Citas ziņas

Lietuvā krīze nekavē dibināt jaunus uzņēmumus

Elīna Pankovska, 24.01.2011

Jaunākais izdevums

Salīdzinot ar Latviju, Lietuvā krīze jaunu uzņēmumu dibināšanas jomā izpaudusies mazāk izteikti.

Tā, piemēram, ja Latvijā 2008.gadā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits sarucis par 20,14%, tad Lietuvā kritums bijis 12,77%, savukārt 2009.gadā jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums bijis attiecīgi 18,67% Latvijā un 3,2% Lietuvā, informe Lursoft.

Pērn abās valstīs novērota tendence pieaugt jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam. Salīdzinot ar 2009.gadu, pagājušajā gadā reģistrēts par 10,56% jaunu uzņēmumu vairāk, savukārt Latvijā pieaugums bijis 45,44%.

Lursoft gan norāda, ka, salīdzinot abu valstu pagājušā gada rādītājus, jāņem vērā, ka Latvijā straujo pieaugumu nodrošinājusi iespēja reģistrēt mazkapitāla SIA. Pērn no visām jaunreģistrātajām SIA 44,56% bijuši ar samazinātu pamatkapitālu.

Pagājušajā gadā Latvijā ievērojami palielinājies likvidēto uzņēmumu skaits. Ja 2009.gadā valstī tika likvidēti 5,72 tūkst. uzņēmumu, tad pērn to skaits jau pieaudzis līdz 8,84 tūkst. Likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā pieaudzis arī Lietuvā, kur likvidēti 5,06 tūkst. uzņēmumu, kas ir par 19,49% vairāk nekā 2009.gadā.

Diemžēl atšķirīgās likumdošanas dēļ neesot iespējams salīdzināt abās kaimiņvalstīs pasludināto maksātnespēju skaitu, jo Lietuvas reģistru centrā, atšķirībā no Latvijas, tiek reģistrēti tikai bankrota uzsākšanas un bankrota atzīšanas fakti.

Tomēr Lursoft, apkopojot pieejamos datus, atzīst, ka Latvijā pērn reģistrēts rekordliels pasludināto maksātnespēju skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Lursoft saņem nelikumīgu valsts atbalstu?

Mārtiņš Tarlaps, ZVA Raidla, Lejiņš & Norcous jurists, 21.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvajā tiesā šobrīd noris aktīva tiesvedība lietā par iespējamu nelikumīga valsts atbalsta piešķiršanu SIA Lursoft un SIA Lursoft IT. Publiski pieejamā informācija par šo tiesvedību liek domāt, ka valsts atbalsta tiesības ne vienmēr tiek pareizi izprastas un efektīvi piemērotas. Tas būtiski sarežģī komersantu iespējas aizstāvēt savas tiesības gadījumā, kad to konkurenti iegūst priekšrocības, pateicoties nelikumīgi piešķirtam valsts atbalstam.

SIA Firmas.lv iesniedza pieteikumu administratīvajā rajona tiesā, jo uzskatīja, ka Lursoft saņem nelikumīgu valsts atbalstu. Proti, par vienas un tās pašas informācijas (komersantu gada pārskatu) iegūšanu no Uzņēmumu reģistra (UR) Firmas.lv maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, bet Lursoft valsts nodevu nemaksā. Firmas.lv uzskata, ka tādējādi tiek pārkāptas tās tiesības uz vienlīdzīgu konkurenci.

Administratīvā rajona tiesa (un arī apgabaltiesa, izskatot Firmas.lv blakus sūdzību) sākotnēji atteicās ierosināt tiesvedību šajā lietā. Īpaši radoša bija Administratīvā apgabaltiesa, pasakot, ka likums neuzliek iestādei par pienākumu pret tirgus dalībniekiem izturēties vienlīdzīgi. Par laimi AT Senāta Administratīvo lietu departaments adekvāti novērtēja situāciju, kā rezultātā administratīvā rajona tiesa beidzot ierosināja lietu uz Firmas.lv iesniegtā pieteikuma pamata. No medijos ziņotā noprotams, ka Firmas.lv pieteikums šobrīd gaida izskatīšanu pēc būtības administratīvajā rajona tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

Db.lv, 10.05.2021

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lursoft: Visbiežāk norēķinus kavē mazumtirdzniecības, ēdināšanas un būvniecības uzņēmumi

