Citas ziņas

Lielbritānijas valsts parāds samazinājies

Madara Fridrihsone, 19.08.2011

Jaunākais izdevums

Lielbritānijas valsts parāds šī gada jūlijā bijia 940,1 miljards britu mārciņu jeb 61,4 % no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Vēl jūnijā Lielbritānijas valsts parāds bija 61,9 % no IKP, atsaucoties uz piektdien publicētiem Lielbritānijas nacionālā statistikas biroja datiem, ziņo ārvalstu interneta mediji.

Kopš jaunā 2011.-2012. gada sākuma šī gada aprīlī Lielbritānijas budžeta deficīts ir sasniedzis 33,1 miljardu britu mārciņu. Lai segtu valsts parādu, Lielbritānijas valdība iekšējā tirgū aizņēmusies 40,1 miljardu mārciņu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, esot sarucis gan budžeta deficīts, gan iekšējā aizņēmuma apjomi, kas samazinājušies par aptuveni 3 miljardiem mārciņu, ziņo guardian.co.uk.

Patlaban Lielbritānijas nacionālais statistikas birojs prognozē, ka 2011. gadā valdības iekšējā parāda segšanai varētu būt nepieciešami 122 miljardi mārciņu. Lielbritānijas valdības iekšējais parāds varētu turpināt pieaugt līdz pat 2015. gadam, kad tas varētu tuvoties 70 % no IKP, bet pēc tam tas pakāpeniski sākšot samazināties.

Deivida Kamerona vadītā valdība ir izvirzījusi mērķi piecu gadu laikā iekšējā parāda līmeni samazināt uz pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Igaunijas parāds no IKP mazākais ES, Latvijai – desmitais mazākais

Gunta Kursiša, 06.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada trešajā ceturksnī valsts parāds no iekšzemes kopprodukta (IKP) eirozonā nedaudz samazinājās un veidoja 87,4%, bet 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs parāds no IKP nedaudz palielinājās, sasniedzot 82,2%. Savukārt Latvijas valsts parāds no IKP ir desmitais mazākais no visām ES valstīm, bet vismazākais parāds no IKP ir kaimiņvalstij Igaunijai, liecina Eurostat apkopotie dati.

Lielākais valsts parāds no IKP 2011. gada trešā ceturksņā beigās bijis Grieķijai (159%), Itālijai (119%), Portugālei (110%) un Īrijai (104%), savukārt mazākais valsts parāds - Igaunijai (6%), Bulgārijai (15%) un Luksemburgai (18%). Lietuvai ir sestais mazākais valsts parāds no IKP ES dalībvalstu vidū, bet Latvijai – desmitais mazākais parāds no IKP jeb 44,6%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, Latvijas parāds no IKP ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada griezumā pieaudzis par 1,5 procentpunktu.

2011. gada otrajā ceturksnī eirozonā valstu parādi veidoja 87,7%, savukārt parāds pieaudzis, vērtējot gada griezumā – 2010. gada trešajā ceturksnī eiroznas valstu parāds bija 83,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valdības parāda attīstība un riski

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārtraucis publiskot lielāko nodokļu parādnieku sarakstu.

«Atsaucoties uz to, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav ietverta prasība apkopot un publiskot nodokļu maksātāju sarakstu, kurā norādīti nodokļu maksātāji, kas valstij parādā lielas nodokļos nesamaksātas summas, no 2016.gada novembra dati šādā dalījumā netiks publiskoti,» teikts VID mājaslapā publicētajā paziņojumā.

Pēdējo reizi lielāko nodokļu parādnieku saraksts tika publicēts 2016.gada 19.septembrī.

Septembra sākumā 100 lielāko nodokļu parādnieku parāds valsts budžetam bija 293,732 miljoni eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Tostarp vairāk nekā divu miljonu eiro parāds valsts budžetam bija 30 personām, kas ir par divām personām mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cilvēku mazāk, parādu vairāk

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 25.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kinfield parādu nasta izskaidro VID rīcību, bloķējot kontu

Žanete Hāka; Zane Atlāce Bistere, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmēja Kristīne Rožkalne patlaban ir 100% īpašniece divos uzņēmumos – SIA Kinfield un SIA KF Kafija, kuru abu kopējais nodokļu parāds VID pārsniedz 20 tūkstošus eiro, liecina Db.lv apkopotā informācija.

