Pirms nedaudz vairāk kā trīs gadiem vēju pilsētā Liepājā tika izveidots pilsētas īpašais ēdiens, saukts par Liepājas menciņiem. Oficiālo pilsētas ēdienu iespējams baudīt visās labākajās pilsētas kafejnīcās un restorānos. Ēdienam parādoties, sabiedrībā vērtās plašas diskusijas par to, vai šāds ēdiens māla podiņā vispār ir nepieciešams, vai no tūkstošiem pieejamo ēdienu ir izvēlēta pareizā recepte un galu galā vai piedāvātais produkts nav pārāk dārgs, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Liepājas menciņi tika izveidoti ar domu popularizēt Liepāju un piedāvāt pilsētas viesiem kaut ko interesantu, Liepāju raksturojošu.

Izrādās, ka restorānos šo ēdienu izvēlas pārsvarā vietējie iedzīvotāji, kuri vēlas parādīt Liepājas garšu saviem ciemiņiem no citām pilsētām un valstīm. Tāpat restorānu darbinieki novērojuši, ka Liepājas menciņus izvēlas arī tūristu grupas, kas pilsētā ierodas, piemēram, uz teātra izrādi vai citu pasākumu.

Tā kā Liepājas menciņi tik labi aizgājuši tautās, Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja vadītāja Zane Gaile uzskata, ka ieceres īstenošana bijusi veiksmīga, un citus Liepājas oficiālos ēdienus veidot negrasās. «Nav vērts mētāties. Menciņi ir labi novērtēts ēdiens - tas ir tradicionāls un liepājniecisks ēdiens,» viņa skaidro, piebilstot: «Menciņi ir ļoti dabīgs ēdiens. Kartupelis un sīpols izaug zemē, mencu noķer jūrā un izkaltē vējā.»

Aizvadītajā gadā Latvijā populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem 2012. gadā. Tas nozīmē, ka abi ir saglabājuši savas līderpozīcijas jau divus gadus pēc kārtas.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens pērn bija Rīgas šampanietis, trešajā vietā atstājot dzirkstošo vīnu Bosca. Ceturtajā vietā ierindojies kokteilis Fizz, tam seko Bonaparte, bet pirmo sešiniieku noslēdz alkoholiskais kokteilis Dins. Starp divdesmit populārākajiem patēriņam nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem sastopami arī tādi kā 3 Graudu degvīns, Rīgas melnais balzams, Martini asti un citi.

Savukārt starp iecienītākajiem aliem otrajā vietā atrodas Aldara gaišais, aiz tā seko Cēsu Light, bet ceturtajā vietā ierndojas Aldara Pilzenes. Pēc ilgāka laika top 20 rindās atgriezies Tērvetes alus Senču.

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

Beidzot tas ir noticis! Otrās paaudzes Volvo XC90 modelis ir norāvis slepenības plīvuru.

Kaislīgākajiem Volvo faniem vajadzēja gaidīt divpadsmit gadus, lai piedzīvotu šo brīdi. Tam ir vairāki objektīvi un subjektīvi iemesli, taču galvenais pagrieziena punkts, kas ļāva zviedru kompānijai atmosties no dziļā miega, bija Volvo atbrīvošanās no Ford važām. 2010. gadā, kļūstot par ķīniešu autogiganta Geely īpašumu, viss kardināli mainījās. Būtībā no tā brīža Volvo lietas sāka mērķtiecīgi virzīties kalnā augšup. No jaunā saimnieka puses vairs nesekoja iepriekš pieredzētie tukšie solījumi un policejiskais uzraudzības stils, bet gan prāvas investīcijas jaunu modeļu izstrādē un pats galvenais – zviedru inženieriem bija brīvas rokas, lai īstenotu savas idejas. Tā nu ir iznācis, ka tieši Volvo XC 90 ir pirmais lielais projekts, kas tapis pilnībā no jauna. Jaunā modulārā SPA platforma, kas ir XC 90 rīcībā, ir viegli pielāgojama citu izmēru modeļiem, un tas vieš cerības, ka drīzumā Volvo modeļu klāsts tiks papildināts ar citiem nozīmīgiem jaunumiem.

