Citas ziņas

Liepājas mērs: tādu ceļu nav pat valstīs ar pēckara sekām

Vēsma Lēvalde, 14.02.2011

Jaunākais izdevums

Liepājas pilsētas pašvaldība regulāri no autobraucējiem un kravu pārvadātājiem saņem sūdzības par valsts galvenā autoceļa A11 posma Nīca – Lietuvas robeža tehnisko stāvokli.

«Uzskatām, ka autoceļa A11 posms no Nīcas līdz Lietuvas robežai ir viena no mūsu valsts vizītkartēm. Gan tūristi, gan kravu pārvadātāji, kuri ierodas Latvijā,šķērsojot Latvijas – Lietuvas robežu Rucavas RKP, ir neizpratnē par kraso atšķirību starp ceļa seguma kvalitāti Lietuvas Republikā un Latvijā. Tik kritiska situācija uz valsts autoceļiem nav pat valstīs ar pēckara sekām, kā, piemēram, Horvātijā,» teikts vēstulē, ko Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks nosūtījis valsts akciju sabiedrībai Latvijas valsts ceļi.

Liepājas pilsētas pašvaldība aicina nekavējoties risināt jautājumu par valsts galvenā autoceļa A11 rekonstrukciju jau 2011.gadā. Iepriekšējos gados kā arguments, kādēļ netiek plānota rekonstrukcija, tika norādīts, ka autoceļā A11 ir pārāk mazs noslogojums, savukārt pašvaldība uzsver, ka, par spīti brūkošajam ceļam, transporta plūsma šajā posmā arvien pieaug.

No šī gada 9. līdz11.februārim notika Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīte Lietuvas Republikā, kuras laikā tika pārrunāta arī abu valstu sadarbība tranzīta nozarē. Minētajā sarunā mūsu valsts delegācija bija spiesta atzīt par pamatotu kritiku no Lietuvas Satiksmes ministrijas par Latvijas valsts galvenā autoceļa A11 posma Nīca – Lietuvas robeža kritisko tehnisko stāvokli. Abu valstu delegācijas vienojās, ka šī problēma ir prioritāri risināma, lai būtiski uzlabotos kravu plūsma maršrutā Klaipēda – Liepāja. Tomēr Latvijas Valsts ceļu informācija liecina, ka līdz 2012. gadam sabrukušajā ceļa posmā nekādi uzlabojumi nav plānoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas pašvaldību neapmierina Latvijas Valsts ceļu argumenti

Vēsma Lēvalde, 29.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pašvaldību neapmierina VAS Latvijas Valsts ceļi arguments, ka šosejas rekonstrukciju līdz Lietuvas robežai nav iespējams finansēt, jo tā pagaidām nav iekļauta Transeiropas (TEN -T) tīklā.

Liepājas dome ir saņēmusi VAS Latvijas valsts ceļi atbildes vēstuli par valsts galvenā autoceļa A11 posma līdz Lietuvas robežai tehnisko stāvokli un tā sakārtošanas iespējām. Atbildes vēstule apstiprina, ka valsts galvenais autoceļš A11 Liepāja – Lietuvas robeža ( Rucava ) ir neapmierinošā stāvoklī. Valsts akciju sabiedrības valdes loceklis Ivars Pāže vēstulē skaidro, ka autoceļš Liepāja – Lietuvas robeža ir sliktā tehniskā stāvoklī, jo pēdējos 12 gadus nepietiekamo finanšu resursu dēļ ir veikti tikai segas rekonstrukcijas darbi, bet ar to nepietiekot, lai nodrošinātu labus braukšanas apstākļus. Tajā pašā laikā Latvijas valsts ceļi vēstulē informē, ka valsts budžeta autoceļu fonda apakšprogrammas ietvaros šobrīd nav līdzekļu nopietnu rekonstrukcijas objektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sesks: tūristi un pārvadātāji ir neizpratnē par krasajām ceļu kvalitātes atsķirībām Lietuvā un Latvijā

Vēsma Lēvalde, 09.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks nosūtījis a/s Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājam Ivaram Pāžem un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājam Vladimiram Kononovam vēstuli, kurā aprakstīts un fotogrāfijās fiksēts autoceļa Liepājā – Klaipēda kritiskais stāvoklis un pieprasīts atrast līdzekļus ceļa sakārtošanai.

