Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, Latvijas Pasts uzsācis pasta tīkla vērienīgāko tehnoloģiskās modernizācijas projektu pēdējos gados

Projekts paredz visās pasta nodaļās ieviest mūsdienīgu kases sistēmu, jaunus maksājumu karšu termināļus un ierīces, kas nodrošinās klientu elektronisku parakstīšanos par reģistrēto sūtījumu saņemšanu. Uzņēmums paredz, ka jauno sistēmu ieviešanas rezultātā kopējais pakalpojumu sniegšanas un datu apstrādes ātrums pasta nodaļās paātrināsies vairākkārt, vienlaikus nodrošinot to augstāko aizsardzību pret ārējiem riskiem. Kases sistēmu maiņas process uzsākts šā gada oktobrī un attieksies uz visām vairāk nekā 400 pasta nodaļām, kopumā ar jauno sistēmu plānojot aprīkot 600 darbavietu. Paredzams, ka šis modernizācijas projekts tiks pabeigts 2019. gada pirmajos mēnešos, paralēli instalējot arī jaunākās paaudzes maksājumu karšu termināļus un paraksta ierīces. Pie jauno tehnoloģiju projekta uzņēmuma vadība sāka strādāt jau 2016. gada otrajā pusē, taču sekoja izmaiņas normatīvajā regulējumā un tehniskās specifikācijas nācās pārstrādāt, kā rezultātā ieilga arī iepirkuma process. «Kases sistēmu modernizācijas process normatīvā regulējuma izmaiņu rezultātā nevirzījās tik ātri, kā tas bija ieplānots no mūsu puses, sākot realizācijas pirmo kārtu. Taču šobrīd izveidojies komplekss projekts, kas pilnībā atbilst valsts noteiktajām prasībām un vienlaikus papildināts gan ar jaunākās paaudzes banku karšu termināļiem, gan digitālā paraksta ierīcēm reģistrēto sūtījumu saņemšanai,» stāsta Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš. Jaunās kases sistēmas atbilst aktuālākajam normatīvo aktu regulējumam, to veiktspēja ir aptuveni četras reizes ātrāka nekā līdz šim Latvijas Pasta nodaļās lietotajām sistēmām, kā arī kases sistēmās izmantotas jaunākās operētājsistēmas un antivīrusu versijas. Līdzšinējās kases sistēmas uzņēmumā ekspluatētas kopš 2005. gada un uzskatāmas par novecojušām visās to izpausmēs.

Pēc aptuveni divu gadu ilga darba Latvijas Pasts noslēdzis 1,8 miljonu eiro vērtu darījumu un no riska kapitāla fonda BaltCap iegādājies 61 pasta termināļa tīklu, kas līdz šim pazīstams ar Pasta stacijas zīmolu

«Tas ir zīmīgs solis, un arī mums negāja viegli. Bieži vien valsts akciju sabiedrībām pietrūkst gan riska, gan biznesa apetītes. Ja privāti uzņēmumi var parakstīt darījumus «uz salvetes kafejnīcā», mēs tā īsti nevarējām. Bija ļoti garš ceļš, lai mēs nonāktu līdz darījuma slēgšanai,» stāsta Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Līdz ar darījumu Latvijas Pasta vairāk nekā 400 pasta nodaļu, 1300 pastnieku un 100 kurjeru servisam, kā arī 50 Circle-K degvielas uzpildes staciju tīklam sūtījumu izsniegšanai jau drīzumā tiks pievienoti 26 pakomāti Rīgā un 35 pakomāti galvaspilsētas apkaimē un citās Latvijas pilsētās. Darījums ir daļa no Latvijas Pasta modernizācijas un nākotnes attīstības plānu realizācijas. Galvenais ieguvums, to noslēdzot, – Latvijas Pasts ir ieguvis vēl vienu pasta sūtījumu izsniegšanas veidu, kas pēdējos gados piedzīvojis strauju izaugsmi. Pēc M. Vilcāna domām, Latvijas Pasts kļūs par uzņēmumu ar visplašāko piegādes un izsniegšanas risinājumu piedāvājumu.

Privātā pasta kompānija PostService Rīgā ieviesīs pašapkalpošanās pasta termināļus «Mana pasta stacija», kas atradīsies tirdzniecības centros.

Norēķināties par pakalpojumu var tieši terminālā ar bankas maksājuma karti.