Jau vēstīts, ka pamatojoties uz valsts attieksmi, kas neesot uzņēmējam pretimnākoša, restorāna Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne nolēmusi savu biznesu pārtraukt, pārmetot VID nicinošu attieksmi, konta bloķēšanu bez brīdinājuma u.c. VID pārstāvis Andrejs Vaivars norāda, ka atbilstoši likumam par nodokļiem un nodevām VID nav tiesīgs komentēt konkrētus uzņēmumus, vienlaikus tas bez pamatojuma šādus mērus nepieņem.

Db.lv apkopotā informācija liecina, ka SIA Kinfield nodokļu parāds šā gada maija sākumā bija 4,6 tūkstoši eiro, savukārt SIA KF Kafija nodokļu parāds VID sasniedza 17,5 tūkstošus eiro. Lursoft dati liecina, ka K. Rožkalnes uzņēmumi ar finanšu datu publicēšanu ir visai skopi, nevienam no uzņēmumiem nav pieejams apgrozījums un peļņas/zaudējumu aprēķins, tāpat nevienā no pārskatiem nav uzrādīts parāds VID. Uzņēmums KF Kafija par pērno gadu darbības pārskatu nav iesniedzis vispār, un Lursoft par šo uzņēmumu iespējams iegūt vien informāciju, ka aizvadītajā gadā tas nodokļos valstij samaksājis 4,62 tūkstošus eiro, no kuriem 2 tūkstoši eiro bijušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiesa gan nav pieejama informācija ne par darbinieku skaitu, ne apgrozījumu vai peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Meja: Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem nav pamata bažām par savu nākotni

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viedoklis: Uzdzīvo ar prātu, lai pēc tam nebūtu jāsavelk josta

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā otrajā ceturksnī ceturtais zemākais valsts parāda līmenis ES

LETA, 23.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts parāda apjoms 2015.gada otrā ceturkšņa beigās bija 35,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir ceturtais zemākais līmenis no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Zemākais valsts parāda līmenis otrā ceturkšņa beigās fiksēts Igaunijā - 9,9% no IKP, Luksemburgā tas sasniedzis 21,9%, bet Bulgārijā - 28,3%. Lietuvā valsts parāds bija 37,6% no IKP, kas ir piektais zemākais līmenis ES.

Savukārt augstākais valsts parāda līmenis otrajā ceturksnī reģistrēts Grieķijā - 167,8% no IKP, Itālijā - 136% un Portugālē - 128,7%.

Salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni valsts parāda īpatsvars samazinājies 18 ES dalībvalstīs, bet desmit valstīs tas palielinājies.

Visstraujāk valsts parāda apjoms šajā periodā samazinājies Īrijā - par 2,6 procentpunktiem, Nīderlandē - par 2,2 procentpunktiem un Horvātijā - par diviem procentpunktiem, bet visstraujāk palielinājies Kiprā - par 2,9 procentpunktiem, Somijā un Ungārijā - par diviem procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvija atguva neatkarību un starptautiskie aizdevēji valstij ir gatavi aizdot, esam aizņēmušies vairāk nekā 12 miljardus eiro.

Rēķinot procentos pret IKP, Latvijas parāds noteiktos periodos ir sarucis, tomēr faktiski valsts parāda samazinājums pēdējo 30 gadu laikā ir bijis tikai dažos gados.

Secinājums – premjeri, kuri prot aizņemties, ir ieredzētāki un ar labākām izredzēm turpināt politisko karjeru, daži pat sasniedz nebijušas virsotnes. Premjeri – parāda samazinātāji ir baudījuši vien sabiedriskās domas nežēlastību. Dienas Bizness pētīja statistikas datus tikai par centrālās valdības parādu, kas ir valsts parāda lielākā daļa, jo pašvaldību iespējas aizņemties ir ierobežotas.

Vēsturiski centrālās valdības parāds ir samazinājies 1998. gadā – teju par 80 miljoniem eiro, un tas notika Guntara Krasta valdības laikā, tomēr tolaik premjeri mainījās ik pēc gada, un abpus G. Krasta valdībai ir Andra Šķēles valdības. Jebkurā gadījumā trīs secīgi budžeti ir saistīti, un abi šie premjeri ir pelnījuši piezīmi par parāda samazināšanu deviņdesmitajos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Visi dara tā

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 19.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Iedzīvotāju skaitam samazinoties, valsts parāda kurpe spiedīs vairāk.