Vēstulē uzsvērts, ka Liepājas pilsētas pašvaldība regulāri no autotransporta kravu pārvadātājiem un autobraucējiem saņem pamatotas sūdzības par valsts galvenā autoceļa A11 (Liepāja – Lietuvas robeža) slikto tehnisko stāvokli posmā Nīca – valsts robeža. Jau 15 gadus pavasaros situācija ir kritiska. «Uzskatām, ka autoceļa A11 posms no Nīcas līdz Lietuvas robežai ir viena no mūsu valsts vizītkartēm. Gan tūristi, gan kravu pārvadātāji, kuri ierodas Latvijā, šķērsojot Latvijas – Lietuvas robežu Rucavā, ir neizpratnē par kraso atšķirību starp ceļa seguma kvalitāti Lietuvas Republikā un Latvijā,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Tauta sadzirdēta; ķeras klāt autoceļa Liepāja - Lietuvas robeža sakārtošanai

Gunta Kursiša, 27.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) atvēlēs vairāk nekā 43,5 tūkstošus latu autoceļa A11 Liepāja – Lietuvas robeža (Rucava) posma rekonstrukcijas būvprojekta izstrādei tehniskā projekta stadijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Db.lv jau ziņoja, ka, lai vērstu amatpersonu uzmanību uz A11 ceļa stāvokli, rucavnieki šā gada martā organizēja protesta akciju, simboliski aizlāpot bedres uz ceļa, talkā ņemot lāpstas vai smago tehniku. Protesta akcijā piedalījās vairāk nekās simts cilvēku iepriekš plānoto 50 vietā. Akcijas dalībnieku vidū bija gan rucavnieki un apkaimes iedzīvotāji, gan lietuvieši, kuri izmanto šo ceļu.

«Situācija ir patiešām dramatiska, jo bedres ir dziļas un ar asām malām,» citējot Rucavas novada domes priekšsēdētāju Līgu Stendzi, rakstīja portāls liepajniekiem.lv. Viņa atzina, ka arī pati, dodoties uz Liepāju, redzējusi vairākas automašīnas, kas bedru dēļ cietušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par četriem miljoniem renovēs autoceļu A8

Gunta Kursiša, 18.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēgusi iepirkumu konkursu par autoceļa A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) ceļa posma renovāciju, kurai kopumā paredzēts tērēt vairāk nekā 4,59 miljonus Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka tiks renovēts autoceļa A8 posms no 31,80 līdz 43,14 kilometram.

Konkursā pieteicās desmit pretendenti, tomēr, kā galveno kritēriju nosakot zemāko piedāvājuma cenu, par labāko tika atzīts SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate piedāvājums.

Autoceļa renovācijas darbi tiks veikti Kohēzijas fonda aktivitātes «TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi» ietvaros. Projektu paredzēts pabeigt 2013. gada jūnijā.

Paredzēts, ka Kohēzijas fonds laikā no 2007. līdz 2013. gadam finansiāli atbalstījis vai atbalstīs kopumā 18 projektus, liecina informācija LVC mājas lapā. Tostarp līdz 2012. gadam paredzēts pabeigt šādus projektus: Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte), 2,76.- 6,98 km, Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle), 42,90 - 44,80 km, Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle), 9,46- 24,94 km, Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne), 0,70- 12,48 km, Rīga (Skulte) - Liepāja, 9,90- 22,90 km, Rīga - Ventspils, 68,60 - 79,50 km, Rīga (Skulte) - Liepāja, 0,00 - 9,90 km, Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte), 21,77- 35,50 km, Rīga - Ventspils, 145,48.- 164,36 km, Rīga - Ventspils, 126,52- 136,40 km; līdz 2013. gadam - Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene), labā brauktuve, 18,93- 29,95 km, bet līdz 2014. gadam - Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene), kreisā brauktuve, 9,93 - 19,20 km, Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene), 31,80 – 43,14 km, Rīga - Ventspils, 23,84 – 36,49 km, Rīga (Skulte) - Liepāja, 79,30 - 97,58 km, Inčukalns - Valmiera - Igaunijas robeža (Valka), 1,65 - 26,90 km.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ceļu uz Lietuvas robežu sola iekļaut Eiropas ceļu tīklā

Vēsma Lēvalde, 07.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011.gada otrajā pusē autoceļu A11 jeb Liepājas – Klaipēdas šoseju līdz Lietuvas robežai varētu iekļaut TEN – T (Transeiropas) ceļu tīklā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Šovasar sāks 22,52 kilometrus gara Liepājas šosejas posma rekonstrukciju par ES līdzekļiem

NOZARE.LV, 08.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar tiks sākta 22,52 kilometrus gara Liepājas šosejas posma rekonstrukcija par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Posmu rekonstruēs piegādātāju apvienība ACBR78 par 9,266 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Piegādātāju apvienības pārstāve Ruta Kande un VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange šodien parakstīja līgumu par autoceļa Rīga-Liepāja rekonstrukciju no 163,28. līdz 185,8.kilometram.

Lange informēja, ka rekonstrukcijas laikā šajā posmā tiks sakārtots segums - tiks veikta reciklēšana 20 centimetru biezumā un tiks ieklātas trīs asfaltbetona kārtas 16 centimetru biezumā, tiks sakārtoti tilti pār Trumpi un Ālandi, tiks sakārtotas 35 caurtekas, kā arī nobrauktuves un autobusu pieturvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ dažādu veidu būvdarbi notiek 75 posmos uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem visā valstī, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Lielākie darbi Latgalē ir seguma atjaunošana un pastiprināšana:

- trijos posmos autoceļā Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12): no Viļāniem līdz Rēzeknei (72,78.-83,00., 83,00.-96,60. km), kopējās izmaksas 16,1 miljons eiro; no Rēzeknes Ludzas virzienā (106,00.-114,34. km), kopējās izmaksas 7 miljoni eiro; autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā no Špoģiem līdz Daugavpilij (113,12.-134,70. km), kopējās izmaksas ir 15,4 miljoni eiro. Kopumā Latgalē darbi uz galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem notiek 14 posmos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludināti valsts autoceļu būvdarbu iepirkumi gandrīz 100 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 20.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi kā pirmie uzsāka apgūt jaunā Eiropas Savienības fondu perioda finansējumu, un mēs aktīvi turpināsim realizēt visus ieplānotos projektus, norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Būvdarbu iepirkumi tiek gatavoti savlaicīgi, rēķinoties ar to, ka vērtēšana un iepirkumu uzraudzība var prasīt papildu laiku. Mūsu mērķis – lai, sākoties būvniecības sezonai, uzņēmēji varētu nekavējoties uzsākt darbu,» piebilst J. Lange.

Kā informē Satiksmes ministrija, šogad oktobrī izsludināti jau deviņi būvdarbu iepirkumi par gandrīz 100 miljoniem eiro.

To vidū ir autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (A3) būvdarbi par vairāk nekā 21 miljonu eiro, Talsi – Stende – Kuldīga (P120) par vairāk nekā 15 miljoniem eiro un Rīga – Ventspils (A10) segas pārbūve un Augšlīgatne – Skrīveri (P32) pārbūve – katrs par 11,5 miljoniem eiro. Līdz gada beigām tiks izsludināti vēl 2 iepirkumi par kopējo summu aptuveni 13 miljoni eiro.Šos projektus plānots realizēt ar Kohēzijas un ERAF fondu līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta ar fotoradaru atrašanās vietām - Darbību uzsāk 23 stacionārie radari

Elīna Pankovska, 24.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija parakstījusi pieņemšanas – nodošanas aktu par 23 stacionāro fotoradaru pieņemšanu. Policija ir pārbaudījusi visus 23 Vitronic Baltica un partneri izbūvēto stacionāro iekārtu ietvarus, pašas mērierīces, kā arī pakalpojuma kvalitāti, kas atzīta par atbilstošu. Līdz ar to fotoradari uzsāk savu darbību gan Rīgā, gan ārpus tās.

Pirms stacionārajiem fotoradariem atbilstoši Valsts standartam ir izvietota arī ceļazīme nr. 846. (Fotoradari), informē policija. Savukārt Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis nosūtījis privātajam partnerim otro brīdinājumu, kas turpina janvārī iesākto līguma laušanas procedūru. Tas paredz, ka divu mēnešu laikā komersantam jānovērš trūkumi un jāizpilda līgumsaistības.

Saskaņā ar līgumu Vitronic Baltica un partneriem jāpiegādā un jāuzstāda kopumā 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 - tukši ietvari, un jānodrošina 30 pārvietojamo iekārtu darbība. Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajās pārbaudēs par fotoradaru ieviešanas, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursu pārkāpumi netika konstatēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar stacionārajiem fotoradariem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā pusgadā nav bojā gājušo, savukārt ceļu satiksmes negadījumu skaits vidēji samazinājies par 67%, bet cietušo – par 44%. Tie ir dati, salīdzinot ar laiku, kad mērierīces nebija uzstādītas, informē CSDD.

Piemēram, pie Garciema un uz Daugavpils šosejas (pie pagrieziena uz Saulkalni) negadījumi un cietušie nav reģistrēti vispār, samazinājums – 100%. Uz Jelgavas šosejas, ap divu līmeņu satiksmes mezglu ar autoceļu Salaspils – Babīte (autoceļš A8, Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža, 15.-17.km), negadījumi samazinājušies teju uz pusi jeb par 49%, bet cietušie par 100%. Līdzīga situācija ir uz tās pašas Jelgavas šosejas, bet pie Ozolniekiem (30.-32.km) – negadījumi samazinājušies par 39%, bet cietušie – par 100%. Tāpat negadījumi un cietušie nav reģistrēti ap radaru, kas atrodas uz autoceļa Tīnūžu – Kokneses ceļa, 20,4.km.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksme pa labās puses brauktuvi, ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei ir seši reversās kustības posmi, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes;
  • uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) no Jēkabpils līdz Mežārei ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, platuma ierobežojums 3,8 m. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 23 minūtes.
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 45 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Garantijas remontdarbi posmā Nīca - Rucava atzīti par nekvalitatīviem

Zane Atlāce - Bistere, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts galvenā autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posmā starp Nīcu un Rucavu (34,9.-36,3. km) būvnieks SIA Binders veicis garantijas remontdarbus, izmantojot laika apstākļiem neatbilstošu tehnoloģiju, kā arī darbu veikšanu nesaskaņojot ar VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Nekvalitatīvi veikto darbu LVC nepieņem un būvniekam darbi būs jāveic atkārtoti. Visticamāk tas notiks nākamajā gadā, iestājoties būvdarbu veikšanai piemērotiem laika apstākļiem. Remontam vispiemērotākā metode tiks izvēlēta, piesaistot Ceļu laboratorijas speciālistus.

Rekonstrukcijas darbi valsts galvenā autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) 23 km garā posmā no Nīcas līdz Rucavai (27,32.-50,49. km) tika uzsākti 2015. gada jūnijā un pabeigti 2016. gada septembrī. Tos veica ceļu būves uzņēmums SIA Binders. Rekonstruētā posma projektu sagatavoja SIA Polyroad, būvuzraudzību veica - SIA Teede Insenerid un SIA Sweco EST (Igaunija). Posma rekonstrukcijas izmaksas bija 14,97 miljoni eiro ( ieskaitot PVN). Objekta garantijas termiņš - pieci gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rucavnieki atkal rīkos protesta akciju sabrukušā ceļa dēļ

Vēsma Lēvalde, 07.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievērstu valsts amatpersonu uzmanību valsts galvenās nozīmes ceļa A11 katastrofālajam stāvoklim, Rucavas iedzīvotāji 12.martā 10.00 rīkos protesta akciju.

Tieši pie Lietuvas robežas tiks rīkota simboliska bedru aizlāpīšanas talka, db.lv apstiprināja Rucavas novada domē. Protesta akcijā, kas nodēvēta par talku, iedzīvotāji tiks aicināti ar lāpstu palīdzību lāpīt bedres.

Līdz šim protesta akcijai pieteikušies vairāk nekā 50 iedzīvotāji, kurus uztrauc sliktais ceļa stāvoklis.

Db.lv rakstīja, ka ceļš, kas ved no Lietuvas robežas uz Liepāju un tālāk uz Rīgu, ar katru gadu sabrūk arvien vairāk. Jau vairāk nekā 15 gadu pavasaros situācija ir kritiska. Pērn martā rucavnieki rīkoja piketu, taču pāris dienu pēc tam, vizītes laikā Liepājā, satiksmes ministrs Aivis Ronis atzina, ka valdības prioritāte ir Latgales reģiona attīstība un tāpēc nav cerību, ka tiks sakārtots autoceļš Nīca – Lietuvas robeža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzsāks ES fondu finansējuma ātrāku apguvi autoceļu atjaunošanā

Žanete Hāka, 22.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu, kurš paredz Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. - 2020.gada plānošanas periodā specifiskā atbalsta mērķa Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana īstenošanas uzsākšanu 2014.gada pirmajā pusē.

Kā informē MK, informatīvā ziņojuma apstiprināšana valdībā ir priekšnosacījums finansējuma saņēmējam iepirkuma līgumu par darbu uzsākšanu slēgšanai to specifisko atbalsta mērķu ietvaros, kuru īstenošana atbilstoši Ministru kabinetā lemtajam tiek uzsākta pirms Darbības programmas apstiprināšanas Eiropas Komisijā.

Plānots, ka specifiskā atbalsta mērķa un valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014. - 2020.gadam paredzētās valsts galveno autoceļu segumu atjaunošanas un pastiprināšanas programmas īstenošanas rezultātā valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars samazināsies līdz 10%. 2012.gadā sliktā un ļoti sliktā stāvoklī bija 46,3% valsts galveno autoceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 8. oktobri visā valsts autoceļu tīklā maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h, informē AS Latvijas Valsts ceļi.

Posmos, kuros vasaras periodā maksimālais braukšanas ātrums bija palielināts līdz 100 km/h, tas ir atcelts.

Iestājoties rudenīgiem, mainīgiem laika apstākļiem, šodien tiek noņemtas ceļa zīmes, kas atļauj maksimālo braukšanas ātrumu 100 km/h sekojošās vietās: uz valsts galvenā autoceļa Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) Saulkrastu apvedceļā (km 22,10–26,00 un km 27,20–44,40) un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam (km 55,50–71,30 un km 74,70–81,20); uz valsts galvenā autoceļa Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) posmā no Rīgas apvedceļa līdz atjaunotā seguma beigām (km 14,30–24,55); uz valsts galvenā autoceļa Rīga – Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki) (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (km 20,86–28,20) un posmā no Nīcgales līdz Daugavpils apvedceļam (km 202,20–212,20); uz valsts galvenā autoceļa Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā (km 8,0 –39,80); uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) atsevišķos posmos (km 16,97– 3,30; km 30,99–49,10 un km 73,60–94,40); uz valsts 1.šķiras autoceļa P80 Tīnūži–Koknese posmā no km 8,30 – 58,80.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

RB Rail AS izsludina iepirkumu Lietuvā uzceltā Eiropas standarta platuma dzelzceļa posma uzlabošanas iespēju izpētei

Zane Atlāce - Bistere, 01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS izsludina atklātu iepirkumu par izpētes veikšanu par dzelzceļa līnijas uzlabošanas iespējām posmā Polijas/Lietuvas valstu robeža–Kauņa–RRT Palemona, kuram pieteikumi jāiesniedz līdz 2017. gada 16. Martam, informē uzņēmuma pārstāve Ilze Rassa.

2015. gadā Lietuva pabeidza jauna Eiropas standarta platuma (1435mm) dzelzceļa līnijas posma Polijas/Lietuvas valstu robeža–Kauņa izbūvi.

Šī posma tehniskie parametri būtiski atšķiras no Rail Baltic/Rail Baltica globālajam projektam noteiktajiem tehniskajiem parametriem (jauna Eiropas standarta sliežu platuma ātrgaitas divsliežu elektrificēta dzelzceļa līnija ar plānoto projektēšanas ātrumu 240 km/h, kas aprīkota ar Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmu (ERTMS)), piemēram, šobrīd maksimālais iespējamais ātrums pasažieru pārvadājumiem šajā posmā ir 120 km/h pret nepieciešamajiem 240 km/h, turklāt dzelzceļa līnija ir viensliežu, nevis divsliežu, ar viena līmeņa, nevis divu līmeņu, šķērsojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica projektēšanas darbus kavē Spānijas uzņēmums Idom

LETA, 28.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanas darbu kavējumos galvenokārt ir vainojama Spānijas projektēšanas uzņēmuma "Idom" nespēja pilnvērtīgi veikt saistības, teikts Tiesību aktu portālā (TAP) publiskotajā Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par "Rail Baltica" projekta ieviešanas progresu Latvijā šogad pirmajā pusgadā.

SM norāda, ka šobrīd projektēšanas darbos ir nozīmīgi kavējumi, tostarp pamata trasē caur Rīgu (posms Upeslejas-Misa) paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 32 mēneši, posmā Vangaži-Salaspils-Misa paredzamais projektēšanas darbu kavējums ir 34 mēneši, bet posmos Vangaži-Igaunijas robeža un Misa-Lietuvas robeža paredzamais kavējums ir 17 mēneši.

Rail Baltica projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus...

Ministrijā norāda, ka Spānijas uzņēmums "Idom", kas darbu ar partneriem veic trijās Latvijas pamata trases sekcijās, tostarp posmā cauri Rīgai, kas ir īpaši sarežģīts, nav spējīgs pilnvērtīgi pildīt saistības. Ņemot vērā, ka attiecīgais uzņēmums strādā arī Lietuvas un Igaunijas atsevišķos pamata trases posmos, tam "Rail Baltica" projektā ir jānodrošina būtiska projektēšanas kapacitāte.

Ziņojumā teikts, ka situācijas novērtējums, ko ir veicis kopuzņēmums AS "RB Rail", liecina, ka "Idom" pamata trases būvprojektu iepirkumos ir iesniedzis pazeminātus izmaksu piedāvājumus, kas neatbilst "Rail Baltica" projekta sarežģītībai un Baltijas valstu būvniecības procesa juridiskajam un institucionālajam ietvaram. Tas nozīmē, ka "Idom" nav paredzējis pietiekamus finanšu resursus efektīvai un termiņiem atbilstošai līgumu saistību izpildei, kas ir radījis krīzi projektēšanas procesā, taču tā tiek aktīvi risināta.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka, vērtējot kavējumus, ir arī jāņem vērā, ka tos ietekmē novēlota trešo pušu, tostarp pašvaldību, tehnisko noteikumu izsniegšana, ar projektu nesaistītu prasību iekļaušana tehniskajos noteikumos un zemes īpašnieku pretestība ģeodēziskajiem darbiem.

SM norāda, ka arī punktveida objektu projektēšanā ir identificēti kavējumi, kas ir saistīti ar novēlotu iepirkuma konkursu izsludināšanu un pretendentu iesniegto piedāvājumu neiekļaušanos pieejamajā budžetā. Piemēram, Salaspils intermodālā loģistikas centra projektēšanas darbu un reģionālo staciju projektēšanas darbu kavējumi ir sasnieguši 12 mēnešus, Rīgas Centrālā multimodālā dzelzceļa mezgla pārvaldības modeļa izstrāde tiek kavēta par 11 mēnešiem, bet starptautiskās lidostas "Rīga" multimodālā transporta mezgla pārvaldības modeļu izstrāde tiek kavēta par 17 mēnešiem.

Pēc ministrijā skaidrotā, minēto pārvaldības modeļu izstrādes kavējumi neļauj savlaicīgi sākt darbu pie privātā kapitāla piesaistes to elementu būvniecībai, kurus Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) nefinansē.

Ziņojumā arī teikts, ka "Rail Baltica" projekts pamatā tiek finansēts no Eiropas Komisijas (EK) EISI finanšu resursa. EK 2014.-2022.gadā izsludināja projektu iesniegumu konkursus, kuros piedaloties un parakstot septiņus finansēšanas līgumus, Baltijas valstis un Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" saņēma EISI finansējumu 1 476 397 152 eiro apmērā, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 1 235 599 906 eiro apmērā. Latvijas aktivitāšu īstenošanai EISI piešķīrums ir 528 391 762 eiro, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļa veido 441 416 153 eiro.