Līdz gada beigām kompānija PostService - Kurzeme izvietos 40 pasta terminālus visā Latvijā.

Līdzīgi pasta termināli jau uzstādīti Valmierā, Liepājā, Ventspilī, Saldū, Siguldā, Rēzeknē, Daugavpilī un Jēkabpilī. Līdz gada beigām kompānija PostService – Kurzeme izvietos 40 pasta terminālus «Mana pasta stacija» populārākajos veikalos visā Latvijā.

Privāto pasta operatoru un automatizēto piegādes risinājumu attīstītājs PostService Group saņēmis 1,5 miljonu eiro investīcijas no riska kapitāla investīciju uzņēmuma BaltCap.

Patlaban PostService Group ir 40 «Mana Pasta Stacija» paku nodošanas un saņemšanas termināļi Latvijas lielākajās pilsētās. Tāpat grupa attīsta un eksportē automātiskos sūtījumu termināļus pasta operatoru un kurjerkompāniju vajadzībām un citu nozaru uzņēmumiem, kam aktuāla preču piegāde.

PostService Group plāno izmantot gūtās BaltCap investīcijas Latvijas kurjerpakalpojumu un pasta tirgū, kā arī palielināt eksporta biznesa virzienu, norāda PostService Group valdes priekšsēdētāja un īpašniece Nadzežda Razumova.

BaltCap investīciju projekts tiek īstenots ar privāto investoru ieguldījumu un Eiropas Savienības Struktūrfondu finansējumu, kuru administrē Latvijas Garantiju aģentūra.

Šajā nedēļas nogalē – 21.augustā - pēc renovācijas būs pieejama Straupes zirgu pasta stacija. Šis kultūrvēsturiskais ēku komplekss atrodas Straupes pagastā, lielceļa Inčukalns - Valmiera 30. kilometrā.

Šī ir vienīgā zirgu pasta stacija Latvijā, kura saglabājusies kā vienots ēku komplekss un savus pirmsākumus rod 18. gadsimta sākumā, kad caur Straupes pagastu veda starptautiskas nozīmes zirgu pasta ceļš Tērbata-Rīga. Straupes zirgu pasta stacijas komplekss tiek atjaunots par privātiem līdzekļiem.

Pirmo dzīvību atjaunotajā kompleksā ienesīs Straupes lauku labumu tirdziņš - tas pārcelsies uz Straupes zirgu pastu ar 21. augustu un būs atvērts katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā.

Ārpus tirdziņa norisēm ēku komplekss nākotnē tiks izmantots gan amatniecības, gan mākslas darbu izstādēm, koncertiem, semināriem un lekcijām un citiem publiskiem pasākumiem, kas nav pretrunā ar kultūras pieminekļa būtību. Uzņēmēji plāno tajā iekārtot arī zirgu pasta kompleksa vēstures ekspozīciju.

Šodien, 10.jūnijā Cēsīs tika atklāta atjaunotā dzelzceļa stacija, kas apvienota ar autoostu un kļuvusi par vienotu transporta mezglu.

Stacijas telpās būs pieejamas arī Latvijas pasta nodaļa, Narvessen kiosks, kā arī Cēsu autoosta un tūrisma informācijas centrs, informē Latvijas Dzelzceļš.

Stacijas ir ēkā atjaunota uzgaidāmā zāle, nokrāsotas telpu sienas, atjaunoti griesti, veikta grīdās seguma nomaiņa, uzstādīti jauni apgaismes ķermeņi, nomainīti logi un durvis. Sienas krāsotas baltā krāsā, panākot plašas un mājīgas telpas, kā arī uzstādīti apkures radiatori, kas nodrošinās siltumu stacijas ēkā aukstajā periodā. Ēkā izbūvētas tualetes.Dzelzceļa stacija un peroni būs pielāgoti ērtai lietošanai ik vienam pasažierim, arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Privātie uzņēmēji sola vērsties tiesā, ja viņiem liks segt VAS Latvijas pasts zaudējumus.

Valdībā pieņemtie grozījumi Pasta likumā liecina par to, ka universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanai tiks veidots fonds, kurā iemaksas veiks visi pasta komersanti, kuri sniegs UPP pielīdzināmus pakalpojumus. UPP sniedzējam visā Latvijas teritorijā jānodrošina iekšzemes un pārrobežu pasta sūtījumu (vēstuļu līdz diviem kilogramiem un pasta paku līdz 20 kilogramiem) savākšana un piegāde.

