Valsts SIA Piejūras slimnīca noslēgusi vairāk nekā 999,8 tūkst. Ls vērtu iepirkumu konkursu par slimnīcas ēkas renovācijas darbiem, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Iepirkuma ietvaros paredzēts veikt slimnīcas ēku un savienojošā koridora renovāciju. Tā norisināsies Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Piejūras slimnīca psihiatriskajā klīnikā, paaugstinot veselības pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti » ietvaros.

Konkursā, kurā savus piedāvājumus iesniedza astoņi pretendenti, no kuriem priekšroka tika dota SIA UPTK, kas piedāvāja zemāko cenu. Iepriekš Piejūras slimnīca lēsa, ka līgumcena par slimnīcas ēku un savienojošā koridora atjaunošanas darbiem varētu būt aptuveni 1,045 milj. Ls.

SIA Piejūras slimnīca izsludinājusi iepirkumu par slimnīcas ēku un savienojošā koridora renovāciju projektā Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana VSIA Piejūras slimnīca Psihiatriskajā klīnikā, paaugstinot veselības pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti.

20. jūnijā visi ieinteresētie būvnieki tiek aicināti iepazīties ar renovējamo objektu, kur būs iespējas saņemt papildu informāciju un novērtēt situāciju klātienē, informē Piejūras slimnīca.

13. jūlijā pulksten 11.00 paredzēts atvērt iesniegtos pieteikumus būvniecībai, tos izvērtēt un slēgt līgumu par būvdarbu veikšanu. Būvniecību plānots realizēt četrās kārtās, pakāpeniski nododot ekspluatācijā renovētās telpas. Tas nepieciešams, lai slimnīca spētu nodrošināt pacientu apkalpošanu, nepārtraucot nevienu no sniedzamajiem pakalpojumiem.

Objekts pilnībā jānodod ekspluatācijā līdz 2013. gada 30. augustam.

SIA Piejūras slimnīca iepirkumu komisija saņēmusi astoņus piedāvājumus konkursā par slimnīcu ēku un savienojošā koridora renovāciju projektā Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību Piejūras slimnīca Psihiatriskajā klīnikā, paaugstinot veselības pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti.

No pretendentiem četri iekļāvušies prognozētajā līgumcenā - aptuveni viens miljons latu bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt pārējiem piedāvājuma summas to pārsniedz, informē Piejūras slimnīcas valdes priekšsēdētājs Aigars Puks.

Patlaban turpinās piedāvājumu izvērtēšana, lai noteiktu, vai tie atbilst nolikumam. Rezultātus plānots paziņot augusta sākumā.

Pieteikumus būvdarbu veikšanai iesniedza sekojoši uzņēmumi:

SIA Vega 1, kas piedāvāja līgumcenu 959,7 tūkst. Ls bez PVN; SIA UPTK (999,8 tūkst. Ls); a/s UPB (1,2 milj. Ls); personu grupa SIA PRODEV, SIA Arco Constuction (1,19 milj. Ls); personu grupa EBS-Modus būve (1,0 milj. Ls); SIA AB Build (1,065 milj. Ls); piegādātāju apvienība SIA Dzintars AB, SIA DanSan (1,0 milj. Ls); SIA Liepājas celtniecības sabiedrība Būvnieks (1,1 milj. Ls).

Liepājā Piejūras slimnīcā noslēdzies Eiropas Savienības līdzfinansēts, vērienīgs rekonstrukcijas projekts, faktiski pilnībā pārbūvējot pshiatrijas klīniku.

Būvdarbus sāka pirms gada - 2012.gada septembrī. Saskaņā ar iepirkuma rezultātiem būvniecības ģenerāluzņēmējs bija Liepājas būvfirma SIA UPTK, projektu izstrādāja SIA Ozola&Bula arhitektu birojs.

Pilnībā no jauna izveidota Gerontoloģijas nodaļa bijušajā Bērnu patversmes ēkā, pārplānojot un renovējot telpas atbilstoši psihiatrisko pacientu aprūpes un drošības prasībām. Renovētas arī citas psihiatriskās klīnikas nodaļas.