2021.gada EISI militārās mobilitātes aploksnes projektu konkursa rezultātā Latvija saņēma 9 845 135 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 4 922 568 eiro apmērā.

2022.gada iesniegumu konkursā Latvija pieteicās 553 222 750 eiro finansējumam, tostarp EISI finansējumam 470 239 338 eiro apmērā, nodrošinot 82 983 412 eiro budžeta līdzfinansējumu. Konkursa rezultātā Latvija indikatīvi saņem 377 626 051 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzību 298 022 019 eiro apmērā.

Finansēšanas līguma projekts tiek skaņots ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA). Finansēšanas līguma parakstīšana plānota 2023.gada oktobrī.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka laika posmā no 2014.gada līdz 2023.gada beigām Latvija būs saņēmusi 915 862 947 eiro finansējumu, tostarp ārvalstu finanšu palīdzības daļu 744 360 739 eiro apmērā. Finansējums ir strukturēts astoņos parakstītos finansējuma līgumos un vienā vēl neparakstītā finansēšanas līgumā ar CINEA.

Skaidrojot projekta izmaksas, SM ziņojumā norāda, ka 2017.gada izmaksu-ieguvumu analīze "Rail Baltica" projekta Latvijas daļas izmaksas prognozēja 1,9 miljardu eiro apmērā, savukārt 2021.gadā izmaksas tika lēstas 4,6 miljardu eiro apmērā. 2022.gadā Latvijas daļas izmaksas tiek lēstas 7,5 miljardu eiro apmērā, taču, kā uzsver SM, precīzākas "Rail Baltica" projekta izmaksas būs iespējams aprēķināt tikai pēc būvprojektēšanas posma noslēguma un jaunās izmaksu-ieguvumu analīzes pabeigšanas 2024.gada nogalē.

Tāpat ziņojumā teikts, ka "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūvei nepieciešams atsavināt aptuveni 1700 nekustamo īpašumu. No tiem patlaban atsavināti 192, tostarp šogad pirmajā pusgadā - 17.

SM skaidro, ka lēnā nekustamo īpašumu atsavināšanas gaita ir skaidrojama ar to, ka Latvija cenšas izvairīties no piespiedu atsavināšanas procesa. Patlaban ir pieņemts likums par četru nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu un drīzumā piespiedu atsavināšanas izskatīšanai Saeimā varētu tikt iesniegts vēl viens nekustamais īpašums.

Īpašumu atsavināšanu, pēc ministrijā skaidrotā, paildzina arī kavējumi "Rail Baltica" trases projektēšanā, jo projektētājam tiek prasīts sniegt pietiekami precīzus datus par atsavināmo īpašumu pirms projektēšanas risinājumu pilnas izstrādes, lai atsavinātu precīzi to zemes daļu, kas nepieciešama projektam.

Pēc publiskotās informācijas, "Rail Baltica" posmā Misa-Lietuvas robeža īpašumu atsavināšanu plānots noslēgt līdz 2025.gada vidum, posmā Vangaži-Salaspils-Misa - līdz 2026.gada vidum, posmā Vangaži-Igaunijas robeža - līdz 2026.gada vidum, bet posmā Misa-Upeslejas (caur Rīgu) - līdz 2027.gada beigām. Rīgas centrālajā stacijā īpašuma atsavināšana ir noslēgta, savukārt lidostas "Rīga" posmā to plānots noslēgt līdz šā gada beigām.

Plānotie "Rail Baltica" infrastruktūras objekti Latvijā ir 18 pasažieru apkalpes vietas, tostarp divas "Rail Baltica" starptautiskās stacijas un 16 reģionālās stacijas, kravu termināls, ritošā sastāva depo un divi infrastruktūras apkalpes punkti.

Informatīvais ziņojums izskatīšanai TAP portālā publicēts trešdien, 27.septembrī. Par tā saskaņošanas termiņu noteikts 11.oktobris.

Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja, ka dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projektēšanā sadārdzinājums šobrīd veido apmēram 18 miljonus eiro. "Šobrīd mums ir par apmēram 18 miljoniem eiro augstāks rēķins par projektēšanas pakalpojumiem," sacīja ministrs, piebilstot, ka projektēšanas procesā šobrīd faktiski ir zināma dīkstāve.

Tāpat ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa ceļu, kam finansējums no jaunā Eiropas plānošanas perioda iezīmēts jau šogad, faktiski varētu tikt rekonstruēti nākamgad

No 24 objektiem, kam šogad ieplānoti Eiropas līdzekļi, līgumi noslēgti par vienpadsmit, izriet no va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) informācijas. Divi no tiem attiecas uz projektiem, kas tiek īstenoti ar jaunā plānošanas perioda 2014. – 2020. gadam līdzfinansējumu. Kā zināms, ceļu nozare ir vienīgā, kam jaunā ES plānošanas perioda naudu ļauts sākt apgūt jau šogad. Šogad no šī avota pieejami ap 40 milj. eiro, LVC ieplānojuši 14 projektus, kas varētu tikt līdzfinansēti no šiem līdzekļiem.

Jūlija sākumā tika noslēgts pirmais līgums par valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma 22,5 km garumā rekonstrukciju ar piegādātāju apvienību ACBR78. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 9,3 milj. eiro (ieskaitot PVN).Darbi šobrīd notiek, un tiek paredzēts, ka tie tiks pabeigti līdz 2015. gada rudenim. Kā līguma parakstīšanas brīdī norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tas ir arī viens no pirmajiem projektiem visā Eiropā, kas tiek finansēts no 2014. - 2020. gada ES fondiem, jo tobrīd bija pagājušas vien divas nedēļas kopš brīža, kad Latvija parakstīja partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atsākusies būvdarbu sezona uz valsts autoceļiem

Dienas Bizness, 15.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz valsts autoceļiem ir sākusies aktīva būvdarbu sezona. Šogad tie notiks kopumā 91 valsts autoceļu (a/c) būvobjektā. Tiks atjaunoti un rekonstruēti vairāk nekā 1000 kilometri, tajā skaitā ap 300 km galveno, 400 km reģionālo un 300 km vietējo autoceļu, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Par valsts budžeta līdzekļiem darbi tiks veikti 30 miljonu eiro apmērā, tos papildina iepriekšējā plānošanas perioda, 2007.-2013. gada, vēl nepabeigtie projekti 30 miljonu eiro apmērā ar ERAF līdzfinansējumu un 26 miljonu eiro apmērā ar Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Šogad pabeigs vairākus pērn uzsāktos būvobjektus, tostarp arī a/c A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) ceļa seguma atjaunošanu pie Iecavas un a/c A10 Rīga-Ventspils rekonstrukciju pie Talsiem, kur darbi ir atsākušies un ieviesti būtiski satiksmes ierobežojumi. Pabeigts tiks arī satiksmes drošības paaugstināšanas projekts Salaspilī uz a/c A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izvēlēsies 2014.gada vislabāk izbūvēto ceļu posmu

Lelde Petrāne, 27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi aicina autobraucējus balsot par 2014. gadā vislabāk izbūvēto ceļu posmu.

Katru gadu eksperti vērtē iepriekšējā gadā paveiktos lielākos ceļu infrastruktūras būvobjektus, kas ir nodoti ekspluatācijā, nosakot labākos posmus, kuru būvnieki saņem Gada balvas.

Šogad pirmo reizi arī autovadītāji tiek aicināti izteikt savu viedokli par to, kurš no pērn izbūvētajiem ceļu posmiem ir labākais.

Būvnieki, kuru izbūvētais posms saņems lielāko balsu skaitu, saņems Autobraucēju Gada balvu.

Autovadītāju balsošanai tiek piedāvāti desmit objekti:

a/c A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) posms 31,80.-43,14. km,

a/c A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) posms 49,38.-60,00. km,

a/c A9 Rīga (Skulte)-Liepāja posms 148,59.-163,28. km;

Komentāri

Pievienot komentāru