Iedzīvotāju skaitam samazinoties, valsts parāda kurpe spiedīs vairāk. Tā secināms pēc 18.01. DB publikācijām. Valsts parāds pērn absolūtos skaitļos saglabājies 2016. gada līmenī, tomēr tā spiediens uz vienu iedzīvotāju faktiski palielinās un turpinās palielināties, proporcionāli sekojot demogrāfiskajām tendencēm. Lai gan Latvijas Bankas ekonomists Kristaps Svīķis DB skaidroja, ka vispārējais valdības parāds relatīvi pret tautsaimniecības apjomu ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā, atmiņā palikuši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča gandrīz ikgadējie izteikumi par to, ka lepoties ar savu parādu tomēr nevaram un arī nevajag to darīt. Tieši pretēji, neskatoties uz to, ka lielākajai daļai valstu ir lielāka parāda nasta, nav taču jāskrien līdzi pūlim, bet jādomā par sevi. Un domāt par sevi – tas šajā situācijā nozīmētu domāt par ietaupījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrā ceturkšņa beigās eirozonas valstu valdības parāds sasniedza 93,4% no IKP, kas ir nedaudz lielāks nekā pirmajā ceturksnī, kad tas bija 92,3%, liecina Eurostat dati.

Savukārt ES reģiona valstu parāds pieauga no 85,9% pirmajā ceturksnī līdz 86,8% otrajā ceturksnī.

Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, valdības parāds pret IKP audzis gan eirozonā, gan ES.

Lielākais valsts parāds pret IKP otrā ceturkšņa beigās bija Grieķijā – 169,1%, Itālijā – 133,3%, Portugālē – 131,3% un Īrijā – 125,7%. Savukārt zemākais parāds bijis Igaunijā – 9,8%, Bulgārijā – 18% un Luksemburgā – 23,1%. Latvijas valsts parāds otrajā ceturksnī bijis 40,6%, kas ir piektais mazākais starp ES valstīm.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, otrajā ceturksnī valsts parāds pret IKP audzis 19 dalībvalstīs, sešās tas saruka, bet trīs valstīs nemainījās. Lielākais pieaugums bijis Kiprā – par 10,8 procentpunktiem, Grieķijā – par 8,6 procentpunktiem, Slovēnijā – par 7,9 procentpunktiem. Savukārt straujākais kritums vērojams Čehijā – par 1,4 procentpunktiem, Ungārijā – par 1,2 procentpunktiem, kā arī Vācijā un Latvijā – par 0,7 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.

Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.

Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkni nelielo uzņēmumu pārsteigusi situācija, kad tiem elektroniskā deklarēšanās sistēma rāda, ka viņiem ir nodokļu parāds, vienlaikus summa, kura redzama citā ailītē un būtībā esot uzskatāma par nodokļu pārmaksu, ir līdzvērtīga vai pat pārsniedz parāda apmēru.

Lai arī, kopš Latvijā aizsāka vienotā konta ēra — 2021. gada 1. janvāra, ir pagājuši jau vairāk nekā divi gadi, tomēr joprojām virkne nelielo uzņēmumu sūdzas par viņiem nesaprotamām situācijām. Piemēram, viens no šādiem uzņēmumiem savā EDS rādīja paradoksālu ainu, kur vienā lodziņā rādās, ka tam ir nodokļu parāds vairāku tūkstošu eiro apmērā, vienlaikus neattiecināmo iemaksu ailītē summa pārsniedz nodokļu parāda apmēru.