Valsts SIA Piejūras slimnīca apvieno onkoloģijas un psihiatrijas klīnikas.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,33 miljoni latu, no kuriem 84,21% līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Gandrīz 211 tūkstoši latu visa projekta realizācijai ir slimnīcas līdzfinansējums, ko nodrošināja tās 2011.gada peļņa, ko ministrija atļāva neieskaitīt Valsts kasē, bet novirzīt rekonstrukcijai.

Liepājas pašvaldība izsludinājusi pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma metu konkursu. Pretendenti konkursam var pieteikties līdz šā gada 30. augustam.

Konkurss paredz pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma izstrādi. Pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, bet metu konkursa organizators – būvvalde. Līdz 2013. gada 15. septembrim konkursa kārtībā paredzēts noskaidrot pludmales tematiskā plānojuma izstrādātāju. Savukārt līdz 2014. gada 15. maijam – izstrādāt tematisko plānojumu.

Tematiskā plānojuma izstrādes galvenais uzdevums ir sagatavot ilgtermiņa plānošanas dokumentu, kas paredz pakāpeniski attīstīt pludmali. Izstrādājot plānojumu, paredzēts analizēt pludmales iespējas un apdraudējumus, piedāvāt pludmales attīstības un atpazīstamības koncepciju, risināt pludmales zonējumus, labiekārtojumu, funkciju izvietošanu un tematiku, piemēram, kūrorts, klusā atpūta, ģimenes un bērni, izklaide, pikniki, aktīvais sports, serviss, dziedniecība, tirdzniecība, tūrisms, neskartā daba, diennakts, fortifikācija un citas tēmas.

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vides mākslas un funkcionālā dizaina specialitātes studenti sagatavojuši priekšlikumus Liepājai ar devīzi Klusais kūrorts.

Izstādē Klusais kūrorts, kura būs apskatāma no 19. līdz 22.jūnijam Liepājā Vecajā ostmalā 55 - kanālmalas noliktavas telpā, iekļauti septiņi dizaina darbi Liepājas pludmalei — no skicēm un maketiem līdz modelim dabiskā izmērā, kas tapuši un izlikti apskatei ar Liepājas pašvaldības atbalstu.

Izstāde Klusais kūrorts ievadīs jauna Liepājas festivāla Līvas ciems aktivitātes. Tradicionālais amatnieku saiets Līvas tirgus šogad pāraudzis festivālā, kurā apvienos etnomūziku, tradicionālo kultūru, mākslu un amatniecību.

Ziemeļkoreja, kas bieži tiek saistība ar nabadzību un badu, atklājusi luksusa slēpošanas kūrortu, taču tā apmeklētība līdz šim neesot tāda, kā cerēts, vēsta CNN.

300 miljonus ASV dolāru vērtā viesnīca un kūrorts Masik Pass darbu sāka 1. janvārī. Tas jau uzņēmis vairākas slavenības, tai skaitā Denisu Rodmenu un Ziemeļkorejas popgrupu Moranbong Band.

Saimons Kokerels, kurš strādā Pekinā bāzētā tūrisma kompānijā, kas organizē ceļojumus uz Ziemeļkoreju, bijis starp pirmajiem kūrorta apmeklētājiem. Viņš bijis pārsteigts par vietējo iedzīvotāju skaitu kūrortā, jo, pēc viņa domām, lielākā daļa to nespētu atļauties. Vienas dienas biļete maksā 34 ASV dolārus, neskaitot nomu.

Plāni gan paredz, ka slēpošanas kūrortu apmeklēs 5000 viesu dienā.

Zem Liepājas ir vērtīgi termālie ūdeņi, kas nākotnē ļautu jūras piekrastē izvērst ar dziedniecību saistītu uzņēmējdarbību.

Joprojām par izmantojamu resursu tiek uzskatītas arī Liepājas ezera dūņas, ko līdz neatkarībai intensīvi izmantoja Liepājas sanatorijā. Tikko pabeigtajā Liepājas teritorijas plānojumā iezīmēta zona, kurā būs iespējams attīstīt ar dziedniecisko tūrismu, atpūtu un rehabilitāciju saistītu uzņēmējdarbību. Neatkarības gados unikālos dabas resursus tikai pavisam nedaudz izmantojusi Liepājas Reģionālā slimnīca – no padomju laikos ierīkotā dziļurbuma izmantojot nelielu termālā ūdens apjomu dziednieciskajām procedūrām. Privāto uzņēmēju projekti līdz šim gan objektīvu, gan subjektīvu apstākļu dēļ nav realizēti.

