Nekustamo īpašumu investors “Baltic RE Group” piesaistījis “BluOr Bank” aizdevumu 10 500 000 eiro apmērā.

Saņemtais finansējums tiks izmantots esošo ilgtermiņa kredītlīniju pārdomātai refinansēšanai, kā arī divu nekustamo īpašumu objektu Rīgā pārbūves finansēšanai – investīcijas tiks veiktas topošajā “Il Giardino” biroju kompleksā Citadeles 9a, kā arī vēsturiskās sešstāvu ēkas Kr.Barona ielā 2 renovācijā.

Pārbūves un teritorijas labiekārtošanu darbus biroju kompleksā Citadeles 9a pie Kronvalda parka uzņēmums plāno pabeigt jau tuvāko mēnešu laikā. Trīs stāvu ēka piedāvās plaši funkcionālas biroja telpas ap 1600 m2 platībā, un to ieskaus dārzs ar vairāk nekā 100 ziedošiem augļu kokiem.

Šobrīd aktīvi sākušies renovācijas darbi arī vēsturiskajā, arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa projektētajā un 1881. gadā celtajā sešstāvu ēkā Krišjāņa Barona ielā 2, kas notiek sadarbībā ar itāļu arhitektu Adriano Kastiljoni. Nama renovācija norit saskaņā gan ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanas vadlīnijām, gan vides ilgtspējas principiem. Pēc projekta īstenošanas ēkā būs pieejamas augstas kvalitātes komercplatības vairāk nekā 4000 m2 platībā.

Marta sākumā pārvērtības piedzīvojusi universālveikala “Stockmann” modes aksesuāru nodaļa, paplašinot telpas 380 kvadrātmetru platībā un piedāvājot virkni jaunu “premium” zīmolu apavu, aksesuāru un rotaslietu kategorijā.

Nodaļas paplašināšanā “Stockmann” un ēkas īpašnieks ieguldījuši 550 tūkstošus eiro.

“Paplašinot aksesuāru nodaļu, turpinām īstenot mūsu mērķi attīstīt modes kategoriju un papildinām savu sortimentu ar arvien jauniem pasaulē populāriem un klientu pieprasītiem “premium” zīmoliem,” stāsta universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

Aksesuāru nodaļas jaunā un paplašinātā daļa izvietota kādreizējās kafejnīcas vietā blakus galvenajai ieejai. Telpas renovācija ilga vairākus mēnešus, rezultātā izveidojot modernu un funkcionālu tirdzniecības zāli ar plašu skatu uz 13. janvāra ielu.

Jau vēstīts, ka 2021. gadā tika veikta “Stockmann Delikatess” nodaļas renovācija, pilnībā pārveidojot tās vizuālo tēlu, uzstādot jaunas, energoefektīvas iekārtas un atverot kafejnīcu “Stockmann Cafe”. Nodaļas renovācijā uzņēmums investēja 2,5 miljonus eiro.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas investīciju kompānija Grinvest iegādājusies t/c Olimpia Rīgā no investīciju kompānijas Partners Group un Northern Horizon Capital kopuzņēmuma Laurus, kas bija izveidots investīciju veikšanai Baltijas reģiona komercīpašuma objektos.

Šogad jaunais t/c Olimpia īpašnieks ir iecerējis sākt plašu tirdzniecības centra renovāciju, modernizējot tirdzniecības platības un izveidojot atpūtas un izklaides parku.

Tāpat kompānija Grinvest iegādājusies arī biroju kompleksu Unicentrs Valdlaučos, kuras vienīgais nomnieks ir SEB banka.

Grinvest iegādājas SEB bankas mājvietu Valdlaučos 

Nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas investīciju kompānija Grinvest iegādājusies biroju...

«T/c Olimpia un tās apkārtni sagaida nozīmīgas pārmaiņas. Nākamo piecu gadu laikā plānotie, jau finansējumu ieguvušie attīstības projekti šajā apkaimē būtiski palielinās sabiedriskās dzīves un cilvēku plūsmas intensitāti. Tādēļ jau nākamā gada pirmajā pusē, tiklīdz pandēmijas radītā situācija normalizēsies, mēs ar pilnu jaudu atsāksim t/c Olimpia mazumtirdzniecības un atpūtas pakalpojumus,» informē Grinvest partneris Tomas Milašauskas.

T/c Olimpia renovācija tiks veikta vairākos posmos. Pirmajā posmā paredzēta otrā stāva pārbūve, kas tiks pilnībā pabeigta un atvērta apmeklētājiem 2021.gada pirmajā pusē. Lai apmierinātu pieaugošo Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņas pieprasījumu un sniegtu jaunas iespējas tirdzniecības centra apmeklētājiem, līdz ar daudzveidīgu sporta, aktīvās atpūtas un ģimenes preču veikalu klāstu, šeit tiks paplašināta un uzlabota ēdināšanas zona. Savukārt 2022. - 2022.gadā tiks veikta tirdzniecības centra pirmā stāva renovācija.

T/c Olimpia kopējā tirdzniecības platība ir aptuveni 25 000 kv.m., tā lielākie nomnieki ir RIMI hypermarket, Sports Direct un MyFitness.

Grinvest ir privāta investīciju kompānija ar Baltijas kapitālu, kas ar investīcijām t/c Olimpia un biroju kompleksā Unicentrs sāk darbību Latvijas tirgū. Tā ir aktīvi darbojusies Lietuvā – pēdējo piecu gadu laikā veiktas investīcijas vairāk nekā desmit vidēja mēroga komercīpašuma objektos. Otrs uzņēmuma darbības virziens ir atjaunojamās enerģijas projekti Dienvidaustrumāzijā un Baltijas valstīs.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “One Development”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 2,9 miljonu eiro apmērā, ir iegādājies un atjaunos vēsturisko ēku Raiņa bulvārī 27.

Ēkas renovācijas projekts paredz saglabāt un atjaunot ēkas fasādi un citus vēsturiskos elementus. Kopējās investīcijas projekta realizācijai sasniedz 5 miljonus eiro.

Izsolē par 2,3 miljoniem eiro pārdota Rakstnieku poliklīnikas ēka 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē konkurencē starp 3 pretendentiem par 2,3...

Pēc nama atjaunošanas vēsturiskās sešstāvu ēkas piecos stāvos, saskaņā ar pašreizējo plānojumu, atradīsies kopumā 40 dzīvokļi platībā no 25 – 108 m2.

Renovācijas projekta ietvaros plānots saglabāt un atjaunot ēkas fasādes elementus, balkonus, dekoratīvās karnīzes un vīteņveida kāpnes, kurām ir īpaša vēsturiskā vērtība. Projektu plānots pilnībā pabeigt līdz 2022.gada beigām.

Vērtība, kas prasa naudu un iedziļināšanos 

Vēsturiskie nami nes sev līdzi lielu pievienoto vērtību – arhitektūru, vēsturi un...

“Nekustamo īpašumu tirgū šobrīd saglabājas nemainīgi augsts pieprasījums pēc dzīvojamajām platībām Rīgas centrā, savukārt piedāvājums ir ierobežots. Taču ēka Raiņa bulvārī 27 ir unikāla gan tās vēstures, gan atrašanās vietas dēļ, jo šajā rajonā pārdošanā esošu dzīvokļu praktiski nav. Mūsu mērķis ir radīt vienu no skaistākajiem renovētajiem projektiem Rīgas vēsturiskajā centrā un unikālu dzīvojamo projektu Raiņa bulvārī, jo tamlīdzīgs skats uz operu, pilsētas kanālu un parku nav no ne viena cita nama logiem. Ēkas vēsturisko elementu atjaunošana un saglabāšana būs viens no mūsu galvenajiem izaicinājumiem, kura veikšanā noteikti palīdzēs mūsu gadu gaitā uzkrātā pieredze vēsturisko namu renovācijā,” stāsta uzņēmuma “One Development” vadītājs Mihails Guščins.

Daudzstāvu ēku Raiņa ielā 27 būvēta 1874. gadā un to projektējis latviešu arhitekts, sabiedriskais darbinieks un viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem J.F. Baumanis, kurš pazīstamas ar savām eklektiskā stila celtnēm Rīgas vēsturiskajā centrā un tā dēvētajā Rīgas bulvāru lokā. Ēkai Raiņa 27 bija nozīmīga loma arhitekta radošajā vīzijā, jo tā, līdz ar būvi Raiņa ielā 31, veido vienotu ansambli, lai izceltu viņa paša projektēto Lomonosova ģimnāziju Raiņa bulvārī 29. Šobrīd ēkas tuvumā atrodas Latvijas Universitāte, Rīgas valsts 1.ģimnāzija, vēstniecības un daudzas viesnīcas.

