Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Smiltenes Valsts tehnikums tiks pie jaunām ēkām – par to būvi izsludināts iepirkumu konkurss, kura paredzētā līgumcena ir vairāk nekā četri miljoni latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Būvnieks tiks izraudzīts atklātas sarunu procedūras veidā, savukārt galvenais konkursa uzvarētāja izvēles kritērijs ir zemākā cena.

Būvkompānijas var iesniegt savus piedāvājumus līdz 22. augustam.

Jau rakstīts, ka kopumā Latvijā paredzēts veidot 11 profesionālās izglītības centrus, ieguldot 90 miljonus latu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84,5 milj. Ls, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6,1 milj. Ls.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola – 8,5 milj. Ls; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2,3 milj. Ls; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6,6 milj. Ls Daugavpils Valsts tehnikums – 7,9 milj. Ls; Ogres Valsts tehnikums – 8,8 milj. Ls Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13,2 milj. Ls Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6,7 milj. Ls Jelgavas Tehnikums – 10,9 milj. Ls; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6,1 milj. Ls; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8,8 milj. Ls; Ventspils Tehnikums –10,8 milj. Ls.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis SIA LC Būve sūdzību konkursā par Smiltenes Valsts tehnikuma būvniecību, liecina informācija IUB.

Konkursā uzvarēja SIA Latvijas Energoceltnieks, un kopējā līgumcena ir 3,2 miljoni latu.

Pagaidām gan nav zināms sūdzības iemesls un izskatīšanas datums.

Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka konkurss par Smiltenes Valsts tehnikuma ēku būvniecību izsludināts jūlijā, un paredzētā līgumcena bija vairāk nekā četri miljoni latu, liecina IUB mājas lapā.

Būvnieks izraudzīts atklātas sarunu procedūras veidā, savukārt galvenais konkursa uzvarētāja izvēles kritērijs ir zemākā cena.

Jau rakstīts, ka kopumā Latvijā paredzēts veidot 11 profesionālās izglītības centrus, ieguldot 90 miljonus latu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84,5 milj. Ls, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6,1 milj. Ls.

SIA Arčers pasludināts par uzvarētāju Jelgavas Tehnikuma konkursā par izglītības iestādes rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jelgavas Tehnikuma rekonstrukciju SIA Arčers apņēmusies veikt par vairāk nekā 6,63 miljoniem latu, kas ir zemākā konkursā piedāvātā līgumcena. Kopumā konkursā pieteicās četri būvuzņēmumi.

Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot 90 miljonus latu, Latvijā veidos 11 profesionālās izglītības centrus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola –8 522 371 lati; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2 302 928 lati; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6 686 155 lati; Daugavpils Valsts tehnikums – 7 943 823 lati; Ogres Valsts tehnikums – 8 878 401 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13 218 296 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6 723 544 lati; Jelgavas Tehnikums – 10 910 409 lati; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6 130 199 lati; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8 500 000 lati; Ventspils Tehnikums –10 892 114 lati.

Pēc veiktajiem rekonstrukcijas darbiem 18, 8 milj. eiro apjomā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta ietvaros Liepājas valsts tehnikums kļuvis par vienu no modernākajām profesionālās izglītības iestādēm Kurzemes reģionā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka veiktie ieguldījumi un profesionālo izglītības iestāžu koncentrācija ir labs pamats, lai jauniešus motivētu apgūt profesiju, kas nākotnē nodrošinās stabilu vietu darba tirgū atbilstoši katra interesēm un spējām.

ERAF projekta īstenošana profesionālās izglītības kompetences centrā Liepājas valsts tehnikums tika uzsākta 2013.gada beigās.

Projekta ietvaros rekonstruēta skolas ēka, mācību un ražošanas korpusi, praktisko apmācību korpusi un dienesta viesnīca. Veikta tehnikuma īstenoto prioritāro izglītības programmu Viesnīcu pakalpojumi, Ēdināšanas pakalpojumi, Kokizstrādājumu izgatavošana, Autotransports, Enerģētika un elektrotehnika, Mehatronika, Metālapstrāde un Būvdarbi modernizācija, iegādājoties mūsdienīgas iekārtas un aprīkojumu.

Uzņēmums Schneider Electric Liepājas Valsts tehnikumam piegādās pasaules klases aprīkojumu - jauno elektriķu apmācībām uzņēmums uzstādīs 40 mācību stendus, padarot Liepājas Valsts tehnikuma elektriķu darbnīcas par modernākajām Baltijā, informē Schneider Electric Mārketinga komunikāciju vadītāja Baltijas valstīs Santa Rutka.

Liepājas Valsts tehnikums sadarbībā ar Valsts Izglītības Attīstības aģentūru veic modernizācijas un infrastruktūras projektu, kas paredz apmācības ēku rekonstrukciju un jaunu iekārtu un aprīkojuma iegādi līdz šī gada beigām.

Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts atzīmē, ka jaunais aprīkojums ļaus tehnikumam piesaistīt talantīgākos audzēkņus no visas Latvijas, ievērojami uzlabot mācību kvalitāti un sagatavot augstākās raudzes elektriķus, kuri varēs ieviest patiešām modernus, energoekonomiskus un augstvērtīgus risinājums.

Schneider Electric uzvarēja atklātā konkursā un piegādās 40 mācību stendus, kuri komplektējas no vairākiem modeļiem. Mācību stendi ir paredzēti praktisko un teorētisko iemaņu apgūšanai enerģijas vadības jomā, un tajos ir izmantoti Schneider Electric produkti. Strādājot ar šiem stendiem praktikanti apgūs prasmes un zināšanas par aizsardzības iekārtu funkcionēšanu, elektroniskajiem apdraudējumiem, īsslēguma iemesliem un sekām, dzīvokļu un nelielu ēku energoefektīvām elektroinstalācijām un alternatīvās energijas ražošanas principiem ar saules baterijām un vēja turbīnām. Stendi domāti arī darbam ar industriāliem risinājumiem un industriālās automatizācijas produktiem, tādiem kā elektromotori un dažādu veidu palaidēji, industriālie sensori, frekvenču pārveidotāji.

Iepirkumu uzraudzības birojs saņēmis vairākas sūdzības, kurās apstrīdēti Liepājas un Valmieras tehnikumu būvniecības konkursa rezultāti, liecina informācija IUB mājaslapā.

Abu tehnikumu būvniecības rezultātus apstrīd pilnsabiedrība Consortium RTS, Liepājas Valsts tehnikuma konkursa rezultātus – SIA Skonto būve, bet Valmieras Profesionālās vidusskolas būvniecības konkursa rezultātus – SIA Abora.

Sūdzības par Valmieras Profesionālās vidusskolas būvniecības rezultātiem tiks izskatītas 21. Oktobrī, bet sūdzību par Liepājas tehnikuma būvniecības konkursa rezultātiem izskatīšanas termiņš pagaidām nav zināms.

Db.lv jau rakstīja, ka Liepājas Valsts tehnikums noslēdzis vairāk nekā 8,3 miljonus latu vērtu konkursu par mācību, darbnīcu un dienesta viesnīcu ēku būvniecība. Tāpat noslēdzies arī vairāk nekā 4,3 miljonu latu apjomīgs iepirkumu konkurss par Valmieras Profesionālās vidusskolas būvniecību, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atļāvis slēgt līgumu ar Valmieras tehnikuma būvniecības konkursa uzvarētāju, liecina informācija IUB.

Valmieras Profesionālās vidusskolas būvniecību veiks SIA Merks, un kopējā paredzamā līgumcena par to ir 4,3 miljoni latu.

Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka IUB saņēmis vairākas sūdzības, kurās apstrīdēti Liepājas un Valmieras tehnikumu būvniecības konkursa rezultāti. Lēmums par sūdzībām, kas saistītas Liepājas tehnikuma būvniecību vēl nav pieņemts.

Abu tehnikumu būvniecības rezultātus apstrīd pilnsabiedrība Consortium RTS, Liepājas Valsts tehnikuma konkursa rezultātus – SIA Skonto būve, bet Valmieras Profesionālās vidusskolas būvniecības konkursa rezultātus – SIA Abora.

Liepājas Valsts tehnikums noslēdza vairāk nekā 8,3 miljonus latu vērtu konkursu par mācību, darbnīcu un dienesta viesnīcu ēku būvniecību.

Lai programmēšanas skolotāji varētu pasniegt augstākā līmeņa programmēšanu vidusskolēniem pēc Skola2030 izstrādātā vidusskolas pilnveides modeļa, 32 skolotāji mācībās papildināja savas zināšanas, vienā no darba uzdevumiem izstrādājot sarakstes lietotni jeb tiešsaistes čatu.

Mācības organizē nodibinājums IT Izglītības fonds Start(IT), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās. Mācību saturu sagatavo un pasniedz zinoši mentori un lektori no Skola2030, Accenture, MAK IT un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.

Janvāra augstākā līmeņa programmēšanas mācības notika divos posmos. Pirmajā posmā skolotāji piedalījās vebinārā, kura laikā lektora vadībā sagatavoja darba vidi klātienes mācībām.

Vebinārs tika nodrošināts sadarbībā ar projektu Skola2030. Otrais mācību posms ietver tikšanos klātienē kopstrādes telpā TEIKUMS, kas atrodas Jaunajā Teikā un ir daļa no inovāciju kustības VEFRESH.

No šī gada septembra airBaltic sadarbībā ar PIKC Liepājas Valsts tehnikumu uzsāks jaunu programmu, kurā topošie gaisa kuģu mehāniķi varēs iegūt praktiskās zināšanas, strādājot ar airBaltic gaisa kuģiem.

Prakse notiks airBaltic Training autorizētajā Diamond Aircraft apkopes centrā, kas atrodas starptautiskajā lidostā Liepāja.

"Mēs esam priecīgi atbalstīt Latvijas izglītības iespējas aviācijas nozarē, kas nākotnē nodrošinās jaunu un augsti kvalificētu darba spēku. Piedāvājot praksi vienīgajā Baltijā sertificētajā Diamond Aircraft lidmašīnu apkopes centrā, topošie speciālisti varēs apgūt prasmes gaisa kuģu apkopē un remonta darbos," norāda airBaltic operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis.

Jaunie speciālisti pēc programmas absolvēšanas varēs strādāt komerciālo aviolīniju kompānijās un aviācijas tehniskās apkalpošanas uzņēmumos. Gaisa kuģa mehāniķa darba pienākumos ietilpst gaisa kuģa sagatavošana tehniskajai apkopei, tehnisko apkopju plānošana, kā arī gaisa kuģu remonta darbu veikšana.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 16.augustā atbalstīja vairāk nekā 15 miljonu eiro pārdali valsts budžetā arī Covid-19 pandēmijas novēršanai un būvniecības projektiem.

Līdzekļi novirzīti gan no valsts budžeta finansējuma daļas neparedzētiem gadījumiem, gan no ministriju pašu ienākumiem.

Veselības ministrijai (VM) saistībā ar Covid-19 pandēmiju novirzīti 2,8 miljoni eiro par veiktajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī par laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Tāpat VM virsstundu darba apmaksai Covid-19 pandēmijā pārdalīti ap 2,4 miljoni eiro, ko lielākoties paredzēts sadalīt ārstniecības iestādēm, Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Slimību profilakses un kontroles centram. VM arī novirzīti apmēram 1,4 miljoni eiro, lai palielinātu vakcinācijas aptveri.

Tehnikuma rekonstrukcijas darbi Liepājā iekavējušies par diviem mēnešiem, lai iekļautos termiņā, būvniekam – RBSSKALS – mēnesī vidēji jāapgūst miljonu eiro, vēsta irliepaja.lv.

«Risks, ka būvnieks laikā nespēs pabeigt objektu, pastāv,» atzinis Valsts izglītības attīstības aģentūras Infrastruktūras projektu vadības nodaļas vecākais eksperts Mārcis Zitmanis.

Pēc viņa teiktā, šaubas, ka ģenerāluzņēmējs spēs atlikušajā laika periodā – līdz 2015.gada septembrim – apgūt mēnesī vidēji miljonu eiro, ir «diezgan pamatotas». Būvnieks gan esot paudis apņēmību darbus veikt un pabeigt termiņā.

Tiesa, līdz šim plānoto darbu grafiks iekavēts par apmēram diviem mēnešiem, un tas neesot tikai tāpēc, ka, uzsākot būvkonstrukciju demontāžu, atklājās iepriekš neparedzēts darbu apjoms, – tehnikuma piesaistītais būvuzraugs atzinis, ka arī vispārceltnieciskos darbus būvnieks veic gausi, portālam atzinis Zitmanis.

Izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) izsludina skolēnu pieteikšanos uzņemšanai Līderu programmā. Jau desmito gadu, ap 15 vidusskolēnu no visas Latvijas, programmas ietvaros būs iespēja attīstīt līderības prasmes gan pieredzējušu mentoru, gan kouču vadībā.

īderu programmas dalībnieki viena mācību gada laikā apmeklēs dažādas meistarklases, biznesa darbnīcas, izstrādās savus projektus un individuāli strādās ar mentoriem. Līderu programmas apmācība noslēgsies 2024. gada vasaras beigās - vairāku dienu nometnē "Junior Achievement Unlocked 2024".

“Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns: “Jebkurā amatā, dzīves sfērā ir nepieciešams līderis. Tieši tādus jauniešus mēs meklējam – neatlaidīgus, mērķtiecīgus, kuri ir gatavi attīstīties, lai nākotnē uzņemtos atbildību un virzītu procesus - sabiedrībā, politikā, mākslā vai uzņēmējdarbībā.”

Programmas mērķis ir attīstīt jauniešos līderības prasmes, lai nākotnē tie kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās. Dekādes laikā Līderu izglītības programmu absolvējuši jau ap 120 jauniešu.

Liepājas Valsts tehnikums noslēdzis vairāk nekā 8,3 miljonus latu vērtu konkursu par mācību, darbnīcu un dienesta viesnīcu ēku būvniecība. Tāpat noslēdzies arī vairāk nekā 4,3 miljonu latu apjomīgs iepirkumu konkurss par Valmieras Profesionālās vidusskolas būvniecību, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Konkursā noskaidrojies, ka ka Valmieras Profesionālās vidusskolas būvniecību veiks SIA Merks, savukārt Liepājā darbus veiks pilnsabiedrība Piegādātāju apvienība Rbsskals, Rbsskals Būvvaldība un Rbsskals Būvsabiedrība.

Db.lv jau informēja, ka šīs nedēļas sākumā tika paziņoti rezultāti arī Jelgavas Tehnikuma rekonstrukcijas iepirkumu konkursā. Tajā par uzvarētāju pasludināts SIA Arčers, kas apņēmās darbus veikt par 6,6 miljoniem latu.

Kopumā ieguldot 90 miljonus latu, Latvijā plānots izveidot 11 profesionālās izglītības centrus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums šim nodomam ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola noslēgusi iepirkumu konkursu par skolas ēkas kompleksa infrastruktūras darbiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Vidusskola plāno slēgt līgumu ar piegādātāju apvienību Hochtief Solutions, PMK, BBA, un paredzētā līgumcena ir 4,41 miljons latu.

Ja vēstīts, ka Valmieras Profesionālās vidusskolas būvniecību veiks SIA Merks, un kopējā paredzamā līgumcena par to ir 4,3 miljoni latu. Liepājas Valsts tehnikums noslēdza vairāk nekā 8,3 miljonus latu vērtu konkursu par mācību, darbnīcu un dienesta viesnīcu ēku būvniecību. Liepājā darbus veiks pilnsabiedrība Piegādātāju apvienība Rbsskals, Rbsskals Būvvaldība un Rbsskals Būvsabiedrība. Iepriekš paziņoti rezultāti arī Jelgavas Tehnikuma rekonstrukcijas iepirkumu konkursā. Tajā par uzvarētāju pasludināts SIA Arčers, kas apņēmās darbus veikt par 6,6 miljoniem latu.

Profesionālās izglītības mērķis ir universāli speciālisti, nevis nemitīga pielāgošanās darba tirgum

Tā uzskata profesionālās izglītības kompetences centra Liepājas Valsts tehnikums (LVT) metodiķe Ligita Reimane. «Mēs saviem audzēkņiem sakām – jūsu karjera ir no konveijera līdz savai stila studijai,» viņa skaidro pamatprincipu, kura jēga ir ne tikai apmierināt nozares uzņēmumu vajadzības, bet arī padarīt profesionālo izglītību jauniešiem pievilcīgu. Veidot šo karjeru atbilstoši katra audzēkņa spējām un gribai pilnībā ļaus modulārā izglītība, kuras ieviešana tiek solīta no 2016.gada, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ķīnas nebūs

Jauniešiem, kuri izvēlējušies mācīties ar tekstila nozari saistītajās LVT programmās, ir ļoti svarīgi, lai mācību process būtu radošs, uzsver L. Reimane. Lai gan Liepājā ir daudz veļas šūšanas uzņēmumu, kuros tiek gaidīti prasmīgi un, galvenais, ātri un ražīgi strādājoši šuvēji, reti kurš no audzēkņiem sapņo par darbu pie konveijera, monotoni šujot visu dienu vienu un to pašu detaļu. Protams, mācību laikā viņi dodas praksē vietējos uzņēmumos un lielākoties strādā tieši pie konveijera. Taču vienlaikus viņi iepazīst visas profesijas nozares uzņēmumā – piegriezējus, dizainerus, konstruktorus, kuru darbs ir daudz radošāks. Tāpat audzēkņi iepazīst potenciālās darbavietas vidi – cik tā ir motivējoša. «Lielākoties uzņēmēji ir sapratuši, ka nemotivējošs, būtībā vergu darbs nespēj nodrošināt augstu produkcijas kvalitāti,» tā L. Reimane. Pēc viņas teiktā, tas ir iemesls, kāpēc nav attaisnojušies vairāku uzņēmumu mēģinājumi ražošanu pārcelt uz zemu izmaksu valstīm.