Liepājas menciņi ir ēdiens, kuru vietējie restorānu īpašnieki un tūrisma speciālisti atzinuši par ļoti veiksmīgu pilsētas mārketinga sastāvdaļu. Taču pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm radušās bažas, ka šo ēdienu var aizliegt pasniegt īpaši pasūtītajos māla podiņos, vēsta laikraksts Diena.

Lai izpildītu ierēdņu prasības, keramiķei, kas izgatavojusi podiņus, būtu par dārgu naudu jāpasūta ekspertīze laboratorijā ārzemēs, norāda laikraksts.

Liepājas menciņi septiņu pilsētas restorānu ēdienkartē ir kopš 2011. gada februāra. Tas ir ēdiens podiņā, kurā sacepta auksti kūpināta menca ar kartupeļiem, sīpoliem, dillēm un saldo krējumu.

Kopš tā laika viss ir bijis kārtībā, taču pēdējā laikā notikušajās pārbaudēs vairākos Liepājas ēdināšanas uzņēmumos Pārtikas un veterinārais dienests ir konstatējis, ka speciālajiem māla traukiem nav atbilstības deklarācijas, kura apliecinātu, ka traukos nav svina un kadmija, kas varētu nonākt pārtikā. Pusgadu pēc menciņu parādīšanās restorānos tika pieņemti 2011. gada 19. oktobra Ministru kabineta noteikumi, un tie nosaka prasības materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku. Savukārt noteikumi pieņemti, reaģējot uz attiecīgu ES direktīvu. Noteikumi paredzot, ka keramikas izstrādājumu ražotājam vai pārdevējam jāpievieno traukiem rakstiska deklarācija, kuru tagad PVD restorāniem prasa uzrādīt.

Piedāvājot tirgū vēl ne pārāk pazīstamu produktu, ir svarīgi rīkot degustācijas, lai iepazīstinātu patērētājus ar sevi un sāktu komunikāciju

Tā secinājuši Burbuļnīcas līdzīpašnieki Laura Žumbure un Jānis Stankunas, kas t/p Alfa projektā Biznesa eskalators startējuši ar burbuļtējām. «Degustācijas strādā – tās piesaista cilvēkus un palielinās to īpatsvars, kuri nopērk burbuļtēju,» saka J. Stankunas. L. Žumbure papildina, ka degustācijas labāk palīdz uzrunāt cilvēkus un sākt domu apmaiņu. Bez parauga pārliecināt, ka burbuļtēja ir kaut kas garšīgs, ir grūti. Tiesa gan, rezultāti, iespējams, būtu labāki, ja uzņēmums šo mārketinga rīku būtu izmantojis jau no paša sākuma.

«Šī mēneša laikā sapratām, kāda ir mūsu mērķauditorija, kā uzrunāt cilvēkus, kas vietējiem garšo un negaršo. Ārzemnieki jau zina, kas ir burbuļtēja, Latvijas iedzīvotāji ar to ir jāiepazīstina. Viņi bieži vien nesaprot, kā var jaukt kopā tēju ar pienu, tāpēc jāpastāsta, ka tas vairāk ir kokteilis, nevis tēja,» saka L. Žumbure.

Globālā uztura kompānija Herbalife šogad svin savu 15 gadu jubileju Latvijas tirgū. Lai atzīmētu šo notikumu, Herbalife atklājis jaunu tirdzniecības un klientu apkalpošanas centru Rīgā, Baltijas Industriālā parkā, Piedrujas ielā 7a.

Jaunā centra kopējā platība ir 764 m2, no kā lielākā daļa paredzēta noliktavai, kā arī zvanu centram, biroja un konferenču telpām. Jaunais centrs kalpos kā vieta, kur tiks īstenotas dažādas darbības Baltijas līmenī kā preču iepakošana un izplatīšana, klientu apkalpošana un zvanu centra pakalpojumi.

Baltijas Industriālais parks ir viens no tehniski attīstītākajiem A klases noliktavu, biroju, ražošanas un tirdzniecības telpu kompleksiem Rīgā, kas tādējādi sniegs priekšrocības kompānijas darbībām.

