Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Liepājas pludmales tematiskā plānojuma metu konkursa žūrija par uzvarētāju atzinusi darbu ar devīzi K.A.I.J.A., ko iesniegusi vairāku juridisku un fizisku personu grupa.

Uzvarētāji ir SIA CORE projekts, SIA Veido vidi, kā arī arhitektūres doktore, ainavu arhitekte Kristīne Dreija, ainavu arhitekts Anrijs Tērauds, arhitekts Atis Caune, vides dizainers Ivars Pilips, mārketinga speciāliste Vizma Kigitoviča, socioloģe Sintija Sovinska un multimāksliniece Jurita Kalniņa.

To piektdien, 27. septembrī, pēc aplokšņu atvēršanas paziņoja konkursa žūrijas priekšsēdētājs, Liepājas galvenais arhitekts Indulis Kalns.

«Metu konkursa piedāvājuma autori ir sagatavojuši visu nepieciešamo informāciju par Liepājas pludmaļu iespējamo attīstību. Turklāt autori piedāvā arī priekšlikumus pludmalei piegulošo teritoriju – ostas teritorijas, Kūrmājas prospekta, Peldu ielas – attīstībai,» atzīmē I. Kalns.

Liepājas domes Attīstības komiteja šodien konceptuāli atbalstījusi sabiedrības pretrunīgi vērtēto tirdzniecības centra Rožu galerija būvniecības ieceri Liepājas centrā, līdzās Rožu laukumam. Gala lēmums tiks pieņemts Liepājas domes sēdē nākamnedēļ, 27.februārī, informē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Ģirne.

Attīstības komitejā Rožu galerijas būvniecības ieceri konceptuāli atbalstījuši seši deputāti, bet viens deputāts atturējies. Uz domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par atbalstu šai būvniecības iecerei, un deputāti lems - balsot par vai pret šādu lēmumprojektu.

Deputāti vienojās uzdot pirmsprojekta skiču stadijā izstrādāt vismaz trīs alternatīvus arhitektoniskos risinājumus būves apjoma telpiskajam sadalījumam un fasādes apdarei, apdarē izvairoties no plaša stikla materiāla pielietojuma. Galīgais risinājums saskaņojams būvvaldē.

Tāpat pirms skiču projekta izstrādes būs jāveic apbūvei paredzētā zemesgabala ģeotehniskā izpēte, īpaši izvērtējot hidroģeoloģiskos apstākļus un nosakot iespējamās pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz blakus esošajām ēkām, tostarp Liepājas sv.Trīsvienības katedrāli.

Uzņēmējs, Apvienotā saraksta dibinātājs Uldis Pīlēns nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, intervijā aģentūrai LETA apliecināja politiķis.

Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Esošais Valsts prezidents Egils Levits pagaidām nav atklājis, vai kandidēs atkārtoti.

Pīlēns skaidroja, ka lēmums pieņemts, visu pamatīgi apsverot. Tāpēc tam esot bijis nepieciešams tik daudz laika, lai arī par Pīlēna kandidēšanu spekulēts jau ilgstoši.

"Lieldienu laiks ir nopietnu pārdomu laiks kristīgajā pasaulē. [..] Šis nav jautājums par gribēšanu vai negribēšanu. Pirms Ukrainas kara teicu, ka šis amats nav tas, ko man ļoti gribētos iekarot. Bet situācija pasaulē ir ļoti mainīga, un esam atbildīgi cilvēki – arī tie, kuri nāk politikā. Man aiz muguras ir 35 gadi uzņēmējdarbībā, pēc profesijas esmu arhitekts, un, lai tiktu skaidrībā ar šo ļoti lielo uzticības līmeni, ko Apvienotā saraksta deputāti man ir devuši, ir nepieciešams laiks. Lai saprastu, vai esmu gatavs nest šādu atbildību, lai pārrunātu ar ģimeni un lai sāktu kārtot lietas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, jo potenciāls Valsts prezidenta amats nav saistāms ar uzņēmējdarbību," pauda Pīlēns.

Uzsākot darbu pie jaunā gaisa satiksmes vadības torņa (GSV) projekta, VAS «Latvijas gaisa satiksme» ir izsludinājusi metu konkursu «Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls», informē LGS preses sekretārs Arnis Lapiņš.

Konkursa mērķis ir iegūt arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu, konkursa nolikumā un projektēšanas programmā ietvertajām prasībām atbilstošu, ekonomiski pamatotu metu GSV tornim. Apbūves ieceri (metu) paredzēts turpmāk izmantot par pamatu būvprojekta izstrādei.

