Latvijā ir nepieciešama visu reģionu attīstība, kas var prasīt nepopulāru lēmumu pieņemšanu gan ES naudas izlietošanā, gan budžeta veidošanā, savukārt Liepājas metalurga pārdošanā radušies šķēršļi.

DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uz to norādīja Liepājas mērs Uldis Sesks. Pašvaldību budžeta veidošanas jomā ir vajadzīgas pārmaiņas, jo likums Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu tika pieņemts pirms vairākiem gadiem. Šai laikā daudz kas ir mainījies, un nevar būt tā, ka pilsētās vai pašvaldībās, kurās ir attīstīta ražošana, noteicošais kritērijs ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tādējādi pašvaldībās, kas ir netālu no Rīgas, nav daudz darbavietu, bet cilvēki tajās dzīvo, ir deklarējušies, rezultātā to budžets ir lielāks nekā Latvijas lielākajās pilsētās.

Karostas kanāla attīrīšanas projektam šogad plānots izlietot 9,44 miljonus eiro jeb 27% no visa Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes 2015.gada budžeta, aģentūru LETA informēja Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Liepājas SEZ valde apstiprinājusi Liepājas SEZ pārvaldes 2015.gada budžetu, kas ieņēmumu un izdevumu sadaļā veido 35,18 miljonus eiro. Pagājušajā gadā budžeta izpilde bija 31 miljons eiro. Kā norādīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, budžets šogad ir veidots ar nelielu pieaugumu, lai turpinātu īstenot Liepājas SEZ prioritātes, no kurām nozīmīgākās ir atbalsts uzņēmējiem, infrastruktūras attīstība, kā arī vides kvalitāte un drošība.

Sagatavojot budžeta projektu, tika ņemtas vērā noteiktās prioritātes SEZ un Liepājas ostas attīstībā, Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansētie projekti, Liepājas ostas padziļināšanas projekts, kā arī stividoru kompāniju kravu apgrozījumu plāni un SEZ pārvaldes noslēgtie nomas un pakalpojumu sniegšanas līgumi.

Ukrainas KVV Group gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonus eiro liels sods, informē KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovskaja.

Ukrainas KVV Group ir sagatavojusi virkni dokumentu iesniegšanai Eiropas Komisijas komitejās un uzsver, ka sods negatīvi ietekmēšot ne vien valsts tēlu, bet arī ekonomisko situāciju kopumā, iespējams, pat izraisot ilglaicīgu krīzi. Tādēļ KVV Group vēlreiz deklarējot savu gatavību iesaistīties pārrunās, kurām vajadzētu atrisināt ieilgušo krīzi uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs.

«KVV Group" aicina Latvijas sabiedrību un reāli domājošos valsts politiķus apturēt šaubīgās manipulācijas ap uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs un vēlreiz deklarē savus centienus piedalīties konstruktīvās sarunās, kā arī gatavību, izmantojot Latvijas valsts atbalstu, dot jaunu impulsu Liepājas pilsētas nozīmīgākā uzņēmuma darbā,» uzsvēra Napadovskaja.

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

Valsts, no budžeta līdzekļiem samaksājot AS Liepājas metalurgs vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai UniCredit S.p.A., šo naudu nav zaudējusi, bet gan ieguldījusi un no šī ieguldījuma var gūt peļņu, uzskata bijušais finanšu ministrs un biedrības Latvijas attīstībai vadītājs Einars Repše.

«Valsts patlaban būtībā ir pārkreditējusi Liepājas metalurgu, un uzņēmums tagad ir parādā nevis ārzemju bankai, bet valstij. Šī nauda nav zaudēta - valstij tagad ir jāpārņem uzņēmums, jāsaved tas kārtībā un jāpārdod kādam investoram. Tādā veidā modernizācijā ieguldītie līdzekļi nav uzskatāmi par zaudētiem, ar to valsts vēl var nopelnīt,» sacīja Repše.

Viņš norādīja, ka patlaban valstij ir laba izdevība iegūt savā īpašumā uzņēmumu par galvotā kredīta cenu, jo bankrota gadījumā uzņēmumi ir lēti iegūstami.

«Tas arī būtu jādara. Metalurģijas nozare Eiropā un pasaulē, neapšaubāmi, atkopsies, un Liepājas metalurga produkcija atkal būs nepieciešama,» piebilda Repše.

SIA Liepājas enerģija dalībnieki 8. aprīlī, apstiprināja uzņēmuma 2014.gada pārskatu. Uzņēmums 2014.gadā turpinājis īstenot modernizācijas procesus, palielinājis atjaunojamā energoresursa izmantošanu līdz 65%, sasniedzot 19 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

2014.gadā Liepājas enerģija turpināja īstenot investīciju un attīstības programmu, rekonstruējot 7 km Liepājas pilsētas siltumtrašu, bet, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvējot arī jaunu siltumtrasi 1,6 km garumā. Savienojot jauno trasi ar centralizētajiem siltumtīkliem, tika likvidētas divas nelielas gāzes katlu mājas, bet rekonstruētā posma klienti nodrošināti ar siltumenerģiju, kas iegūta no atjaunojamā energoresursa. Veiktie rekonstrukciju darbi ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus siltumtīklos - salīdzinot ar 2013.gadu par 5%. Tāpat Liepājas enerģija pērn par 61,5% palielinājusi atjaunojamā kurināmā - koksnes šķeldas - īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.

Mutiskas vienošanās, akciju pārskaitījumi, kas slēgti uz savstarpējās uzticēšanās pamata bez dokumentāliem pierādījumiem, un grūti izprotama, vieglprātīga attieksme pret vairākus miljonus vērtiem dokumentiem – šādas aizkulises par ieilgušo strīdu starp Liepājas metalurga lielākajiem akcionāriem atklāj laikraksta Diena rīcībā nonākušie dokumenti.

Tiesas prāvā, kurā K. Lipmanam izdevās attiesāt 11,5% savulaik uz mutiskas vienošanās pamata aizdoto, bet savlaicīgi neatdoto akciju no Sergeja Zaharjina, pievienoto materiālu klāstā ietilpst, piemēram, dokuments, kurā par labu darbu pats sevi apdāvinājis K. Lipmans, kā arī vēstuļu sarakste starp Iļju Segalu un S. Zaharjinu, kurā tie viens otram draudzīgi apliecinājuši savu sniegto liecību patiesīgumu.

Piemēram, K. Lipmana iesniegts dokuments apliecina, ka S. Zaharjins un trešais lielais Liepājas metalurga akcionārs I. Segals ir uzticējušies K. Lipmanam, jo uzņēmējiem kopīgi piederošajā kompānijā Gesil Limited (uzņēmums, kurš iepriekš arī bija Liepājas metalurga lielāko akcionāru vidū) K. Lipmanam abi pārējie īpašnieki bija devuši pietiekami lielas pilnvaras, lai K. Lipmans vienpersoniski sev varētu pārskaitīt trešdaļu Gesil piederošos Liepājas metalurga akciju, vēsta Diena.

Liepājas ekonomika patlaban nepiedzīvo labākos laikus, jo krīzes nāk viena pēc otras, turklāt atšķirīgas, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

«Viena situācija ir KVV Liepājas metalurgā, bet pavisam cita situācija ir zivju pārstrādes nozarē,» sacīja Sesks, norādot, ka zivju pārstrādes nozares problēmas ir jārisina starpvaldību un arī Valsts prezidenta līmenī - kā Latvijas ražotājiem «atvērt durvis» uz dažādiem eksporta tirgiem. «Šai nozarei tas ir izdzīvošanas jautājums,» sacīja Sesks.

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Liepājas metalurga problēmas samazinājušas arī Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes ieņēmumus.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde akceptējusi izmaiņas šā gada budžetā, samazinot kopējo budžeta summu par 7,2 miljoniem latu. Sākotnēji plānotais vairāk nekā 24 miljonu latu budžets pēc izmaiņām ir 17,1 miljons latu. Pašu budžets samazināts par 3,83 milj. Ls, savukārt projektu daļa – par 3,37 milj. Ls. LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš gan prognozē, ka šā gada nogalē, palielinoties pārkrauto graudaugu kravu apjomam, kravu statistika varētu uzlaboties, jo ostas darbība kopumā šogad ir auglīgāka nekā 2011.gadā.

Ostas ieņēmumu prognozi nācies koriģēt krītošā kravu apgrozījuma dēļ, atzīst G.Krieviņš. «Ostas ieņēmumus būtiski iespaido Liepājas ostas lielākā stividora Liepājas osta LM darbības samazināšanās, kas saistīta ar situāciju Liepājas metalurgā,» skaidroja pārvaldnieks.

Atlikušie divi maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs iegādes pretendenti plāno paplašināt rūpnīcā ražoto preču klāstu, un tas nozīmē kārtējo rūpnīcas modernizāciju, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

«Tās ir lielas kompānijas, kuras pārvalda lielus aktīvus un kurām ir reāla interese atjaunot rūpnīcas darbību,» sacīja Sesks. «Ir dzirdēts arī par plāniem Austrumeiropā veidot diezgan lielu metālapstrādes holdingu, kurā ietilptu arī Liepājas metalurgs.»

Kā norādīja Sesks, saskaņā ar apstiprināto plānu nākamajā nedēļā, iespējams, otrdien, varētu kļūt zināms galvenais pretendents, ar kuru tālāk notiktu līguma slēgšana, darījuma struktūras precizēšana un citu juridisko nianšu saskaņošana.

«Tikko jaunajam īpašniekam atslēgas būs rokā, jāsāk reāli rīkoties - slēgt līgumus ar piegādātājiem, darbiniekiem un veikt citas darbības, lai rūpnīca atsāktu pilnvērtīgi darboties,» sacīja Sesks.

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Liepājas budžeta ieņēmumi palielinājušies par aptuveni 5,4 miljoniem latu. Liepājas metalurgs samaksājis nodokļos 68 tūkstošus latu.

Liepājas domes deputāti akceptējuši grozījumus pilsētas budžetā saistībā ar palielinātiem pašvaldības ieņēmumiem no valsts mērķdotācijām, no nodokļu ieņēmumiem un maksas pakalpojumiem. Valsts mērķdotācijas palielinās par 2,34 miljoniem latu, pamatbudžeta daļa palielinās par trim miljoniem latu, maksas pakalpojumi pieaug par 18,2 tūkstošiem latu, speciālais budžets palielinās par 9449 latiem. Tostarp 68 tūkstošus latu nodokļu samaksājusi a/s Liepājas metalurgs, kas netika gaidīts, atzina Liepājas domes priekšsēdētāja palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Valsts dotācijas palielinājušās lielākoties uz dažādu Eiropas Savienības projektu līdzfinansējuma rēķina, tajā skaitā 600 tūkst. latu avanss koncertzāles jeb Lielā dzintara projektam.

Pārmērīgais politiskais spiediens uz maksimāli ātru Liepājas metalurga darbības atsākšanu kā smags svārsts atgriezies atpakaļ

Pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām forsētais Liepājas metalurga pārdošanas veiksmes stāsts ukraiņu investoram KVV Group var arī neizrādīties gluži tāds, kā sabiedrībai stāstīts. Par to liecina fakts, ka uzņēmums jau pārtraucis tēraudkausēšanas ceha darbību un darbu atkal var zaudēt vismaz 100 Liepājas metalurga strādnieku – kāda ironija, ka vismaz daļa no viņiem, noticot uzņēmuma atdzimšanai, nesen pameta pēc pirmā Liepājas metalurga kraha atrasto darbu. Tagad viņi iznāk divreiz apvesti ap stūri, taču tas, šķiet, nevienu īpaši neuztrauc.

KVV Liepājas metalurga (KVV LM) pašreizējā vadība kā tēraudkausēšanas ceha darbības apturēšanas iemeslu līdzīgi kā iepriekšējie īpašnieki, min pārāk augsto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Ekonomikas ministrija sola OIK atlaides lielajiem ražotājiem no 1. jūlija, tomēr nevar zināt, vai bez nepieciešamajiem ieguldījumiem tēraudkausēšanas procesa modernizēšanā KVV LM atbildīs OIK atlaides saņemšanas nosacījumiem. Iespējams, pašreizējie uzņēmuma īpašnieki nebija rēķinājušies ar šādiem ieguldījumiem un tagad trūkst apgrozāmo līdzekļu, ražotās produkcijas tirgus nav vienkāršs, bet politiskais spiediens uz rūpnīcas darbu atjaunošanu bija milzīgs. Līdz ar to var izrādīties, ka, forsējot optimistisko scenāriju, ir pacelts kaut kas tāds, ko realitātē nevar nest. Tas, protams, ja izslē dzam galīgi melno variantu, ka tika iegādāts konkurents, kuru vienkārši bija iecerēts nobīdīt no skatuves.