Herbalife NVS valstu, Mongolijas, Ukrainas un Baltijas Vecākā direktore Olga Solntseva uzsver:

“2017. gads mūsu kompānijai Latvijā ir īpaši nozīmīgs, jo pirms 15 gadiem uzsākām savu darbību šajā tirgū. Vēlot teikt paldies mūsu Neatkarīgajiem partneriem un vadītājiem, kuru mērķtiecīgā darba un entuziasma dēļ sabalansēta uztura paradumi un veselīgs dzīvesveids ir ieguvuši popularitāti sabiedrībā. Vēlētos sveikt mūsu partnerus Latvijā un novēlēt turpmāku attīstību, ētisku un uz lojalitāti balstītu augsta līmeņa servisu, kā arī atcerēties par mūsu kopīgo mērķi – mainīt cilvēku dzīves uz labāko pusi.”

TOP 100 populārākajās adresēs reģistrēti 6,5 tūkstoši uzņēmumu, atklāj "Lursoft" veiktais pētījums par adresēm, kurās reģistrēti visvairāk uzņēmumi.

Vispopulārākajā adresē – Vīlandes ielā 12-3, Rīgā – vienā dzīvoklī reģistrēti 435 itāļiem piederoši uzņēmumi. Tiesa pērn šajā adresē bija reģistrēti 528 uzņēmumi.

Lielākā daļa no Vīlandes ielā 12-3 reģistrētajiem 435 uzņēmumiem reģistrēti pirms 4-5 gadiem (70,80%) un pēdējos trīs gados tiem nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums.

LASI ARĪ: Juridisko adrešu migrāciju raisa faktoru kokteilis

Aizvadītajā gadā Latvijā populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem 2011. gadā.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens pērn bijis Fizz, bet trešais Rīgas šampanietis. Ceturtais populārākais alkoholiskais dzēriens bija stiprināts vīnas Agdam, bet piektais – alkoholiskais kokteilis Din, liecina VID dati.

Aizvadītajā gadā otrs populārākais alus bija Cēsu alus ražotais Garais Garāks, bet trešais – Aldaris ražotais Apinītis. Ceturtais populārākais alus pērn bija Cēsu Light, bet pirmo piecinieku noslēdz Aldara Pilzenes alus.

VID informē, ka aizvadītajā gadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (neieskaitot alu) iekasēts 80 miljonu latu apmērā, kas ir par trīs miljoniem jeb 3,5% vairāk nekā 2010. gadā. Savukārt par alu akcīzes nodoklis 2011. gadā iekasēts 18,4 miljonu latu apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem latu jeb 3% vairāk nekā 2010. gadā.

Līdzīgi kā citās valstīs pasaulē, arī Latvijā šobrīd vērojama džina popularitāte; visaugošākais ir premium segments

Latvijā, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, Eiropā valdošās tendences dzērienu modē ienāk ar trīs līdz četru gadu nobīdi. «Varētu teikt, ka arī pie mums šobrīd ir iestājusies «džina renesanse» – atgriežas gan klasiskās džina kokteiļu receptes, gan parādās jauni kokteiļi, kas veicina dzēriena popularitāti un piedāvā jaunas garšas piedzīvojumus,» saka Dana Hasana, Amber Beverage Group komunikācijas vadītāja. Realizācijas dati liecinot, ka Latvijā augošs ir tieši premiālo džinu segments.

Arī dzērienu vairumtirgotāja TriBaltic.lv valdes loceklis Jānis Corndorfs norāda, ka Latvijā lielākais pieaugums ir tieši «premium» un «super premium» kategorijās, kas nozīmē, ka patērētājs izvēlas kvalitāti, nevis kvantitāti. Šī tendence ir vērojama ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē – Lielbritānija un ASV 2016. gadā esot bijis rekordliels pieaugums džina kategorijā. «Džina popularitāti sekmē strauji pieaugušais «craft» džinu ražotāju skaits, kas patērētājiem paver iespēju baudīt dažāda stila un izcelsmes džinus. Džina straujo izaugsmi sekmē arī strauji pieaugušais toniku un miksēto dzērienu piedāvājuma klāsts, kas ļauj patērētajām atklāt jaunas garšu pasaules,» viņš uzskata.

Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai nav viena iemesla, bet gan to kokteilis.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču aptaujātie to nesaista ar vietējās varas aktivitātēm.

Tādu ainu rāda dažādās jomās strādājošie aptaujātie. Pēc SIA Lursoft pētījuma datiem, ik gadu juridisko adresi maina 8–10 tūkst. uzņēmumu, kas ir diezgan mazs skaits pret kopējo pašlaik nelikvidēto uzņēmumu skaitu, kas pašlaik ir nepilni 198 tūkstoši. DB aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējams tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm, piesaistot konkrētu uzņēmumu – investoru savai teritorijai.

Lai Liepājas jaunradītajam suvenīram - kokteilim Amber City - panāktu aptuveni vienādu cenu visās tirdzniecības vietās, tūrisma uzņēmēji cer noslēgt vienošanos ar alkohola vairumtirgotājiem par vienotu vairumcenu kokteiļa sastāvdaļām.

«Alkohola piegādes cenas katram bāram vai restorānam ir savādākas. Jāpanāk, lai kokteilļa Amber City sastāvdaļu cenas būtu visiem vienādas, lai tā būtu labākā cena, kāda parasti ir tikai lielākajam bāram pēc apgrozījuma,» DB sacīja Coyote Fly īpašnieks, uzņēmējs Ģirts Cēlājs.

Kokteiļa Amber City autors ir bārmenis un Latvijas bārmeņu federācijas priekšsēdis Raitis Akerblūms. Nākamās divas nedēļas viņš apmācīs Liepājas bārmeņus kokteiļa pagatavošanā, lai visās tirdzniecības vietās kokteilis būtu ar vienādām garšas īpašībām. Īpašais Liepājas kokteilis tika radīts, vairākus mēnešus dažādiem bārmeņiem eksperimentējot un meklējot pilsētai raksturīgāko recepti. Idejas iniciatore ir Liepājas Reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Ieva Hmieļevska. Dzēriena autors iecerējis kokteilī apvienot klasiskās Liepājas vērtības - jūru, liepas un dzintara latviešus, kas krogū sēž. Receptē ir četras sastāvdaļas: gaišais rums Bacardi Superior (20 g), rabarberu liķieris De Kuyper Sour Rhubarb (40 g), plūškoka ziedu sīrups (10 g), ābolu sula (40 g), ko samaisa labi atdzesētā glāzē un rotā ar fizāli, kurš mazliet atgādina liepas ziedu.

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā vēl joprojām populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Jāmin, ka abi ir saglabājuši savas līderpozīcijas jau vairāk nekā divus gadus pēc kārtas.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens pērn bija dzirkstošais vīnu Bosca, trešajā vietā atstājot alkoholisko dzērienu Bonaparte. Ceturtajā vietā ierindojies alkoholiskais kokteilis Cēsu 14%, tam seko vīns Kagor, bet pirmo sešinieku noslēdz dzirkstošais vīns Rīgas šampanietis. Starp divdesmit populārākajiem patēriņam nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem sastopami arī tādi kā 3 Graudu degvīns, Rīgas melnais balzams, Martini asti, stiprinātias vīns Agdam un citi.

Savukārt starp iecienītākajiem aliem otrajā vietā atrodas Līvu Rubenis, aiz tā seko Cēsu Light, bet ceturtajā vietā ierindojas Garais garāks. Pēc ilgāka laika top 20 rindās atgriezies Tērvetes alus. Cilvēki iecienījuši arī tādus alus kā Walter, Vanaga stiprais, Apinītis un citus. Top 20 parādījies arī jaunums – 15.vietu ieņem Cēsu alus ražotais alus ar nosaukumu – Pagraba nefiltrētais.

Pagājušajā gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, Latvijā populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem 2013. gadā.