Zem Liepājas ir termālie ūdeņi ar augstu – 123 -135 g/l – mineralizācijas pakāpi, liecina vēl PSRS laikos ierīkotā, 1710 m dziļā sanatorijas urbuma pase. SIA Liepājas ūdens pēc pašvaldības pasūtījuma veic urbuma inventarizāciju, lai noskaidrotu gan urbuma stāvokli, gan ūdens izmantošanas iespējas kūrorta izveidē. Rezultāti būs zināmi tikai pēc pāris mēnešiem, taču jau tagad ir skaidrs, ka pazemes ūdens ir aptuveni 35 – 37 grādus silts, tas satur bromu, kalciju, magniju. To var izmantot sirds un asinsvadu slimību, kustības un balsta aparāta saslimšanu, nervu sistēmas traucējumu ārstēšanā, stāsta Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. «Grūti pateikt, tieši pirms cik gadiem dzima ideja par to, ka pašvaldībai jāiesaistās dziednieciskā tūrisma attīstībā, bet noteikti to kā prioritāti iestrādāsim jaunajā pilsētas attīstības stratēģijā,» sola G. Ansiņš. Attīstības stratēģiju pašvaldība cer izstrādāt jau šogad. Teritorijas plānā ar kurortoloģiju saistītai darbībai iezīmētas vairākas zonas – Jūrmalas parka ziemeļu daļa, kur pirms vairākiem gadiem grandioza SPA kompleksa iecere bija uzņēmējam Andrim Griģim, bijušās Kūrmājas teritorija, kur blakus atrodas minerālūdens urbums, bet ko pašreizējie īpašnieki pametuši novārtā. Tāpat šai darbībai paredzēta Piejūras slimnīcas teritorija, ko valsts atvēlēja pašvaldībai. Plāns paredz atvērt mazās ieliņas, veidojot vairākas izejas pie jūras.Lielākiem projektiem teritorijas plānā paredzēta zeme pie Dienvidu fortiem – vietā, kur tagad Dānijā apsūdzētais Bents Iversens solīja uzbūvēt brīvdienu ciematu ar plašu ūdens atrakciju parku. Pašvaldība jau iesniegusi priekšlikumus valdībai paredzēt nākamajā ES naudas sadales periodā atbalstu šāda veida tūrismam.

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Portāla irliepaja.lv rīcībā nonākušas fotogrāfijas, kurās redzama sētniece uzņēmuma Liepājas tramvajs vestē, kura slauka ietvi pie privātmājas.

Kā vēsta portāls, attēlā redzamā nav ne ietve pie tramvaja pieturas, ne arī ietve SIA Liepājas tramvajs teritorijā. Sētniece uzkopj ietvi pie kāda privātīpašuma Dzintaru un Palangas ielas stūrī.

«Nav nekāds noslēpums, ka šajā namā mīt divi Liepājā labi zināmi cilvēki – Aigars un Ieva Puki, turklāt mājas saimnieks ieņem valdes priekšsēdētāja amatu pašvaldības uzņēmumā Liepājas tramvajs,» raksta medijs.

Fotogrāfijas esot tapušas apmēram tajā pašā laikā, kad pašvaldības uzņēmuma Liepājas tramvajs vadītājs laikrakstam Kurzemes Vārds žēlojas, ka uzņēmumā «tik ļoti samazināts darbinieku skaits, ka nav vēl paspēts izravēt nezāles no sliežu ceļa un arī zālīte vēl nav pļauta».

Franču Polinēzijā, Klusā okeāna vidū uz privātas Tetiaroa salas atrodas viens no greznākajiem ekoloģiskajiem kūrortiem pasaulē – Brando.