“Nekustamo īpašumu tirgus attīstībai ir būtiska ne tikai jaunu projektu radīšana, bet arī kvalitatīva vēsturisko īpašumu atjaunošana. Tas ir īpaši svarīgi galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, kas ir viena no mūsu valsts vizītkartēm. Tāpēc “BlueOrange” pēdējos gados mērķtiecīgi atbalsta gan jaunu projektu attīstību, gan pārdomātu un kvalitatīvu vēsturisko nekustamo īpašumu projektu realizāciju. Šogad vien, neskatoties uz kopējo piesardzību nekustamo īpašumu tirgū, “BlueOrange” nekustamo īpašumu nozarei ir atvēlējusi 19,8 milj EUR. Tie ir 18 377 m2 jaunu platību un 10 938 m2 renovētu platību,” norāda BlueOrange Kredītu pārvaldes vadītāja Marina Antonova.

Šis ir jau trešais projekts, kuru nekustamo īpašumu attīstītājs “One Development” realizēs ar bankas “BlueOrange” finansējumu.

Šī gada sākumā ir pabeigta Schoolhouse&Lofts ēkas atjaunošana Čaka ielā 30a, kuras pagalmā savulaik atradās meiteņu komercskola.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “One Development” specializējas vēsturisko ēku renovācijā, un līdz šim realizējis tādus projektus kā “Blaumaņa Residence”, “Miera Residence” un “Schoolhouse&Lofts”. Vienlaikus uzņēmums šobrīd īsteno arī savu pirmo nekustamā īpašuma jauno projektu – “Mežaparka vārti”.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no šā gada 20. novembra līdz 18. decembrim aicināja iesniegt papildu pieteikumus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Nepilna mēneša laikā papildus iesniegts 101 projekts ar renovācijas darbu plānoto summu 43 miljoni eiro.

Projekti iesniegti no Olaines, Ogres, Rīgas, Salaspils, Liepājas, Gulbenes, Siguldas, Rūjienas, Smiltenes, Salacgrīvas, Viesītes, Valmieras, Jūrmalas, Madonas, Dobeles, Suntažiem, Ādažiem, Saldus, Valkas, Jelgavas, Rēzeknes, Valkas.

Visvairāk projektu – 46% no kopējā skaita jeb 46 projektus iesnieguši Pierīgas reģiona daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, 20% papildu pieteikumu (20 projekti) saņemti no Rīgas, 18% jeb 18 projekti – no Vidzemes reģiona, 7% jeb 7 projekti – no Zemgales, 6% jeb 6 projekti – no Kurzemes, savukārt 4% projektu – no Latgales.

“Latvijā vairāk kā 80 % daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ekspluatācija ir uzsākta vēl pirms 1980.gada, kas nozīmē, ka tajās nepieciešami ieguldījumi gan energoefektivitātes uzlabošanā, gan tehniskā stāvokļa sakārtošanā. Kopumā daudzdzīvokļu māju skaits Latvijā ir gandrīz 39,5 tūkstoši. Ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmas atbalstu kopš tās uzsākšanas vēl iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā atbalstu kopumā būs saņēmuši aptuveni 4,5% no visām daudzdzīvokļu mājām. Ir nepieciešams turpināt un būtiski kāpināt pieejamo siltināšanas programmu apguvi. Šim mērķim nākamajiem 7 gadiem ir paredzēti vairāk nekā 160 miljoni eiro, lai esošais dzīvojamais fonds atbilstu augstiem energoefektivitātes un drošības standartiem. Paralēli tiek strādāts pie programmas pilnveidojumiem, lai samazinātu administratīvo slogu gan pieteicējiem, gan administrētājiem un padarītu šo programmu efektīvāku,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Tirdzniecības centra Olimpia īpašnieks Grinvest vienojies ar Swedbank par 17,5 miljonu eiro finansējumu tirdzniecības centra saistību refinansēšanai un arī pārbūvei.

Grinvest šo tirdzniecības centru iegādājās 2020. gada beigās un uzreiz sāka pakāpenisku tā pārveidi un renovāciju.

2023. gada sākumā pirmajā stāvā tiks veikta renovācija, paplašinot veikalu Sports Direct, pilnībā renovējot RIMI lielveikalu, atverot Rīgā pirmo Tradehouse veikalu. Renovācijā un remontdarbos plānots ieguldīt teju 6 miljonus eiro.

Kā uzsver Grinvest partneris Antans Danis (Antanas Danys), "Lēmums iegādāties šo tirdzniecības centru tika pieņemts pandēmijas pašā smagākajā laikā, un daudzi biznesa plānā paredzētie pasākumi bija jāīsteno lielas nenoteiktības apstākļos. Tomēr nu jau esam pārliecināti par tirdzniecības centra piedāvājumu rīdziniekiem. Tāpēc esam gandarīti, ka ar Swedbank finansējuma palīdzību varēsim paātrināt centra pārbūvi un realizēt visus paredzētos renovācijas pasākumus jau līdz 2023. gada vidum."

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Lai jaunās daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres būtu veiksmīgas, ir jāizdara daži svarīgi mājas darbi un jālīdzdarbojas iesaistītajām institūcijām.

Energoefektīvas un renovētas daudzdzīvokļu ēkas ir ļoti svarīgs posms iecerētajā Eiropas klimatneitralitātes sasniegšanā. Kaut arī Latvijā par lielo namu sakārtošanu runā jau gadiem ilgi, rezultāti nav pārāk iepriecinoši. It īpaši Rīgā, kur ēku renovācija smagi buksē. Lai tos uzlabotu, ātri būtu jāatrisina vairākas, sen zināmas problēmas.

Kā zināms, Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrāla. Un svarīga loma šajā procesā ir gudrai un efektīvai daudzdzīvokļu namu renovācijai. Jo šīs ēkas patērē aptuveni 40% no Eiropas Savienības kopā izmantotās enerģijas un rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdzīgi kā Latvijā arī citās valstīs jaunu namu nav pārāk daudz – tiek lēsts, ka 85% daudzdzīvokļu ēku ir vismaz 20 gadus vecas, tādēļ Eiropas Komisija ir apņēmusies dažādiem līdzekļiem veicināt to atjaunošanu un padarīšanu par videi draudzīgākām.

Vai kāds uzņēmums Latvijā pašreizējos apstākļos var atļauties nedomāt par energoefektivitāti? Nē, atbilde ir – nevar!

Kad pirms 11 gadiem mēs sākām dažādu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanu, aplēses rādīja, ka ieguldījumi atmaksāsies 6-18 gadu laikā, atkarībā no tā vai ieguldījumi ir tehnoloģisko iekārtu nomaiņā vai ēku renovācijā.

Tagad ir pagājusi puse no šī laika, un varu droši teikt, ka lielākā daļa projektu ir jau atmaksājusies un arī otrās daļas atdeves termiņš pienāks daudz ātrāk. Visa veida enerģijas cenām arvien pieaugot, katra uzņēmuma pirmais uzdevums šodien ir izmantot visas iespējas, lai kļūtu energoefektīvāki. Kalt šīs ragavas jau vasarā, lai būtu gatavi ziemai.

Uzlabot var visu

VALPRO no 2011. gada ir realizēti 7 energoefektivitātes paaugstināšanas projekti par kopējo summu, kas pārsniedz 2,7 miljonus eiro. Mēs uzskatām, ka uzlabot var visu, un to arī esam darījuši – ir veikta visa veida iekšējo un ārējo tīklu rekonstrukcija, ēku renovācija, apakšstaciju rekonstrukcija, tehnoloģiju un iekārtu attīstība un enerģijas atgūšanas iekārtu uzstādīšana. Pēdējais veikums ir saules paneļu uzstādīšana, apgaismojuma nomaiņa, saspiestā gaisa sistēmas rekonstrukcija. Vairāki projekti ir procesā, viens no tiem – jauna saules paneļu parka izveide.

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)¹. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Investējot vairāk nekā 3 miljonus eiro, Babītes novada Piņķos realizēts līdz šim lielākais daudzdzīvokļu mājas renovācijas projekts energoefektivitātes programmas ietvaros.

1973. gadā būvētā piecu stāvu ēka ar 180 dzīvokļiem un kopējo platību 16 496 m2 tehniski un vizuāli bija nokalpojusi.

Renovācijā investēti 3 150 611 eiro, no kuriem 1 658 693 eiro ir bankas "Citadele" aizdevums, savukārt pārējā summa ir "ALTUM" grants jeb dāvinājums no ES fondu līdzekļiem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros.

Pēc dzīvokļu īpašnieku biedrības "Saules 2" iniciatīvas uzsāktais mājas renovācijas projekts īstenots trīs gadu laikā.

Ineta Ventniece, biedrības "Saules 2" pārstāve, stāsta: "Mājai ziemas sezonā ilgstoši bija problēmas ar apkuri – vienā mājas pusē dzīvokļos ļoti karsts, savukārt otrā pusē nebija vairāk par 15 grādiem. Apkures sistēma bija novecojusi, un nepieciešamība to mainīt lielā mērā motivēja uzsākt ēkas renovāciju."

Viesnīca Tallink City, kas atrodas Igaunijas galvaspilsētas sirdī, A. Laikmaa ielā, kas nepilna gada laikā tika pilnībā renovēta un modernizēta, atkal atvērs durvis viesiem.

Pēc apjomīgiem atjaunošanas darbiem izveidots pavisam jauns viesnīcas interjera dizains.

"Veiksmīgi izmantojot pandēmijas perioda priekšrocības, mums izdevās efektīvi un lietderīgi izmantot šo laiku un pabeigt tik apjomīgu un iespaidīgu viesnīcas rekonstrukcijas projektu. Noslēdzot viesnīcas remontdarbus, tiek atjaunota arī viesnīcas koncepcija, kuras pamatā ir Tallink stiprās puses, apvienojot labi zināmās un iecienītās biznesa jomas un zīmolus, kā arī pievienojot pilnīgi jaunus pakalpojumu risinājumus," komentē Tallink Hotels valdes locekle Ave Svarta.

Desmit stāvu viesnīcā ir pilnībā atjaunoti 324 numuri ar dažādu komforta līmeni: klasiski divvietīgie numuri, ģimenes numuri, kā arī luksusa klases numuri.

Tautsaimniecību un finanšu sektoru skar pārbaudījumi saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, energoresursu un izejvielu cenu kāpumu un piegādes ķēžu grūtībām, bet kredītiestāžu kredītrisks un pelnītspējas risks ir pieauguši.

Tā secināts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Latvijas Bankas eksperti norāda, ka kredītiestādēm ir svarīgi laikus atzīt problemātiskos kredītus un veikt atbilstošus uzkrājumus. Ievērojot pandēmijas laikā gūto pieredzi, kā arī fiskālās telpas ierobežojumus, valsts atbalsts privātajam sektoram turpmāk jāsniedz daudz mērķētāk.

Lielāki riski un piesardzība negatīvi ietekmē jau tā gauso uzņēmumu kreditēšanu un investīcijas. Uzņēmumu kreditēšanas jomā joprojām nepieciešams risināt ieilgušās strukturālās problēmas, teikts pārskatā.

Mājsaimniecību kreditēšana kļuvusi aktīvāka. Mājsaimniecību pieprasījums pēc mājokļa ir audzis, bet atbilstoša piedāvājuma trūkst, jo mājokļu būvniecība ilgstoši bijusi vāja. Būvniecības izmaksu kāpums un piegādes problēmas vēl vairāk vājina mājokļu piedāvājumu un veicina cenu kāpumu. Mājokļu cenu krasas korekcijas risks pagaidām ir mazs, uzskata Latvijas Bankas eksperti.

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs parakstījuši līgumu par Norvēģijas grantu projekta "Inovāciju centra izveidošana Daugavpilī" īstenošanu.

Sadarbībā ar projekta partneriem, Tronheimas zinātnes centru Norvēģijā un Daugavpils Universitāti, Daugavpils pilsētas dome plāno radīt interaktīvu vidi un jaunas prasmju un zināšanu apguves iespējas ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī izglītības speciālistiem, attīstot viņu kompetences un zināšanas STEM zinātnes jomās.

"Esmu pārliecināta, ka Daugavpils inovāciju centra izveide ir būtisks ieguldījums iespējai pilsētā radīt telpu dažādu zinātnes jomu aizraujošai izziņai un popularizēšanai bērnu un jauniešu auditorijā. Daugavpils papildinās ar nozīmīgu ieguldījumu jauniešu interešu un zinātnes centru attīstību Latvijā, kas šobrīd strauji attīstās, kļūstot par mūsdienīgu un radošas izglītības telpu gan pilsētai un visiem Latgales reģiona iedzīvotājiem, gan arī pilsētas viesiem," komentē D. Traidās.

Eiropas Komisija (EK) Covid-19 seku mazināšanai Latvijā piešķirs 183 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Eiropas Komisija Vācijai, Francijai un Latvijai kopumā piešķirs 311 miljonus eiro, mainot četras Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmas "REACT-EU" ietvaros. Šie darbības programmu grozījumi palīdzēs konkrētajām dalībvalstīm un reģioniem pārvarēt koronavīrusa pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un veicināt taisnīgu zaļo un digitālo atveseļošanu.

No minētās summas Latvijā 183 miljoni eiro papildu resursu galvenokārt tiks ieguldīti daudzdzīvokļu ēku renovācijā, lai palielinātu to energoefektivitāti, veselības aprūpes sistēmas kapacitātes palielināšanai un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam.

Vācijā Šlēsvigā-Holšteinā 35 miljoni eiro tiks ieguldīti veselības nozares stiprināšanā, paplašinot digitalizāciju, stiprinot jaunuzņēmumu un inovācijas ekosistēmas, paātrinot digitālo pārveidi zinātnē un ekonomikā un tūrisma nozares atlabšanā. Zāras reģionā papildu resursi 24,1 miljona eiro apmērā atbalstīs reģiona atveseļošanu, piemēram, ieguldot pētniecības projektos un universitātēs.

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 49 miljoni eiro, kas ir par septiņiem miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē banka.

Peļņa ir palielinājusies, pateicoties ienākumu kāpumam un zemākiem izdevumiem kredītuzkrājumiem.

Tīrie procentu ienākumi būtiski nav mainījušies. Kreditēšanas apjomi ir auguši par 3%, pateicoties mājsaimniecību kreditēšanas apjomu kāpumam. Depozītu apjoms ir pieaudzis par 7%.

Neto ienākumi no komisijām ir pieauguši par 11%, galvenokārt pateicoties lielākiem ienākumiem no karšu maksājumiem un aktīvu pārvaldības.

Izdevumi ir palielinājušies par 4%, lielākoties saistībā ar augstākām personāla izmaksām un ieguldījumiem digitālajos risinājumos.

Kredītuzkrājumu izmaiņas šogad bija minimālas, pretstatā 6 miljoniem eiro pirmajos sešos mēnešos pērn.

"Otrajā ceturksnī turpinājās ekonomikas izaugsme un bija vērojama augsta privātpersonu un uzņēmumu aktivitāte. Vairāk kā dubultojies "Zaļās" finansēšanas apjoms, kas liecina par lielāku sabiedrības interesi par ilgtspēju un enerģētiskās stabilitātes veicināšanu. Vienlaikus inflācijas palielināšanās, procentlikmju kāpums un ziemas sezonā gaidāmās grūtības enerģētikā sāk negatīvi atsaukties uz patērētāju noskaņojumu un rada sarežģītākus apstākļus uzņēmumiem, kā rezultātā turpmākā ekonomikas attīstība kļūst neskaidrāka. Tomēr, ņemot vērā samērā spēcīgos ekonomikas un finanšu pamatrādītājus, un publisko ieguldījumu turpināšanos ekonomiskajā un sociālajā konverģencē ar ES, ilgāka termiņa prognozes Latvijas tautsaimniecībai ir cerīgas," pauž "Swedbank" vadītājs Latvijā Lauris Mencis.

Ātrās ēdināšanas restorāns “Hesburger” Bauskas novadā, Iecavā, ver durvis apmeklētājiem pēc aptuveni mēnesi ilgas rekonstrukcijas. Vērienīgajos atjaunošanas darbos uzņēmums investējis 300 000 eiro.

Restorānā veikta apkures sistēmas renovācija, tādējādi būtiski uzlabojot restorāna darbības energoefektivitāti. Uzstādīti digitālie ekrāni, un iekštelpas atjaunotas saskaņā ar “Hesburger” jauno interjera dizaina konceptu.

Atjaunota arī ēkas fasāde, un autobraucēju ērtībām restorāna teritorijā atjaunots asfalts. Atjaunotā auto kase uzlabos pasūtījumu veikšanas pieredzi tiem auto braucējiem, kas vēlas iegādāties maltīti līdzņemšanai.

Kā norāda Ieva Salmela, “Hesburger” mārketinga un starptautiskās attīstības direktore, katrā restorāna rekonstrukcijā dominē efektivitāte un ilgtspēja: “Energoefektivitāte, digitālie risinājumi, kas palīdz būt ilgtspējīgākiem, atjaunots restorāna interjers un eksterjers – tas viss kopā ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti mūsu klientiem Iecavā radīs mūsdienīgu un patīkamu pieredzi.”

Noteikti starp attīstītājiem ir tādi, kuriem pietiek finansiālās kapacitātes, lai turpinātu attīstīt projektus, taču mēs sagaidām, ka būs daudz attīstītāju, kuri pārvilks svītru saviem plāniem. Diemžēl, visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Vai nekustamā īpašuma tirgū ir novērojams cenu kritums? Daļa cilvēku cer, ka cenas kritīsies, tādēļ nogaida ar īpašumu iegādi. Vai tuvākajā nākotnē varam sagaidīt korekciju?

Situācija, kurā esam šobrīd, ir unikāla, tādēļ ir grūti prognozēt, kas notiks nākotnē. Par Latviju pagaidām nav datu, taču Bloomberg apkopotie dati uzrāda, ka trešdaļa ASV iedzīvotāju šobrīd nevar samaksāt ne par mājokļa kredītiem, ne īri. Situācija ir bezprecedenta, un grūti pateikt, kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma cenas un tirgu. Turklāt, kad pienāks brīdis, kad mūsu valsts kredītreitings būs tāds, ka vairs nevarēsim aizņemties un finanšu ministram nāksies paziņot, ka naudas vairs nav, tad tikai sāksies reālā situācija.

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo kāpj cenas un samazinās piedāvājums. Par kvalitatīvu īpašumu gan Rīgā, gan reģionos pircēji šobrīd ir gatavi arī pārmaksāt, secina nekustamo īpašumu eksperti.

Nekustamo īpašumu tirgus mājokļu segmentā bija apstājies vien dažus mēnešus - sākoties pandēmijai. 2020. gada decembrī bija rekordliels darījumu skaits. Savukārt 2021. gadā viss ir ritējis savu gaitu - gada pirmie mēneši bija klusāki, pēc tam tirgus atkal atdzīvojās, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veiktais 2021.gada 1.pusgada pārskats.

“Mūsu novērojumi liecina, ka daļai iedzīvotāju ir gana lieli uzkrājumi, kurus viņi ir gatavi tērēt, iegādājoties nekustamo īpašumu. Vēl pirms kāda laika iedzīvotāji uzkrājumus tērēja nelabprāt. Tagad daļa iekrājumu turētāju acīmredzot ir sapratuši, ka ir pēdējais brīdis pirkt, un to arī dara. Ja salīdzina šo gadu ar gadu pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmo pusgadu, tad tie abi darījumu skaita ziņā ir līdzvērtīgi,” saka Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.

Pēdējos gados palielinājusies cilvēku interese par iespējām iegādāties īpašumus tuvāk pilsētas centram, šo tendenci, lemjot par jauniem projektiem galvaspilsētā, ņem vērā arī būvnieki un attīstītāji, stāsta Aleksandra Strode, SIA LNK Properties valdes locekle.

Prestižākais un pieprasītākais Rīgas rajons pašlaik ir Klusais centrs, kas kā pilsētas centra vēsturiskā daļa iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atzīmē A. Strode. Tāpat lielu interesi novērojam par iespējām iegādāties īpašumus arī Skanstes rajonā, kur līdzās augstākās klases dzīvojamajiem kompleksiem iedzīvotājiem pieejami gan dažādi biznesa centri, gan sporta arēna, skolas, bērnudārzi un zaļie parki, gan ērta infrastruktūra, kas tiek aktīvi attīstīta, skaidro LNK Properties valdes locekle.

Taupa laiku

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēlas dzīvot tuvāk pilsētas centram, ir laika ekonomija, secina A. Strode. “Pēdējos gados Rīgas centrā un tā tuvumā attīstītas vairākas augstas klases biroju ēkas, kas nozīmē, ka liela daļa cilvēku ikdienā strādā tieši galvaspilsētas centrā. Izvērtējot ceļā pavadīto laiku uz un no darba, cilvēki bieži izdara izvēli iegādāties mājokli tuvāk savai darbavietai. Bez tam centrs sniedz arī citas priekšrocības – te pieejams gan plašs restorānu un kafejnīcu klāsts, gan dažādas izklaides un sporta iespējas. Mūsdienu straujajā ritmā ir svarīgi, ka viss, kas mums vajadzīgs, atrodas tepat netālu, tāpēc novērojam, ka pieprasījums pēc šāda tipa mājokļiem ik gadu aug,” skaidro LNK Properties valdes locekle.

EURIBOR debesīs kāpj straujāk nekā garā pupa – šobrīd likme sasniedz teju 3.8%. Aizņēmēju ikmēneša maksājumos tas redzams kā 20-25% pieaugums.

Salīdzinājumam: ja pirms gada par kredītu divu istabu dzīvoklim jaunajā projektā bija jāmaksā aptuveni 500 EUR, pašlaik ikmēneša kredīta summa pieaugusi par 100-200 EUR, neskaitot komunālos maksājumus. Lai gan aizņemšanās mājokļa iegādei kļuvusi krietni dārgāka, sabiedrība pamazām sāk pierast pie jaunās situācijas un meklē risinājumus, piemēram, izvēlas garāku hipotekārā apmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājuma apjomu vai pārorientējas uz mazākas platības mājokļiem. Tāpat nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” novērojusi: joprojām trešdaļa darījumu notiek bez bankas finansējuma piesaistes, izmantojot līdzekļus no mantojuma, iepriekš pārdota īpašuma vai uzkrājumiem. Darījumi par savu naudu notiek gan Rīgā, gan tās apkārtnē, gan atsevišķos reģionos, piemēram, Zemgalē. Kopš aprīļa tikai par 1% pieaudzis to mājokļu skaits, kas pārdoti mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Vairāki Latvijas attīstības plānošanas dokumenti izceļ mājokļu pieejamību kā vienu no stratēģiskajām prioritātēm. Apzinoties bēdīgo situāciju ar dzīvojamā fonda fizisko un morālo novecošanos, nepieciešamība uzlabot cilvēku dzīves apstākļus ir minēta gan Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, gan Valsts Kontroles un OECD ziņojumos.

Rakstītajam valdības dokumentos grūti nepiekrist – vairāk nekā 70% rīdzinieku mājokļu ir uzbūvēti padomju laikos, tie nav pietiekami labiekārtoti, energoefektīvi un bieži vien nolietojušies tiktāl, ka uzturēties tajos gluži vienkārši nav droši. Stratēģiski gan valstij, gan pašvaldībām ir jādomā, kā mājokļus atjaunot un uzlabot. Gatavību risināt šo jautājumu pirms vēlēšanām pauda arī jaunā Rīgas vadība – laiks rādīs, vai pirmsvēlēšanu solījumi tiks īstenoti vai nē. Diemžēl līdz šim spertie soļi neliecina par valdošo spēku interesi ķerties klāt problēmu risināšanai.

Tieši otrādi – šovasar Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva izmaiņas kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtībā. Tas ir solis pretējā virzienā no postulētas mājokļu pieejamības veicināšanas, jo gadījumā, ja līdz ar kadastrālo vērtību netiks pārskatīta nekustamā īpašuma nodokļa likme, iedzīvotājiem par savu mājokli būs jāmaksā krietni vairāk. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri par sava mājokļa iegādi vēl tikai sapņo, būs spiesti pārskatīt savus plānus, rēķinoties gan ar paša nekustamā īpašuma sadārdzinājumu līdz pat 5%, gan nodokļu sloga pieaugumu.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Iegādājoties ēku, kas līdz šim piederēja Igaunijas vēstniecībai, nekustamo īpašumu attīstītājs “MESCO RE” ar bankas Citadele līdzfinansējumu par nepilniem septiņiem miljoniem eiro veiks daudzdzīvokļu ēkas renovāciju, izveidojot īres namu Rīgas vēsturiskajā centrā.

Īres nams atradīsies Skolas ielā 13, kur interesentiem būs pieejami aptuveni 70 dzīvokļi ar 1 līdz 5 istabu dzīvokļiem, kas aprīkoti ar virtuves iekārtām, mēbelēm, santehniku utt. Cenas būs atkarīgas no dzīvokļa lieluma un novietojuma ēkā.

Ēkas renovācija notiek pakāpeniski, kas nodrošinās periodisku dzīvokļu pieejamību. Projekta kopējās izmaksas ir plānotas aptuveni 7 miljonu apmērā, no kuriem nedaudz vairāk kā 3 miljoni piesaistīti no bankas Citadele. Vienlaikus projektā iesaistījušies arī investori no Zviedrijas.

“Īres namiem saredzam labu potenciālu, jo Baltijas valstīs šī nav attīstīta niša. Pašreizējās svārstības nekustamo īpašumu tirgū būs pārejošas, un prognozējam, ka tirgus ilgtermiņā turpinās attīstīties pozitīvi,” teic SIA “Skolas 13” valdes loceklis Mārcis Dobrājs.