«Jaunais Rīgas lidostas tornis būs nozīmīgs infrastruktūras objekts, kas ļaus arī turpmāk sekmīgi attīstīties gan lidostai, gan visai Latvijas aviācijas nozarei. Tam jākļūst arī par vienu no jaunajām Rīgas vizītkartēm, ko pirmo ieraudzīs ārzemju viesi, ielidojot mūsu galvaspilsētā. Tāpēc esam izvirzījuši stingras un precīzas prasības un ceram, ka šajā arhitektiem interesantajā konkursā tiks iesniegti patiešām augstvērtīgi piedāvājumi,» uzsver LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pasniedza balvas Latvijas divpadsmit labākajiem inženieriem, arhitektiem, būvmateriālu ražotājiem, mācībspēkiem un zinātniekiem, kurus būvindustrijas sabiedriskās organizācijas un profesionāļi ir atzinuši par prestižās Būvindustrijas lielās balvas cienīgiem.

Būvindustrijas lielo balvu kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā saņēma seši būvindustrijas veterāni, kuru darba stāžs pārsniedz četrdesmit un pat piecdesmit gadus, bet kuri joprojām ir aktīvi nozarē: LBS - Konsultants eksperts, būvinženieris, lektors Rodrigo Pelsis par ekspertīzi nozīmīgos projektos un aktīvu līdzdalību nozares normatīvo aktu izstrādē; SIA 8. CRB tehniskais direktors, ceļu inženieris Juris Anitens par ieguldījumu Latvijas ceļu būves attīstībā un apjomīgu un sarežģītu objektu vadību; bijušais AS Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs, būvmateriālu ražotājs, kurš uzņēmumā nostrādājis 45 gadus, no liešanas operatora kļūstot par uzņēmuma vadītāju; Latvijas Lauksaimniecības Universitātes emeritētā profesore Silvija Štrausa par pašaizliedzīgu darbu jauno būvniecības speciālistu sagatavošanā; SIA Graf-X īpašniece, arhitekte Ruta Krūskopa par daudzu sabiedriski nozīmīgu ēku projektēšanu un ieguldījumu Latvijas arhitektūras attīstībā; SIA Zenico arhitekts Viktors Valgums par nozīmīgiem projektiem, jauno arhitektu izglītošanu un sabiedrisko darbu.

Liepājas pašvaldība izsludinājusi pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma metu konkursu. Pretendenti konkursam var pieteikties līdz šā gada 30. augustam.

Konkurss paredz pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma izstrādi. Pasūtītājs ir pilsētas pašvaldība, bet metu konkursa organizators – būvvalde. Līdz 2013. gada 15. septembrim konkursa kārtībā paredzēts noskaidrot pludmales tematiskā plānojuma izstrādātāju. Savukārt līdz 2014. gada 15. maijam – izstrādāt tematisko plānojumu.

Tematiskā plānojuma izstrādes galvenais uzdevums ir sagatavot ilgtermiņa plānošanas dokumentu, kas paredz pakāpeniski attīstīt pludmali. Izstrādājot plānojumu, paredzēts analizēt pludmales iespējas un apdraudējumus, piedāvāt pludmales attīstības un atpazīstamības koncepciju, risināt pludmales zonējumus, labiekārtojumu, funkciju izvietošanu un tematiku, piemēram, kūrorts, klusā atpūta, ģimenes un bērni, izklaide, pikniki, aktīvais sports, serviss, dziedniecība, tirdzniecība, tūrisms, neskartā daba, diennakts, fortifikācija un citas tēmas.

Konkursa komisija nolēmusi par pašvaldības aģentūras Rīgas arhitekta biroja vadītāju apstiprināšanai domē izvirzīt Gvido Princi. Viņš pašlaik ir Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītājs.

Arhitekta biroja funkcijas un pilnvaras ir jāpaplašina. Pašlaik Rīgā atsākas aktivitāte būvniecības sektorā, un ir ļoti svarīgi, cik profesionāls būs pilsētas galvenais arhitekts, cik kompetents būs viņa skatījums attīstības jautājumos, norāda Vadims Jerošenko.

Uz Rīgas galvenā arhitekta amatu bija pieteikušies divi pretendenti Gido Princis un arhitekts Juris Plēsums, kurš iepriekš bijis Liepājas galvenais mākslinieks.

Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktora amata kandidātiem bija izvirzītas šādas prasības - valsts valodas zināšanas augstākajā līmenī, otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība arhitektūrā, vismaz trīs gadu darba pieredze vadošā administratīvā amatā, izpratne par arhitektūras nozari un labas komunikācijas spējas, labas zināšanas par būvniecības un plānošanas normatīvo regulējumu, divu svešvalodu zināšanas, izpratne par aģentūras darbību, nevainojama reputācija, prasmes darbā ar datoru.

Investējot 1,6 miljonus eiro, Liepājas centrā, vēsturiskā ēkā Zivju ielā atklāta dizaina viesnīca ART Hotel Roma ar 28 dažādu kategoriju numuriņiem, plašu pagalmu un ietilpīgu konferenču zāli. Viesnīca iekārtota kā mākslas galerija, kurā apskatāmi vairāk nekā 100 pašmāju mākslinieku oriģināldarbi.

