Pašvaldības jau pirmajos mēnešos pārtērējušas valsts budžetā pieejamos līdzekļus par sabiedriskā transporta dotācijām, un valsts pārvadātajiem ir parādā jau 3 miljonus latu.
Ja situācija neuzlabosies, tad līdz gada beigām parāds varot pieaugt pat līdz 10 miljoniem latu.
Pie tam vēl no pagājušā gada valsts jau palika parādā pārvadātājiem 4.5 miljonus latu. Lauvas tiesa no šiem parādiem ir pašvaldību plānotie maršruti, kamēr valsts nozīmes maršruta tīkli menedžēti daudz veiksmīgāk, un parāds vien palicis no pērnā gada – viens miljons latu.
«Daudzas pašvaldības ir ļoti neatsaucīgas. Es viņas saprotu, jo pašvaldība pasažieriem ir vistuvāk, un tā cenšas sniegt pakalpojumu maksimāli pieejami. Tomēr ekonomiskā situācija ir tāda, kāda tā ir, un budžetā nav naudas, lai segtu visus pašvaldību plānotos maršrutu izdevumus,» uzver Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns. Pie tam valstij neesot reālas iespējas ietekmēt pašvaldības lēmumus attiecība uz maršrutu plānošanu – tā var tika samaksāt pašvaldību sastādītos »rēķinus».
ATD ja esot informējusi pašvaldības, lai tās plāno maršrutus tādā veidā lai nerodas parāds, un ŗēķinās ar reālo situāciju. Paralēli Ministru kabinetā tiek virzīti noteikumi, kas pašvaldību maršrutu plānošanu nodotu ATD rīcībā. Db jau vēstīja, ka ārpilsētu autobusu maršrutu plānošanu turpmāk varētu veikt ATD. Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi priekšlikumu valdībai reģionu maršrutu plānošanas funkciju nodot VSIA Autotransporta direkcija (ATD), tā ietaupot teju miljonu latu. Tam kategoriski iebilst pašvaldības, kuras uzsver, ka tādējādi tām zūd iespēja ietekmēt maršrutu plānošanu.