Liepājas Kultūras pārvaldes rīcībā nav nekādas oficiālas informācijas par to, ka Pianisma zvaigžņu festivāls šogad Liepājā netiks rīkots.

«Kā Liepājas simfoniskā orķestra direktors var būt tik bezatbildīgs un ziņot kaut ko tādu radio, ja pasākumu plāns jau ir apstiprināts un informācija izsūtīta visā Eiropā,» db.lv savu viedokli pauda Liepājas Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Kalnarāja. Pēc viņas teiktā, festivālam bijis paredzēts arī pašvaldības līdzfinansējums. Tāpat tūrisma jomas uzņēmēji rēķinās ar festivālu. K.Kalnarāja pieļauj iespēju, ka LSO vadība nav laikus sākusi organizēt festivālu, tāpēc tagad meklē attaisnojumu neizdarībai. Arī faktu, ka kolektīvu pavisam vai uz laiku pametuši 13 mūziķi, bet kopš 2010.gada no LSO aizgājuši gandrīz 30 mūziķi, Kultūras pārvaldes pārstāve skaidroja ar kolektīva iekšējām problēmām nevis finansējuma trūkumu.

Pēc presē izskanējušajām pretrunīgajām ziņām par Liepājas koncertzāles projekta attīstību Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) lūdzis Liepājas pašvaldību komentēt projekta virzību.

Liepājas domes pārstāvji prezentēja LSO mūziķiem koncertzāles tehnisko projektu un maketu, kā arī informēja par projekta virzību, informē LSO. Orķestris lūdzis Liepājas domi kliedēt mūziķu šaubas par to, vai orķestris tiks pie jaunām darba un koncertēšanas telpām.

Mūziķi apgalvo, ka šaubas par tehniskā projekta kvalitāti ir izgaisinātas, turklāt arhitektam tiks nodoti arī mūziķu ieteikumi projekta uzlabošanai. Orķestra koncertmeistare Ilze Zariņa uzsver, ka ir būtiski, ka koncertzāle ne brīdi nestāvēs tukša – tajā bez orķestra darba telpām un koncertzālēm būs arī mūzikas vidusskola, kas ir vitāli svarīgi LSO un mūzikas vidusskolas sadarbībai. Plānotas arī konferenču telpas, izstāžu zāles, kafejnīcas, kas garantēs ēkas sabiedrisko funkcionalitāti.

Liepājas simfoniskais orķestris nosūtījis atklātu vēstuli labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, kurā vēršas pret iecerēto izdienas pensiju reformu.

«Tas ir nopietns signāls, kas brīdina par kārtējo triecienu jau tā novājinātajam un pazeminātajam profesionāla mūziķa statusam sabiedrībā. Augsti specializētās un ar nopietniem darba riskiem saistītās mūziķa profesijas tālāka devalvācija nav pieļaujama,» teikts vēstulē, ko parakstījis LSO direktors Uldis Lipskis un mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala.

Iespēja mūziķim doties izdienas pensijā pēc 25 nostrādātiem gadiem orķestrī ir taisnīga, tā ir viens no pamata argumentiem tomēr izvēlēties un palikt mūziķa arodā, kā arī ļauj orķestriem savlaicīgi atjaunot māksliniecisko sastāvu, uzsvērts vēstulē.

Mūziķis ar savu sūro darbu uztur sabiedrības tonusu un veicina tās harmonizāciju, uzsver mūziķi. Taču līdz profesionāla mūziķa statusam viņiem jāiziet 16 – 18 gadus ilgs, ļoti specifisks un bieži vien nežēlīgs mācību process, kā arī konkursa atlase. Orķestra mūziķa specifika ir ārkārtīgi augsta precizitāte, emocionālās pārslodzes, īpaša adaptācijas spēja, piemērojoties katram diriģentam, turklāt 70 mūziķi koncertā divas stundas veic sinhronas darbības ar sekundes simtdaļu precizitāti vienotā emocionālā tonalitātē un estētikā.

Noslēgusies Liepājas koncertzāles apakšzemes stāvu izbūve un sākušies darbi virszemes līmenī, Rietumu Radio apstiprināja SIA Lielais Dzintars valdes loceklis Ints Dālderis.

Abi apakšzemes stāvi paredzēti tehniskajām vajadzībām, tur atradīsies arī noliktavu telpas Liepājas Simfoniskajam orķestrim (LSO). Pašlaik norit darbi pie koncertzāles pirmā stāva būvniecības. Būvdarbi notiek pēc plāna un nekādu atkāpju no grafika neesot, arī laika apstākļi būvdarbiem ir labvēlīgi.

Koncertzāle tiek būvēta Liepājā, Radio ielā 8. Būves kopējā platība atbilstoši tehniskajam projektam ir 14 126 kvadrātmetri, ēkā būs astoņi stāvi. Lielajā koncertzālē paredzētas 1138 vietas (t.sk. 1000 sēdvietas, 128 koristu vietas un 10 VIP sēdvietas), bet kamerzālē - 200 vietas. Būvniecības darbus plānots pabeigt 2015.gadā.

Kā pastāstīja Ints Dālderis, jau martā gaidāmi pirmie topošās koncertzāles mārketinga pasākumi - LSO dosies koncerttūrē pa Kurzemes pilsētām, lai reģiona iedzīvotājus iepazīstinātu ar topošās koncertzāles piedāvājumu, kā arī informētu par pašu projektu. «Koncertzāle būs reģionālas nozīmes daudzfunkcionālais centrs, tāpēc ir svarīgi iedzīvotājus Kurzemē iepazīstināt ar tā saturisko pusi,» skaidro Dālderis.

No 25.maija līdz pat 16.augustam ilgušais festivāls Liepājas vasara spējis pulcēt ap 3500 klausītāju, informē festivāla organizatori – Liepājas simfoniskais orķestris.

Lielais klausītāju pieplūdums pierāda to, ka festivāls kļūst arvien populārāks, uzskata LSO vadītājs Uldis Lipskis. Ne tikai lielkoncerti ar orķestra piedalīšanos, bet arī festivāla tradicionālie trešdienu kamermūzikas vakari šogad guvuši lielu publikas atsaucību.

Liepājas vasaru 2011 atklāja pasaules slavenais vijolnieks Gidons Krēmers ar kamerorķestri Kremerata Baltica. Koncertdārzā Pūt, vējiņi! koncertu sniedza Liepājas Simfoniskais orķestris un jauniešu koris Kamēr kopā ar Raimondu Paulu un Intaru Busuli. Latvijas Nacionālās operas soliste Sonora Vaice Liepājas Simfoniskā orķestra pavadījumā atskaņoja opermūzikas klasiku.

20.Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls jubileju svinēs ar deviņiem koncertiem Rīgā, Liepājā un Ventspilī.

Ja pagājušajā gadā festivāla budžets bija 30 tūkstoši latu, tad šogad festivāla budžets ir ap 65 tūkstošiem, informē festivāla organizatori - Liepājas simfoniskais orķestris. Budžeta pieaugums saistīts ar lielākām izmaksām, jo jubilejas gadā festivālā ir deviņi koncerti, kamēr pērn bija tikai pieci. Turklāt viens no koncertiem notiek Rīgā, kas sadārdzina gan organizatoriskās, gan reklāmas izmaksas.

Festivāla biļešu cenas saglabātas pagājušā gada līmenī, (kamerkoncerti - no trim līdz sešiem latiem, koncerti ar orķestri 5-15 Ls). Saglabātas atlaides studentiem, skolēniem, pensionāriem un invalīdiem. Šogad abonementu cenas ir no 15 - 50 Ls. Festivālā piedalās arī lielāka mēroga zvaigznes, uzsver LSO.

Reģionālās koncertzāles Lielais dzintars būve sasniegusi augstāko punktu un iezīmējusi veidolu Liepājas panorāmā

Astoņus stāvus augstajai ēkai pabeigta korpusa montāža. Līdz gada beigām jāsamontē arī jumta konstrukcijas. Vienlaikus tiek ierīkoti inženiertīkli, likts iekšējais stiklojums. 2015.gada vasarā jāpabeidz būvdarbi, koncertzāles atklāšana plānota nākamajā rudenī. Ēkas sarežģītību celtnieki pielīdzina Nacionālās bibliotēkas projektam. Pašreiz daudzfunkcionālais centrs Liepājā ir lielākais kultūras infrastruktūras būvobjekts Latvijā.

Vērtīga pieredze

Ļoti sarežģītais ēkas metāla korpuss tika pabeigts plānotajā termiņā, lai arī to var uzskatīt par jaunu pieredzi būvniekiem, jo specifiskā ēkas slīpuma dēļ katra elementa montāža bija unikāla. «Šis ir viens no sarežģītākajiem objektiem mūsu pieredzē. Īpatnējā forma, kur neviens elements nav līdzīgs otram, kur katrs stikls, katra detaļa ir pasūtīta individuāli, padara šo objektu unikālu,» atzīst ģenerāluzņēmēja SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. Viņš uzsver, ka ēkas drošības garantijai piesaistīti augstākā līmeņa profesionāļi – konstruktori un projektētāji. Tehniskā uzraudzība ir «ļoti spēcīga», piebilst O.Ozoliņš. Objektā piesaistīti vairāki desmiti apakšuzņēmēju, pašreiz te strādā ap 200 cilvēkiem, kopumā būvniecībā tiks iesaistīti līdz 600 cilvēkiem. «Pagaidām esmu ļoti apmierināts,» apgalvo Lielā dzintara arhitekts Folkers Gīnke. «Ēka pilsētvidē sēž labi,» vērtē spāru svētku viesis, arhitekts Uģis Kaugurs. Savukārt F.Gīnkes Latvijas partneris Juris Poga uzsver pārmaiņas, kas skārušas projektu ilgstošā vērtēšanas procesā, meklējot funkcionāli piemērotāko variantu.

Ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska līdzdalību šodien, 4.oktobrī, Liepājā sāksies daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars būvniecība - tiks ieguldīts pamatakmens.

Koncertzāles būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas ir 21,27 miljoni latu bez pievienotās vērtības nodokļa. Būvniecību plānots pabeigt 2015.gadā. Latvijas kultūras infrastruktūrā šis ir otrs vērienīgākais objekts aiz Nacionālās bibliotēkas.

Jau ziņots, ka šā gada 1.augustā Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde svinīgi parakstīja būvniecības darbu un autoruzraudzības līgumus par koncertzāles Lielais dzintars būvniecību Liepājā. Autoruzraudzības līgums tika parakstīts ar austriešu arhitektu Folkeru Gīnki, savukārt par būvniecības darbiem ar uzņēmumu Merks.

Daudzfunkcionālā centra apsaimniekošanas izmaksas segs valsts, nomājot telpas Liepājas simfoniskajam orķestrim un Liepājas Mūzikas skolai. UZ ēku plānots pārcelt arī vairākus tautas mākslas kolektīvus, kuriem šobrīd nav piemērotu telpu. Ēkas efektīvākai izmantošanai paredzēts apvienot dažādas funkcijas - piemēram, izstāžu zāli ar deju zāli, iepriekš klāstīja projekta vadītājs Ints Dālderis.

Liepājas simfoniskais orķestris (LSO) izziņojis biļešu tirdzniecību uz Starptautisko pianisma zvaigžņu festivālu, kas norisināsies no 19. līdz 21.aprīlim Liepājā.

Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls norisināsies jau 21.reizi, šogad piedāvājot četrus koncertus. Festivāla klausītāji dzirdēs Latvijas pianistus – Juri Kalnciemu, Andreju Osokinu un Agnesi Egliņu, kuras izpildījumā skanēs tikko radītais Kārļa Lāča Klavierkoncerts. Festivāla ārvalstu viesu sarakstā šoreiz jaunā, skandalozā Krievijas zvaigzne Aleksandrs Lubjancevs, lietuvietis Kaspars Uinsks un īru pianists Maikls O’Rurks. Īpašo viesu godā šogad festivālā atgriezīsies izcilais britu džeza pianists Džūlians Džozefs, kurš kopā ar savu trio muzicēs džeza koncertā.

Šogad festivālā ir arī dažas neierastas izmaiņas – festivāls notiks aprīlī nevis martā, kā tas līdz šim bija ierasts, un tas no Liepājas teātra pārcēlies uz Liepājas Latviešu biedrības nama zāli, kuru daudzi mūzikas speciālisti slavē par lielisko akustiku, informē festivāla mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala. Savukārt klavieru dueta koncerts notiks Graudu ielas koncertzālē – orķestra pastāvīgajā mājvietā.

Tikko aizvadītais XX Pianisma zvaigžņu festivāls bijis viens no visu laiku spožākajiem festivāliem gan mākslinieku, gan programmas izvēlē, ievērojami audzis apmeklētāju skaits un ieņēmumu apjoms.

XX festivāla augsto muzikālo līmeni atzīmējis muzikologs Orests Silabriedis, savukārt statistiku festivāla rīkotājs - Liepājas simfoniskais orķestris - vēl apkopo, taču jau tagad ir skaidrs, ka visi rādītāji būs augstāki nekā iepriekšējos gados, Db.lv apstiprināja LSO pārstāve Iveta Vēvere.

Jubilejas festivālā uzstājās pavisam 15 pianisti no 10 dažādām valstīm. Festivāla programma šogad aptvēra izcilus mūzikas paraugus no baroka līdz pat džezam un jaunāko laiku mūzikai. Izskanēja arī divi jaundarbi – poļu komponista Voiceha Kilara Otrais klavierkoncerts un Riharda Dubras Trešais Liepājas koncerts, kas festivālā piedzīvoja pasaules pirmatskaņojumu. Festivāla ietvaros notika deviņi koncerti Rīgā, Liepājā un Ventspilī. Festivāla budžets bija ap 65 tūkst. Ls, kas ir gandrīz divas reizes lielāks nekā pērn.

Somijas mobilo tālruņu ražotāja Nokia, kas šoruden pameta pasaules lielāko viedtālruņu ražotāju piecinieku, ir nolīgusi Bratislavas Simfonisko orķestri, lai radītu 25 jaunas zvana melodijas jaunākajiem Lumia tālruņiem, informē neurope.eu.

Bratislavas Simfoniskais orķestris, kura sastāvā ir 55 cilvēki, jau ir atskaņojis mūziku tādām videospēlēm kā Assassins Creed un Sims2.

Nokia melodijas, ko atskaņo orķestris, iepriekš radījuši Nokia skaņas inženieri.

Dažas no orķestra atskaņotajām melodijām jau pieejamas tālruņos Nokia Lumia 920 un Nokia Lumia 820.

«Zvanu toņi ir īsi un tajos visos iekļauts funkcionāls skaņas elements,» norāda Nokia skaņas dizaineri Aleksis Ēbens (Aleksi Eeben).

SIA Liepājas simfoniskais orķestris, SIA Latvijas Nacionālais teātris un SIA Latvijas Koncerti drīkstēs valstij nemaksāt dividendes par 2011. gadā gūto peļņu, otrdien, atbalstot attiecīgus Kultūras ministrijas sagatavotus rīkojuma projektus, nolēma Ministru kabinets.

Saskaņā ar valdībā lemto, Liepājas simfoniskais orķestris dividendēs maksājamos līdzekļus – teju 24 tūkst. Ls – drīkstēs izmantot jaunu mūzikas instrumentu iegādei.

Latvijas Nacionālais teātris dividendēs neizmaksāto naudu – 6223, 5 Ls – varēs izmantot divu skatuves datoru nomaiņai, bet Latvijas Koncertiem valdības lēmums atļaut šai SIA nemaksāt dividendes ļaus ietaupīt 12 775, 5 Ls. Šos līdzekļus plānots izmantot stīgu instrumentu restaurācijai.

Jāatgādina, ka valsts kapitālsabiedrībām dividendēs jeb maksā par valsts kapitāla izmantošanu ir jāmaksā 90 % no tīrās peļņas.

Aizvien biežāk uz korporatīvo pasākumu skatuvēm kāpj ārzemju mūziķi, kamēr Latvijas mūziķi palēnām pūš cenu burbuli

Plašāk lasāms DB izdevumā Dzīves Garša.

Korporatīvajās svinībās vēlas dzirdēt grupas, kas spēj aizraut publiku un kuru pavadībā var kārtīgi izdejoties. Pieprasītāko mūziķu trumpji ir gan atpazīstamība, gan viņu populārākās dziesmas, tomēr viņiem jābūt arī pietiekoši elastīgiem, lai piemērotos korporatīvo pasākumu formātam.

Tā norāda Gita Maķe no pasākumu aģentūras Attach.

Pieprasītākās Latvijas grupas un mūziķi:

+ Audiokvartāls

+ Intars Busulis un Abonementa orķestris

+ Big AL&The Jokers

+ CoCo Orchestra

+ Dagamba

+ Dzelzs Vilks

+ Dziļi Violets

+ Džentelmeņu špagats

Reģionos kultūrtūrismu veicina gan reģionālās koncertzāles, gan mākslinieki un mūziķi, kuri dodas ārpus Rīgas ar izstādēm un koncertiem, un kultūrā ieguldītā nauda atgriežas tautsaimniecībā

Abpusēja nepieciešamība – šādi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) valdes locekle Indra Lūkina raksturo LNSO došanos pie skatītājiem ārpus Rīgas.

Koncerti reģionos nepieciešami gan pašiem mūziķiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, un LNSO piekto gadu augustā savā koncertdarbības programmā iekļāvusi festivālu LNSO Vasarnīca. Paralēli mūzikas notikumiem Vasarnīcā LNSO savos reklāmas materiālos un sociālajos tīklos stāsta par iespējām apmeklēt dažādas apskates vietas un potenciālās aktivitātes reģionā, tādējādi veicinot reģiona attīstību.

LNSO Vasarnīca šogad otro gadu norisināsies Latgales vēstniecībā GORS no 23. līdz 25. augustam, un koncerti tiek organizēti sadarbībā ar reģionālo koncertzāli un Rēzeknes Mūzikas vidusskolu. Pirms festivāla organizēšanas Rēzeknē festivāls trīs gadus notika Cēsīs. I. Lūkina norāda, ka nav škēršļu festivālu citus gadus turpināt pārējos Latvijas reģionos. «Esam definējuši, ka vasaras festivālu rīkosim vietās, kur ir koncertzāle ārpus Rīgas, kur mūs vēlas uzņemt,» kritērijus Vasarnīcai nosauc orķestra valdes locekle.

Šobrīd līdzīgi kā citas kultūras un mākslas organizācijas Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) ir "gaidīšanas režīmā". LNSO vēro kā situācija tālāk attīstīsies, cer, ka izolācija nebūs ilgstoša un vīrusa izplatību būs iespējams apturēt drīz.

"Covid-19 krīze mūs nepārsteidza pilnīgi nesagatavotus – nedēļā no 9. marta, kad sākās mēģinājumi programmai "Mālera Piektā un RIX", no dienas uz dienu bija aizvien sliktākas ziņas par vīrusa izplatību Itālijā un citviet Eiropā, tādēļ sākām apsvērt domu kā rīkoties, ja Latvijā tiktu pieņemts lēmums par publisku pasākumu atcelšanu. 12. martā jau bija skaidrs, ka valdība šādu lēmumu pieņems, un, tā kā koncerta programma bija jau gatava, nolēmām, ka ieguldīsim līdzekļus, lai šo koncertu straumētu publiski pieejamā tiešsaistē LMT Straumē. Tas notika 13. martā, pirmajā izolācijas dienā Latvijā," stāsta LNSO direktore Indra Lūkina.

LNSO koncertu savās viedierīcēs noskatījās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku un droši vien šis koncerts ieies LNSO vēsturē ar vislielāko klausītāju skaitu.

Liepājas pilsētas būvvaldē akceptēts daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars tehniskais projekts, kuram uzsākta iepirkuma dokumentācijas sagatavošana.

Būvniecības iepirkuma konkursu plānots izsludināt līdz 1. martam, informē pašvaldība. 6. februārī plānotas pašvaldības sarunas ar koncertzāles arhitektu Folkeru Gīnki par tehniskā projekta izstrādes līguma nosacījumu izpildi un projekta nodošanu pilsētas domei.

Savukārt 7. februāra vakarā pirms koncerta Lielajā Ģildē, kurā uzstāsies Liepājas Simfoniskais orķestris, ar Lielā Dzintara projektu Rīgā pirmo reizi tiks iepazīstināta plašāka publika – politiķi, sabiedriskie un kultūras darbinieki, diplomāti, Pašvaldību savienības pārstāvji, žurnālisti u.c. Koncertā uzaicināta piedalīties arī koncertzāles Lielais dzintars patronese Vaira Vīķe Freiberga.

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Pērnā gada beigās Latvijā bija reģistrēti 203 853 uzņēmumi. Ja paraugāmies uz tirgus sektora ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījumu pēc nodarbināto skaita, tad redzams, ka vairākus gadus pēc kārtas dominē mikrouzņēmumi (aptuveni 78%), tiem seko mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) (aptuveni 21%), bet lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 250 veido tikai nepilnu 1%. Vēsturiski mikrouzņēmuma modelis tika plānots kā pagaidu risinājums krīzes pārvarēšanai, taču šobrīd tas stabili iekarojis lielāko tirgus pīrāga daļu.

Šāda forma ir labs sākums, taču tie nekādā gadījumā nav griesti, jo pastāv instrumenti, kā mikro vai mazajam izaugt un paplašināties.

Orientējoties tikai uz vietējo patērētāju, panākt būtisku izaugsmi ir ļoti grūti

Mikrouzņēmums vai MVU ir mūsu tirgus īpatnība. Ikviens, kurš vēlas spert pirmos soļus biznesā, var sākt ar mikro, kas, kā liecina statistika, arī aktīvi tiek izmantots. Lai gan ir vairāki instrumenti uzņēmumu izaugsmei, liela daļa visu ekonomiski aktīvo periodu pavada mikro vai MVU statusā, jo nekur jau nav definēts, cik ilgi tā var darboties, un cik gados būtu normāli sasniegt zināmu izaugsmi. Ņemot vērā, ka Latvijas tirgus ir salīdzinoši neliels, uzdrošinos apgalvot, ka, nemeklējot eksporta ceļus un orientējoties tikai uz vietējo patērētāju, panākt būtisku izaugsmi ir ļoti grūti, lai neteiktu – neiespējami. Pirktspējīgā sabiedrības daļa samazinās, tāpēc tāda ir jāmeklē kaut kur citur. Nišas produktiem vietējā tirgū nav izaugsmes.

Lielbritānijā, Viltšīrā izsolē nonākusi vijole, kuru Titānika grimšanas laikā spēlēja kuģa orķestra vadītājs Voless Hārtlijs (Wallace Hartley).

Izsoļu nams Henry Aldridge & son uzsver, ka pielikuši lielas pūles, lai pierādītu vijoles autentiskumu. Pirms izsoles kompānija veselu gadu algojusi speciālistus, kas nodarbojušies ar mūzikas instrumenta izpēti.

Saskaņā ar aculiecinieku teikto pēc tam, kad Titāniks 1912. gadā sadūrās ar aisbergu un sāka grimt, V. Hārtlija vadītais orķestris uz kuģa spēlējis līdz pašam pēdējam brīdim. Neviens no orķestra dalībniekiem katastrofā neizdzīvoja un stāsts par viņiem kļuva par vienu no vispazīstamākajām leģendām, kas saistītas ar kuģi.

Lai gan nav zināms, kuru dziesmu orķestris spēlējis pēdējo, daudzi katastrofu pārdzīvojušie apgalvoja, ka tā bijusi Tuvāk tev, mans Dievs (Nearer, My God, to Thee), kas tādējādi ieguvusi visas pasaules atpazīstamību.

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Biļetes uz Starptautisko Pianisma zvaigžņu festivālu, kas 2012.gada martā svinēs 20 gadu jubileju, jau laistas tirdzniecībā.

Biļešu cenas ir no pieciem līdz 12 latiem, līdzīgi kā iepriekšējos gados. Tiek piedāvāti arī divi dažādi abonementu veidi.

«Festivāla jubileju svinēsim ar pienācīgu vērienu. Savu sniegumu rādīs pianisti no iepriekšējiem festivāla gadiem – francūziete Brižita Anžerera, lietuvietis Petrs Geņušs, Krievijas pārstāvis Antons Ļahovskis un daudzi citi jau publikas iemīļoti mākslinieki. Pirmo reizi Latvijā dzirdēsim mazo brīnumbērnu – 11 gadīgo Umi Garetu no ASV, lielisko Keti Krīru no Luksemburgas un vēl citus pianistus,» stāsta Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Uldis Lipskis. Festivālu kopš 1993.gada organizē Liepājas Simfoniskais orķestris.

Mēdz teikt, ka viss plūst un viss mainās, bet ir tomēr dažas tādas «vērtības», kas nezūd, neatkarīgi no datuma kalendārā, pie varas esošajām partijām un pat mēness fāzēm.

Runa ir par politiķi nepārtraukto tendenci iekārtot «savējos» labi apmaksātos amatos. Tas tika darīts gan atjaunotās Latvijas pirmo valdību laikā, gan tā dēvētajos oligarhu valdīšanas gados, gan arī tagad, kad nav nekā no iepriekš minētā. Šoreiz izrādījies, ka lielākie dzelzceļa speciālisti ir Vienotības politiķi Ēriks Škapars, kurš ticis vadošā darbā kompānijas Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmumā Ritošā sastāva serviss, un Rīgas domnieks Olafs Pulks, kurš turpmāk sniegs padomus a/s Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājam. Ir jau saprotams, ka ikvienam iedzīvotājam gribas strādāt iespējami labākās darbavietās un nopelnīt līdzekļus dzīvošanai. Tomēr Latvijā ir novērojama kāda visnotaļ interesanta tendence, kurai risinājumu neviens pie varas esošais pat nesāk meklēt. Proti...

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

No sava dibinātā Annahouse Agnese Irbe aizgāja, jo jutās sevi izsmēlusi un vēlējās attīstīt citas savas idejas, kam iepriekš nebija laika, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tagad Annahouse nodota citās – labās rokās – uzņēmums turpina strādāt, bet es esmu pievērsusies savam nākamajam sapnim. Ar Annahouse tā bija radošuma attīstīšana bērnos, tagad – festivāls sevis izziņai, veselīgam dzīvesveidam. Šaubos, vai to var saukt par biznesu, vismaz pagaidām. Varbūt ar gadiem tas izveidosies par pasākumu, no kā varētu nodrošināt sev iztiku. To mēs redzēsim,» stāsta Agnese Irbe, bijusī SIA Annahouse īpašniece. Kopš marta Agnese strādā pie festivāla Helsus organizēšanas, kas notiks Rīgā augusta beigās.

Pie nākamā projekta

«Pēdējais punkts uz «i» bija apziņa, ka es jau kādu laiku domās dzīvoju pie citiem projektiem un neveltīju Annahouse tik daudz laika, kā vajadzētu – to uzreiz varēja just biznesa rādītājos. Pēdējais gads nebūt nebija tik labs, kā varētu būt. Nolēmu, ka bizness jānodod citās rokās, pretējā gadījumā tas varētu pazust pavisam,» spriež Agnese. Runājot par atteikšanos no vairākus gadus auklēta projekta, viņa teic, ka lielākas bēdas par to bija ģimenei, nevis viņai pašai. Agnese uzskata, ka ar viņas aiziešanu no uzņēmuma nekas nebeidzas. «Uzņēmums jau paliek. Galvenais, ka kāds ar to turpina darboties. Ļoti ceru, ka jaunajam īpašniekam sanāks labāk nekā man un uzņēmums augs. Tāpēc es nepārdzīvoju par to, ka vairs neesmu tā īpašniece. Katrā biznesa posmā vajadzīgs cita tipa vadītājs, tas ir labi un pareizi. Tad uzņēmums iegūst pilnīgi citas aprises. Man nav pārdzīvojumu saistībā ar to, es priecājos un ar iedvesmu eju pie nākamā projekta,» saka Agnese.

Pēc vairāk nekā 20 gadu darba klientu servisa un pārdošanas jomā Inese Freiberga sāk savu biznesu – izgatavo dažādus auduma abažūrus lampām

Iepriekš viņa darba pieredzi guvusi dažādos uzņēmumos, tostarp lielās starptautiskās kompānijās. Pagājušajā vasarā, brīdī, kad I. Freiberga bija nolēmusi mainīt darbu, viņa sāka prātot par sava biznesa sākšanu. Idejas bija vairākas, bet lampu abažūru izgatavošana un veco lampu atjaunošana izrādījās spēcīgākā no visām, to viņa iecerēja arī izmēģināt attīstīt kā biznesu. «Manī pavērās radošā stīga, kad iekārtoju savu mājokli, nolēmu pati izgatavot lampām abažūrus, kas saskanētu ar kopējo interjeru. Sapratu, ka šī lieta mani aizrauj, un pašmācības ceļā sāku apgūt šī amata prasmes,» stāsta zīmola Košas lampas idejas autore, meistare Inese Freiberga.