Liepājā pazīstamā kafejnīca un radošā telpa «Ideju bode» savu darbību izbeidz, reģionālajam portālam rekurzeme.lv apliecinājusi tās izveidotāja un īpašniece Krista Lapiņa.

«Tas ir dažādu iemeslu kopums un sakrīt ar to, ka gribas ko pamainīt,» viņa saka par savu lēmumu.

Iemesls esot gan finansiālā situācija, gan fakts, ka K. Lapiņa pārceļas uz dzīvi Rīgā. Uzņēmumu vadīt no attāluma nebūtu iespējams, bet to pārcelt uz galvaspilsētu viņa arī negrasās. K. Lapiņa atklāj, ka ideju jauniem izaicinājumiem galvaspilsētā viņai netrūkst, un smejas, ka situācijā, kad iedzīvotāju paliek arvien mazāk, daudzi bijušie liepājnieki atkal satiekas Rīgā.

«Ideju bode» telpās bija izvietots mākslas preču salons un kafejnīca, pēc Kristas Lapiņas iniciatīvas tika rīkotas izstādes, alternatīvas mūzikas vakari, sadarbībā ar kino «Bize» bez maksas tika demonstrētas Eiropas nekomerciālās filmas. «Ideju bodē» notika arī dažādi semināri – tostarp veselīgu ēdienu gatavošanas meistarklases, semināri jaunajiem uzņēmējiem, telpas tika izīrētas banketiem un citiem sarīkojumiem.

Somijas militāro transportlīdzekļu ražotājs "Patria" piešķīris bruņutransportieru korpusu ražošanas sertifikātu uzņēmumam "EMJ metāls", informēja uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmums ir ieguvis tiesības bruņutransportieru korpusu ražošanu Latvijā veikt patstāvīgi bez "Patria" speciālistu tiešas uzraudzības, "apliecinot ražotās produkcijas kvalitāti, kura bez papildus pārbaudēm tiek komplektēta kopā ar pārējām komponentēm".

"Izgatavot korpusu pēc augstākajiem standartiem nav vienkāršs process, tas ietver rūpīgu metālapstrādi, metināto detaļu griešanu un locīšanu, kā arī metināšanu, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tostarp 3D mērījumu sistēmas. Pēc ieguldītā darba vairāku gadu garumā, varam teikt, ka esam lepni būt "Patria" piegādātāji un veikt korpusu ražošanu un krāsošanu arī lokāli, tepat Rīgā," sacījis "EMJ metāls" valdes loceklis Ēriks Altroks.

Liepājnieces Kristas Kalnarājas izveidotā radošā telpa Ideju bode mākslinieku vietā atrod pircējus viņu darbiem.

Mākslas darbu tirdzniecība notiek lielākoties internetā, taču tas nebūt nav vienīgais Ideju bodes uzdevums. Plašākā nozīmē tā ir misija, lai uzturētu radošo garu Liepājā un atvieglotu māksliniekiem dzīvi, viņu vietā lauzot galvu par dzīves materiālo pusi. Sadarbībā ar citiem komersantiem un radošajām organizācijām Ideju bode organizē gan koncertus, gan izstādes, gan mākslas akcijas, popularizējot māksliniekus un izmantojot šos sarīkojumus kā mārketinga instrumentu.

Pirms sešiem gadiem Krista Kalnarāja reģistrējās kā individuālā komersante ar ļoti konkrētu mērķi – izmantot uzkrāto pieredzi projektu sagatavošanā un sabiedrisko attiecību aktivitāšu organizēšanā paralēli algotajam darbam Liepājas pašvaldības Kultūras pārvaldē. Līdz pērnā gada nogalei, kad tapa Ideju bode, aktivitāšu nebija daudz – apgrozījums gadā turējās ap 500 latiem.

Zemesgabalu pie Ozolnieku ezera nomājošā SIA Ozolnieku bode informējusi pašvaldību, ka drīzumā tiks sākta veikala ēkas un stāvlaukuma izbūve, ko plāno pabeigt līdz 2016.gada martam. Pašvaldība lūgusi VAS Latvijas Valsts ceļi aktualizēt projektu par apļveida krustojumu Ozolnieku centrā, aģentūra LETA uzzināja Ozolnieku novada pašvaldībā.

Uzņēmuma SIA Ozolnieku bode, kam ir netieša vēsturiska saistība ar veikalu tīkla zīmolu Elvi', pārstāvji informējuši pašvaldību, ka par veikala ēkas un stāvlaukuma izbūvi ir noslēgts līgums ar būvniecības firmu SIA Konsors, kas iepriekš bijusi šā zemesgabala iznomātāja un SIA Ozolnieku bode īpašniece. Būvnieks plāno objekta nodošanu ekspluatācijā līdz 2016.gada marta sākumam, bet būvdarbu vadītājs būs Arturs Circenis.

Pašvaldība sola, ka veikala izvietojums neskars ezera pludmales zonu, jo iznomātā zemesgabala robeža uz ezera pusi sakrīt ar stāvlaukuma robežu, un ēkas būvniecība paredzēta aptuveni tai pašā vietā, kur atradās vecā kafejnīca Vilnītis. Plānojot teritorijas Ozolnieku ezers attīstību, pašvaldība ievērojusi to, lai lielveikals netraucētu atpūtas vietai, saglabājot gan volejbola laukumus, gan atpūtas zonu.

Darbu sācis radošās telpas Ideju bode izveidots starptautisks interneta veikals shop.idejubode.lv.

Tajā vienuviet pārdod liepājnieku un kurzemnieku radītos mākslas, dizaina un amatniecības darbus, tādējādi atbalstot vietējos talantīgos cilvēkus un parādot citu valstu iedzīvotājiem, cik interesantas lietas top Liepājā un Kurzemē, informēja Ideju bode īpašniece Krista Kalnarāja.

Ideju bode interneta veikala saturu pakāpeniski papildinās ar jaunām precēm, nodrošinās to sūtīšanu uz ārvalstīm, veicot samaksu māksliniekiem par pārdotajiem mākslas, dizaina un amatniecības izstrādājumiem.

Novembrī aprit trīs gadi, kopš tika izveidota radošā telpa Ideju bode.

Būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā divas jaunas ražošanas ēkas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā - SIA "RT Metāls" ražošanas ēku Karostā un SIA "Vecās ostmalas biznesa parks" ražošanas ēku Vecajā ostmalā, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

"RT Metāls" paplašinājis metālapstrādes ražošanas telpas un izbūvējis sadzīves telpas divos līmeņos ar ģērbtuvēm, labierīcībām un ēdamzāli. Kopējais apbūves laukums bijis 4228 kvadrātmetri, bet ieguldījumi - ap 850 000 eiro.

"Vecās ostmalas biznesa parks" izbūvēja ražošanas telpas 1870 kvadrātmetru platībā, kā arī visas ražotnes vajadzībām nepieciešamās inženierkomunikācijas - ūdens, kanalizācija, lietusūdens kanalizācija, elektrība un apgaismojums, ugunsdrošības signalizācijas sistēma, iebūvētas virsgaismas lūkas. Tāpat labiekārtota pieguļošā teritorija. Jaunās ražošanas ēkas būvniecība izmaksāja 925 613 eiro, no kā daļa bija Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums.

Latvijas uzņēmums SIA "EMJ Metāls" uzsāk izgatavot pirmā pasūtījuma detaļas Somijas uzņēmuma "Patria" 6x6 militārajiem transportlīdzekļiem, informē uzņēmumā.

Pirmā pasūtījuma ietvaros tiks izgatavotas 6x6 bruņutransportiera tērauda motortelpas sienas detaļas, izmantojot 2mX6m izklājuma 10 kW lāzergriešanas iekārtu un vienu no Baltijā lielākajām locīšanas presēm, kas var salocīt detaļas līdz 7m garumā.

SIA "EMJ Metāls" valdes priekšsēdētāja Ērika Altroka ieskatā šis ir vēsturisks brīdis gan uzņēmuma attīstībā, gan arī Latvijas apstrādājošajai rūpniecībai kopumā. Ražošanas uzsākšanai uzņēmums veicis virkni sagatavošanās pasākumu, kas ir bijuši laikietilpīgi un prasījuši nozīmīgas investīcijas. Ir saņemta speciālā atļauja, ko izsniedz Aizsardzības ministrija komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm. Iegādāts un uzstādīts jauns metālapstrādes aprīkojums, sasniedzot kopējo investīciju apjomu pamatlīdzekļos vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā.

Liepājā pērn izveidotā radošā telpa Ideju bode Lieldienās nolēmusi rīkot mākslas preču tirdziņu vienlaikus ar akustiskās mūzikas projektu.

28. martā Ideju telpā darbosies Lielais rotu tirgus, savukārt no pulksten 19:00 akustisku koncertu sniegs Sandra Jurberga, Dzintars Šusts un Laura Dudare.

Dažāda veida rotas tirdziņam izgatavojuši Liepājas mākslinieki un radošie cilvēki. Radošā telpa Ideju bode ir divu liepājnieču - Kristas Kalnarājas un Diānas Krūmiņas - radīts projekts, kura misija ir palīdzēt Liepājas māksliniekiem un radošajiem cilvēkiem pārdot viņu darinājumus - mākslas darbus, amatniecības izstrādājumus, radošos projektus, tāpat Ideju bode organizē svētkus, senu lietu restaurāciju, apsveikumus un palīdz īstenot radošās idejas.

Liepājnieces Kristas Lapiņas izlolotā radošā telpa Ideju bode piecos gados attīstījusi trīs darbības virzienus – mākslas un amatniecības izstrādājumu tirdzniecību, radošu projektu īstenošanu un veselīgo ēdienu kafejnīcu.

Visus Ideju bodes darbības virzienus vada pati uzņēmēja, kuras nerimstošā enerģija un izdoma agrāk mazaktīvo Jaunliepājas kvartālu pārvērtusi radošu aktivitāšu centrā. Telpās, kur izvietots mākslas preču salons un kafejnīca, pēc Kristas Lapiņas iniciatīvas tiek rīkotas izstādes, alternatīvas mūzikas vakari, sadarbībā ar kino Bize bez maksas tiek demonstrētas Eiropas nekomerciālās filmas. Ideju bodē notiek arī dažādi semināri – tostarp veselīgu ēdienu gatavošanas meistarklases, semināri jaunajiem uzņēmējiem, telpas tiek izīrētas banketiem un citiem sarīkojumiem.

«Saprotu, ka tas nav vieglākais ceļš, ko esmu izvēlējusies,» par veselīgās ēdināšanas biznesu saka Krista. Taču pati ideja – atvērt kafejnīcu – bijusi laba, jo pēc tās atvēršanas pērn maijā ieņēmumi no 19,6 tūkst. eiro 2015. gadā pieauguši līdz gandrīz 50 tūkst. eiro pērn. Lai juridiski nodalītu darbības virzienus, šā gada janvārī Kristas dzīvesbiedrs un atbalstītājs Māris Lapiņš reģistrējis IK Veselīgie projekti, kura paspārnē tagad darbojas pērn atvērtā kafejnīca un tiek tirgoti bioloģiskie pārtikas produkti. «Man vienmēr bijusi motivācija darīt kaut ko jēgpilnu, paliekošu, to, kas kādam ir noderīgs,» savu izvēli veidot izteiktu nišas piedāvājumu pamato uzņēmēja.

Mākslu ieliek biznesa rāmītī – šādi var raksturot radošās telpas Ideju bode darbību. Veikala īpašniece Krista Kalnarāja cenšas atspēkot šādu raksturojumu par uzņēmumu. Taču visa saruna liecina, ka viņa zina, ko sagaida no māksliniekiem un amatniekiem, kuru darbus pieņem tirgošanai: darbiem ir jāpatīk viņai pašai. Tas nozīmē, ka patiks vēl kādam. Ideja par biznesa rāmi viņai īsti nepatīk, jo pircēji pirmkārt tiek aicināti uz Liepājas radošo telpu Ideju bode apskatīt pārdošanai izliktos darbus, piektdien raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Vēl K. Kalnarājai ir skaidrs, ka mūsdienās pircējs pērk uzņēmēja attieksmi. Tas nozīmē, ka daudziem pircējiem ir svarīgi, kas «aiz tā visa stāv».

«Viss obligāti nav jāpārdod. Es varu ieteikt, ko var labāk pārdot, ko grūtāk. Esmu starpnieks starp mākslas darba radītāju un potenciālo īpašnieku. Es abām pusēm mācu saprast vienai otru. Ja mākslinieks grib no sava talanta izdzīvot, ir jāatrod balanss un kompromiss ar pircēja vēlmēm. Ne vienmēr pietiek apmierināt savas ambīcijas. Jārēķinās, ka darbs ne vienmēr būs pārdodams,» pauž K. Kalnarāja. Ja mākslinieks nerēķinās ar pircēju, tad bieži vien nonāk uz nabadzības sliekšņa. Nodeva mākslai ir radīt arī tādus darbus, kurus varēs pārdot.

Latvijas metālu un metāla rūdu vairumtirgotājas SIA BKB Metāls apgrozījums 2012. gadā pieaudzis līdz 1,115 miljoniem Ls, liecina Lursoft informācija.

Tādējādi uzņēmuma apgrozījums pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, audzis par 10,67%.

Uzņēmuma peļņa 2012. gadā veidoja 102,7 tūkstošus Ls.

BKB Metāls īpašniece ir uzņēmēja Olga Strazdiņa, kurai pieder daļas arī uzņēmumos SIA Trade Company, SIA IpayBank, SIA BKB Birojs un SIA Sanblasts.

Kompānija reģistrēta 2004. gadā, un sākotnēji tās nosaukums bija BKB birojs. Pašreizējo nosaukumu uzņēmējs ieguva 2010. gada oktobrī.

SIA BKB Metāls pamatkapitāls ir 2000 Ls, un tās juridiskā adrese ir Zeļļu iela 5-1, Rīga.

Uzņēmuma pamatdarbība saistīta ar metālu un metāla rūdu vairumtirdzniecību un metālizstrādājumu cauruļu, apkures iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecību.

Piesaistot apakšuzņēmējus, RK Metāls grupa būtiski kāpina apgrozījumu

Viens no Baltijā lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem RK Metāls grupa pērn palielinājis apgrozījumu par vairāk nekā 40%, pārsniedzot 20 milj. eiro atzīmi. Iepriekšējos gados tas vidēji bija 12–14 milj. eiro.

Nākotni redz sadarbībā

«Iepriekšējos gados turējāmies pie domas, ka vajag līgt objektus tik, cik paši varam saražot. Tas arī ierobežoja mūsu iespējas,» stāsta SIA RK Metāls grupa valdes priekšsēdētājs Spodris Skalže. «Pirms gada, pusotra mainījām filozofiju – jāņem vairāk objektu, pašiem jāražo tas, kas mums vairāk atbilst, pie pārējā jāpiesaista apakšuzņēmēji.» Tas arī izrādījies pareizais ceļš, ko pierāda būtiskais apgrozījuma kāpums.

Reģistrēts jauns nodrošinājums Ozolnieku novada uzņēmumam SIA «Mītavas metāls», informē Klientu Portfelis.

Pirms desmit gadiem dibinātajam metāllūžņu iepircējam VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde piemērojusi aizliegumu komercķīlu reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Komercķīlu reģistrā. Uzņēmumam patlaban reģistrētas divas aktīvas komercķīlas.

Jānorāda, ka 2014.gadā Jelgavas tiesa piemērojusi arī aizliegumu atsavināt SIA «Mītavas metāls» dalībniecei Ingai Bricei piederošās kapitāldaļas.

Lursoft pieejamie dati rāda, ka 2017.gadā SIA «Mītavas metāls» apgrozīja 1,97 milj.EUR un gadu noslēdza ar 6,06 tūkst.EUR lielu peļņu.

Lursoft izziņā sniegtā informācija liecina, ka metāllūžņu iepircējam novembra sākumā reģistrēts 23,49 tūkst.EUR liels nodokļu parāds, un, kā rāda dati, nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, uzņēmumam reģistrēts jau ilgstoši.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma SIA RT metāls, kas nodarbojas ar tērauda konstrukciju ražošanu un eksportēšanu, ražošanas apjomi laika posmā no pērnā gada 1. jūnija līdz šā gada 30. jūnijam ir ievērojami palielinājušies, vēsta Lursoft.

Tāpat aizvadītajā pārskata gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 47% pieaudzis uzņēmuma apgrozījums, un tas sasniedza 1,7 milj. Ls, savukārt RT metāls peļņa pieaugusi līdz 200,8 tūkst. Ls. Uzņēmuma vadība skaidro, ka apgrozījuma pieaugums galvenokārt skaidrojams ar realizācijas apjoma kāpumu.

Jaunajā pārskata gadā LSEZ SIA RT metāls vadība paredz produktu ražošanas rentabilitātes pieaugumu, ko radījusi nozares stabilitāte un iepriekšējos gados iemantotā patērētāju uzticība, uzņēmuma vadītba norādījusi iesniegtajā gada pārskatā.

LSEZ SIA RT metāls reģistrēta deviņdesmito gadu beigās, un sākotnēji darbojās ar nosaukumu SIA Kjellerup steel. Pašreizējo nosaukumu uzņēmums ieguva 2005. gada vidū.

SIA LSEZ RT Metāls reģistrējis izmaiņas amatpersonu vidū, liecina Lursoft dati.

Darbu RT Metāls valdē pārtraukusi Inese Petrovičeva, kas tajā darbojās jau kopš 2007. gada janvāra. Līdz ar to vakar valdei pievienojās divi jauni valdes locekļi - Dānijas pilsonis Anders Hansen un Ernests Ozoliņš. Jāpiebilst, ka Dānijas pilsonis Kerulfs Lars Therkelsens turpina pildīt savus valdes locekļa pienākumus.

Lursoft pieejamie dati rāda, ka pēdējais gada pārskats, ko iesniedzis RT Metāls, ir par tā darbību 2013. gadā, kad tas apgrozīja 2,474 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pārskata gadā bija 166,807 tūkstoši eiro, un tā rentabilitātes rādītājs saruka līdz 12,04.

Lursoft, analizējot RT Metāls 2013. gada finanšu rādītājus, tam piešķīris 3,8 reitinga punktus.

Liepājas koncertzāle «Lielais dzintars» atklāj vasaras ekskursiju sezonu, katru svētdienu latviešu un angļu valodā piedāvājot grupu pastaigas gida pavadībā.

Interesi par šo tūrisma pakalpojumu Liepājā ik gadu izrāda tūristi no Latvijas, Baltijas, Eiropas valstīm, kā arī Amerikas, Japānas, Austrālijas u.c.. Viesus visbiežāk interesē jautājumi, kas saistīti ar koncertzāles īpašo un neordināro arhitektūru, aizkulišu fakti, interesanti atgadījumi no koncertzāles ikdienas un citi jautājumi. Stundu garajā pastaigā apmeklētāji var sadzirdēt arī koncertzāles skaņu vibrācijas, jo 7 stāvus augstā ēka ir pārvērsta makro mēroga mūzikas instrumentā.

Ieņēmumu rādītāji liecina, ka vislielākā interese par pakalpojumu bija pirmajā gadā pēc koncertzāles atklāšanas. Bieži apmeklētāji izvēlas ekskursiju rezervēt koncerta dienā. Ekskursiju ieņēmumi (bez PVN) ir samazinājušies par 4 tūkstošiem eiro salīdzinot 2016. gadu, kad tie bija 12 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā 8 tūkstoši eiro.

Mašīnbūves rūpnīca «RK Metāls» dibināta 2013. gadā, taču pirmais pastāvēšanas gads pagājis komandas izveidošanas zīmē, reģionālajam laikrakstam «Kursas Laiks» stāsta uzņēmuma valdes loceklis Artjoms Fokejevs.

Ja salīdzina 2016. un 2017. gadu, izaugsme bijusi par 120 procentiem – no 1,6 miljonu apgrozījuma līdz 3,6 miljoniem. «No biznesa viedokļa, pat par 50 procentiem ir bīstami augt, bet par 120 procentiem – tas bija labs pārbaudījums ne tikai vadības komandai, bet arī biznesa filozofijai,» stāsta uzņēmuma pārstāvis.

Šobrīd uzņēmuma eksporta tirgus sasniedzis 26 valstis pasaulē – no Ķīnas līdz Brazīlijai, Peru un ASV. Tomēr galvenais tirgus ir Centrāl­eiropā un Skandināvijas valstīs.Eksotiskajos tirgos uzņēmums vēl pagaidām nejūtoties stabili, bet kā interesantu nišu min Lielbritāniju un Austriju. Ekonomika tur ir ļoti strauji augoša, un to var salīdzināt ar Skandināvijas valstīm.

RK Metāls mašīnbūves rūpnīca projektē, ražo, testē un uzstāda sarežģītas iekārtas, sākot ar ražošanas procesa automatizācijas risinājumiem līdz ražošanas līnijām.

Rūpnīca izveidota 2013. gadā un jau šobrīd kvalitātes un risinājumu ziņā spēj konkurēt ar lielākajiem Eiropas mašīnbūves ražotājiem. Katrs pasūtījums mašīnbūves rūpnīcā ir individuāls projekts, kas tiek izstrādāts speciāli, lai risinātu attiecīgā klienta vajadzību.

RK Machinery cieši sadarbojas ar AILE grupa, kopā radot jaunus stikla fasāžu risinājumus, piemēram, paceļamos logus, kā arī izveidojusies cieša sadarbība ar UPB Energy, jo kopā tiek realizēti gan enerģētikas, gan mašīnbūves projekti.

Saražotā produkcija tiek eksportēta uz Nīderlandi, Norvēģiju, Zviedriju, Vāciju, ASV, Šveici, Lielbritāniju un citām pasaules valstīm. Speciāli pasūtījumi tiek piegādāti naftas industrijas kompānijām. Šobrīd mašīnbūves ražotnes platība ir 4000 kvadrātmetru.

Viena no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes apcietinātajām personām saistībā ar darbību organizētā grupā, izvairoties no nodokļu nomaksas un legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, ir SIA Fero M un vairāku citu uzņēmumu īpašnieks un līdzīpašnieks Vjačeslavs Mihailovs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja VID sabiedrisko attiecību speciāliste EvitaTeice-Mamaja, viena no apcietinājumā esošajām personām ir tiesājamais 2011.gada krimināllietā, kas kopš 2012.gada jūlija tiek skatīta Jelgavas tiesā. Krimināllietā persona tiek tiesāta par sava iepriekšējā uzņēmuma izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kas konstatēta uzņēmumam veiktajā auditā. Aizdomu par organizēta grupējuma darbību lietā nebija.

Grupējuma darbības rezultātā valstij nodarīti zaudējumi 1,7 miljonu eiro apmērā. Par aizdomās turētajiem atzītas četras personas, no kurām divas ir apcietinātas. Viens no apcietinātajiem iepriekš jau atzīts par aizdomās turēto kādā no VID Finanšu policijas pārvaldes lietvedībā esošiem kriminālprocesiem, kas 2012.gadā nodots Jelgavas prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pēc Krimināllikuma (KL) 218.panta 2.daļas - par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā un to darījusi organizēta grupa.

AILE grupa projektē un ražo stiklotās konstrukcijas. AILE grupa dibināta 1994. gadā un tās ražotnes atrodas Liepājā.

Stiklu Centrs ražotnes specializācija ir stikla pakešu un struktūrstiklojuma ražošana – stikli siltumizolācijai, aizsardzībai no saules enerģijas, stikli drošībai un aizsardzībai, skaņas izolācijai, dekoratīvie stikli, liektie stikli, ugunsdrošie stikli.

Alumīnija – stikla konstrukciju ražotnē top logi, durvis un citi fasādes risinājumi ar alumīnija profiliem. Šie produkti izceļas ar arhitektoniskajām iespējām, jo tos var realizēt plašos laukumos. Viens no pašlaik pieprasītākajiem produktiem AILE grupa ir elementu jeb šūnu fasādes, kur fasādes elementi pilnībā tiek sagatavoti rūpnīcā uz vietas un objektā tiek tikai piestiprināti pie ēkas karkasa, tādējādi objektā nav jāveic sarežģīti montāžas vai metināšanas darbi.

Transporta palīgdarbību uzņēmuma Skonto metāls apgrozījums 2012. gadā pieaudzis par 38% un veido vairāk nekā 66 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas augusi līdz 2,8 milj. Ls. Tāpat 2012. gadā uzņēmums pārvadājis 11,2 milj. tonnu kravu, kas ir par 43% vairāk nekā pirms gada.

Šogad uzņēmuma vadība pārvadāt aptuveni tik pat daudz kravu kā 2012. gadā, un, ņemot vērā situāciju pasaules un Krievijas tirgū, netiek plānoti straujš kravu apjomu palielinājums caur Latvijas ostām, norāda uzņēmuma vadība.

SIA Skonto metāls dibināta 1993. gadā un pieder SIA Rīgas tirdzniecības osta, kuras īpašnieki ir četri Latvijā reģistrēti uzņēmumi – SIA Latmorporttrans, SIA Ostas parks, SIA Operate un Marstal.

UPB grupa tiek paplašināta. Tai pievienojas jauns uzņēmums - SIA «Inženieru birojs «Būve un forma»».

Tas ļaus īstenot lielākus D&B – Design&Build jeb apvienotos projektēšanas un būvniecības projektus un ieviest BIM (būvniecības informācijas modeļa) principus praksē, strādājot projektos gan Latvijā, gan ārvalstīs.

«Ar «Būve un forma» esam strādājuši jau četrus gadus. Kopā mums ir potenciāls attīstīt BIM un projektēšanas automatizācijas virzienus,» stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

«Būve un forma» inženieru birojam ir pieredze kompleksās projektēšanas jomā, strādājot ar sarežģītiem projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Lielākās UPB uzņēmumu grupas ir MB Betons grupa, RK Metāls grupa, AILE grupa, UPB Energy grupa un UPB Nams grupa. UPB pašlaik strādā vairāk nekā 1500 darbinieku.

Noslēgušies vairāki ražošanas uzņēmuma SIA RK Metāls iepirkumi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 499 tūkstošiem iegādāsies lāzergriešanas iekārtu. Konkursā piedalījās divi pretendenti, bet uzvarēja Vācijas kompānija TRUMPF Werkzeugmaschinen GmbH +Co. KG.

Tāpat uzņēmums par 69,3 tūkstošiem eiro iegādāsies hidraulisko liekšanas presi ar ciparvadību. Šajā iepirkumā uzvarējusi Latvijas kompānija SIA Nordcity Latvia.

Savukārt par 56,5 tūkstošiem eiro tiks iegādāta mērīšanas roka. Šo iekārtu uzņēmumam piegādās Lietuvas kompānija UAB Precizika Metrology.

Visi iepirkumi tiek veikti ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu.

Laikraksts Dienas Bizness pērnā gada nogalē rakstīja, ka SIA RK Metāls mašīnbūves rūpnīcā tiek izstrādāti specifisku produktu tehnoloģiskie risinājumi un attīstīta pilna cikla ražošana.

# 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā.

Industriālais koncerns UPB pagājušā gada beigās noslēdzis lielāko līgumu eksporta tirgos UPB vēsturē, informē AS UPB Mārketinga un komunikāciju departamenta direktore Ilze Rosicka.

Lielākais līgums eksporta tirgos UPB vēsturē paredz studentu pilsētas rajona būvniecību par summu vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Fotogalerijā skatāmi UPB pagājušā gada ievērojamākie objekti!

Uzņēmumā atzīmē, ka UPB realizētie projekti kļūst aizvien lielāki un sarežģītāki - 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā. UPB inženieri veikuši «Stockholm New» neregulāro formu metāla un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanu un UPB veiks arī šo konstrukciju izgatavošanu, loģistiku un montāžu.

No valsts budžeta dažādiem konsultantiem maksātnespējīgā Liepājas metalurga lietā pērn izmaksāts gandrīz pusmiljons eiro. Lai gan tā sauktais a/s Liepājas metalurgs kreditoru klubs (Finanšu ministriju, a/s SEB banka, a/s Citadele banka un a/s Latvenergo) noslēdza konsultāciju līgumu ar SIA Prudentia Advisers un AS IBS Prudentia, papildus piesaistīti vēl citi konsultanti, kas palielināja valsts budžeta izdevumus.

Konkrēta summa, cik līdzekļu no kopējās piešķirtās 493,3 tūkst. eiro atlīdzības ir izmaksāta papildu konsultantiem, netiek atklāta. Tostarp pasaules tērauda tirgus tendences liek šaubīties par reālu iespēju atjaunot ražošanu Baltijas vienīgajā metalurģijas uzņēmumā.

Konfidenciāli ieteikumi

Ar kreditoru klubu noslēgtā līguma ietvaros Prudentia piesaistījusi metalurģijas nozares ekspertu Metals Consulting International Limited. Pēc Valsts kases informācijas Metals Consulting «sniedza savu vērtējumu un rekomendācijas par a/s Liepājas metalurgs saimnieciskās darbības efektivitātes uzlabošanas un atjaunošanas iespējām uzņēmuma darbības restrukturizācijas procesā, kuru īstenošana varēja nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu darbību.