet cauri šiem nodokļu līkločiem, vairāk tās nekļūst. Tieši tāpēc apgalvojums, ka sabiedrība par saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pašos pamatos pilnīgi nepareizs. Uzņēmēju un viņu komandu radītā nauda ir tā, no kuras arī tiek dots šis atbalsts grūtā brīdī".

LTRK prezidenta ieskatā ļoti liela nozīme ir tam, kāda uzņēmējdarbības vide ir valstī – vai tā ir konkurētspējīga, vai uzņēmēji var darboties ar pilnu jaunu un radīt pietiekami preces un pakalpojumus, kas tālāk jau rada naudu. "Diemžēl pēc 30 neatkarības gadiem Latvijā ekonomikas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropā. Atbildīga par to noteikti nav tikai valsts, arī uzņēmējs ir līdzatbildīgs ar to, ka varbūt nebija pietiekami uzņēmīgs, vai pietrūka zināšanu, lai īstenotu savas ieceres. Bet reālā situācija ir tāda, ka valstīs, kurās biznesa vides regulējums ir uzņēmējiem labvēlīgāks, arī sabiedrība dzīvo labāk un labklājības līmenis ir augstāks," norāda A.Rostovskis.

"Pēdējos divus gadus, kas pavadīti pandēmijas ēnā, valsts ir nesamērīgi ierobežojusi uzņēmējus, it sevišķi tās nozares, kas šobrīd cietušas visvairāk, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozare. Vienā brīdī valsts vadītāji saka, ka strādāt nedrīkst, bet citā – paziņo, ka nevar vairs nozares uzņēmumus uzturēt. LTRK jau no pandēmijas sākuma ir vērsusi uzmanību, ka lēmumiem jābūt līdzsvarotiem un ierobežojumiem - samērīgiem. Krīze nav tikai veselības jomā, krīze ir arī uzņēmējdarbībai. Un divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai varētu atrast risinājumus un pieņemt samērīgākus un racionālākus lēmumus. LTRK jau ilgu laiku ir aicinājusi valdību uzņēmējiem ļaut strādāt, vienlaikus pašiem rūpējoties par to, lai viņu uzņēmumos vīruss neienāk. Taču līdz šim virkne uzliktie ierobežojumi tik un tā bijuši nepamatoti un nesamērīgi. Tikmēr citās Eiropas valstīs daudzas nozares sāk atgriezties pirmspandēmijas stāvoklī, uzņēmumi strādā, nozares iet uz priekšu, jo ierobežojumi ir elastīgāki, samērīgāki. Līdz ar to, tām valstīm budžeta nauda nav jāinvestē uzņēmēju atbalstam, uzņēmēji naudu rada paši," teic LTRK prezidents.

Viņaprāt, mūsu valsts vadītājiem vajadzētu atgriezties pie ekonomikas pamatiem un izprast to, no kurienes rodas nauda. Un izglītot par to arī sabiedrību. Ņemot vērā, ka naudu valsts budžetā nopelna pamatā uzņēmēji un viņu komandas, Ministru prezidentam būtu publiski jāatvainojas visiem uzņēmējiem par aizvainojošo un nepatieso apgalvojumu, ka sabiedrība uztur uzņēmējus, uzskata A.Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome sadarbībā ar AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» (ALTUM) aicina jaunos uzņēmējus uz bezmaksas semināru «Kā pieteikties grantu programmai «Atspēriens»».

Seminārs notiks 8. martā plkst. 17.00 ALTUM Konferenču zālē (Doma laukumā 4).

Semināra apmeklētāji tiks informēti par programmas aktualitātēm konkursa norisē, kā arī uzzinās par pieejamo atbalstu jauno uzņēmējdarbības ideju sagatavošanai un attīstībai. Seminārā būs iespēja uzdot jautājumus par konkursa nolikumu, līdzšinējo grantu programmas īstenošanas pieredzi, kā arī citām tēmām. Semināra mērķis ir dalīties praktiskos jautājumos par pieteikšanos un veidlapu aizpildīšanu, tādējādi palielinot kvalitatīvu pieteikumu apjomu un grantu pretendentu iespējas.

Pieteikties: https://www.altum.lv/lv/notikumi/seminars-ka-pieteikties-grantu-programmai-atsperiens-2018-03-08

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Kuģniecība (LK) pirmo reizi publiskojusi savu kuģu frakta likmes. Pašreizējai uzņēmuma vadībai 2011.gadā izdevies frakta likmes palielināt salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad uzņēmumam bija cita valde, teikts paziņojumā NASDAQ OMX Riga.

Publiskai akciju sabiedrībai ir svarīgi būt caurspīdīgai un sniegt vispusīgu informāciju par uzņēmumu visām ieinteresētajām pusēm, it īpaši ieguldītājiem. Uzņēmuma valde uzskata, ka tā ir laba biznesa prakse un LK katru ceturksni publiskos šādu informāciju, uzsver LK valdes loceklis Pols Tomass.

2011.gadā LK vidējā izmēra tankkuģu (12 MR tipa tankkuģi ar 52 000 tonnu kravnesību katrs) vidējā frakta likme bija 12 882 ASV dolāri (9017,4 lati) dienā, kas ir par 8,7% augstāka nekā 2010.gadā.

Savukārt handy tankkuģu (septiņi handy tankkuģi ar kravnesību 37 000 tonnu katrs) vidējā frakta likme 2011.gada bija 11 216 ASV dolāri (7851,2 lati) dienā, kas ir par 4,6% augstāka nekā 2010.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru