Citas ziņas

Liepājas ostā būvēs biodīzeļa ražotni

Vēsma Lēvalde, 25.05.2010

Jaunākais izdevums

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas naftas un tās produktu pārkrāvējs DG Termināls iesniedzis Liepājas domē būvniecības pieteikumu biodīzeļa ražotnes izveidei Liepājas ostā.

Kopējais investīciju apjoms varētu sasniegt ap pusmiljonu latu, sarunā ar DB lēsa uzņēmuma īpašnieks Aivars Millers. Investējot vairāk nekā 300 tūkstošus latu, uzņēmējs jau iepircis ražošanas iekārtas, vēl plānoti ieguldījumi infrastsruktūrā. Plānotā ražošanas jauda nav liela - līdz 10 tūkstošiem tonnu gadā. Kvotas uzņēmumam nav, taču plānots prasīt valsts atbalstu tikai tad, kad sāks ražošanau, norādīja A. Millers. Ražotni plānots izveidot gada laikā. Ideja par šādu ražotni radusies jau pirms vairākiem gadiem, kad sāka strādāt rapšu pārstrādes komplekss a/s Baltic Holding Company (BHC). Patlaban, kad uzņēmuma darbība apturēta un tas apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ gaida uz tiesas lēmumu, kas atzītu BHC maksātnespēju, nākšoties meklēt citus eļļas piegādātājus, sacīja A. Millers. Tomēr tā neesot problēma Latvijā, jo eļļu ražo pietiekami daudz uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīrākas degvielas pārdošanas apjomi būs komersantu atbildība; pārkāpējus sodīs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts mērķis transportā, ietverot autotransportā, dzelzceļa transportā, ūdens transportā (tostarp kuģos, kas kuģo iekšējos ūdeņos) patērēto enerģiju, izņemot gaisa transportu, ir panākt, lai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražotās enerģijas īpatsvars transporta enerģijas bruto galapatēriņā Latvijā 2020. gadā ir vismaz 10%. To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais Transporta enerģijas likuma projekts, ko pirmdien paredzēts skatīt Ministru kabineta komitejā (MKK). Dažādu segmentu nozares spēlētājiem gan ir vairākas iebildes.

Vienīgie atbildīgie

EM nav ņēmusi vērā nozares iebildumus un ierosinājumus, par likumprojektu saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis. Viņš uzsver, ka vienīgie, kam ir uzlikta atbildība par likuma prasību ievērošanu un sods (0,1% apmērā no degvielas piegādātāja pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, kas attiecas uz naftas izcelsmes degvielas apriti) par to neievērošanu, ir degvielas tirgotāji. Arī Degvielas ražotāju un tirgotāju savienības prezidents Sergejs Semjonovs atzinumā norādījis, ka paredzētās soda sankcijas nevar attiecināt uz degvielas mazumtirdzniecību. Savukārt Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asocācija atzīmējusi – lai transporta enerģijas tirgus dalībnieki savlaicīgi varētu plānot iepirkumus, nepieciešams veikt grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2011. gada Latvijas degvielas tirgū varētu ieviest 6 vai pat 7% biodegvielas piejaukumu. Biodegvielu varētu sākt piejaukt arī arktiskā dīzeļa 0 un 1. klasei.

Par to konceptuāli vienojās Saeimas Enerģētikas apakškomisija, uzklausot degvielas nozares speciālistu datus par to, kāds 2009. gadā bijis biodegvielas patēriņš valstī. No tiem izriet, ka pērn Latvijā, neskatoties uz rudenī obligātā kārtā ieviesto 5.75% biodegvielas piejaukumu, biodegvielas patēriņš vēl arvien ir ļoti mazs- ap 0,3% dīzeļdegvielai un līdz 1,6% benzīnam. Kā zināms, Eiropas Savienības mērķi paredz, ka līdz 2020. gadam jāpanāk 10% liels biodegvielas patēriņš katrā dalībvalstī.

Ekonomikas ministrija veikusi pētījumu, kas apliecina, ka veicot biodegvielas piejaukumu 0 un 1. klases arktiskajam dīzelim, degvielas kvalitāte nepasliktinās. Pašlaik biodīzelis Latvijā patērētai degvielai ziemas sezonā netiek piejaukts vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Obligātās biokomponentes prasības ietekme uz benzīna cenu patlaban nav vērojama

LETA, 19.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban obligātās biokomponentes prasības ietekme uz benzīna cenu nav vērojama, intervijā aģentūrai LETA sacīja degvielas tirgotāja "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Viņš papildināja, ka prasība pievienot benzīnam bioetanolu ir spēkā jau no šī gada 1.janvāra, un tas būs jāpievieno visu gadu.

"Nekāda ietekme uz benzīna cenu šai prasībai nav vērojama, jo pašlaik etanola cena ir pat zemāka nekā benzīna cena par tonnu," norādīja Beiziķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka no šā gada 1.aprīļa biokomponente 7% apjomā būs obligāti jāpievieno dīzeļdegvielai, papildinot, ka pašlaik ir grūti prognozēt, kāda tam būs ietekme uz dīzeļdegvielas cenu.

"Viens jautājums ir, kā mainīsies pašu naftas produktu cenas, otrs, kādas būs bioproduktu cenas. Latvijā tiek piedāvāti divu veidu produkti - rapša biokomponente jeb tā saucamais pirmās paaudzes biodīzelis un atjaunojamā dīzeļdegviela - otrās paaudzes biodegviela, kuras ražošanā tiek izmantoti dažādi atkritumi un atlikumi no citiem ražošanas procesiem," sacīja kompānijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Budžeta konsolidācijai nepieciešamo tēriņu samazināšanu iespējams sasniegt, apcērpot pabalstus, pensijas un reformējot sabiedrisko sektoru, uzskata Pasaules Bankas (PB) eksperti. Šīs institūcijas speciālistu secinājumi sabiedrībai jau kļuva zināmi šī gada pavasarī, bet septembra beigās PB sagatavojusi pārskata galīgo variantu, ko priekšvēlēšanu gaisotnē Finanšu ministrija nevēlējās publiskot. Aizvadītās nedēļas nogalē pārskats gan nonācis masu mediju, tostarp DB, rokās.

PB veidotais pārskats par Latvijas publisko sektoru, galvenokārt skar veselības, izglītības nozari, sociālā budžeta izdevumus, kā arī valsts pārvaldi. Lielāko ietaupījumu daļu PB saredz vecuma pensijās, māmiņu algās, budžeta dotācijās valsts uzņēmumiem. Lai gan PB speciālisti pārskatā norāda uz ievērojamo ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijas ekonomikā, nav analizēts, kā sociālo garantiju samazinājumi varētu ietekmēt iedzīvotāju un uzņēmēju vēlmi maksāt nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Biodegvielas izdevīgums samazinājies

Līva Melbārzde, 12.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu starpība starp biodegvielu un fosilo degvielu sarukusi gandrīz uz pusi, ziņo Dienas Bizness.

To laikrakstam sacījis Biodegvielu asociāciju prezidents Daumants Znatnajs, norādot, ka pērn biodīzelis bijis ievērojami izdevīgāks par fosilo degvielu, jo bijis par 15 santīmiem lētāks, kamēr tagad cenu starpība ir vairs tikai 5 – 7 santīmi. Viņš uzskata, ka cenu pieaugumam ir dažādi iemesli, tajā skaitā pieaugušais pieprasījums.

Biodīzeļa ražotnes Mežrozīte projektu vadītājs Dainis Laugalis cenu kāpumu skaidro ar izejvielu cenu pieaugumu. Piemēram, šā gada jūnijā rapša sēkla maksājusi 280 eiro/t, bet pašlaik cena ir jau 380 eiro/t. «Neražas ir visā pasaulē, turklāt Latvijas zemniekiem ir saslēgti ilgtermiņa līgumi par rapšu sēklas eksportu,» skaidro D. Laugalis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu ierosinājumu pārdot izsolē naftas cauruļvadā Polocka - Ventspils esošo bufernaftu un tādējādi valsts maku papildināt aptuveni ar 70 milj. Ls Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs aizvirzījis līdz valdību veidojošo partiju koalīcijai.

To apstiprināja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) preses sekretāres p.i. Zanda Šadre, precizējot, ka jautājumu aktualizējuši ZZS politiķi. Sēdē nolemts, ka premjers ar rezolūciju uzdos tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam sasaukt sanāksmi, kurā tiktu izskatīts jautājums par īpašuma tiesībām uz bufernaftu.

Lien parādos ārvalstīs

Latvijas iedzīvotāji paliek parādā ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, tostarp visvairāk Anglijā, Īrijā un Vācijā.

Deklarācijas

Amatpersonas pārdod autoparkus, ziedo un zaudē tūkstošus

Šogad deklarācijās neparādās tik daudz darījumu kā pērn, bet tāpat apgrozītas lielas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspilī un Jelgavā uz ceļiem degvielas nedienas

Dienas Bizness, 18.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, Latvijā divās vietās – Ventspilī un Jelgavas apkārtnē – notikuši divi negadījumi ar degvielu, proti, Ventspilī uz Ventas tilta apļa apgāzies degvielas vedējs, savukārt Jelgavā uz apvedceļa desmit kilometru garumā izlijusi degviela.

Ventspilī pēc plkst. 9 uz Ventas tilta apļa apgāzies SIA Sumata piederošais autocisterna ar 27 kubikmetriem biodegvielas. Avārijas vietā ir izveidojusies degvielas peļķe aptuveni 40 kvadrātmetru platībā, vēsta portāls ventspilszinas.lv.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informēja, ka ugunsbīstamība nav augsta, jo biodīzelis ir degoša, taču tā nav viegli uzliesmojoša viela. Izlijušo biodegvielu uzsūc absorbējošās bonas un plašāka apkārtne nav apdraudēta.

Savukārt naktī uz trešdienu Jelgavas apkārtnē uz valsts nozīmes autoceļa braucamās daļas no automašīnas izlijusi dīzeļdegviela lielā apjomā - apmēram 10 kilometru garumā, informē portāls zz.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā salīdzinājumā ar februāri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 7,3% un importa – par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Martā Latvija eksportējusi preces 855,4 milj. eiro apmērā, bet importējusi – par 1,079 miljardi eiro. Pirmajos trijos šā gada mēnešos preču eksporta vērtība sasniegusi 2,39 miljardu. eiro, bet importa – 2,93 miljardus eiro.

Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,2% (2014. gada februārī 45,8%).

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 17 miljoniem eiro jeb 35,5% – uz Uzbekistānu par 4,2 miljoniem eiro jeb 2,2 reizes (galvenokārt eksportēti medikamenti mazumtirdzniecībai), uz Somiju par 3,9 miljoniem eiro jeb 12 reizes (galvenokārt izvests biodīzelis un tā maisījumi).

Komentāri

Pievienot komentāru