Viesnīcas īpašnieki un attīstītāji ir Kesenfeldu ģimene, kas guvusi vairāk nekā 10 gadu pieredzi, vadot viesnīcu Promenade Hotel. Jaunatklātās viesnīcas ēka 2015. gadā par 639 000eiro iegādāta no SIA «Ektornet», un kopš iegādes brīža tajā investēti 1,6 miljoni eiro (to skaitā 805 000 eiro tieši viesnīcas izveidei). Liela uzmanība pievērsta iekārtojumam un dizainam, tostarp saglabājot vēsturiskos elementus. Ēkas rekonstrukcijas projekts izstrādāts arhitektu birojā «ADD», mākslas dizaina konsultants – Alvis Zemzaris. Viesnīcas izveide radījusi 15 darba vietas.

Ēkā arī iepriekš darbojusies viesnīca – 19. gadsimta 80. gados tajā atklāta izsmalcinātā Hotel de Rome, kuru 1882. gadā projektējis tā laika Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči. Gadu gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta – tā darbojusies gan kā tirdzniecības nams, gan kā biroju ēka, taču nu tai atjaunots sākotnējais pielietojums.

Liepājas Ziemeļu priekšpilsētā taps jauns kvartāls Putnu ieleja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Projektu ar šādu devīzi Liepājas būvvaldes izsludinātajā metu konkursā piedāvāja SIA Gaiss arhitekti Kārlis Melzobs un Arnita Melzoba, apspēlējot faktu, ka šajā pilsētas daļā vairākām ielām ir putnu nosaukumi. Putnu ielejas būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 700 tūkst. eiro.

Konkursa uzvarētāju piedāvājums tiks prezentēts Liepājas domes Attīstības komitejā, un pēc tam pašvaldība lems par Eiropas Savienības līdzekļu piesaistīšanu arhitektu idejas īstenošanai. Konkursam pavisam tika iesniegti trīs darbi – Oāze, Aizvēja ielokā un Putnu ieleja. Visi tika pieņemti un vērtēti oktobra sākumā.

Žūrijas loceklis, pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns uzsver, ka tieši uzvarētāju piedāvājums «vislabāk telpiski un ainaviski risina šās pilsētas vietas raksturu, to atvasinot no piegulošo ielu nosaukumiem». Atbilstoši tuvējo ielu nosaukumiem renovējamā teritorijā tiks radītas īpašas mazās arhitektūras formas un kvartāls dalīts nosacītās zonās ar raksturīgām vietzīmēm: Stārķu laukums, Zvirbuļu laukums, Cīruļu laukums, Žagatu laukums. Labiekārtojuma priekšlikuma pamatformu veido dažādu izmēru apļi, kurus iekļauj līklīniju formas celiņi ar krāsainu iesegumu. Apļveida laukumi katrs plānots ar atšķirīgu saturu – rotaļu un vingrošanas iekārtām, kokiem, krūmiem un citiem augiem, strūklaku, apgaismojuma elementiem utt.

Vairāki arhitekti nolēmuši uzstādīt piemiņas zīmi uz Liepājas vidi veidojošo profesiju kluba V10 dibinātāja, uzņēmēja Vernera Pīlēna kapa.

Piemiņas zīmes izveidošanai viņi cer no amata brāļiem un kluba bijušajiem atbalstītājiem savākt 2000 latu. Jau uzsākti Vernera Pīlēna kapa vietas labiekārtošanas darbi Voldemāra Kandevica vadībā, informē bijusī Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone. Piemiņas zīmes autors ir tēlnieks Raimonds Gabaliņš. Piemiņas zīme iecerēta kā pastmarku albums, no kura izplēstas visas lapas, palikusi tikai viena ar pastmarku, kurā attēlots Verners Pīlēns. Arhitekti cer piemiņas zīmi uzstādīt līdz 19.septembrim.

Vidi veidojošo profesiju klubs V10 ir biedrība, ko savulaik dibināja dizaina firmas Deko īpašnieks Verners Pīlēns un kas apvienoja Liepājas arhitektus, māksliniekus un dizainerus, kā arī viņu atbalstītājus. Kluba mērķis bija veicināt vidi veidojošo profesiju savstarpējo informatīvo apmaiņu, radošo un individuālo darbību un kopdarbību, profesionālo un ētisko darbības kritēriju paaugstināšanu. Klubam tika piesaistīti dažādu radošo profesiju pārstāvji, paplašinot informatīvās apmaiņas raksturu un diskusiju problemātiku. Kluba biedru vidū bija vairāki Latvijā pazīstami, ar Liepāju saistīti arhitekti un uzņēmēji. Pēc Vernera Pīlēna priekšlaicīgās aiziešanas 2008.gadā kluba darbība ir zaudējusi publicitāti.

Liepājas dome atvēlējusi 1200 latu, lai 25. oktobrī Liepājā varētu organizēt Pasaules arhitektūras dienu.

Pasaules arhitektūras dienas (PAD) pasākumi Liepājā notiek kopš 2005. gada, lai popularizētu un palīdzētu saprast Liepājas būvniecības vēsturi un mūsdienu arhitektūru.

Centrālais notikums būs Berči lasījumi. Pirmo reizi Berči lasījumi, saņemot Valsts kultūras kapitāla fonda atbalstu, notika 2010.gada 15. oktobrī RTU Liepājas filiāles zālē, pulcējot ap 160 apmeklētāju no Liepājas un tuvākās apkārtnes, kā arī Jelgavas, Kuldīgas, Rīgas u.c. Latvijas vietām. Klausītāju atsauksmes bija cildinošas, tāpēc radās doma padarīt Berči lasījumus par tradicionāliem, informē Liepājas pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone.

Lasījumos šogad piekrituši piedalīties akadēmiķis Jānis Krastiņš, mākslas zinātņu doktores Silvijas Grosa un Daina Lāce, vēsturiskās izpētes praktiķi Juris Zviedrāns un Liesma Markova, vēsturniece Līga Sāne u.c. Atbalstu lasījumiem pauduši Liepājas Izglītības pārvalde, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, arhitekti, žurnālisti.

Saeima šodien vēlēs jaunu Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs (JV) un Elīna Pinto.

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Saeimai trešdien pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt jaunu Valsts prezidentu, jo neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo vismaz 51 balsi.

Vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tātad par viņu nobalsojusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu solīja balsot arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.

Pēdējā vietā ierindojās "Progresīvo" Valsts prezidenta amatam izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, par kuru nobalsoja 10 deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Saeima trešdien arī otrajā balsojumā neievēlēja jaunu Valsts prezidentu, un no turpmākās cīņas izstājās "Progresīvo" izvirzītā kandidāte, publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, kura saņēma vismazāk balsu.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas 51 deputāta balss. Otrajā balsojumā atsijā vismazāk balsis saņēmušo kandidātu un trešajā balsojumā piedalīsies tikai divi pretendenti.

Vismazāk balsis saņēmusi Pinto, par kuru tāpat kā pirmajā balsojumā nobalsoja tikai 10 "Progresīvo" deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Savukārt vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Par JV virzīto kandidātu balso arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Ir izraudzīts Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas (LMMDV) piebūves Alejas ielā 18/20 būvnieks.

Par konkursa uzvarētāju atzīta SIA «UPTK», taču pagaidām līgums vēl netiek slēgts, jo ir jāmeklē papildu finanšu līdzekļi.

«Izvērtējot piedāvājumus, tika pieņemts lēmums, ka uzvarētāja ir SIA «UPTK». Visa informācija ir nodota izvērtēšanai Kultūras ministrijai. Sadarbībā ar Kultūras ministriju šobrīd tiek meklēti risinājumi trūkstošā finansējuma piesaistei, attiecīgi tikai pēc tam varēs slēgt līgumu ar uzvarētāju,» ziņo LMMDV.

Iepirkuma konkursā piedāvājumus pavisam bija iesniegušas trīs firmas: SIA «Bildberg», kuras piedāvājums bija 1 987 671,86 eiro (bez PVN), SIA «Būvalts R», kuras piedāvājums – 2 001 725,07 eiro (bez PVN), SIA «Monum», kuras piedāvājums – 2 141 193,85 eiro (bez PVN), un SIA «UPTK» par 1 985 428,46 eiro (bez PVN).

Grūti apšaubīt nozīmīgāko gada būvi Kurzemē – koncertzāli Lielais dzintars

Ilgi gaidītā daudzfunkcionālā kultūras celtne Liepājā gan nav vienīgā šī gada vērienīgā būve Latvijas rietumdaļā. Liepājā pabeigti arī vairāki nozīmīgi infrastruktūras objekti – lidostā, ostā, ir renovētas vēsturiskas ēkas, paplašinātas industriālās platības. Miljonu investīcijas, rūpējoties par uzņēmējdarbības attīstību, kā allaž materializētas Ventspilī. Lieli būvobjekti Kuldīgā ir procesā un noslēgsies tuvākajos gados, tāpēc šis gads izskatās pieticīgs. Savukārt lauku apvidos ražošanas objektu būve ir cieši saistīta ar Eiropas fondu atbalstu konkrētām jomām, norāda kā Kuldīgas, tā Saldus būvvaldes. Izsniegto būvatļauju skaits lielākajā daļā pašvaldību turas pērnajā līmenī, taču būvniecības aktivitātei ir augoša tendence.