Faktiski šāda situācija, pēc uzņēmēju domām, esot paradoksāla, jo būtībā ir nodokļu iemaksu depozīts un vienlaikus arī nodokļu parāds, kurš mazāks par nodokļu depozītu. Uzņēmēji neredzot loģiku nodokļu parādam, par ko tiek aprēķināta soda un kavējuma nauda. Tā kā viens neliels uzņēmums vēlējies startēt valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos, tad, lai minētajā situācijā, kad it kā rādās nodokļu parāds un tādējādi varētu tikt diskvalificēts no iepirkuma procedūras, tas vienotajā nodokļu kontā pārskaitījis summu, kas atbildusi tai, kura tajā brīdī rādījusies kā nodokļu parāds, bet pēc tam tā rādījusies kā pārmaksa. Savukārt kāds cits uzņēmējs atzinās, ka pārsteigumā par nodokļu parāda esamību EDS esot “nopietni runājis ar grāmatvedi”, taču vēlāk vairāku mēnešu garumā pārliecinājies, ka pret grāmatvedi pretenzijas neesot izvirzījis pamatoti. Proti, ik brīdi, atverot EDS sistēmu, tajā norādītais nodokļu parāds visu laiku mainījies, un, pat cenšoties tā summu savilkt kopā ar gada pārskatu, lai šī situācija vienkārši izbeigtos, tā sakot, nolīdzināt visu parādu, vienkārši samaksājot tā apmēru, tas neesot izdevies, jo tik un tā atkal atradies kaut arī neliels, bet tomēr parāds. Pēc uzņēmēja domām, būtu tikai loģiski, ja šādas astes vienā brīdī nocirstu un varētu sākt jaunu dzīvi bez tām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijai straujākais valsts parāda samazinājums ES

Žanete Hāka, 22.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmā ceturkšņa beigās valdības parāds eirozonā bija 92,2% no IKP, liecina Eurostat dati. Pērnā gada beigās parāds veidoja 90,6% no IKP.

Eiropas Savienības valstu valdības parāds ceturkšņa laikā pieauga no 85,2% līdz 85,9%.

Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, valdības parāda īpatsvars pieauga gan eirozonā, gan ES. Eirozonā pirms gada tas bija 88,2%, bet ES – 83,3%.

Lielākais valdības parāds no IKP pirmā ceturkšņa beigās bija Grieķijai – 160,5%, Itālijai – 130,3%, Portugālei – 127,2% un Īrijai – 125,1%. Savukārt mazākais parāds bija Igaunijai – vien 10% no IKP, Bulgārijai – 18% un Luksemburgai – 22,4%. Latvijas valdības parāds bija aptuveni 40% no IKP, kas ir piektais zemākais ES.

Salīdzinot ar pērnā gada pēdējo ceturksni, valdības parāds pret IKP audzis 21 ES valstī, bet sešām – saruka. Lielākais pieaugums bija Īrijai – par 7,7 procentpunktiem, Beļģijā – par 4,7 procentpunktiem un Spānijā – par četriem procentpunktiem. Savukārt lielākais kritums bija Latvijai – par 1,5 procentpunktiem, Dānijai – par 0,8 procentpunktiem un Vācijai – par 0,7 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai Brexit izraisītā vētra finanšu tirgos norimusi?

Latvijas Bankas ekonomiste Anete Kravinska, 20.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Valsts parāds nav ibumetīns

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk sniedzoties pāri budžeta pārkarei, valsts parāds signalizē par potenciālām nepatikšanām nebaltā dienā