Šobrīd šos pakalpojumus sniedz tikai Latvijas pasts (LP) un norāda, ka šis pienākums rada uzņēmumam zaudējumus. Par UPP sniedzēju arī nākamgad, visticamāk, tiks atzīts VAS Latvijas pasts, jo tam vienīgajam ir tik plaša infrastruktūra, taču jaunveidojamā fondā varētu būt jāveic iemaksas vēl vismaz diviem uzņēmumiem – PostService un Abonēšanas centram Diena. Cik lielas šīs iemaksas varētu būt, pagaidām nav vēl precīzi zināms, bet DB jau rakstīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, iemaksas varētu sasniegt 30% no šo uzņēmumu apgrozījuma.

Pēc renovācijas apmeklētājiem ir pieejama Straupes zirgu pasta stacija, pirmo dzīvību tajā ienesis Straupes lauku labumu tirdziņš

Straupes zirgu pasta kompleksa restaurāciju uzņēmušās privātpersonas Aija un Guntis Āboltiņi – Āboliņi, kuriem piederošā SIA Brasla to iegādājās 2014. gadā un piecos gados plāno pilnībā atjaunot. Šobrīd renovēts viens no diviem zirgu staļļiem 250 m2 platībā un pasta stacijas pagalms, kurā divas reizes mēnesī pulcējas teju 80 tirgotāji un vairāk nekā 3000 apmeklētāji.Visa kompleksa atjaunošana izmaksās aptuveni divus miljonus eiro.

«Teritorija ir plaša, turklāt tā nav mainījusies pēdējo divsimt gadu laikā. 1841. gada plāns precīzi sakrīt ar nupat digitāli uzmērīto. 3000 m2 19. gadsimta sākuma autentiskais pagalma bruģējums ir unikāls atklājums un vērtība, tiesa nav tik ērti staigājams kā no jauna bruģētie celiņi,» Dienas Biznesam saka G. Āboltiņš – Āboliņš. Sākotnēji tika plānots lēnām, secīgi atjaunot ansamblī ietilpstošās ēkas. «Šobrīd ir sajūta, ka esam nedaudz aizsteigušies notikumiem priekšā, un līdz ar tirdziņa ienākšanu ir jārūpējas ne tik vien par restaurācijas darbiem, bet arī par apmeklētājiem, kuri sagaida tasi siltas tējas vai kafijas. Darām visu, lai pēc iespējas ātrāk tas viss būtu iespējams,» sola uzņēmējs. Līdz nākamā gada pavasarim tiks izstrādāts restaurācijas projekts kantora ēkai. Tā varētu tikt izmantota kafejnīcas un viesu nama ierīkošanai. Savukārt pārējās ēkās iespējams attīstīt vietas tirdzniecībai, amatnieku darbnīcām un arī nelielai ekspozīcijai par Zirgu pasta vēsturi.

Amatas novada Ģikšos pasta pakalpojumus valsts Latvijas Pasta vārdā sācis sniegt degvielas tirgotājs AS Virši-A savā degvielas uzpildes stacijā (DUS) «Ģikši».

Ieguvēji šādas sadarbības rezultātā ir vietējie iedzīvotāji, kas tagad pasta pakalpojumus var izmantot septiņas dienas nedēļā no agra rīta līdz pat vakaram. Ģikšos klientiem tiek sniegti tādi pakalpojumi kā iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences, pasta paku pieņemšana, izsniegšana, preses abonēšanas pakalpojumu noformēšana, pārtraukšana un pāradresācija, ar pasta pakalpojumiem saistīto preču mazumtirdzniecība.

«Uzņēmumam ir 33 DUS visā Latvijā, vairākas no tām atrodas lauku reģionos, kur DUS veikali nereti arī ir vienīgās tirdzniecības vietas. Vietējie iedzīvotāji no šīm pārmaiņām būs tikai ieguvēji,» uzskata AS Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

Nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums Colliers International rīkos privāto labprātīgo elektronisko izsoli IPAS CBL Asset Management pārvaldītā ieguldījuma fonda Citadele Baltic Real Estate fund – II mantā ietilpstošiem īpašumiem Rīgā, Jelgavā, Ogrē un Vangažos, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Izsolē atsevišķi tiks izsolīti četri nekustamā īpašuma objekti – zemesgabals Ogrē, Brīvības ielā 3; zemesgabals Rīgā, A.M. Keldiša ielā 31; zemesgabals Vangažos, Inčukalna novadā Liedagas 3 un 2 zemes gabali Jelgavā, Pasta ielā 27 un 29. Pārdošana notiks tiešsaitē jeb elektroniskajā izsolē ar augšupejošu soli.