Tādējādi abi dzērieni saglabājuši savas līderpozīcijas jau trīs gadus pēc kārtas.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens bijis Rīgas šampanietis, bet trešajā vietā ierindojies dzirkstošais vīns Bosca. Piektais populārākais bijis Bonaparte, bet piecinieku noslēdz alkoholiskais kokteilis Cēsu 14%.

Otrs populārākais alus pērn bijis AS Cēsu alus ražotais Cēsu Premium, bet trešo vietu ieguvis SIA Cido grupa ražotais Līvu Rubenis. Ceturtais populārākais alus bijis Dzintara Lāčplēsis, bet populārāko piecinieku noslēdz AS Cēsu alus ražotais Cēsu Light.

2013.gadā patēriņam Latvijā nodoti 5,039 miljoni dekalitri (dal) alkoholisko dzērienu, kas par 1,35% pārsniedz 2012.gada rādītāju un par 5% pārsniedz 2011.gada rādītāju.

Juridisko adrešu absolūta rekordiste pēc tajā reģistrēto komersantu skaita ir Vīlandes iela 12-3, Rīgā, kur patlaban reģistrēti 528 uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Vairākumam no šiem uzņēmumiem norādīts, ka to pamatdarbība saistīta ar citur nekvalificētu individuālu pakalpojumu sniegšanu, tāpat arī populāri šajā adresē ir uzņēmumi, kuri nodarbojas ar tirgus un sabiedriskās domas izpēti.

Šo adresi Rīgas klusajā centrā iecienījuši itāļu uzņēmēji, kuri ir arī daudzo Vīlandes ielā 12-3 reģistrēto uzņēmumu dalībnieki, informē Lursoft.

Ārpus galvaspilsētas izceļas kāda adrese Cēsīs. Lursoft izpētījis, ka Leona Paegles ielā 19A-41, Cēsīs vienlaikus reģistrēti 106 uzņēmumi. Izpētot šajā adresē reģistrētos uzņēmumus, atklājas, ka tie visi ir ar taksometru pakalpojumiem un pasažieru pārvadājumiem saistīti uzņēmumi. To vidū ir liela daļa ir uzņēmumu, kuru nosaukums iepriekš vai arī patlaban nes vārdu «Borts» un kuri ikdienā strādā ar zīmolu «Baltic Taxi». Lursoft norāda, ka daļai uzņēmumu patlaban ir uzsākts likvidācijas process.

Latvijā iecienītākais alkoholiskais dzēriens joprojām ir kokteilis Cēsu Džons, arī no populārāko alus topa virsotnes nav izdevies «gāzt» tā ilglaicīgo līderi – kompānijas Aldaris ražoto Apinīti stipro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem šā gada deviņos mēnešos.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens šā gada deviņos mēnešos bijis dzēriens Fizz, bet trešo vietu ieņem Rīgas šampanietis, kas pēc šā gada pirmā pusgada datiem ierindojās vien piektajā vietā. Ceturto pozīciju ieņem stiprinātais vīns Agdam, piektajā dzēriens Lucky Dog, bet pirmo sešinieku noslēdz alkoholiskais kokteilis Dins.

Septītajā vietā iekļuvis vīns Kagor, astotajā – degvīns 3 graudu, kas salīdzinot ar pusgada datiem, noslīdējis par vienu vietu zemāk. Devītajā topa vietā palicis konjaks Bonaparte, bet desmitnieku noslēdz dzirkstošais vīns Bosca.

Alkoholisko dzērienu grupā visvairāk patēriņam Latvijā nodoti alkoholiskie kokteiļi, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie dati. Arī realizācijas apjomi šā gada deviņos mēnešos par 12% palielinājušies tieši alkoholisko kokteiļu grupā, un to īpatsvars kopējā alkoholisko dzērienu struktūrā pieaudzis no 3% līdz 4%.

Populārākais dzēriens šā gada deviņos mēnešos Latvijā bijis alkoholiskais kokteilis Cēsu Džons, tam seko Fizz un dzirkstošais vīns Rīgas šampanietis. Tas nozīmē, ka pirmais trijnieks, salīdzinot ar šā gada pirmo pusgadu, nav mainījies. Jāmin arī, ka Cēsu Džons savas līderpozīcijas nav mainījis jau krietnu laiku. Ceturtajā vietā atrodas alkoholiskais kokteilis Dins, piektajā vietā ierindojies dzirkstošais vīns Bosca, bet pirmo sešinieku noslēdz dzēriens Lucky Dog.

Savukārt patēriņa visvairāk nodots alus ar nosaukumu Apinītis stiprais, otrajā vietā atrodas Cēsu Light, kam seko Aldara gaišais un Aldara Pilzenes. Top 20 iekļuvuši arī tāds alus kā Garais Garāks, Vanaga stiprais, Walter, Optima līnija, kā arī Tērvetes alus Senču.

Riska aktīvu cenām šomēnes planējot zemāk, tirgus dalībnieki lielāku uzmanību pievērš drošā patvēruma aktīviem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas nozīmē, ka vērtība aug zeltam – šī dzeltenā dārgmetāla cena preču biržā kopš oktobra pirmās puses zemākajiem punktiem ir palielinājusies par 5% līdz 1240 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir visai labs sniegums, ja ņem vērā aktuālo akciju izpārdošanas vilni. Tā rezultātā šie, piemēram, ASV vērtspapīri jau paspēlējuši visus savus šā gada guvumus. Kopumā šis gads zeltam joprojām tāpat nav diez ko veiksmīgs, jo dārgmetāla cena kopš janvāra sākuma sarukusi par 6%. Rezumējot – laikos, kad akciju cenas sniedzas uz arvien jauniem rekordiem, šķiet, reti kurš vispār atceras par zeltu. Zināma interese gan par to tomēr parādās, ja zūd ticība spējai akciju ziņā lidot arvien augstāk.

Meža nozares uzņēmumi pērn ir uzstādījuši nebijušu neto apgrozījuma pieaugumu – par 25%, sasnieguši rekordu, ko veicināja produkcijas globālā inflācija un arī ražošana.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga. Savukārt būtisku apgrozījuma pieaugumu – vairāk par 10 milj. eiro – pērn veica 22 uzņēmumi, vairāk par vienu milj. eiro to iespēja 79 uzņēmumi. Nozares eksperti neatceras, kad iepriekš ir bijis tik straujš ienākumu pieaugums nozarē, jo jau 5% ir labs rādītājs, 10% skaitās izcils, bet 25% tiek vērtēts kā fantastika – acīm redzamais, neticamais.

Atbildot uz pieaugošo alus importa apjomu, Valmiermuižas alus darītava šogad radījusi trīs jaunas alus garšas: vieglu gaišo alu, beļģu stila alu un tumšā alus kokteili, informē uzņēmumā.

Kopā jauno alus garšu radīšanā ieguldīti 50 000 eiro.

"Alus baudītāji ir mūsu uzticamākie padomdevēji, kuri lūdza izbrūvēt alus garšu, kas būtu vieglāka par gaišo alu, bet tomēr izteiksmīga," stāsta Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus saimnieks.

Valmiermuižas tumšā alus kokteilis "Frišs" paplašina pastāvīgi augošo alus kokteiļu segmentu – pērn "Valmiermuižas alus" kokteiļu pārdošanas apjoms audzis par 30%, salīdzinot ar 2019. gadu.

Savukārt Valmiermuižas alus darbnīcā radītais un brūvētais Kokmuižas beļģu stila gaišais eils "Baltais mūks" ir pašmāju atbilde uz pieaugošo beļģu alus importu Latvijā.

Valmiermuižas alus darītava pērn pārdevusi 2 181 551 litru alus, ievērojami palielinoties pārdošanai tieši nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību.

Jaunus uzņēmumus reģistrē vairāk, likvidē mazāk, kopumā pieaug uzņēmumu skaits, bet strauji rūk mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits.

