Nule kā domes atbalstu kvasa ražotnes būvniecībai Rēzeknē saņēmis uzņēmējs Ainārs Mangulsons. Viņš kvasu izvēlējies ražot, lai dažādotu savu būvniecības un projektēšanas biznesu, kam tagad «drūmi laiki».

Uzņēmējs plāno ražot kvasu ar iespējami minimālu cukura daudzumu un izplatīt šo produkciju Rēzeknes pilsētas un novada mācību iestādēs un citās publiskās iestādēs, iespējams, ietverot arī Ludzas un Viļānu novadus. Plānotais ražošanas apjoms ir apmēram 1 tonna kvasa dienā. Produkta cenas, pēc uzņēmēja teiktā, solās būt pieejamas un krietni zemākas nekā tirdzniecības punktos.

Ainārs Mangulsons Db skaidro, ka kvasu izvēlējies ražot, lai dažādotu savu būvniecības un projektēšanas biznesu, kam tagad «drūmi laiki». Šomēnes paredzēts saņemt būvatļauju, bet pašu ražotni uzcelt līdz pavasarim, lai, sezonai sākoties, varētu uzsākt kvasa ražošanu. Investīcijas ražotnē paredzētas maksimums 160 tūkstošu eiro apjomā, tajā būs nodarbināti 4- 5 strādājošie. Pirmajā posmā kvasu plānots ražot ap 500 l dienā, bet vēlāk līdz vienai tonnai. Uzņēmējs jau saņēmis Lauku Atbalsta dienesta akceptu projekta īstenošanai.

Līdz ar vasaras svelmi un Saulgriežu tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo atspirdzinošie dzērieni, jo karstais laiks ļaudīm liek meklēt veldzējumu. Kvasam jau izsenis bijusi īpaša nozīme cilvēku ikdienas uzturā, un šis dzēriens ir populārs ne vien Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Latvijas kvasa tirgu var iedalīt divās daļās – tiek piedāvāts gan raudzēts kvass, gan neraudzēts kvass, kas ražots, izmantojot iesala ekstraktu, atšķaidot to ar ūdeni un pievienojot krāsvielas un dažādus garšas aromatizētājus un mākslīgus saldinātājus.

Šobrīd Latvijā savu popularitāti atgūst kvass, ko gatavoto pēc senās, mūsdienām speciāli piemērotās iesala graudu raudzēšanas tehnoloģijas. Jau 20. gadsimta sākumā izstrādātā graudu apstrādes tehnoloģija ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras pārstrādes procesā pāriet kvasā un dod tam neaizmirstamu un neatkārtojamu garšu.

Odzienas muižā izveidots kvasa brūzis. Jau tuvākajā laikā tur sāks darīt šo atspirdzinošo dzērienu, lai vasaras sākumā piedāvātu pircējiem, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Brūzis izveidots bijušajā Odzienas muižas pienotavas ēkā. Agrāk tur tecēja piena un krējuma «upes», bet tuvākajā nākotnē raudzēs kvasu un, iespējams, arī alu.

Uzņēmums Odzienas muiža projektu īstenoja, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Iegādātas nepieciešamās ražošanas iekārtas — iesala dzirnavas, kvasa vārāmais katls, raudzēšanas tvertnes un filtrēšanas iekārta, kas izvietotas ēkas pirmajā stāvā. Tur ir telpas arī izejvielu glabāšanai. Savukārt pagrabstāvā vēsumā novietotas mucas, kur glabāsies atspirdzinošais dzēriens, un to pildīs gan muciņās, gan pudelēs.

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības vietā tirdziņā bija ieradusies ar savu trauku - 3 litru burku, lūdzot pārdevējai tajā iepildīt izlejamo kvasu. Taču tas klientei tika atteikts norādot, ka produkcija tiek pildīta tikai uzņēmuma izsniegtajā plastmasas iepakojumā un vienīgā iespēja ir dzērienu sākotnēji iepildīt plastmasas pudelē un pēc tam pārliet burkā. Vērsāmies pie SIA «Ilgezeem» vadības, lūdzot skaidrot situāciju.

Uzņēmumā apliecināja, ka SIA «Ilgezeem» izlejamie dzērieni ir iegādājami tikai vienreizējai lietošanai paredzētā plastmasas iepakojumā.

Arī iegādājoties alkoholiskus dzērienus glāzēs, jārēķinās ar to, ka tie vispirms tiks ielieti pudelēs, pēc tam pārlieti glāzēs. Kā skaidro uzņēmumā iemesls tam ir augsto higiēnas prasību nodrošināšana. Dzērieni pudelēs tiek uzpildīti no tam speciāli paredzētām iekārtām un speciāliem izlejamajiem krāniem, kas nedrīkstot nonākt saskarsmē ar nevēlamām baktērijām. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) regulāri veicot laboratoriskus izmeklējumus, lai pārliecinātos, ka iekārtas ir tīras. Šie krāni ir pielāgoti tikai viena veida pudelēm un darbojas zem augsta spiediena, tādēļ nav iespējams no tiem uzpildīt glāzes vai, piemēram, stikla pudeles. Uzņēmumā akcentē - tas nevar paļauties, ka visu pircēju personīgās pudeles atbildīs nepieciešamajām prasībām.

Par 38% samazinoties pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu ražotāja SIA Ilgezeem eksporta apjomam, aizvadītajā pārskata gadā arī uzņēmuma apgrozījums krities par 10,65%, salīdzinot ar 2011. gadu. Savukārt uzņēmuma zaudējumi pērn veido 63 tūkstošus latu, liecina informācija Lursoft.

2012. gadā SIA Ilgezeem apgrozījums veidoja 3,43 miljonus latu. Aizvadītajā gadā uzņēmuma finanšu rādītājus negatīvi ietekmējuši būtiski izdevumi, kas saistīti ar iekārtu rekonstrukciju, norāda kompānijas vadība.

Aizvadītajā gadā uzņēmums sadarbībā ar Lauku Atbalsta dienestu īstenojis SIA Ilgezeem ražošanas procesu modernizācijas projektu. Tā ietvaros uzstādītas jaunas ražošanas iekārtas un to aprīkojums, kas ļauj palielināt ražošanas jaudas un ekonomiskāk izmantot enerģijas un darbaspēka resursus. Daļu rekonstrukcijas uzņēmums īstenojis bez Lauku Atbalsta dienesta līdzdalības, tāpat pērn ražotājam nav izdevies realizēt visas ar modernizāciju saistītās priekšrocības, jo līdz sezonas sākumam nebija pagūts apgūt visas uzstādītās iekārtas, finanšu pārskata rezultātus skaidro kompānijas pārstāvji.

Zemnieku saimniecībā Vecsiljāņi tiek nodrošināts pilns piena pārstrādes cikls – no pašu fermas gotiņām tiek iegūts piens, ko izmanto cietā gouda tipa siera ražošanā, savukārt biogāzes stacijā govju mēsli tiek pārveidoti siltumā un elektroenerģijā. Šoreiz piedāvājam aplūkot kā top Ievas siers Vecsiljāņos, Kokneses novada Bebru pagastā.

Ideja par cietā gouda tipa sieru ražošanu Vecsiljāņu saimniekam Jurim Sprukulim radās pirms vairākiem gadiem viesojoties Holandē. «Kad tika apēsts no Holandes atvestais siera ritulītis, nonācām pie secinājuma, ka šādu sieru jāražo arī pašiem,» stāsta Ieva Midega, Ievas siera galvenā meistare. Holandē «atrasts» arī skolotājs, kurš Vecsiljāņu saimniecībā ierādīja, kā cietais gouda tipa siers ir gatavojams. Siera ražošanas prasmes patiesībā tiek papildinātas ik dienas siera gatavošanas procesā, stāsta I. Midega. Pirms vairākiem gadiem, domājot par to, kāds vārds dodams jaunajam Vecsiljāņu sieram, tika lemts to nosaukt siera meistares Ievas vārdā – par Ievas sieru. «Pietiekami latvisks nosaukums, bet tajā pašā laikā pietiekami vienkārši izrunājams ārzemniekiem,» stāstīja siera meistare.

Trīs jauni cilvēki, trīs zirgi, neviena kredīta — tāda ir nesen dibinātās SIA Jautrie zirgi biznesa ideja, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Uzņēmums piedāvā izklaides braucienus zirgam mugurā, atsperratos un kamanās ziemā.

«Sākumā bija vēlme nodarboties ar to, kas pašiem ļoti patīk,» stāstījusi uzņēmuma pārstāve Silva Lakša. Iegādāts viens zirgs, bet, lai dzīvniekam būtu jautrāk, sameklēts otrs. Viņa saimnieks piekritis darījumam ar noteikumu, ka līdzi ņem vēl vienu. Drīz vien jauno uzņēmēju pagalmā ganījās Rezēda, Arda un Vektro. Silva esot tā, kura «piebremzējot» vīra Ilmāra neprātīgās idejas. Pati ar zirgiem nodarbojusies no piecu gadu vecuma, kad dzīvoja Pilskalnes pusē, savukārt pērn trenējusies pie profesionālas treneres konkurā jeb lēkšanā ar zirgu pāri šķēršļiem.

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos 

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Ogres novada Suntažu pagastā topošās kvasa un alus ražotnes plānotais ražošanas apjoms paredzēts no 50 līdz 150 litriem dienā jeb 40 tonnas gadā, aģentūru LETA informēja Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.

Tajā paredzēts ražot vairāku šķirņu alu, kas tiks pozicionēts augstākās kvalitātes kategorijā ar tam atbilstošu cenu, tāpēc nepastāv risks, ka tas varētu veicināt nelabvēlīgu dzeršanas paradumu izplatību pagastā. Paredzēts ražot arī bezalkoholiskos dzērienus - kvasu, bezalkoholisko alu, atkarībā no sezonalitātes un izejvielu pieejamības arī atspirdzinošos dzērienus, izmantojot vietējos augļus un ogas.

Sapožņikovs atklāja, ka būvniecības ieceres materiālos ir minēts, ka uz vietas tiks veikta saražotās produkcijas mazumtirdzniecība. Tirgu savas produkcijas noietam uzņēmējs meklēs pats.

Pats ražotnes īpašnieks Jānis Rudzītis ziņu aģentūrai LETA atklāja, ka ražotnē plānots ieguldīt personiskos līdzekļus 50 000 eiro apmērā. Šī ideja tapusi piecu gadu laikā.

"Himalayan International" mēnesī saražo trīs tonnas suņu graužamsiera, no kā lielāko daļu eksportē.

Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

5,3 miljonu vērtu komercķīlu a/s Swedbank reģistrējusi saistībā ar a/s Agrofirmas Tērvete investīciju projektiem.

Ķīlas devējs ir a/s Agrofirma Tērvete, bet ņēmējs – a/s Tērvetes AL. Agrofirmas valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks informē, ka ķīla saistīta ar vairākiem investīciju projektiem, kas pašlaik ir realizācijā.

A/s Tērvete AL jau sākusi jaunā alus pagraba izveidi. Pēc D. Dominieka paustā, 1973. gadā celtais alus pagrabs tiks modernizēts atbilstoši visām higiēnas prasībām. Vēlāk sekos jaunas noliktavas izveide un jaunu produktu ieviešana ražošanā. Kopumā trīs gadu laikā alus brūzī paredzēts ieguldīt aptuveni četrus miljonus latu. Jau ziņots, ka Tērvete AL nomās a/s Agrofirma Tērvete piederošās ražošanas ēkas un būves, kā arī veiks ieguldījumus pamatlīdzekļos, jaunās ražošanas iekārtās. «Tērvetes alus ražotnes modernizācija ir nepieciešama, lai veiksmīgi turpinātu alus ražošanas procesu nemainīgā kvalitātē, kā arī lai uzsāktu jaunu produktu ražošanu,» teikts kompānijas gada pārskatā. Modernizācijas procesā iecerēts uzlabot ražošanas mehānismus, ietaupot energoresursus un izejvielas, līdz ar to nodrošinot augstu konkurētspēju. Nākotnē a/s Tērvetes AL plāno ražot gan alu, gan arī jaunus produktus - kvasu un veselības dzērienu.

Valdība noteikusi atbalstāmā investīciju projekta statusu Tērvetes alus darītavas modernizācijas un jauno produktu ieviešanas ražošanā projektam, tādējādi a/s Tērvetes AL būs iespēja piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 889,8 tūkstošu latu apmērā.

«Modernizācijas projekts paredz praktiski uzbūvēt jaunu alus darītavu, blakus esošajai, kas ir savu laiku nokalpojusi,» žurnālistus informēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Jāpiebilst, ka a/s Tērvetes AL būs trešais uzņēmums, kas varēs izmantot šo atlaidi kopš tās atjaunošanas 2011. gadā. Pēc J. Pūces teiktā, ministrijā saņemti vēl divi projektu pieteikumi.

Kopumā projektā plānots ieguldīt 3,98 miljonus latu, liecina Ekonomikas ministrijā iesniegtā informācija. Sagatavotais lēmums paredz noteikt a/s Tērvetes AL UIN atlaidi 20% apmērā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu attiecināmām izmaksām par kopējo summu 2,11 miljoni latu, un 25% apmērā no atlikušās ieguldījumu summas. Šāda pieeja paredzēta, jo par daļu no investīciju projektā «Tērvetes alus darītavas modernizācija un jauno produktu ieviešana ražošanā» paredzētajiem ieguldījumiem kompānija saņēmusi Lauku atbalsta dienesta publisko finansējumu.

Daiļas sievietes, profesionāli baņķieri, uzņēmumi, ko var iegādāties par lētu naudu, Jūrmalas priežu aromāts, izcili restorāni un krievu valodas zināšanas - lūk, daži iemesli, kāpēc bijušo PSRS valstu uzņēmēji sāk uzskatīt Latviju par Ziemeļvalstu Kipru, vēsta laikraksts Diena.

Nodokļu sistēma un konfidencialitāte - normas robežās. Viss ir rokas stiepiena attālumā, un nav stundām jāsēž sastrēgumos kā Maskavā uz automaģistrāles MKAD. Gaišākas un tumšākas nokrāsas kapitāla pieplūdums «zelta miljarda» izteiksmē rada šaubas un arī jaunas iespējas, situāciju raksturo laikraksts.

VIP servisa kompānija Vitanna 24 stundas diennaktī nodrošina izsmalcinātas rūpes par topošo māti - pavada viņu jau no mājas sliekšņa, nodrošina privāto menedžeri, transfēru ar luksusauto uz Jūrmalas villu. Līdzīgu uzmanības un VIP harmonijas devu kompānija gatava veltīt arī bērniem un pat sunim. Kamēr vīri pelna naudu, mīļotās sievietes bauda spa pakalpojumus. Tā esot nozare, kas Latvijā ir augstā līmenī un atradusi stabilu klientu loku, skaidro Diena.

Blakus UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB esošajai dzelzsbetona konstrukciju ražotnei Liepājā, Cukura ielā, jau pavisam drīz darbu sāks jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša ražotne ar visu tai nepieciešamo infrastruktūru.

Par 12 miljonus vērtajām investīcijām pēdējā gada laikā un to, kas tapis, kā arī – kāpēc, Dienas Bizness iztaujāja uzņēmuma Dzelzsbetons MB vadītājus: valdes priekšsēdētāju Ojāru Jakstu un valdes locekli Artūru Lukašenoku.

Uzņēmums Dzelzsbetons MB strādā un eksportē. Kas šobrīd top no jauna? Ko, braucot pa Cukura ielu Liepājā, Karostas virzienā, labajā pusē var ievērot?

A.L.: Esošā ražotne un betona maisīšanas torņi ir ielas sākumā, bet tālāk seko nupat piebūvētās ēkas: jaunā produkcijas noliktava, ražotnes telpu papildinājums un jaunais betona mezgls, četri pelēki torņi, kas ļaus mums ražot īpaši izturīgu betonu daudz vieglāku un plānāku konstrukciju veidošanai. Jau oktobra beigās ēkas un būves tiks nodotas ekspluatācijā, bet līdz gada beigām taps gatavā produkcija jaunajās telpās.

Salaspilī ar kodolsintēzes reaktoru vecā kodolreaktora vietā fiziķi cer ražot siltumu un elektrību – tā būtu «kodolenerģētika jaunās skaņās» jeb elektrības ieguves veids, kas neatstāj radioaktīvos atkritumus. Fiziķiem ir biznesa plāns, kura īstenošanai nepieciešami 140 miljoni latu. Ar to piesaisti pagaidām neveicas, taču, ja laikus neizdosies piesaistīt finansējumu, tehnoloģiju var patentēt kāds cits, vēsta Diena.

«Īsumā – Latvija tiks pie kodolenerģētikas jaunās skaņās – nebūs radioaktīvo atkritumu, jo mēs no vienas gāzes radīsim otru un pāri paliks enerģija. Ar to varēsim iesākt, ko vien vēlamies – sildīt Salaspili, ražot elektrību,» skaidrojot, kas ir «saule mucā», ko fiziķi cer uzstādīt Salaspilī vecā kodolreaktora vietā, stāsta SIA EK sistēmas tehniskais direktors Alnis Kaļāns.

SIA EK sistēmas biznesa plāns paredz, pirmkārt, ražot tīru enerģiju, izmantojot pirmo uzbūvēto iekārtu; otrkārt – ražot un tirgot iekārtas, kas katra svērs aptuveni 50 tonnas, skaidro A. Kaļāns. Ar minētajām iekārtām varēs ne vien ražot enerģiju, bet arī vākt radioaktīvos atkritumus.

Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, tostarp nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā.

Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā 2022. bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos. Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, caur to akcentējot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Izmaiņas sistēmā kopā ar ģeopolitiskās situācijas nestu vispārēju cenu pieaugumu radīja arī nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, to veidošanas metodiku. Būtiski, ka abu elektroapgādes operatoru – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Sadales tīkls" – tarifu projekti tiek skatīti ciešā mijiedarbībā, kam ir liela nozīme, domājot par valsts kopējās energosistēmas turpmāku attīstību un ilgtspēju.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties, kā top bioloģiskā kartupeļu ciete uzņēmumā Aloja-Starkelsen!

Uzņēmums Aloja-Starkelsen cieti ražo jau kopš 1980.gadu sākuma, kad tas vēl bija Latvijas Balzama filiāle un ražoja jēlspirtu, stāsta uzņēmuma direktors Jānis Garančs. Tomēr uzņēmums Alojā darbojas vēl senāk - jau kopš 1937. gada, kad, sanākot kopā četriem zemniekiem, viņi nolēma dibināt uzņēmumu un sākotnēji vecā stallī tas sāka strādāt kā spirta dedzinātava. Sākotnēji ražošanā tika izmantoti kartupeļi, bet pēc kara - dažādas izejvielas, pamatā graudus. 70.gadu beigās sāka būvēt cietes rūpnīcu, un ar pilnu jaudu tā sāka darboties 80.gadu sākumā. Pēc tam Gorbačova sausā likuma dēļ spirta dedzinātavu likvidēja, un palika tikai cietes ražotne.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Investēt naudu austrumu tirgos tagad ir sarežģīti, tāpēc investēts tiek tas, kas ir mūsu priekšrocība - zināšanas, tehnoloģijas, daudzu gadu pieredze -, strādājot rietumu sistēmā, sacīja sauso būvmateriālu ražotāja SIA Sakret direktors Andris Vanags.

Sakret noslēdzis franšīzes līgumu ar Krievijas pilsētas Samāras uzņēmumu Sakret Russland par Sakret būvmateriālu rūpnīcas izveidi Krievijā un līgumu par konsultācijām un apmācībām materiālu izstrādē un iekārtu izmantošanā atbilstoši Sakret standartiem. Sakret sauso būvmaisījumu rūpnīcā Krievijā tiks investēti astoņi miljoni eiro (5,6 miljoni latu), un rūpnīcas projektētā jauda būs 150 000 tonnu sauso būvmaisījumu gadā.

2012.gada decembrī Krievijas partneri ar savām iekārtām jau sāka ražot būvķīmiju ar Sakret zīmolu, kuras realizācija notiek Samāras apgabalā.

«Mums ir noslēgti divi lieli līgumi ar Samaras reģionu Krievijā. Pirmkārt, esam Krievijas uzņēmumam Sakret Russland pārdevuši licenci ražot un pārdot produkciju ar Sakret zīmolu. Otrs līgums ar Sakret Russland paredz to, ka mēs šī uzņēmuma darbiniekus apmācām pilnīgi visā - sākot ar rūpnīcas izvēli, tirgus izpēti. Visus darbiniekus apmācījām Sakret rūpnīcā Rīgā un mūsu rūpnīcās Igaunijā un Lietuvā, kā arī Sakret veikalos. Tika iemācīts pilnīgi viss biznesa modelis - kādā veidā apkalpojam un uzturam četras rūpnīcas un birojus piecās valstīs - Baltijas valstīs, Somijā un Zviedrijā. Šie divi līgumi arī ir mūsu investīcija,» skaidroja Vanags.

"Esmu ļoti sarūgtināts, ka tikko Ministru kabineta apstiprinātajā likumprojektā par atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji, tostarp arī mazās alus darītavas. Valdība ar šo lēmumu pasaka, ka mazajiem alus darītājiem Latvijā šajā grūtajā laikā nepalīdzēs, tā pakļaujot viņus iznīcībai".

Tā paziņojumā presei norāda “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

"Alus darīšana ir energoietilpīga, jo alus ir gan jāvāra, gan jādzesē. Pērn "Valmiermuižas alus" elektrības patēriņš sasniedza 600 MWh, un tās izmaksas bija 64 000 eiro, bet gāzes izmaksas sasniedza 108 000 eiro par 2500 MWh. Šogad elektrības un gāzes kopējās izmaksas pieaugušas vairāk kā trīs reizes un sasniegs 526 000 eiro. Tādēļ pilnībā atbilstam energoietilpīga ražotāja kritērijiem, kas nosaka, ka pērn jābūt patērējušam vairāk nekā 500 MWh gāzes, lai saņemtu valsts atbalstu. Mūsu gāzes patēriņš ir piecas reizes lielāks nekā minimālais slieksnis, kas nosaka, vai uzņēmums ir energoietilpīgs," norāda A.Ruņģis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apavu mazumtirgotājas SIA Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis. Tas ir latviešu ģimenes uzņēmums, kas strādā jau vairāk nekā 50 gadus. Sākotnējās saknes ir Zviedrijā, bet Latvijā deviņdesmito gadu sākumā tas atvēra pašu pirmo rietumu standartiem atbilstošo apavu veikalu.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti dinamiska nozare, tāpēc uzņēmumā varu īstenot interesantus un jaunus projektus. Ir ļoti liels izaicinājums piedāvāt klientiem tieši to iepirkšanās pieredzi, kas der un patīk daudziem. Un te nav runa tikai par apavu izvēli, bet arī par iepirkšanās vides veidošanu. Turklāt Euroskor Latvijā iekšējā darba vide, uzņēmuma kultūra un vērtības iet roku rokā ar manu redzējumu, kā gūt panākumus.

Pārtikas piedevu un dzērienu ražotājs «Ilgezeem» šogad ir sācis realizēt produkciju Izraēlā, Irānā, Maldīvu salās, Nīderlandē un Somijā, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma Mārketinga un pārdošanas daļas vadītājs Rihards Jablokovs.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmumam šis gads ir ļoti piepildīts ar aktivitātēm eksporta jomā. «Bijām 12 starptautiskos pasākumos, izstādēs vai citos pasākumos, kas ir pielīdzināmi izstādēm, tiekoties ar klientiem un prezentējot produkciju. Eksporta virzienā paveikts liels darbs, mums izdevās iegūt jaunus klientus Izraēlā, kur atsākām eksportēt produkciju pēc pārtraukuma,» sacīja Jablokovs, piebilstot, ka tāpat uzņēmumam izdevās piesaistīt jaunu klientu Irānā un sākt eksportu uz Maldīvu salām, kā arī uzsākta sadarbība ar Somiju un Nīderlandi.

Jablokovs paskaidroja, ka uz Izraēlu, Irānu un Maldīvu salām uzņēmums patlaban eksportē produkcijas konteinerus, turpretī uz Nīderlandi un Somiju tiek vesti mazāki apmēri - divas līdz piecas paletes ar produkciju. Irānā un Maldīvu salās atšķirībā no citiem tirgiem nav pieejami «Ilgezeem» alkoholiskie dzērieni, bet tiek eksportēti tikai bezalkoholiskie dzērieni.

Šobrīd piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens ir drošās rokās, intervijā DB atzīst Latvijā lielākā graudkopības kooperatīva Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža

Viņš uzskata, ka nozarē vajadzīga daudz lielāka investīcija, jo ar vienu mazu Jelgavas rūpnīcu nevar būt efektīvs, īpaši, ja kaimiņvalstīs ir daudz lielākas rūpnīcas.

Fragments no intervijas:

Kas būtu tie veicamie soļi, lai piena nozares dalībnieki spētu vienoties par kopējiem mērķiem un uzdevumiem, saprotot, ka kooperācija var tikai sekmēt attīstību?

Nozarei jāatrod līderis, kam viņi spētu uzticēties un kas spētu vadīt. Tā ir būtiska lieta. Ja nebūs līdera, kam uzticēties, tad viss klibos, uzplauks un atkal nobruks. Kooperācija nevar attīstīties, ja nebūs savstarpējas uzticamības un līdera, uz kuru paļauties. Tas, ka jākooperējas, ir pilnīgi skaidrs. Šobrīd piena nozare no iepirkuma cenas pazaudē vismaz 20 % , jo ir neefektīva loģistika un pārdošana.

SIA Liepkalni, ieguldot 180 tūkstošus latu, šodien atklāj jaunu maiznīcu Pierīgā. Šobrīd uzņēmums cep maizi četrās ceptuvēs Latvijā – Pļaviņu novada Liepsalās, Valmierā, Rūjienā, kā arī Pērnavā Igaunijā. Jaunajā maiznīcā Ķekavas pagasta Džutās, tirdzniecības centrā A7, darbosies gan ceptuve, gan Liepkalnu firmas veikals.

Uzņēmums specializējies rupjmaizes ražošanā, taču maiznīcā uz vietas ceps ap 12 dažādu veidu Liepkalnu maizi, tostarp rupjmaizi, saldskābmaizi un baltmaizi. Tuvākā mēneša laikā ceptuvē paredzēts ierīkot dzirnavas, ko varēs aplūkot ikviens firmas veikala apmeklētājs. Veikalā varēs iegādāties arī Liepkalnu konditorejas izstrādājumus, kā arī maizes kvasu, kas top uzņēmuma kvas- nīcā, un citu vietējo ražotāju produkciju.

Maiznīcas vadītāja Guna Megre stāsta, ka līdz šim Liepkalni Rīgā vēl nav plaši pārstāvēti, tāpēc nolemts izvērsties tieši galvaspilsētas tuvumā. Ieplānots apgūt HoReCa sektoru, kā arī izvērst sadarbību ar nelieliem klientiem. «Šobrīd visas piegādes notiek no Valmieras, bet bieži vien HoReCa dalībniekiem vajag vienu vai divus kukulīšus, ko vest no Valmieras ir dārgi. Tagad būsim tuvāk savam klientam,» uzsver G. Megre.

SIA Ilgezeem ar medalus eksporta zīmolu Tanheiser Kraftbeer un Tanheiser kvasu piedalījusies vienā no Vācijas lielākajām pārtikas izstādēm Internationale Grüne Woche Berlin 2016.

Izstādē četras šī Latvijas ražotāja medalus un viena kvasa šķirne pagaršotas kopumā 8000 reizes, vislielāko atzinību gūstot kaņepju-ingvera un upeņu medalum, vēsta ražotājs.

Starptautiskā pārtikas izstāde - gadatirgus Internationale Grüne Woche Berlin 2016 šogad Berlīnē notika 90. reizi, pasākumam 28 paviljonos noritot 9 dienas. Izstādi atklāja Vācijas kanclere Angela Merkele un tajā piedalījās vairāk nekā 100 valstu pārstāvji, apmeklētāju skaitam sasniedzot 400 tūkstošus.

Saskaņā ar aplēsēm viens Internationale Grüne Woche Berlin 2016 apmeklētājs ēdienu un dzērienu baudīšanai izstādē iztērēja vidēji 29 eiro, vēlākai saņemšanai izstādē pasūtot preces par 92 eiro.