Pirmais tiks izsolīts īpašums Ogrē, Brīvības ielā 3, 2015. gada 23. novembrī no 10:00-12:30. Tas atrodas Brīvības ielas un Grīvas prospekta krustojumā, netālu no tā atrodas Ogres autoosta un dzelzceļa stacija. Īpašums sastāv no neapbūvēta zemes gabala ar kopējo platību 4 444 m2, ar saskaņotu detālplānojumu jauktai apbūvei. Izsoles sākumcena ir 46 500 eiro.

Kurzemes biznesa inkubatora (KBI) uzņēmums Durbes veltes, kas līdz šim savu produkciju tirgoja Rīgas un Liepājas ekopreču veikalos, sācis tirdzniecību internetā.

Lai īstenotu projektu Mēs piepildīsim jūsu pagrabus!, SIA Durbes veltes vienojusies par sadarbību ar citu KBI uzņēmumu - SIA Post Service Kurzeme, kas Latvijā piedāvā pakalpojumu Mana pasta stacija. Līdz ar to mazais mājas konservu ražotājs savu produkciju var piedāvāt visā Latvijā, informē KBI.

Pašapkalpošanās pasta termināli Mana pasta stacija izvietoti aptuveni 40 populārākajos veikalos visā Latvijā, un tos izmanto vairāki internetveikali pasūtījumu nogādāšanai.

Mazkapitāla SIA Durbes veltes izveidota šogad kā Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmums un kā ekoloģisko konservu un mājas vīnu ražotājas SIA Evi&Jo saistītais uzņēmums.

Darbi jauno staciju izbūvē Bolderājas līnijā ir aizkavējušies un visdrīzāk tiks pabeigti 2024.gadā, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka platformu modernizācijas projektā paredzēts izbūvēt divas jaunas pieturas Bolderājas līnijā - "Iļģuciems" un "Bolderāja".

"Saistībā ar šo līniju ir paredzēts realizēt arī vienu citu projektu, kas paredz šīs līnijas elektrifikāciju. Projektu plānots realizēt Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros līdz 2026.gadam," minēja Pļavnieks.

Savukārt, komentējot līniju Rīga-Cēsis, viņš norādīja, ka, piesaistot Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, plānots izbūvēt kontakttīklu no Zemitāniem līdz Garkalnei, papildinot, ka šo projektu ir plānots īstenot līdz 2026.gada vidum.

"Abas ieceres par elektrificētās zonas paplašināšanu nodrošinās iespēju bateriju vilcieniem pietiekami uzlādēties, izmantojot kontakttīklu, lai varētu bateriju režīmā nodrošināt pasažieru pārvadājumus līdz Siguldai un, iespējams, pat tālāk," atzīmēja Pļavnieks.

Pārdošanā izlikts neliels un attāls ciemats Jaunzēlandē. Tā cena - 1 miljons Jaunzēlandes dolāru jeb 715 tūkstoši ASV dolāru, vēsta telegraph.co.uk.

Pārdošanā ir viesnīca, ugunsdzēsēju stacija, rātsnams un 18 mājas.

Ciematā Otira dzīvo 44 iedzīvotāji, un tas atrodas uz Dienvidu salas esošajos Dienvidu Alpos.

Kā ciemata īpašās vērtības tiek minēti iespaidīgi kalni un sanatnīgs nacionālais parks, kurā mīt vietējie putni.

Divreiz dienā caur ciematu izbrauc TranzAlpine vilciens, kas ved lielu skaitu starptautisko tūristu no Kraistčērčas uz Greimautu.

Taču ziemas ciematā esot ļoti aukstas un vējainas, un tas varot tikt «nogriezts» no ārpasaules uz vairākām dienām.

Turklāt ugunsdzēsēju stacijā neesot ugunsdzēsēju - tā ir iznomāta mehāniķa darbnīcas vajadzībām.

Krievijas armijas izlūkošanas pārvaldes (GRU) pēdējo gadu laikā vairākkārt īstenojis uzbrukumus Latvijas kibertelpai, aģentūra LETA uzzināja Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

SAB vērtējumā GRU ir viens no aktīvākajiem ārvalstu dienestiem, kas arvien intensīvāk ir izvērsis darbu pret Rietumvalstīm, tajā skaitā pret Latviju.