LETA, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas tēma: Biznesa degviela – uzrāviens pašvaldībām

Māris Ķirsons, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu uzņēmumu reģistrācija palielina nodarbināto, tātad arī nodokļu maksātāju skaitu, tomēr dažādās Latvijas pilsētās šī korelācija būtiski atšķiras, īpaši no konteksta lec ārā Liepāja

To liecina SIA Lursoft pētījums par to, kā uzņēmumu skaita kāpums ietekmē nodarbinātību. Vairāki DB aptaujātie iegūtos datus vērtēja atšķirīgi, tomēr uzsverot, ka vislabākā korelācija iegūstama tad, ja jaundibināto uzņēmumu darbības jomas ir apstrādes rūpniecība un ja tie darbojas zinātņietilpīgajās nozarēs, piemēram, IT. Apstrādes rūpniecībā viena darba vieta pat radot trīs darba vietas saistītajās nozarēs. Tiek norādīts, ka par investīcijām minētajās jomās tiekot novērota samērā sīva konkurence, bez tam sava nozīme esot arī vietējās pašvaldības iespējām piesaistīt tās, kā arī attieksmei un komunikācijai ar uzņēmējiem. Jāņem vērā, ka nodarbināto skaita pieaugumu var nodrošināt arī strādājošo uzņēmumu paplašināšana. Savukārt esošo uzņēmumu bankrots ar lielu strādājošo skaitu un darbinieku atlaišanu tik tikko spēj amortizēt jaundibinātie uzņēmumi, kā arī tie, kuri īstenojuši biznesa paplašināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos turpina sarukt

Db.lv, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gada griezumā: Tekstila nozare izlien caur adatas aci

Vēsma Lēvalde, 04.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krītoša tirgus apstākļos saglabāti vairāk nekā 90% tekstilrūpniecības apgrozījuma, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus kritums šajā gadā piedzīvots ne tikai ģeopolitiskās nestabilitātes zonā – Neatkarīgo valstu savienībā (NVS), bet arī Rietumeiropā. Līdz ar to kopējais eksporta apjoms nozarē, kas ir 88% no apgrozījuma, šogad tiek lēsts par 20 miljoniem eiro mazāks nekā pērn. Kopējais nozares apgrozījums būs par 24 miljoniem eiro mazāks nekā 2013.gadā, liecina Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) apkopotie dati. Tekstilrūpniecības līderi gan lielākoties noturējuši savas pozīcijas, bet a/s Valmieras stikla šķiedra šā gada trijos ceturkšņos pat kāpinājusi apgrozījumu, liecina biržas informācija. Savukārt daudzi mazāki uzņēmumi balansē uz kritiskas robežas. Īpaši grūtu gadu aizvada veļas un apģērbu šuvēji, kuru pamata tirgus bija Krievija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra beigās reģistrēti vairāki jauni uzņēmumi gaļas nozarē, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pagaidām gan nevar paredzēt, kādas izmaiņas būs un kā jaundibinātie uzņēmumi ietekmēs nozari.

Kā liecina Komercreģistra informācija, a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) adresē reģistrēti 13 jauni mazkapitāla uzņēmumi - SIA PFK Pārdošana, SIA PFK Putnkopība, SIA PFK Pasūtījumi, SIA PFK Grāmatvedība, SIA PFK Administrācija, SIA PFK Reklāma, SIA PFK Veterināri, SIA PFK Ražošana, SIA PFK Tehniskā daļa, SIA PFK IT, SIA PFK Attīstība, SIA PFK Pārstrāde 2, SIA PFK Finansisti - šo uzņēmumu kapitāls ir 1 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Martinsons: Igaunija ir otrajā vietā pasaulē pēc jaundibinātu IT uzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju

Nozare.lv, 27.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija ir otrajā vietā pasaulē aiz ASV pēc jaundibinātu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju, taču Igaunijas kā IT paraugvalsts slava ir nedaudz pārspīlēta, norāda igauņu «sērijveida» uzņēmējs un investors Alans Martinsons.

«Pēc mērauklas «jaundibinātie uzņēmumi uz vienu iedzīvotāju» Igaunija ir otrajā vietā pasaulē. ASV ir pirmajā vietā, Izraēla ir trešajā vietā. Šo statistiku esmu pats aprēķinājis no dažādām datubāzēm. Patlaban ir kādi 60 vai 70 labi jaundibināti IT uzņēmumi Igaunijā, kas arī ir investīciju cienīgi uzņēmumi. Skaits ir lielāks nekā Somijā,» skaidroja Martinsons.

Vaicāts, vai Igaunija tiešām ir priekšā citām Baltijas un Eiropas valstīm IT un e-pakalpojumu attīstībā, Martinsons sacīja: «Jā un nē. Nav vienkāršas atbildes. Protams, Igaunijai ir labs PR, bet aiz tā ir kaut kam jābūt. Kas attiecas uz «e-Stonia», uz e-pārvaldi un e-pakalpojumiem, tad Igaunija jau bija priekšgalā pirms septiņiem vai desmit gadiem. Starplaikā citas valstis ir uzņēmušas ātrumu, un diez vai vairs esam numur viens.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija sākumā ekspolitiķis Ainārs Šlesers nodibinājis vairākus jaunus uzņēmumus, liecina Komercreģistra informācija.

Jaundibinātie uzņēmumi ir SIA Regma 100, SIA Regma 101, SIA Regma 102 un SIA Regma 103. Katra uzņēmuma pamatkapitāls ir 2000 Ls un tie reģistrēti Rīgā. Visu četru uzņēmumu vienīgais valdes loceklis ir Ainārs Šlesers.

Lursoft dati rāda, ka SIA Regma 100 pilnībā pieder SIA Avadel, kuras vienīgais valdes loceklis ir Ivars Gulbis. SIA Avadel kapitāldaļas - katram pa 40 % - pieder Aināra Šlesera dzīvesbiedrei Inesei Šleserei un Edvardam Šleseram, bet 20 % - pašam ekspolitiķim. Ainārs Šlesers gan ir vienīgais SIA Regma 101 un SIA Regma 102 īpašnieks, savukārt SIA Regma 103 vienīgā īpāsniece ir SIA Regma 100.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo aplikāciju vilnis pasaulē ir tikai sācies, jo arvien vairāk galda datora un klēpjdatora funkciju spēj izpildīt viedtālruņi un citas mobilās ierīces, tādēļ ir saprotams, ka arī Latvijas jaundibinātie uzņēmumi darbojas šajā nozarē, teica informācijas tehnoloģiju (IT) jaundibināto uzņēmumu kopdarbības organizācijas TechHub Riga vadītājs Andris Bērziņš.

Bērziņs atzina, ka, no malas skatoties, var likties - IT jauniesācēji aizraujas ar mobilo aplikāciju ražošanu tirgū, kur to ir jau desmitiem tūkstošu, taču tas nenozīmē, ka saražotais atbilst tirgus pieprasījumam.

«Pasaulē jau dažus gadus ir miljoniem iPhone telefonu, un varētu domāt, ka tiem ir pienācīga adrešu un kontaktu aplikācija. Taču izrādās, ka nav, tādēļ ir veicies Cobook, kas aizpildīja šo trūkumu. Redzam arī attīstību mobilo e-pasta risinājumu jomā. Tas, ka pieaug cilvēku skaits ar viedtālruņiem, kas faktiski ir datori viņu rokās, mainīs visu, un esam tikai šo pārmaiņu sākumā,» Bērziņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riskanto komersantu skaits, kas uzņēmumus dibina ar neīstiem dokumentiem, pieaug. Tie esot gan jauni, gan arī tādi uzņēmumi, kas darbojas jau gadus divus, raidījumā 900 sekundes norādīja Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

UR, reģistrējot uzņēmumu, var tikai nojaust cilvēka patiesos nodomus. Iespējams, ka cilvēkam, kurš gluži nesmaržo pēc franču smaržām, nemaz nav sliktu nodomu. Varbūt reti mazgāties esot viņa pārliecība, skaidroja R.Balodis. Viņš arī bilst, ka UR ir kā dzemdību nams.

Tomēr viņš arī piebilst, ka pieaugot krīzei uzrodas vairāk blēžu, kas vēlas apiet, piemēram, nodokļus un uzņēmumu nereģistrē uz sevi, bet gan uz citām personām. Šeit arī rodoties «pelēkā zona» ekonomikā.