Kūrorts savulaik piederēja Holivudas zvaigznei, aktierim Marlonam Brando, kurš to vēlējās izveidot kā savrupu, ekoloģisku patvērumu, un nu tas pārtapis par slavenību un bagātnieku iecienītu atpūtas vietu. Tā, piemēram, nesen tur viesojies ASV eksprezidents Baraks Obama, dziedātāja Bejonsī u.c, raksta bbc.com.

Atpūtas vietas filozofija ir saglabāt salas skaistumu un bioloģisko daudzveidību, saimniekojot ilgtspējīgi - saules enerģija, jūras ūdens gaisa kondicionēšanas sistēmas un citas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas apgādā visu salu. Dabas mīļotāji šeit patiešām var justies kā paradīzes nostūrī - koraļļu rifi mirdz lagūnā, apkārt peld vaļi, baltajā pludmalē gozējas jūras bruņurupuči.

Ziemeļkorejas plāni par slēpošanas kūrorta būvniecību saskārušies ar jauniem šķēršļiem pēc tam, kad Šveice atteikusies komunistiskajam režīmam pārdot pacēlājus.

Oficiāli Šveices valdība norādījusi, ka pacēlāju pārdošanu tai liedz pret Ziemeļkoreju noteiktās sankcijas, kuru ietvaros aizliegts valstij piegādāt luksusa preces, vēsta BBC. Tomēr Šveices Ekonomisko lietu valsts sekretariāts (Seco) topošo Ziemeļkorejas slēpošanas kūrortu nosaucis par «prestižu režīma propogandas projektu».

«Nav iedomājams, ka slēpošanas kūrortu varētu izmantot plašāka sabiedrība,» skaidrojusi ministrijas pārstāve Marī Aveta. Iepriekš Ziemeļkoreja bija uzrunājusi vairākas Šveices kompānijas, kuras uzstāda pacēlājus. Kopumā Ziemeļkoreja bija plānojusi atvēlēt aptuveni 7,57 miljonus ASV dolāru pacēlāju iegādei.

Vietējie iedzīvotāji un arī tūristi aizvien biežāk izvēlas apmeklēt Rīgai tik tuvo Vecāķu pludmali un līdz ar to arī Vecāķu centrālo – Pludmales – ielu, tomēr uzņēmēji norāda uz neattīstīto infrastruktūru, kas liedz piesaistīt vēl vairāk atpūtnieku, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ar vilcienu Rīga–Carnikava–Saulkrasti–Skulte brauciens no Rīgas stacijas līdz pieturai Vecāķi ilgst 15 minūtes, bet brauciens ar automašīnu no pilsētas centra aizņem aptuveni pusstundu. Saulainās vasaras dienās no vilciena Vecāķu stacijā izbirst vesels bars atpūtnieku, kas, apbruņojušies ar somām, saulessargiem, piepūšamajiem riņķiem un citām nepieciešamajām lietām, bērnu priecīgo smieklu pavadīti, dodas pa Pludmales ielu, lai nokļūtu līdz platākajai pludmalei Baltijā. Pludmales iela stiepjas no pašas dzelzceļa stacijas līdz jūrai, un tās abās pusēs izvietojušās kafejnīcas un restorāniņi, kur izsalkumu un slāpes veldzē gan atpūtnieki, gan vietējie iedzīvotāji.

Aizvadītajā nedēļā starptautiskajā tūrisma izstādē MITT 2012 Jūrmala saņēma Krievijas tūrisma un ceļojumu portāla Travel.ru prestižo balvu «Zvezda Travel.ru» («Zvaigzne Travel.ru) kā labākais Baltijas jūras reģiona kūrorts.

Krievijas tūrisma portāls nominācijas dažādās tūrisma kategorijās iedibinājis 2003. gadā un, pēc portāla lietotāju balsojuma internetā, Jūrmala jau devīto gadu atzīta par labāko Baltijas jūras kūrortu.

Titulu Labākais Baltijas jūras kūrorts 2011 un balvu Zvezda Travel.ru Jūrmalas kūrortpilsēta ieguvusi sacenšoties ar 27 citiem Baltijas jūras reģiona kūrortiem Vācijā, Skandināvijā, Krievijā un Baltijas valstīs.