Tā pati Krievijas militārā izlūkošanas dienesta hakeru grupa, kas īstenoja uzbrukumus Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai «OPCW», Pasaules Antidopinga aģentūrai un Malaizijas institūcijām, kuras veica izmeklēšanu saistībā ar «MH17» lidmašīnas notriekšanu, pēdējo gadu laikā ir vairākkārt īstenojusi uzbrukumus arī Latvijas kibertelpā, informēja SAB.

Kiberuzbrukumus Latvijā GRU ir veicis spiegošanas nolūkā, un visbiežāk uzbrukumi tikuši vērsti pret valsts institūcijām, tajā skaitā ārlietu un aizsardzības sektoriem. Retāk uzbrukumi bijuši mērķēti pret privātiem uzņēmumiem, arī medijiem. GRU īstenoto kiberuzbrukumu būtība ir iekļūt informācijas sistēmā, tajā darboties nepamanīti, un ilgstoši iegūt no sistēmas datus, piemēram, regulāri piekļūt e-pastu sarakstei un darba stacijā apstrādātiem dokumentiem.

Darbu sākusi jauna interneta aptieka apotheka.lv, kurā var iegādāties vairāk nekā 5 000 preču – bezrecepšu medikamentus, dažādus farmācijas produktus, uztura bagātinātājus, kosmētikas un higiēnas līdzekļus, u.c. preces.

Jaunajā interneta aptiekā veikt pasūtījumus un tos apmaksāt var jebkurā diennakts laikā, savukārt saņemt pirkumus – 24 stundu laikā. Pasūtot preces līdz pulksten 15.00, tās var saņemt jau nākamajā darba dienā. Klientiem ir pieejami četri preču piegādes veidi – ar kurjeru, tuvākajā A Aptieka filiālē, pasta stacijā vai arī pasta nodaļā.

«Viena no interneta aptiekas priekšrocībām ir iespēja ērti un nesteidzīgi iepazīties ar attiecīgā produkta lietošanas instrukciju, ko iespējams paveikt mājās, vilcienā, vai atrodoties jebkur citur, kad ir brīvs laiks. Svarīgi ir arī tas, ka virtuālajā aptiekā apmeklētājs var iepirkties daudz diskrētāk, neafišējot publiski, ko tieši viņš vēlas iegādāties,» skaidro interneta aptiekas vadītāja Mārīte Šukele.

Izmaksu samazināšana un jaunu pakalpojumu ieviešana ir ļāvusi valsts a/s Latvijas pasts pēc septiņu gadu pārtraukuma atkal strādāt ar peļņu. Tikmēr konkurenti smīn - ar tādu valsts atbalstu būtu grūti nepelnīt.

2012. gada pirmajos sešos mēnešos a/s Latvijas pasts ir sasniedzis 19 milj. Ls neto apgrozījumu un 1,14 milj. Ls tīro peļņu. Abi šie rādītāji pārsniedz pagājušā gada analoga perioda rezultātus, bet, kopumā skatoties, pirmoreiz kopš 2004. gada a/s Latvijas pasts spējis strādāt ar tik pozitīvu finanšu rezultātu.

Par pasta rezultātiem intervijā DB stāsta Latvijas valstij 100% piederošās pasta kompānijas a/s Latvijas pasts valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, kurš līdz ar jauniecelto valdi pasta uzņēmumu sāka vadīt tikai šā gada sākumā. Paplašinot pasta pakalpojumu pieejamību, jau augustā uzņēmums eksperimentālā kārtībā piedāvāšot klientiem pienākošos pasta paku sūtījumus saņemt ne tikai pasta nodaļās, bet arī vairākās Statoil degvielas uzpildes stacijās.

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma darbu ir atsācis tirdzniecības centrs Jugla, kurā 13. martā bija izcēlies ugunsgrēks.

Šobrīd apmeklētājiem ir atvērts tirdzniecības centra otrais stāvs, kā arī pirmajā stāvā darbu ir uzsākušas atsevišķas tirdzniecības vietas.

Šobrīd t/c Jugla jau darbojas: makšķerēšanas piederumu veikals Salmo, Optimus mēbeles, ALK Outlet dzērieni&vīni, LuxTan Solāriju studija, Veterinārā A Aptieka, Farma Balt Aptieka, Latvijā ražotu gaļas produktu veikals Lauku bauda, kā arī apmeklētājiem ir pieejami Omniva pakomāts, PostService, DPD paku bode un SWEDBANK, DNB, SEB, NORDEA bankomāti. Drīzumā savu darbību atsāks arī LULU pica un Datoru ātrā palīdzība.

Tāpat kā iepriekš, centra pirmajā stāvā galvenā pārtikas un ikdienas preču tirdzniecības vieta būs Rimi lielveikals. Pēc veikala rekonstrukcijas Rimi plānots atvērt šā gada rudenī.

Savu ierosinājumu pārdot izsolē naftas cauruļvadā Polocka - Ventspils esošo bufernaftu un tādējādi valsts maku papildināt aptuveni ar 70 milj. Ls Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs aizvirzījis līdz valdību veidojošo partiju koalīcijai.

To apstiprināja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) preses sekretāres p.i. Zanda Šadre, precizējot, ka jautājumu aktualizējuši ZZS politiķi. Sēdē nolemts, ka premjers ar rezolūciju uzdos tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam sasaukt sanāksmi, kurā tiktu izskatīts jautājums par īpašuma tiesībām uz bufernaftu.

Lien parādos ārvalstīs

Latvijas iedzīvotāji paliek parādā ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, tostarp visvairāk Anglijā, Īrijā un Vācijā.

Deklarācijas

Amatpersonas pārdod autoparkus, ziedo un zaudē tūkstošus

Šogad deklarācijās neparādās tik daudz darījumu kā pērn, bet tāpat apgrozītas lielas summas.

Sūtījumu pārvadātājs «DPD Latvija» paplašinājis Pickup piegāžu tīklu paku saņemšanai un nosūtīšanai. Tīklam pievienotas 52 «Circle K» degvielas uzpildes stacijas visā Latvijā.

Ņemot vērā klientu interesi par iespējām saņemt un veikt sūtījumus 24 stundas diennaktī, paplašināta «DPD Latvija» un «Circle K» sadarbība. DPD sūtījumu piegāžu tīklam Pickup ir pievienotas 52 jaunas «Circle K» degvielas uzpildes stacijas visā Latvijā, tādējādi Pickup tīklā šobrīd ir 62 «Circle K» punkti.

Lai veiktu sūtījumu no «Circle K», tas iepriekš jānoformē elektroniski vietnē www.eserviss.dpd.lv.

Abi uzņēmumi sadarbību aizsāka 2017. gada novembrī, piegāžu tīklam pievienojot pirmās 10 degvielas uzpildes stacijas Rīgā.

«Tas ir īpaši aktuāli gada beigās, kad cilvēki aktīvi iegādājas dažādas preces svētkiem un dāvanas internetā. Tādējādi jaunie Pickup punkti degvielas uzpildes stacijās atvieglos sūtījumu piegādes ceļā uz darbu vai mājām,» atzīmē «DPD Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Pirmā eiro ieviešanas nedēļa Latvijā aizvadīta bez būtiskiem drošības apdraudējumiem. Valsts policija konstatējusi tikai atsevišķus pārkāpumu gadījumus, liecina tās sniegtā informācija medijiem.

Kā norāda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs, Valsts policija eiro ieviešanas gaitā ir apzinājusi visus iespējamos drošības riskus un rūpīgi tiem gatavojusies jau ļoti laicīgi. Policijas darbinieki visā Latvijā joprojām strādā pastiprinātā režīmā. Sākot no 27. decembra, Valsts policija īpašu uzmanību pievērš vietām, kur sastopama lielāka naudas plūsma- kredītiestādēm, bankomātiem, Latvijas pasta filiālēm un citām vietām, kur koncentrējas lielas naudas summas.

Valsts policijas rīcībā ir vairāk nekā 100 detektori, kas operatīvi ļauj noteikt, vai eiro banknote nav viltota. Šādus detektorus iegādājušies arī uzņēmēji- ne vien lielie tirdzniecības tīkli, bet arī mazās un vidējās tirdzniecības vietas un tirgi.

Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone ir pārliecināta, ka ledus ir salūzis un uzņēmuma klienti tik iemīļoto Staķiku ikdienā sauc jau par Circle K. Viņa salīdzina zīmola maiņu ar laulībām, kad sieviete pārņem vīra uzvārdu, – daļa draugu ātri vien pieņems jauno, bet daļa, iespējams, vēl ļoti ilgi izmantos ierasto uzvārdu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai bez īpašas lojalitātes programmas, jūsuprāt, konkurences apstākļos būtu grūtāk izdzīvot?