To rāda SIA Lursoft dati. Lai arī kopumā tiek novērotas mikroskopiskas pozitīvas tendences, tomēr jautājumi par uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši mazajam biznesam, ir pietiekami aktuāli. Vienlaikus uzņēmējdarbība ir tieši tā joma, kura ne tikai nodarbina cilvēkus, maksā viņiem algu un attiecīgi arī, maksājot nodokļus, uztur valsti, finansē sabiedrībai svarīgus veselības aprūpes, izglītības, zinātnes, kultūras pakalpojumus un infrastruktūru.

Pārsteidzošs kokteilis

Kopumā šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti jau 2574 jauni uzņēmumi, kamēr likvidēti 2009, kas nozīmē, ka faktiskais uzņēmumu skaits Latvijā 2023. gada pirmajā ceturksnī audzis par 565. Lursoft norāda, ka pēdējos septiņus gadus bijusi negatīva tendence – jauno uzņēmumu bijis mazāk nekā likvidēto.Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka pēdējo mēnešu laikā nemitīgi sarūk mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits. Proti, šā gada 1. aprīlī tādu bija 8809, savukārt šā gada 1. janvārī — 9638, bet pērnā gada 1. decembrī vēl vairāk - 9817. Pozitīvu ainu rāda juridisko personu – nodokļu maksātāju skaits 1. aprīlī, jo šogad tādu bija 188 562, kas ir par 171 vairāk, nekā bija 2022. gada 1. aprīlī. Vienlaikus jāņem vērā, ka šis 171 juridiskas personas pieaugums nespēj kompensēt teju 27 000 subjektus salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad kopējais juridisko personu - nodokļu maksātāju - skaits bija 215508.

Molotova kokteilis, kas nav izdevīgs nedz latviešiem, nedz krieviem, - šādi ārpolitikas eksperts Andris Sprūds raksturo situāciju, ja krievu valodai tiktu piešķirts oficiāls statuss, vēsta laikraksts Diena.

Eiropas Savienības (ES) kontekstā neesot atrodama situācija, kas līdzinātos pašreiz Latvijā notiekošajiem procesiem un iespējamam referendumam. Mēģinājums salīdzināt Latviju ar Somiju, kur oficiāla ir gan somu, gan zviedru valoda, ko nereti kā labu piemēru min krievvalodīgie iedzīvotāji, nav īsti vietā, uzskata Providus pētniece Marija Golubeva. Filoloģe un deputāte Ina Druviete norāda, ka vienīgais, ar ko Latvijā notiekošajam varētu vilkt paralēles, ir 1995. gada notikumi Baltkrievijā, kad pēc referenduma par otro valsts valodu kļuva krievu, kas pēcāk iedzīvotāju vidū ieguva pārliecinošu dominanci.

«Latvijā mēs redzam pilnīgi citu modeli. Tā kā jāsecina, ka šāds process, kas patlaban notiek Latvijā, būtībā ir salīdzināms gandrīz vai tikai ar procesiem, kas notika Baltkrievijā 95. gadā,» saka I. Druviete. Viņa stāsta, ka Latviju nevar salīdzināt ne ar vienu no ES valstīm, kurās oficiāli pastāv vairākas valodas, jo tām ir pilnīgi atšķirīgas vēsturiskās saknes. Piemēram, Īrijā, kur iepriekš valsts valoda bija tikai angļu, īru valodai tika piešķirts oficiāls statuss, lai «paceltu īru valodu līdz reālai valsts valodai».

Ķīnas tūristiem, kuri apmeklē Latviju, ir augsta pirktspēja - viņi ir gatavi tērēt daudz naudas un veikt spontānus pirkumus, intervijā ziņu aģentūrai LETA sacīja Latvijas ceļojumu kompānijas 1Travel vadītājas Margarita Šalajeva un Olga Altuhova.

Braucienu uz Latviju var atļauties Ķīnas vidusšķiras vai augstāko sabiedrības slāņu pārstāvji. Tūristi no Ķīnas izvēlas Latviju kā tā saucamo jauno virzienu. 1Travel pārstāves norādīja, ka Ķīnas ceļotāji vēlas «redzēt ļoti daudz un uzreiz».