«Piešķirtais apbalvojums ir mērķtiecīga darba un pašvaldības, pilsētas komersantu un Latvijas un Krievijas tūrisma uzņēmumu veiksmīgas sadarbības rezultāts, un ceļotāji no Krievijas ar savu balsojumu atzinīgi novērtējuši mūsu pūliņus pastāvīgā pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un jaunu piedāvājumu izstrādē,» uzskata Jūrmalas pilsētas dome.

Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiju 2010.–2030. gadam.

Stratēģiskie mērķi paredz, ka Jūrmala ir starptautiski pazīstams, moderns piekrastes kūrorts un populāra kūrortpilsēta Baltijas jūras krastā. Tā ir Austrumu un Rietumu kontaktu veidošanas un tikšanās vieta Baltijas reģionā, kā arī kvalitatīva dzīves un brīvdienu vieta, kultūras un sporta centrs.

«Šodien pieņemtā Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija ir pamatdokuments visai tālākajai plānošanai un dod ievirzi turpmāko piecu domes sasaukumu darbam. Tas ir visnozīmīgākais pašvaldības dokuments, kas pieņemts šī sasaukuma laikā un kas izstrādāts, sadarbojoties gan speciālistiem, gan nevalstiskajām organizācijām, gan valsts un pašvaldības struktūrām. Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka nākamajos 20 gados pilsētas attīstība balstīsies uz trim vaļiem – kūrorts (sanatorijas, viesnīcas utt.), videi draudzīga un daudzpusīga uzņēmējdarbība un labvēlīga dzīves vide jūrmalniekiem un viesiem,» stāsta Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Māris Dzenītis.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

Jūrmala kā kūrorts patlaban mirst. Tā nefunkcionē atbilstoši kūrorta mērķiem un prasībām.

Bijušais Jūrmalas mērs un arhitekts Leonīds Alksnis Neatkarīgajai norāda, ka vajadzētu radīt likumu par Latvijas kūrortiem un jāpanāk valsts atbalsts, kā arī jālauž privatizācijas līgums ar Ominasis Latvia, jo tas neesot izpildāms. Tāpat esot jālauž līgumi ar minerālūdens dziļurbumu un dūņu lauku privatizētājiem, jo esot jāsaprot, ka kūrorts Ķemeros var atdzimt tikai tad, ja sāks strādāt jauna poliklīnika.

Savukārt, lai maksimāli izmantotu Jūrmalas dabas vērtības, arī Lielupes – Dubultu zonā būtu nepieciešama kūrorta poliklīnika.

«Vajadzētu norādīt gājēju ceļus uz pludmali un upi, pie šiem ceļiem paredzot sabiedriskās apkalpošanas objektus. Beidzot ir jāsaprot, ka pludmalē un kāpās neko kapitālu būvēt nedrīkst. Nebūtu slikti izbūvēt starptautisku jahtu ostu,» norāda L.Alksnis.

Francijas nelielais Noeux-les-Mines slēpošanas kūrorts ir ļoti neparasts. Tajā nav augstu kalnu, nav sniega, bet tas darbojas visu gadu un izvietots uz izdedžu kaudzes, vēsta AFP.

Kūrorts, kas atklāts 1996. gadā, atrodas bijušajā ogļu ražošanas reģionā.

Tā nogāzes tiek uzturētas slidenas, pateicoties smidzināšanas iekārtām. Baltās nogāzes būtībā ir mākslīgi paklāji.

Trases augstums ir 129 metri - līdz ar to tā ir zemākā Francijā.

Patlaban trase piesaista vairāk nekā 30 tūkstošus apmeklētāju gadā. Viņus vilina pievilcīgā cena - pieci līdz astoņi eiro par stundu, ieskaitot aprīkojumu.

Fotogrāfijas skatieties raksta galerijā!

Piesaistot Eiropas finansējumu, Kazdangas pagastā attīsta tūrisma biznesu

Kurzemē esošais atpūtas komplekss Lauku kūrorts gatavojas savai pirmajai nopietnajai tūrisma sezonai. Tā piedāvājumā tagad ir nakšņošana, ēdināšana un aktīvā atpūta. Tās piedāvājums balstās uz trim vaļiem – t.s. lāzertagu, veikbordu un šķēršļu parku.