Nepārtrauktus jaunumus, interesantus cenu piedāvājumus un vēl citas konkurences priekšrocības, pirmkārt, pieprasa nozare, kurā darbojamies. Nekur citur Eiropā nav tik blīvs DUS pārklājums uz vienu iedzīvotāju kā Latvijā. Līdz ar to, lai noturētu tirgus līdera statusu, ir jābūt labākajiem nemitīgi. Tomēr arī zīmola maiņa ir ienesusi savas korekcijas. Jaunā zīmola stāsta pamatā ir mūsu filozofija, kur mēs esam pieturas punkts tiem cilvēkiem, kuri ir ceļā un kuru ikdiena ir nemitīga steiga.

Gada beigās novērotā pastiprinātā iedzīvotāju interese pēc Lattelecom virszemes televīzijas jau esot bijusi paredzēta iepriekš, bet rindas esot radījusi papildu klientu plūsma no kabeļtelevīzijas operatora Baltcom, kurš, beidzoties licencei atsevišķos rajonos, pārtraucis televīzijas pakalpojumu piegādi, skaidro Lattelecom Privāto klientu daļas direktore Elīna Abika.

Tā kā klientu skaits, kuri pēc Baltcom MMDS standarta kabeļtelevīzijas translēšanas pārtraukšanas palika bez televīzijas, nebija publiski pieejams, tad Lattelecom nebija spējīgs precīzi paredzēt klientu pieplūduma apjomus. Lielākās problēmas, kā novērojis portāls Nozare.lv, tas radīja klientu apkalpošanas centros, kas novietoti tranzīta ceļu tuvumā, piemēram, Centrālajā dzelzceļa stacijā, ko arī apstiprināja Abika.

Lai atbildētu uz lielo pieprasījumu pēc virszemes televīzijas, Lattelecom savos klientu apkalpošanas centros nodarbinājis vairākas darbinieku maiņas vienlaikus, tāpat arī esot piesaistīti papildus apsargi, lai pārējie darbinieki varētu pievērsties tieši klientu apkalpošanai, norādīja Abika. Vispārīgi par pieprasījuma kāpumu gada nogalē esot bijis zināms jau augustā.

Ar teju 3,6 miljardu eiro lielu kapitāla apjomu Latvijas pensiju otrais līmenis ir kļuvis par vienu no lielākajiem «investoriem» Baltijā un ir vērā ņemams ieguldītājs Eiropas mērogā.

Kopš šī pensiju kapitāla uzkrāšanas sākuma pirms 17 gadiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par Latvijas cilvēku uzkrātās naudas ieguldīšanu Latvijas ekonomikā. Šobrīd ieguldījumos mūsu valstī no šī kapitāla nonāk aptuveni piektā daļa naudas (FKTK dati par šā gada pirmo pusgadu), kas ir ļoti vērtīga investīcija, taču šo apjomu būtu iespējams palielināt.

Diskutējot par pensiju otrā līmeņa naudas ieguldīšanu Latvijas uzņēmumos vai fondu tirgū, atslēgas vārds ir «mērogs». Šī kapitāla mērogs šodien ir krietni pārsniedzis tās Latvijas ekonomikas daļas mērogu, kurā ieguldītājiem ir atļauts investēt un kurā ir vērts ieguldīt. Tas gan nenozīmē, ka iespējas investēt Latvijā būtu izsmeltas. Mūsu valsts ekonomiku un pensiju kapitālā uzkrāto naudu varētu salīdzināt, teiksim, ar ābolu sulas gatavošanu – agrāk, kad salasījām dažus maisus ābolu, gandrīz tos visus varēja pārstrādāt mājās. Šodien ābolus ved ar lielu kravas auto, un būtu vajadzīga neliela ražotne, jo ar sulu spiedi galā tikt vairs nevar. Proti, ieguldījumu infrastruktūra Latvijā vairs nespēj akumulēt pat daļu no pensiju kapitālā uzkrātā, jo runa šodien ir par gandrīz 1,3 miljonu cilvēku veiktajām iemaksām. Tāpēc pensiju plānu pārvaldnieki meklē drošas un vienlaikus pelnošas ieguldījumu iespējas ārvalstīs.