Lietuvas Seima Ekonomikas komiteja centīsies noteikt stingrākus kritērijus, pēc kuriem no Lietuvas nacionālās drošības viedokļa svarīgiem uzņēmumiem būs pienākums ziņot valdībai par liela apmēra darījumiem.
Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis komitejas vadītājs, Zemnieku un zaļo frakcijas deputāts Virģīnijs Sinkevičs, šāda kārtība tiktu attiecināta ne tikai uz stratēģiskajiem valsts uzņēmumiem, bet arī uz trim lielām privātkapitāla kompānijām - Lietuvas vienīgo jēlnaftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva, minerālmēslojuma ražotāju Achema un televīzijas, interneta un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju Telia Lietuva, bet īpaša valdības komisijas atļauja būtu vajadzīga ne vairāk kā diviem trim darījumiem gadā.
Pēc viņa teiktā, pašlaik tiek strādāts pie tā, lai likums par nacionālajai drošībai svarīgajiem uzņēmumiem un objektiem tiktu saskaņots gan ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām, gan Lietuvas drošības interesēm, gan Valsts drošības departamenta (VSD) aizrādījumiem, gan ar pašiem uzņēmumiem.
Kā uzsvēris Sinkevičs, deklarējamo darījumu kritērijiem jābūt konkrētiem un skaidriem, lai uzņēmumiem netiktu uzlikts papildu slogs dažādu sīkāku darījumu saskaņošanai. Viņš norādījis, ka prasības varētu būt atkarīgas no darījuma apmēra vai tā unikalitātes.
Ekonomikas komitejas vadītājs pieminējis, ka Lietuvas lielākajai dabasgāzes lietotājai Achema būtu jādeklarē, piemēram, darījums ar Krievijas gāzes koncernu Gazprom. Likumprojektu iecerēts izstrādāt pāris nedēļu laikā un pieņemt līdz gadumijai.
Kā pirmdien raksta portāls 15min.lt, Achema, Orlen Lietuva un Telia Lietuva vadība jau vērsusies pie Seima, lūdzot apturēt šos likuma grozījumus. Izdevums norāda, ka VSD vai valdība varētu nepiekrist ne vien turpmākajiem darījumiem, bet arī anulēt iepriekšējos. «Iznāk tā, ka no VSD būs atkarīgs, kā uzņēmumam jāstrādā, ar ko jāparaksta līgumi, un jau iepriekš jāziņo, ko un no kā tas gatavojas iegādāties,» izteicies Achemos grupe valdes priekšsēdētāja vietnieks Gintars Balčūns.
Orlen Lietuva ģenerāldirektors Ireneušs Fanfara portālam paziņojis, ka «šādi regulējoši soļi pārkāpj pamattiesības uz ekonomiskās darbības brīvību». Pēc viņa teiktā, saskaņā ar jauno kārtību uzņēmumam būtu obligātas arī personāla pārbaudes un drošības plāni.
Lietuvas valdība jūnijā atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos likuma grozījumus, kas noteica, ka no nacionālās drošības viedokļa svarīgiem uzņēmumiem ir tiesības vērsties šādu objektu drošības koordinācijas komisijā, lai tā pārbaudītu iecerētos darījumus. Tādu lūgumu varētu iesniegt arī par nacionālo drošību atbildīgās institūcijas; pārbaudi varētu rosināt arī pati komisija.
Lietuvas stratēģisko uzņēmumu sarakstā šobrīd ir Ignalinas atomelektrostacija, Klaipēdas osta, Lietuvas naftas produktu aģentūra, valsts gaisa satiksmes kontroles uzņēmums Oro navigacija, Lietuvas autoceļu direkcija, triju Lietuvas starptautisko lidostu operatorkompānija Lietuvos oro uostai, Reģistru centrs, Infostruktūra, Šauļu lidosta, ūdensapgādes un notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmumi, elektroenerģijas un gāzes tīklu operatoru uzraudzības kompānija Epso-G, energokompānijas Lietuvos energija, Lietuvos energijos gamyba, Litgrid, Energijos skirstymo operatorius, nacionālais investors kodolelektrostacijā, gāzes pārvades sistēmu operators Amber Grid, dabasgāzes tirdzniecības uzņēmums Litgas, naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators Klaipedos nafta, valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos geležinkeliai, Giraites bruņojuma rūpnīca, labības pārstrādes uzņēmums Jonavos grūdai, Lietuvas radio un televīzijas centrs un valstij piederošā pasta kompānija Lietuvos paštas.