Liepājas Valsts tehnikumā Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros atklāta modernizēta šūšanas darbnīca.

Līdz ar to tehnikumā tagad būs divas moderni aprīkotas šūšanas darbnīcas un audzēknēm vairs nebūs savā starpā jākonkurē par labākiem mācību apstākļiem, norāda programmas vadītāja Ligita Reimane. Liepājas Valsts tehnikumam ir laba sadarbība ar Latvijas Veļas ražotāju asociāciju, kas iniciēja darbnīcas izveidošanu.

Atklājot modernizēto šūšanas darbnīcu, Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts uzsvēra, ka ir sperts liels solis uz priekšu, lai Liepājas uzņēmējus nodrošinātu ar kvalificētu darbaspēku vēl vairāk attīstot pilsētas tekstila nozari un kļūstot par Latvijas mežģīņu galvaspilsētu. Savukārt Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde norādīja, ka šis projekts labi papildina grandiozo tehnikuma modernizācijas projektu, kas vēl ir priekšā.

Liepājas partijas līderi Uldi Sesku pašvaldību vēlēšanās nekas īsti neapdraud, ja nu vienīgi Liepājas metalurgs, sacījis kāds viņa kolēģis no Liepājai netālā novada. Grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) finansiālās nedienas atklājās tieši pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, turpinot apskatu par Latvijas pilsētām, raksta laikraksts Diena.

Pašvaldība nav uzņēmuma akcionārs, un teorētiski domes iespējas ietekmēt tā darbību ir ierobežotas, bet notiekošais uzņēmumā var atsaukties uz vietējo varu, norāda laikraksts. Visu aptaujāto partiju pārstāvji esot līdzīgās domās – pašvaldībai ir vajadzīgs plāns, kā mazināt sociālo spriedzi un nodrošināt ar darbvietām bez darba palikušos cilvēkus.

«Pašvaldībai ir liela loma, bet tai nav izšķirošās ietekmes uz to, kā uzņēmums attīstās. Tā ir tikai viena no iesaistītajām pusēm to risku dēļ, kas var rasties pilsētā no problēmām vienā lielā uzņēmumā,» sacījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš uzsvēris, ka valdības interesēs ir uzņēmumu saglabāt, «ja tas ir saprātīgi iespējams, bet tam arī turpmāk ir jāmodernizējas – ja tik liels uzņēmums nemodernizējas un neceļ līmeni, tas var kļūt par apgrūtinājumu pilsētas attīstībā».

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadībai Valsts kontrole (VK) noteikusi 16 ieteikumus, kas tai jāievieš līdz nākamā gada februārim, to trešdien akceptēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.

Veicot pārbaudi par Liepājas SEZ pārvaldes darbību 2012. un 2013.gadā, VK konstatēja, ka viens no faktoriem ostas nespējai attīstīties ir tas, ka 2008.gadā izstrādātā attīstības stratēģija, kurā iezīmēti projekti, noteikti termiņi, sasniedzamie finanšu rādītāji, ieņēmumi un kravu skaits, pastāv tikai uz papīra.

Saeimas komisijas sēdē tika demonstrēts VK Liepājā sagatavots sižets, kurā asi tika kritizēta SEZ pārvalde. Pēc šī video rullīša noskatīšanās Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) visai emocionālā uzrunā norādīja, ka video rullītis veidots dzeltenās preses līmenī, turklāt VK esot nodarījusi lielu kaitējumu, jo tieši negatīvā vērtējuma dēļ tai garām varot paiet miljonus eiro vērtas investīcijas no kāda Itālijas uzņēmuma, kurš izvēlējies apturēt investīcijas, kamēr būs skaidrība par situāciju SEZ. Sesks uzskata, ka VK apdraud kopumā investīciju ienākšanu Latvijā. Uz aizrādījumu, ka viņš pārāk skaļi Saeimas komisijā kliedz, Sesks skaidroja, ka viņš esot pārāk aizvainots par VK sižetu. Viņš savukārt demonstrēja prezentāciju par Liepājas SEZ un pilsētas sasniegumiem.

Krīze attiecībās starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju var negatīvi ietekmēt maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs pārdošanu, un investoru meklēšanas process patlaban neizskatās optimistisks, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

Viņš norāda, ka pašvaldība rūpīgi seko līdzi Liepājas metalurga maksātnespējas administratora Haralda Velmera darbībām, ko viņš veic rūpnīcas darbības atjaunošanai, un tam, kā tiek uzrunāti potenciālie investori.

«Tas ir pietiekami sarežģīts process, sevišķi patlaban, kad ekonomikā nav vērojama augšupeja un uzņēmēji, kuri ir plānojuši savas investīcijas, ir pietiekami rezervēti, ņemot vērā krīzi, kas veidojas attiecībās starp ES un Krieviju,» sacīja U. Sesks.

Viņš uzsver, ka šādi procesi neveicina biznesa un ekonomikas attīstību, līdz ar to investoru meklēšana nav tik optimistiska. Vienlaikus U. Sesks norāda, ka Liepājas metalurga rūpnīca joprojām ir stabils aktīvs, kas tiek rūpīgi uzturēts.

Garkalnes mērs, domes juriste, finanšu direktore un pašvaldības konsultants kopā ar uzņēmēju delegāciju devušies gūt pieredzi Azerbaidžānā. Pašvaldības apmaksātā brauciena jēgu pašvaldības priekšsēdētājs Mārtiņš Bauze–Krastiņš gan nav spējis izskaidrot, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Jaunu kontaktu dibināšanā un pieredzes apmaiņā uz Azerbaidžānu šīs nedēļas vidū bija Latvijas delegācija ar valdības un biznesa pārstāvjiem.

Iepazīties ar naftas un dabasgāzes lielvalsts ekonomiku un kultūru brauca arī Garkalnes pašvaldības darbinieki. Garkalnes galvenā vēlme bijusi veidot kultūras un pieredzes apmaiņu ar Azerbaidžānu.

Četru dienu garajā vizītē Azerbaidžānā premjers ar kolēģiem diskutēja par izglītību, eksportu un pārvaldību, bet uzņēmēji apmeklēja biznesa forumus un meklēja Latvijai jaunus eksperta tirgus.

Starp deviņdesmit trīs uzņēmējiem delegācijā, četri cilvēki pārstāvēja Garkalnes pašvaldību. Priekšsēdētājs Mārtiņš Bauze–Krastiņš, finanšu direktore Ilesa Tiona, juriste Sandra Kalnāja un Bauzes partijas biedrs, bijušais Zaļo un zemnieku savienības ģenerālsekretārs Kārlis Boldiševičs, kurš Garkalnē strādā par konsultantu.

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Liepājas mērs Uldis Sesks piedāvājis Azerbaidžānas valdībai atbalstīt Azerbaidžānas loģistikas centra izveidi Liepājas ostā.

Azerbaidžānā ir valsts naftas un gāzes fondi, no kuriem tiek atbalstīti vērienīgi privātuzņēmēju projekti, preses brīfingā klāstīja U. Sesks. Tāpēc vairākiem Azerbaidžānas ministriem izteikts priekšlikums izmantot brīvās teritorijas Liepājas ostā pie Karostas kanāla, lai tur būvētu termināļus Azerbaidžānas kravām. Janvāra beigās, iespējams, notiks Azerbaidžānas delegācijas vizīte Liepājā, lai turpinātu sarunas par potenciālajiem investīciju projektiem.

Liepājas mērs pārrunājis ar Azerbaidžānas ministriem arī iespēju ieguldīt kurortoloģijas atjaunošanā Liepājā. U.Sesks piedalījies arī a/s Liepājas metalurgs lietišķajās sarunās, tostarp ar Azerbaidžānas dzelceļa vadību pārrunāta iespējamā sadarbība un a/s Liepājas metalurgs pārstāvniecības izveidošana Azerbaidžānā.

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

A/s Liepājas metalurgs (LM) darbinieku vidējais bruto atalgojums (neskaitot vadības darba samaksu), ir 585 lati mēnesī, Liepājas domes attīstības komitejā informēja uzņēmuma pārstāvji.

^{Papildināts viss teksts.}

Tomēr patlaban aptuveni 1000 darbinieku atrodas dīkstāvē, kas ir daļēji apmaksāta, pēc atīstības komitejas atzina LM valdes priekšsēdētājs ValērijsTerentjevs. No šodienas, 11.aprīļa, līdz 15. aprīlim, uzņēmumā apturēta pamatražošana, informēja V. Terentjevs. Viens no iemesliem tam ir apgrozāmo līdzekļu trūkums.

Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica un V. Terentjevs komitejā uzsvēra, ka nākamnedēļ valdes sēdē plānots apstiprināt darbinieku atlaišanu 10% apmērā, un pēc tam likuma kārtībā tiks brīdināta Nodarbinātības valsts aģentūra un paši uzņēmuma darbinieki. Šobrīd gan vēl nevarot apgalvot, ka darbinieku atbrīvošana būs tieši tādā apmērā, jo priekšlikumus gatavo struktūrvienību vadītāji.

Ja jau ir tādas ambīcijas, kas iet pāri budžeta rāmjiem, tās jākompensē, bet šim procesam jābūt saprātīgam. Tā intervijā DB saka finanšu ministrs Andris Vilks, atzīstot, ka 2014. gada valsts budžeta veidošanas procesā ministrijām un koalīcijas partneriem ieteikts pašiem meklēt naudas avotus savu tēriņu palielināšanai, kas arī devis pamatu jaunām idejām par nodokļu sloga celšanu. Viņš arī norāda, ka nākamā gada budžets veidots ar domu, ka situācija a/s Liepājas metalurgs var pasliktināties.

Kādu iespaidu uz budžetu var radīt notiekošais ar a/s Liepājas metalurgs, protams, ņemot vērā, ka valsts jau ir samaksājusi vairāku desmito miljonu latu LM parādu?

Skaidrs, ka gadījumā, ja uzņēmums nestrādās, tas tuvākajos gados var ietekmēt nodokļu iekasēšanu. Jau šogad tas viss atspoguļojas mūsu ekonomikas izaugsmē – mēs jau saņemam nodokļu veidā mazāk, nekā vajadzētu. Protams, situācija ar LM negatīvi varētu ietekmēt valsts ārējā parāda segšanas izmaksas. Faktiski jau LM mēs esam ielikuši budžetā, paredzot tam status qou situāciju. Ja LM ies uz maksātnespēju, situācija var nedaudz pasliktināties.

Šis politiķiem ir īstais brīdis atteikties no nereāliem brīnumplāniem un ar skubu sākt pārskatīt izdevumus

Vēlēšanas ir pagājušas, un no politiķiem tagad varētu sagaidīt realitātei tuvākus izteikumus. Tomēr pagaidām nekas neliecina par to, ka ministri neatkarīgi no tā, vai viņi būs vai nebūs nākamajā valdībā, būtu gatavi beigt runāt Napoleona plānu kategorijās. Tā Finanšu ministrija, iespējams, iespaidodamās no slavas lauriem, ka Latvija ar ne pārāk dižo šī gada 2,9% IKP pieaugumu tomēr ir starp Eiropas Savienības (ES) izaugsmes līderiem, nesen lepni paziņoja, ka nākamajos četros gados Latvijas IKP pieaugs nedaudz vairāk kā par 4 mljrd. eiro jeb aptuveni par 1 mljrd. eiro gadā. Turklāt uz jebkādiem skeptiķiem, kas atļaujas apšaubīt šo paradīzes ainiņu, Finanšu ministrija reaģē ar noraidošu dzēlīgumu. Piemēram, Liepājas mērs Uldis Sesks, kurš, kā ziņo aģentūra LETA, atļāvies norādīt, ka nākamā gada valsts budžets izskatās sliktāks par šī gada budžetu un var būt nepieciešama konsolidācija, no Finanšu ministrijas jau izpelnījies pārmetumus par baumošanu un panikas celšanu.