DB iepriekš (26.10.15. DB) visai precīzi prognozēja scenāriju, pēc kāda pašlaik attīstās valsts parāds. Pērn tas atkārtojis 2010. gada rādītājus, sasniedzot vēsturiski augtāko punktu pret IKP, savukārt naudas izteiksmē pieaudzis kā nekad – pietuvojoties turpat 10 mljrd. eiro un gandrīz 40% no IKP. Tikmēr valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi šogad – 8,1 mljrd. eiro, bet izdevumi – 8,4 mljrd. eiro apmērā. Lēciens noticis, pateicoties tam, ka pērn Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 1,3 mljrd. eiro, kā šonedēļ, atsaucoties uz Valsts kases datiem, ziņoja Latvijas Radio. Valsts parāds, no šodienas viedokļa raugoties, bijis neliels un līdz pat 2007. gadam pat nav pārsniedzis pusotru miljardu eiro jeb septiņus procentus no IKP. Desmit gadu laikā tas ir ievērojami uzpumpēts, tostarp līdz ar krīzes bedrē ņemtajiem aizņēmumiem. Tolaik Ministru kabinetu stūrēja Ivars Godmanis un pēcāk arī valsts parāda vēsturiski lielākais pieaudzētājs Valdis Dombrovskis. Katram aizņemšanās manevram ir bijis konteksts un arī zemteksts, bet tie, kopā ņemti, valsti noveduši situācijā, kad parāds sācis audzēt sevi pats. Valsts spiesta aizņemties, lai atdotu, jo budžets no reizes uz reizi tiek plānots ar iztrūkumu. Kamēr ejam šo ceļu, aizņemšanās neaprims, turklāt parāds ir jāapsaimnieko, un tas neprasa maz, bet gan pāris simtus miljonu eiro ik gadu. Aizņemšanās nav ibumetīns, kas, ja ne ārstē, tad vismaz uz pieklusina zobu sāpes. Valsts parādam ir spēcīgākas atkarību izraisošas vielas pazīmes, turklāt, kā rāda parāda apmēra dinamika, atkarība pieņemas spēkā. Tā kā ne tikai parādu atdošanai, bet arī valsts budžeta apetītes apmierināšanai ar valsts iekšējiem līdzekļiem vairs nepietiek, no jauna aizņemamies tirgos, kuri tiek plosīti tādos globālos vējos kā Brexit vai Trampa ievēlēšana. Kas to zina, kādas brāzmas nesīs nule iesāktais gads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas un Eiropas Savienības reģiona valstu budžeta deficīts pagājušajā gadā sarucis, savukārt valdības parāds abos reģionos audzis, liecina Eurostat dati.

Eirozonā budžeta deficīts saruka no 4,2% 2011. gadā līdz 3,7% pērn, savukārt ES – no 4,4% līdz 3,9%. Valdības parāds pret IKP eirozonā pieaudzis no 87,3% 2011. gada beigās līdz 90,6% pērn, savukārt ES valstīs – no 82,3% līdz 85,1%.

Pagājušajā gadā mazākais budžeta deficīts bijis Igaunijā un Zviedrijā – 0,2%, Luksemburgā – 0,6% un Bulgārijā – 0,8%, savukārt Vācijā reģistrēts pārlaplikums 0,1% apmērā.

17 valstīs budžeta deficīts pārsniedzis 3%, un lielākais deficīts bijis Spānijā – 10,6%, Grieķijā – 9%, Īrijā – 8,2%, kā arī Portugālē un Kiprā – 6,4%. Latvijā budžeta deficīts sasniedzis 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīto ārvalstu tiešo investīciju apjoma Lielbritānija ierindojas starp TOP 10 valstīm – kopš 1991. gada, kad Latvijā reģistrēti pirmie ārvalstu investori, Lielbritānijas pārstāvji mūsu uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši jau vairāk nekā 170,478 milj. latu, informē Lursoft.

Ievērojamākais Lielbritānijas investēšanas gadījumu skaita pieaugums reģistrēts 2006.gadā (+160), pēc kura sekojis straujš kritiens – jau nākamajā gadā investēšanas gadījumu skaits pieauga vien par 17. Krīzes iespaidā 2007.gadā samazinājās arī investoru skaits (par 20 investoriem mazāk nekā 2006.gadā), tiesa gan, sākot jau ar 2008.gadu investoru interese par Latvijas uzņēmumiem atkal atgriezusies, par ko arī liecina pēdējo gadu dati – šogad reģistrēti kopskaitā 743 investori no Lielbritānijas.

Pēdējā 21 gada laikā Lielbritānijas tiešo investīciju pieaugums pa gadiem bijis ļoti mainīgs.

Ievērojamākais kritums reģistrēts 2003.gadā, kad no Latvijas uzņēmumu pamatkapitāliem izņemto investīciju apjoms pārsniedzis ieguldīto. Lai gan attiecīgajā gadā bijuši arī ieguldījumi, kuri pārsnieguši pat 4 milj. latu (Lielbritānijas uzņēmums Wellcome Limited SIA GlaxoSmithKline Latvia pamatkapitālā investējis 4,20 milj. latu), vēl ievērojamāki bijuši gadījumi, kad investīcijas izņemtas. Tā, piemēram, 2003.gadā no SIA Magni pamatkapitāla Lielbritānijas uzņēmums Shell Overseas Holdings Limited vienlaicīgi izņēmis 15,77 milj. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru