Tas, ka pirms deviņiem mēnešiem ievēlētos politiķus tauta vakar tik vienprātīgi atlaidusi, liecina, ka tā ir politiskās sistēmas problēma vai arī cilvēki ir «pilnīgi debili», diskusijā radio sacīja polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Liepnieks diskusijā Radio SWH norādīja, ka spriest par pilnīgu vēlētāju izvēli varēs tikai pēc ārkārtas vēlēšanām rudenī, kad būs ievēlēta jaunā Saeima. Taču viņš norāda, ka tik liela sabiedrības vienprātība, kad par Saeimas atlaišanu nobalsojuši 94,3% vēlētāju, rada bažas.

«Tik lielas sabiedrības daļas vēršanās pret savu pirms deviņiem mēnešiem izdarīto izvēli ar tādu entuziasmu varētu liecināt par problēmām politiskajā sistēmā, vai arī par to, ka tā [sabiedrība] ir pilnīgi debila, nespējīga domāt un izdarīt saprātīgas izvēles. Tas nozīmē, ka vēlētājs pavisam nesen ir izdarījis nepareizu izvēli. Tātad esošā Saeima ir izdarījusi kaut ko tik šausmīgu, ka tā uzreiz jāatlaiž,» diskusijā stāstīja Liepnieks.

Likumsargi otrdien veikuši kratīšanu pie polittehnologa Jurģa Liepnieka un publicista Lato Lapsas, liecina abu personu publiskie paziņojumi.

Liepnieks sociālajā tīklā "Twitter" raksta, ka otrdien likumsargi veikuši kratīšanu viņa mājās un darbavietā. Viņam izņemts dators un telefons.

"Kad jūsu mājās un darba vietā pēdējo reizi bija kratīšana ar suņiem, seši cilvēki visu dienu, datoru, telefonu izņemšanas, tāpēc, ka, iespējams, jūsu vadītā SIA nav samaksājusi pareizi dažus tūkstošus nodokļos," raksta Liepnieks.

Liepnieks apgalvo, ka likumsargi formāli it kā meklē līgumus, kas sen jau esot iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Kratīšanu rezultātā viss privātais foto un video arhīvs tagad atrodas "kaut kādā VID", norāda Liepnieks.

Liepnieks arī norāda, ka pirms dažiem mēnešiem viņu jau centās vainot sakarā ar krimināllietu, kurā publicists Lapsa apsūdzēts par neslavas celšanu advokātam Romualdam Vonsovičam.

Rīgas apgabaltiesa šodien daļēji apmierināja a/s Reverta prasību pret polittehnologu, žurnāla Playboy galveno redaktoru Jurģi Liepnieku, no viņa piedzenot 321,5 tūkst. latu.

Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, prasība tika noraidīta daļā par nokavējuma procentu piedziņu, tas ir, 222 540 latiem.

Pilns apgabaltiesas spriedums tiks sastādīts 18. martā, un to 20 dienu laikā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa norādīja, ka pēc pilna tiesas sprieduma pieejamības Reverta spriedīs par pārsūdzības iespēju.

Iepriekš tiesas sēdē Revertas pārstāvis Raimonds Ozols norādīja, ka aizdevuma līgums ar J. Liepnieku tika noslēgts 2010. gadā, tātad kredīts tika piešķirts bankas restrukturizācijas laikā. Aizdevuma apmērs sākotnēji bija aptuveni 400 tūkst. eiro (apmēram 280 tūkst. latu).

Latvijas politikā viens posms ir beidzies, bet jauns vēl nav sācies. Vecā politiskā elite ir iznīcināta, savukārt aizvietotāji ilgtermiņā nav karotāji un cīnītāji. Jaunā paaudze, kas varētu vadīt valsti – nav vēl redzama, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Raidījumā Dienas Rīts J. Liepnieks, runājot par sabiedrisko attiecību speciālistu lomu līderu veidošanā, atzina, ka tas ir līdzīgi kā sportā – nevarot uztaisīt čempionu, ja viņš neskrien. «Cilvēkam jābūt talantīgam. Tad, ja blakus ir īstie speciālisti, kas spēj talantus attīstīt – viņš šos rezultātus var sasniegt. Tas nav tā, ka jūs paņemat viņu un uztaisat par čempionu,» klāstīja J. Liepnieks.

J. Liepnieks arī akcentēja, ka Latvijas iedzīvotāji bijuši kritiski pret daudziem politiķiem un ir tos aizbaidījuši. «Droši vien tas saistīts ar attiecībām starp cilvēkiem sabiedrībā vispār,» sacīja polittehnologs. «Mēs nepalīdzam saviem politiķiem un viņi nepalīdz mums. Ir kaut kādas naidīgas attiecības – gan starp politiķiem un medijiem, gan politiķiem un sociālajiem partneriem. Mēs neesam noskaņoti uz sadarbošanos,» sacīja J. Liepnieks.

«Paldies liels Inga Gorbunovai, Dienas žurnāliem un Playboy kolēģiem. Bija ļoti patīkami, interesanti un auglīgi. Jūs esat lieliski!» pēc aiziešanas no Playboy galvenā redaktora amata savā Twitter kontā raksta Jurģis Liepnieks.

Savu aiziešanu pats Liepnieks sociālajā portālā Twitter saista ar bijušo premjeru un tagadējo uzņēmēju Andri Šķēli.

Savukārt, SIA Dienas mediji mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļa vēsta: «Darba attiecību pārbaudes perioda laikā ir izlemts pārtraukt sadarbību ar žurnāla Playboy galveno redaktoru Jurģi Liepnieku. Ievērojot vienošanos izdevniecība nekomentēs attiecību pārtraukšanas iemeslus.»

Iecere, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk uzraudzīs iedzīvotāju kontus, kuros apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro, ir valsts centieni gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.

«Protams, ka tāda informācija noteikti palīdz pieķert tevi kaut kādās lietās. Bet šis ir politisko vērtību jautājums. Tas īstais mērķis ir sekojošs – ja tam varēs piekļūt VIDs, skaidrs, ka tam gandrīz automātiski varēs piekļūt drošības iestādes. Tavs privātais konts tomēr ir pietiekami sensitīva informācija, bet te principā valsts varēs šiverēt,» J.Liepnieks sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Liepnieks uzskata, ka šādi valsts cenšas gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi. «Es domāju, šis ir stāsts par to, ka valsts vēlas lielāku kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi un legāli un viegli piekļūt informācijai par cilvēku privātajām lietām. Jo 15 000 eiro gadā… būs ļoti daudz tādu kontu,» apgalvoja polittehnologs.

«Cik labi man labajos gados gāja, tik slikti tas viss beidzās, un principā es neizslēdzu iespēju, ka man nāksies pasludināt maksātnespēju visai drīz,» pavēstījis politikas komentētājs Jurģis Liepnieks.

Sarunā ar izdevumu Ir viņš sevi vairākkārt nosaucis par «tipisku latviešu ideotu», kurš pārāk aizrāvies ar nekustamo īpašumu darījumiem.

«Alkatība dzen tālāk, panākumi spārno, un tu domā, ka esi liels meistars,» viņš sacījis. Tomēr sekojušas neveiksmes. Konkrēti runāt par aizdevējiem un saistību lielumu viņš nav vēlējies, nedz arī atklāt tos «parastos spekulatīvos darījumus» ar nekustamo īpašumu projektiem, kuri radījuši zaudējumus. Taču viņš apstiprinoši atbildējis uz jautājumu, vai ir ņēmis kredītus, kuri pēc Parex sadalīšanas atrodas «slikto kredītu» portfelī, ko apsaimnieko Reverta.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks ticis saukts pie administratīvās atbildības par izrādīto necieņu pret tiesu digitālās televīzijās krimināllietā, informē Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa.

Liepnieks saukts pie atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.39 panta. Tajā noteikts, ka par necieņu pret tiesu uzliek naudas sodu līdz 350 eiro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Administratīvā pārkāpuma protokols Liepniekam noformēts 20.novembrī. Tiesā gan norādīja, ka tiesas sēde administratīvā pārkāpuma lietā paredzēta 9.janvārī.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš nepieņēma Liepnieka pieteikto noraidījumu prokuroram Edvīnam Pilikseram tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā. Pieteiktais noraidījums saistīts ar minēto administratīvā pārkāpuma lietu, kurā Piliksers iepriekš lūdza par necieņas izrādīšanu pret tiesu Liepnieku saukt pie administratīvās atbildības.

Politiskajos kuluāros izskan - ja Valsts prezidenta amatā pirmajā kārtā neievēlēs Valdi Zatleru un būs jaunas vēlēšanas, īstā kandidāte būšot Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība).

Pati Āboltiņa gan apgalvo, ka ne ar ZZS, ne kādu citu politisko spēku neesot runāts, kas notiek gadījumā, ja ir jārīko jaunas vēlēšanas. Uz jautājumu, vai viņa pati varētu kandidēt uz augsto amatu, S.Āboltiņa laikrakstam Diena atbildēja: «Es šobrīd neesmu kandidāte.»

«Disonansi valdībā ienes Valdis Zatlers, jo viņu aiz striķīšiem rausta sponsori, prasot pildīt dotos solījumus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, kā ierasts, kritizējot Valdi Zatleru, sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Uz jautājumu, vai runā tieši par V. Zatleru vai par viņa partiju, Lembergs atbildējis: «Šobrīd partijas jau vairs nav. Ir tikai Zatlers, kurš sevi pozicionē par fīreru, augstāko vadoni, ģeniālo virsaiti, kā visu tautu tēvu. Viņa galvenais uzdevums panākt, lai tiktu izpildīti sponsoriem dotie solījumi.»

«Piemēram, no Vienotības puses darbības sponsoru interesēs praktiski nav redzamas, vai arī to ir salīdzinoši maz. Tas pats sakāms par Visu Latvijai!TB/LNNK. Savukārt zatleristiem šādas darbības ir ārkārtīgi izteiktas. Tāpēc koalīcijā veidojas spriedze. Zatleru aiz striķīšiem rausta sponsori. Nauda ir saņemta. Daļa no tās iztērēta priekšvēlēšanu kampaņā, daļa naudas sabāzta zeķē. Sponsori prasa pildīt solījumus. Ja nepildīs, viņi pārgriezīs naudas nabas saiti. Lai pildītu solījumus, caur parlamentu tiek izdarīts spiediens uz valdību. Tās vēlmes ir šauri egoistiskas, pretrunā ar sabiedrības interesēm, neloģiskas, neizsvērtas un acīm redzami savtīgas. Ja tās nebūtu tādas, tad valdība tās realizētu bez liekām kolīzijām. Tādēļ Vienotība, kura ar nepārdomātiem soļiem jau iepriekš ir apdedzinājusies, nevēlas likt zem vēl lielāka sitiena Valda Dombrovska valdību. Jebkuri neloģiski pret sabiedrības interesēm vērsti soļi negatīvi atspoguļosies uz Dombrovska valdību un līdz ar to uz Dombrovska tēlu, kas Vienotībai ir ļoti neizdevīgi. Tāpēc šī spriedze pieaug, un tā arī turpinās pieaugt,» skaidrojis Lembergs.

«Man šķiet, ka [Valdis] Zatlers pieļāva kādu liktenīgu kļūdu, valsts līmenī liktenīgu kļūdu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka politikas novērotājs Jurģis Liepnieks.

«Proti, viņam vajadzēja atlaist nevis iepriekšējo, bet gan 9. Saeimu, kura bija sevi totāli diskreditējusi. Toreiz tauta bija ielās un pieprasīja to, taču Zatlers neuzdrošinājās uz šādu rīcību. Ritēja pirmie prezidentūras mēneši. Zatlers vispār nesaprata, kur nonācis, kas jādara un kas viņš pats īsti ir. Šī trauma atstājusi dziļas pēdas eksprezidenta apziņā. Tad nu Zatlers revanšējās uz nākamās Saeimas rēķina, kura itin nemaz nebija to pelnījusi,» viņš paskaidro.

Jautāts par pašreizējo valdības veidošanas procesu, Liepnieks stāstījis: «Zatlers uzvedās kā pērtiķis, kurš ticis pie granātu kastes... Nevar vest sarunas, kuru vienīgais lozungs ir: visu vai neko! Visu man, vai arī es ar jums nerunāšu. Pat šajā situācijā Vienotība mēģināja saglabāt mieru mājā (sak, nu labi, labi - tev visu...), bet Zatleram tik un tā vajadzēja vēl vairāk. Vienotības pacietībai pieminekli vajadzētu uzcelt.»

Jau kopš dibināšanas Jaunais laiks un vēlāk arī Vienotība savu ideoloģiju fokusēja uz oligarhu iznīdēšanu. Tagad, kad oligarhu ēra pagājusi, šis politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku un līdz ar to ideoloģijas centrālo asi, norāda polittehnologs Jurģis Liepnieks, prognozējot, ka šo visu Vienotība varētu aizstāt ar «ļaunajiem krieviem».

«Beidzot, pēc 10 gadiem, šos mērķus [oligarhu iznīdēšana] izdevies sasniegt. Kā var saprast, korupcija ir likvidēta, jo nu vairs nedzird skaļos kliedzienus, ka Latvija ir nozagta valsts. Tagad, kad visi koruptanti ir identificēti, apsūdzēti, noķerti, pazemoti vai sabāzti cietumos, korupcijas rēgs vairs neklīst pa valsti,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Liepnieks.

«Nenoliedzami šis ir milzīgs sasniegums, bet diemžēl arī Vienotības lielākā problēma, jo vadošais politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku. Tātad arī – ideoloģijas centrālo asi un politisko identitāti. Jautājums: ar ko to visu aizstāt? Šķiet, alternatīva būs ļaunie krievi,» paredz polittehnologs.

Prezidenta amata kandidātu skaits būs atkarīgs no Saeimas deputātu un partiju aktivitātes, kā arī no partiju spējas vienoties pirms kandidātu izvirzīšanas, raidījumā 900 sekundes atzīmēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.

Viņš vēl kādu konkrētu kandidātu, kas varētu pretendēt uz Prezidenta amatu, nevarēja nosaukt, bet norādīja, ka no tiem, kas jau izskanējuši publiskajā telpā, valsts kontroliere Inguna Sudraba arī esot labs kandidāts. Ministrs pieļauj, ka sacensība varētu būt starp V.Zatleru un I.Sudrabu.

Savukārt pamata iemesls tam, ka ZZS rezervēti attiecas pret Valsts prezidentu, esot Valda Zatlera izteikumi attiecībā uz Visaginas atomelektrostaciju - pirms iepriekšējām vēlēšanām, apciemojot frakcijas, viņš norādījis, ka neatbalsta Visaginas atomelektrostaciju. Tas kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc toreiz atbalstījuši V.Zatleru.

Pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir augstākajā līmenī profesionāls savā virzienā, kas ir ārstniecība – kā dakteris, tā norāda ZZS Saeimas frakcijas deputātu virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Andris Bērziņs, atbildot uz jautājumu, ar ko viņš būtu labāks par V. Zatleru, piebilstot gan, ka viņš neuzņemas vērtēt V. Zatleru kā prezidentu, jo tas nebūtu korekti.

Intervijā Latvijas Radio raidījumam Labrīt, Latvija! A. Bērziņš norāda, ka pats prezidenta amatam būtu atbilstošs kandidāts savas pieredzes dēļ. «Es varu teikt to, ka man dzīve ir bijusi saistīta ar tautsaimniecības attīstību, daļēji arī ar likumdošanu, jo es biju augstākās padomes deputāts, reizē arī strādāju Ekonomikas komisijā...» sacīja A. Bērziņš, piebilstot, ka viņa pieredze ir dažāda. «Es sāku kā strādnieks un beidzu kā ministra vietnieks vēl PSRS laikā,» tā ZZS virzītais Valsts prezidenta kandidāts.

Pašreizējā ekonomiskā situācijā prasa meklēt citādus risinājumus un citādu pieeju, pamatojot savu spriedumu ar zināšanām biznesa jomā, saka A. Bērziņš.

«Man ir šausmīgi sāpīgi, redzot, kā [Valdi] Zatleru knābā nost un visi ir gatavi par viņu izņirgāties. To dara cilvēki, kuri nepazīst viņu kā savas profesijas ģēniju,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Ārstu biedrības prezidents, grāmatizdevējs, blogeris Pēteris Apinis.

«Pēdējos piecus septiņus gadus, pirms kļuva par prezidentu, Zatlers sasniedza līmeni, kad cilvēks sāk dzīvot atrauti no realitātes. Viņš operēja sešas, astoņas, desmit stundas dienā un vadīja slimnīcu (jau ar citu rokām). Zatlers vakarā pieņēma pacientus, kuri stāvēja rindā līdz vienpadsmitiem divpadsmitiem naktī. Viņa cienījamā sieva piegādāja pusdienas uz darbu un kliedza uz tiem, kuri mēģināja iebarot Valdim kaut ko neveselīgu. Lilita Zatlere viņu veda ar mašīnu uz darbu un vakarā no darba atpakaļ uz mājām. Atceros, reiz, kad vēlā vakarā ar savu sāpošo celi biju aizgājis pie Zatlera kā pēdējais pacients, man gandrīz vai bija jāizlūdzas viņa sievai atļauja, ka aizvedīšu Valdi uz mājām no Arsa līdz Brīvības ielai...Tobrīd Zatlers dzīvoja vienīgi darbam, dzīvoja savai medicīnas filozofijai, savai profesionālajai izaugsmei un bija diezgan tālu no visas pārējās pasaules. Tāpēc nespēja reāli izvērtēt viņam izteikto piedāvājumu. Tie, kas gribēja Valdi Zatleru par prezidentu, vadījās no tā, ko redzēja tanī mirklī, proti - cilvēku ar milzīgām darbspējām, kurš pārņemts ar savu misiju, kurš visu dienu strādā un ir ļoti pozitīvs. Tāpēc varu apgalvot, ka Zatlers politikā nonāca labticīgi. Kāds cītīgi bija iegalvojis, ka viņš tai ir atbilstīgs,» stāstījis Apinis.

Saeimas priekšsēdētāja amatā arī otrajā balsošanas reizē netika ievēlēts bijušais Valsts prezidents un Zatlera Reformu partijas (ZRP) dibinātājs Valdis Zatlers. Turklāt otrajā balsojumā par V. Zatleru nobalsoja pat par vienu deputātu mazāk, proti, 45.

Saeimas spīkera amatam Valdi Zatleru virzīja Vienotība, ZRP, Nacionālā apvienība un ZRP pametušie seši deputāti.

Pirmajā balsošanas reizē par Zatleru balsoja 46, bet pret 49 deputāti. Pārējie biļeteni atzīti par nederīgiem. Otrajā balsošanas reizē par nobalsoja 45 deputāti, pret 51 deputāts, pārējie biļeteni atzīti par nederīgiem.

Runājot pēc balsojumiem LTV1, Zatlers sacīja, ka «balsojums ir tāds, kāds tas ir». Protams, tas neesot labs signāls. «Šeit nevar vainot oligarhus vai interešu grupas,» sacīja ZRP līderis, norādot, ka šoreiz iemesls ir koalīcijas iekšienē. Viņš arī sacīja, ka politiskajā kultūrā nekas neesot mainījies. «Tas bija zināms tests, cik stabila šī koalīcija varētu būt,» viņš norādīja. Runājot par citu kandidātu uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, Zatlers nezināja teikt, vai to atbalstīs, viss esot atkarīgs no tā, kāda šī kandidatūra būs.

Sociālantropologs, Prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis līdz šim nav manījis neko tādu, kas norādītu uz Valsts prezidenta Valda Zatlera interesi iesaistīties politikā, kur nu vēl dibināt jaunu partiju.

To viņš apliecināja sarunā ar db.lv.

Vienlaikus Ķīlis piebilda - tas neizslēdz iespēju, ka šāda interese varētu rasties.

Vaicāts, no kurienes, viņaprāt, varētu būt radušās šādas baumas, Ķīlis sacīja, ka to esot grūti pateikt, bet tas ir saprotami brīdī, kad pašreizējai Saeimai būs jālemj par Prezidentu. Deputātiem esot jāizdara specifiska izvēle. Ja noraida Zatleru, tā izskatās kā atriebība, kas Zatleram dod tādu kā upura tēlu. Tas savukārt sniegtu viņam priekšrocības Saeimas vēlēšanās. «Nebrīnos, ka šāda informācija cirkulē,» teica Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs.

Lūgts prognozēt, kāds varētu būt deputātu lēmums attiecībā uz Zatleru kā prezidentu arī nākotnē, Ķīlis skaidroja, ka liela daļa no deputātiem tagad jau raugās, kā vēlēšanas varētu ietekmēt iekļūšanu Saeimā. Tā būs būtiska komponente priekšvēlēšanu cīņā. Ja negrib, lai Zatlers iesaistās politikā, tad jābalso par viņu kā Prezidentu. Tāpēc vairāk racionālu argumentu esot scenārijam, ka Zatleru ievēl uz otru termiņu. Taču Ķīlis piebilda, ka šo lēmumu var ietekmēt faktori, par kuriem viņam nav informācijas.

Sociālās saziņas vietnē Twitter ziņa par to, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis aicināt pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) uzņemties jaunās valdības veidošanu, izplatīta vairāk nekā pusstundu pirms prezidents parakstīja rīkojumu par V. Dombrovska nominēšanu.

Pats V. Dombrovskis ziņu par savu nominēšanu uzzināja valdības sēdes laikā no sava preses sekretāra Mārtiņa Pankes. Īsi pēc tam V. Dombrovskis izsludināja valdības sēdē īsu pārtraukumu.

Valsts prezidenta mājaslapā jau labu laiku publicēts paziņojums presei, kurā citēts A. Bērziņš: «Tā kā visas trīs Reformu un tiesiskuma koalīciju pārstāvošās puses ir apliecinājušas pilnu atbildību par topošo valdību, koalīcijas sastāvu un arī par sešiem ZRP atstājušajiem deputātiem, esmu pieņēmis lēmumu aicināt Valdi Dombrovski sastādīt Ministru kabinetu.»

Balsojums par valdības sastāvu Saeimā gan būšot iespējams tikai tad, kad atbildīgās institūcijas būs sniegušas savus atzinumus par ministru amatu kandidātiem un Valsts prezidentam būs iesniegts valdības deklarācijas projekts.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Ņemot vērā oligarhijas skandālu, palikšanu ārpus 11. Saeimas un daudzo partijas biedru aiziešanu, šonedēļ notiks Šlesera Reformu partijas LPP/LC kongress, kas, visticamāk, beigsies ar šīs organizācijas darbības izbeigšanu.

To laikrakstam Neatkarīgā apliecinājis partijas līderis Ainārs Šlesers.

Eksperti gan uzskata, ka pat partijas likvidēšana un neglaimojošie skandāli nekļūs par iemeslu, lai partijas līderis A. Šlesers uz visiem laikiem pazustu no politiskās skatuves.

Polittehnologs Jurģis Liepnieks akcentējis: plānotā LPP/LC likvidēšana raisot asociācijas ar citiem precedentiem, kad, piedzīvojis strauju vēlētāju uzticības kritumu, A. Šlesers likvidē vienu partiju, lai drīz vien radītu citu. Tā savulaik notika ar Jauno partiju, kas pārtapa Jaunajā kristīgajā partijā, vēlāk – Latvijas Pirmajā partijā, tad – apvienībā ar Latvijas ceļu un drīz vien arī apvienībā ar Tautas partiju. «To, vai šoreiz situācija ir daudz nopietnāka, zina tikai pats Ainārs Šlesers un Juta Strīķe,» ar ironiju atzinis eksperts, piebilzdams, «ja viņš netiks iesēdināts cietumā, tad atgriešanās lielajā politikā ir visnotaļ iespējama.»

Vērienīgajam pasažieru vilcienu iepirkumu konkursam paredzētos 100 miljonus latu Eiropas Savienības fondu līdzekļus valdība var paspēt pārdalīt arī citiem projektiem, šodien valdības sēdes starplaikā žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Ministrs atzina, ka tad, ja sākotnēji plānoto jauno vilcienu iepirkumu neizdodas īstenot, «tāda iespēja [pārdalīt līdzekļus] pastāv».

Ronis informēja, ka Spānijas kompānija Construcciones Ferrocariles y Auxiliares (CAF) tiks aicināta pagarināt konkursa pieteikuma termiņu. Valdība cer, ka spāņu uzņēmums labi saprot pašreizējo situāciju un ir informēts par Ministru kabineta dotajiem uzdevumiem Pasažieru vilcienam (PV).

Esot svarīgi, lai PV izpilda visus valdības dotos nosacījumus. «Ja uzņēmums tos būtu izpildījis, mēs te nebūtu,» apgalvoja Ronis, piebilstot, ka esošajos apstākļos nevarot dot garantijas, ka konkurss tiks īstenots.

Lai gan publiski apgalvots, ka par SIA Daudznozaru kompānija Daugava puses kapitāldaļu īpašnieku te kļūstot, te atkal nekļūstot uzņēmums, kas tiek saukts par «Bislana Abdulmuslimova vadīto AB holdingu, kura lielākie uzņēmumi pašlaik nodarbojas galvenokārt ar gaļas un zivju pārstrādi», patiesība esot nedaudz cita – kā rāda portāla pietiek.com noskaidrotais, patiesībā SIA AB Holding ir tikai gandrīz tukša izkārtne ar mikroskopiskiem saimnieciskās darbības datiem.

Abdulmuslimova kā valdes locekļa vadītā SIA AB Holding, kurā padomes priekšsēdētāja posteni ieņem Jurģis Liepnieks (padomes locekļi ir arī bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, uzņēmēji Guntis Piteronoks un Andris Bite), pagājušo gadu beigusi ar rezultātiem, kas uzņēmumam neļautu pat sapņot par tāda kaut smagā finansiālā stāvoklī esoša, bet ievērojama uzņēmuma kā DK Daugava iegādi, skaidro pietiek.com. Kā rādot Lursoft dati, AB Holding pagājušo gadu beidzis ar 28,5 tūkstošu latu apgrozījumu un 3563 latu peļņu, turklāt tam arī nav bijis nevienas meitas sabiedrības.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Saskaņas centra (SC) un ZZS Saeimas frakciju lēmumi par brīvo balsojumu šodienas Valsts prezidenta vēlēšanās nozīmē, ka iespējami trīs rezultāti - vai nu tiek ievēlēts viens vai otrs kandidāts, vai netiek ievēlēts neviens un ir nepieciešama otrā kārta.

Taču Vienotības deputāte Ilze Viņķele cer, ka SC lēmums ir par labu V. Zatleram. Turpretī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Raivis Dzintars uzskata, ka V. Zatlera izredzes ir minimālas, jo Saskaņas centrs būtu ieinteresēts jaunas partijas izveidē, kurā būtu arī līdzšinējais prezidents un kura radītu konkurenci tā sauktajām latviskajām partijām.

Slēpjas aiz nesaskaņām

Frakcija par to vienojusies, lai neattīstītu iekšējos strīdus un pēc tam nerīkotu skaidrošanos, frakcijas izšķiršanos par brīvo balsojumu skaidro SC deputāts Sergejs Dolgopolovs. Argumentācija par labu vienam vai otram kandidātam bijusi pietiekami pārliecinoša, turklāt divi deputāti atklājuši, ka nebalsos ne par vienu, ne par otru. «Pieļauju, ka tāda izvēle var būt lielākam deputātu skaitam,» noskaņu frakcijā raksturo S. Dolgopolovs. Pretēji izteikumiem iepriekšējā dienā SC deputāti vienojās, ka arī pēc balsojuma savu izvēli publiski neatklās un par to informēs vienīgi savus kolēģus. Valstij nekas nemainīsies, ja šodien neievēlēs prezidentu, jo nestabilitāte jau ir iestājusies, izsakās S. Dolgopolovs. «Līdz ar to nav nekāda traģēdija, ja parādīsies kāds trešais kandidāts, kas būs vairāk stabils un prognozējams,» secina deputāts.

Gatavošanās kārtējām Saeimas vēlēšanām šoreiz sākās agri – vairāk nekā gadu pirms gaidāmās došanās pie urnām. Par to liecināja gan dažādi paziņojumi un ultimāti, gan demisiju veikšanas un to pieprasīšana. Īsi sakot, jau zināmu laiku valsts politiskā dzīve vairāk līdzinās balagānam.

Tomēr, domājams, neviens tā īsti negaidīja, ka šajās partiju spēlēs iesaistīsies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Visus gadus kopš Latvijas valsts atjaunošanas prezidenta loma politiskajos procesos ir bijusi visai pasīva – priekšvēlēšanu periodā būt iespējami neitrālākam, pozēt fotogrāfiem, metot urnā vēlēšanu biļetenu, un skaļi nosaukt to prejera amata kandidātu, par kuru jau iepriekš vienojušies partiju līderi. Izņēmums gan ir bijis Valdis Zatlers, kurš, jūtot, ka vairs viņu prezidenta amatā neievēlēs, rosināja Saeimas atlaišanu, lai pats turpinātu karjeru kā parlamenta deputāts.