Jācīnās par 80% vairāk

Lauku kūrorts izveidots Aizputes novada Kazdangas pagastā. Pirms gadiem desmit tā idejas attīstītājs, aizputnieks Jānis Rudzroga iegādājās īpašumu, kur kādreiz atradās ferma, lai izveidotu sev dīķi makšķerēšanai. Bija apnicis izmantot svešas ūdenstilpes.

Pamazām radās doma nodarboties ar tūrisma biznesu. Tā kā īpašums atrodas klusā vietā, izveidoja naktsmītņu piedāvājumu. Uzbūvēja vēl pa kādai lapenītei un sāka domāt, ka vietai ir potenciāls attīstīties. Pirms gadiem trim četriem atvēra otro lāzertagu (aktivitāte, ko var pielīdzināt peintbolam, taču tajā bumbiņu vietā tiek izmantots stars) Latvijā. Pērn ar ES atbalstu tapa veikparks un šķēršļu parks.

Šanhajas amatpersonas un vadītāji no Walt Disney panākuši vienošanos par kontinentālās Ķīnas pirmo Disnejlendas izklaides parku, ziņo BBC.

3,7 miljardus ASV dolāru vērtā projekta pamatā ir desmit gadus ilgas sarunas.

Kā paredzēts, būvniecība aizņems piecus gadus, taču analītiķi ir dažādās domās par projekta izredzēm.

Honkongas Disnejlendā vairāk nekā 40% no apmeklētājiem ir no kontinentālās Ķīnas, un tā joprojām strādā ar zaudējumiem. Honkongas amatpersonas Šanhajas plānus ir nosaukušas par «postošu triecienu» Honkongas parkam.

«Mūsu Šanhajas kūrorts būs pasaules klases ģimenes brīvdienu galamērķis, kas apvieno klasiskos multfilmu varoņus un stāstus ar Ķīnas unikalitāti un skaistumu,» sacījis Walt Disney Co boss Bobs Aigers.

No 10. Saeimas pārņemtais likumprojekta «Grozījumi Tūrisma likumā» mērķis ir izveidot atbilstošu ietvaru kūrortu nozares attīstības veicināšanai.

Pirmajā lasījumā 11. Saeimas atbalstītais likumprojekts ietver redakcionālus precizējumus esošajā Tūrisma likumā un paredz pilnvarojumu MK izdot noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā vietējās pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai tiek piešķirts un anulēts kūrorta statuss, norādīts likumprojekta anotācijā.

Kūrorta statusa piešķiršana neparedz nodokļu atlaides kūrorta teritorijā strādājošajiem komersantiem. MK kārtībā iegūtais kūrorta statuss vietējai pašvaldībai vai tās daļai būs kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortu, t. sk. infrastruktūras, attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem, kuru lēmumu ietekmē ekonomiskās situācijas stabilitāte un ilgtermiņa plāni konkrētā pašvaldībā.

Naftas noplūde pie Taizemes krastiem radījusi bažas par ekoloģisku katastrofu un likusi tūristiem pamest iecienīto Ko Sametas salas kūrortu.

Aizvadītās nedēļas nogalē vismaz 50 tūkstoši litru naftas noplūda aptuveni divdesmit kilometrus no krasta jūrā Siāmas līcī no Taizemes energokompānijas PTT cauruļvada. Naftas noplūde ir ceturtā lielākā Taizemes vēsturē, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Taizemes varasiestādes uzsākušas plašu tīrīšanas operāciju un cenšas ierobežot naftas plankuma pārvietošanos. Piesārņojuma tīrīšanas darbos iesaistīti vairāk nekā 600 militārpersonu un PTT darbinieku. Neskatoties uz to, nafta sākusi izskaloties Ko Sametas salas krastā, kur atrodas iecienīts kūrorts.

Taizemes Raijongas provinces Tūrisma asociācijas vadītājs Čairats Triratanajarasporns (Chairat Trirattanajarasporn) atklājis, ka salu, baidoties no piesārņojuma, pametuši jau 30% tūristu un radušās bažas par ievērojamiem zaudējumiem reģiona tūrisma nozarei.

Iesaka Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors un bloga adventures.lv autors.