«Ķīnas tūrists būtiski atšķiras no Rietumu viesiem. Braucot uz kādu nezināmu pilsētu vai valsti, mūsu mērķis ir visu apstaigāt un izbraukāt, pastaigāt pa ieliņām, pasēdēt kafejnīcās, īsi sakot, iegrimt [līdz šim nezināmas vietas] atmosfērā, savukārt Ķīnas tūristu tas neinteresē. Ķīniešiem ir cita pieeja, viņu izpratnē Eiropa ir viena liela valsts. Tūrists no Ķīnas vēlas pabūt visur, tāpēc ķīniešu vidū vispopulārākā tūre ir šāda: viņi lido uz Maskavu, kuru, starp citu, viņi uzskata par Eiropas daļu, pavada tur pusotru dienu, no turienes uz pāris dienām lido uz Rīgu, tad uz Lietuvu, Poliju un Franciju. Lūk, šāds Eiropas kokteilis,» sacīja Altuhova.

Pabeigti aptuveni 50% līdz 60% no koncertzāles Rīga labiekārtošanas darbiem, preses konferencē Latvijas Zinātņu akadēmijā pastāstīja producents Juris Millers.

Viņš norādīja, ka pašlaik ir pabeigta griestu atjaunošana, uzlikta pamatskatuve un skatītāju amfiteātra grīda, uz kuras tiks likti krēsli, kā arī uzlieta jauna betona grīda zālē. Zāles remontā vēl priekšā ir sienu, kā arī orķestra bedres atjaunošana un citi mazāki remontdarbi.

Telpu remonts izmaksā 300 000 eiro. Daļu no šīs summas ieguldījis Millers, kā pastāstīja producents, arī ieķīlājot savu dzīvokli. Atlikušos līdzekļus viņš piesaistījis no privātpersonām. Zāles labiekārtošanas remontā neesot ieguldīti ne valsts, ne pašvaldības līdzekļi. Pēc Millera domām, šis ir klasisks piemērs tam, ka valsts nemāk parūpēties par to, kas tai ir, tāpēc tiek domāts par jaunas koncertzāles celtniecību, neatbalstot pašreizējās remontu.

Lai aktīviem cilvēkiem pēc treniņa palīdzētu atgūties, SIA Metti piedāvā olbaltumvielu dzērienu sagataves, ko sajaukt ar ūdeni vai pienu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Olbaltumu kokteiļu sagatavēm To Drink ir divas produktu līnijas – olbaltumvielu maisījumi ar dažādām garšām un brokastu kokteilis, kur papildu olbaltumvielām ir arī samaltas auzas un ogu gabaliņi. Dzēriena sagatavē ir gan «tīras» olbaltumvielas, kas ne visiem garšo, taču tie, kuri pieturas pie stingras diētas, visdrīzāk izvēlēsies šo, un ir arī sūkalu olbaltumvielu pulveris ar dažādām garšām – zemeņu, šokolādes, vaniļas. Otrs produkts ir brokastu kokteiļu jeb smūtiju sagataves. Tur papildu olbaltumvielām ir pilngraudu auzas, t.s. lēnie ogļhidrāti, kas nodrošina pakāpenisku enerģijas izdalīšanos, un saldējot žāvētas ogas. Produkti ir atšķirīgi, taču idejiski vienādi – abos ir organismam vajadzīgās uzturvielas un tie sniedz enerģijas lādiņu. «Jau no paša sākuma izdomājām, ka mums būs divas produktu līnijas, lai būtu lielāka dažādība. Daudzi mājās blenderī maļ olbaltumvielas ar auzām un augļiem, tāpēc mēs iedomājāmies, ka šāds brokastu smūtijs būtu ideāla alternatīva – tas ir gatavs produkts, turklāt nav jāuztraucas par ogļhidrātu un olbaltumvielu līdzsvaru,» saka Raimonds Meleks, To Drink idejas autors. Viņa biznesa partnere Laura Zvejniece piebilst, ka To Drink pamatā ir sportiska un veselīga dzīvesveida ideja, tāpēc vienlaikus ar domu par olbaltumvielu dzēriena sagatavi viņiem radās doma par brokastu smūtijiem.