Pirms diviem gadiem kopā ar draugiem devāmies uz Vjetnamu. Mūsu mērķis bija 16 dienās redzēt un izbaudīt pēc iespējas vairāk no šīs valsts daudzveidības, jo Vjetnamas apgabali dabas ziņā cits no cita ievērojami atšķiras. Vjetnama ir izstiepusies gar Dienvidķīnas jūru vairāk nekā 1000 km garumā. Ziemeļos ir bambusiem noauguši kalni un Holongas līcis, kurā iespējams dzīvē redzēt unikālos dabas veidojumus – milzīgos kaļķakmens stabus, kurus bieži attēlo tūrisma ceļvežos, savukārt dienvidos ir Indoķīnas ievērojamākās upes Mekongas delta.

Kad turp braukt?

Rudens tiek uzskatīts par zelta sezonu ceļošanai uz Āziju, tostarp Vjetnamu, kur laika apstākļus ietekmē musona un lietus sezonas. Vasarā tur ir karsts un katru dienu līst, savukārt rudenī ir patīkami laika apstākļi. Mēs uz Vjetnamu devāmies novembrī, kad gaisa temperatūra bija ap 30 grādiem. Patīkams un silts laiks bija arī naktīs, izņemot kalnus, kur, guļot metāla angārā, izsalām līdz kaulam, bet no rīta bambusa stublājus klāja sarma.

Šodien Jūrmalas dome gatavojas balsot par Teritorijas plānojuma grozījumiem, kas vērtējami kā mēģinājums salāgot politiķu, plānotāju un sabiedrības intereses, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzsākot grozījumus, plānotāji kā galveno iemeslu minēja dokumenta atbilstību aktuālajām normatīvo aktu prasībām – Vispārīgajiem teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiem un Būvniecības likumam. Taču līdz ar grozījumu uzsākšanu zemesgabalu īpašniekiem un nomniekiem pavērās iespējas mainīt savu īpašumu apbūves un izmantošanas iespējas.

Lai arī kūrorts pasludināts par plāna prioritāti, ne visi priekšlikumi ir atbalstīti. Domstarpības radušās par zemesgabala Bulduri 1607 nākotni. Tā nomniece Nataļja Podgorbunskiha atkārtoti lūdza izskatīt iespēju būvēt sanatoriju Vienības prospekta galā pie minerālūdens urbumiem, kamēr Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) protestēja pret zemesgabala apbūvi. Plānotāji šoreiz atbalstījuši dabas aizstāvjus. «Izvērtējot publiskajās apspriešanās paustos viedokļus, zemes vienībā noteikts Dabas un apstādījumu teritoriju zonējums ar papildizmantošanām, kas ļauj zemes vienības attīstību saistībā ar kūrorta funkcijām un minerālūdens resursu izmantošanu,» skan lēmums, kas būtībā ir kompromiss starp abām pusēm. Nav atbalstīta arī kūrortviesnīcas būvniecība Dubultu kāpās pašvaldībai piederošajā zemesgabalā, jo pret to protestēja gan daudz jūrmalnieku, gan JAB. Toties atbalstu guvis sanatorijas Jantarnij bereg īpašnieku iesniegtais priekšlikums par kūrorta parka ar īpašiem nosacījumiem izveidi sanatorijai līdzās esošajās teritorijās Jaunķemeros (34 ha).

Pazīstamais dāņu arhitektu birojs BIG ir vinnējis konkursā par 47 tūkst. m2 liela slēpošanas kompleksa Koutalaki Ski Village izveidi kūrortā Levi, kas atrodas Lapzemē, Somijā.

Projekta virzītāji cer, ka Levi slēpošanas kūrorts pēc ievērojamām transformācijām pārtaps pasaules līmeņa tūrisma galamērķī, piedāvājot jebkuras sagatavotības pakāpes slēpotājiem plašas apmešanās un atpūtas iespējas.

Kompleksa attīstītājs ir Somijā bāzēta kompānija Kassiopeia Finland Oy. Tai reģionā jau pieder viesnīca Hotel Levi Panorama, Levi kongresu centrs (Levi Summit Congress Center) un viesnīca Hotel K5 Levi.