R.Balodis arī stāstīja, ka ir palielinājies dibināto uzņēmumu skaits, bet tas varētu būt saistīts ar mazkapitāla SIA un mikrouzņēmumu skaita pieaugumu. Kopumā pirmo reizi uzņēmējdarbību uzsākuši 6,3 tūkst. cilvēku. Tas esot daudz un norādot uz tautas aktivitāti. Tomēr, kuras ir tās jomas, kurās jaundibinātie uzņēmumi darbojas R.Balodis pateikt nevarēja, jo tas, reģistrējot uzņēmumu, vairs neesot jāuzrāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Covid-19 krīzē pērn no ES finanšu instrumentiem MVU sniegts 29 miljardu eiro atbalsts

Db.lv, 06.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi lieli telekomunikāciju uzņēmumi Baltkom un IZZI, kuru kopējā klientu bāze ir ap 300 tūkst., gaida Konkurences padomes lēmumu, vai tā dos zaļu gaismu iecerētajam apvienošanas darījumam. Apvienošanās ļautu ne tikai nostiprināt pozīcijas tirgū, bet arī atvieglotu fiananšu pārvaldību.

Izdevīgāk pārdot šķeldu nekā ražot elektrību

Balto šķeldu, kam ir labāka efektivitāte mēs pārdodam, atzīst a/s Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Glābs Lido ēdināšanu

Maksātnespējas process ierosināts vēl pret divām Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona kompānijām – Lido meitasuzņēmumu Lido Dizaina rūpnīca, kura jaunais nosaukums ir Dizaina Projekti, kā arī pret Lido tūrisma un atpūtas kompleksu. Viss notikšot ar mērķi pasargāt ēdināšanas biznesu, saka G. Ķirsona biznesu maksātnespējas administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu slogs satrauc jaunuzņēmumus visās trīs Baltijas valstīs

Zane Atlāce-Bistere, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaundibinātie uzņēmumi visās trīs Baltijas valstīs kā lielāko izaicinājumu 2017. gadā min augstu nodokļu slogu, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Būtisks izaicinājums Baltijas jaunajiem uzņēmējiem šogad ir arī finansējuma piesaiste. Latvijā un Lietuvā jaunuzņēmumi uzsver arī grūtības atrast kvalificētus darbiniekus, bet viņu Igaunijas kolēģi norāda, ka problēmas varētu radīt arī klientu piesaiste.

“Jebkura biznesa sākumposmā grūtākais uzdevums ir izveidot pozitīvu finanšu plūsmu, kas nosegtu uzņēmuma darbības izmaksas. Tādēļ nodokļu nomaksa uzņēmuma darbības pirmajos gados var radīt galvassāpes. Šajā jomā situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir identiska. Taču manā pieredzē izšķirošais veiksmes faktors ir jaunā uzņēmuma ambīciju līmenis un spēja pirmajos gados aktīvi rīkoties, lai izcīnītu savu vietu zem saules. Šeit redzu pamatu optimismam, jo 53% Latvijas jauno uzņēmumu šogad strādā pie inovācijām savos produktos vai pakalpojumos, 24% iegulda savu darbinieku apmācībā, 21% attīsta jaunu biznesa modeli, un tikai 26% nedomā par jaunām lietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā biznesa uzsākšanu kavē bailes piedzīvot neveiksmi

Žanete Hāka, 03.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās Baltijas valstīs ir vērojama augsta iedzīvotāju interese uzsākt savu biznesu, liecina SEB bankas un mediju aģentūru Mindshare pētījums.

Vislielāko gatavību izteikuši Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji – attiecīgi 54% un 49% no aptaujātajiem iedzīvotājiem. Igaunijā šis rādītājs ir zemāks – 31%.

Pēc aptaujas datiem, visās Baltijas valstīs ir kopīgi divi galvenie iemesli, kas attur iedzīvotājus no uzņēmējdarbības sākšanas – finansējuma nepieciešamība un likumdošanas prasības. Taču katrā valstī ir vairāki atšķirīgi iemesli, kas attur iedzīvotājus no uzņēmējdarbības sākšanas. Piemēram, Igaunijā 40% iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem trūkst radošas idejas, Lietuvā 41% nespēj atteikties no pašreizējiem regulārajiem ienākumiem, savukārt Latvijā 41% no respondentiem atzīst, ka baidās no riska piedzīvot neveiksmi, līdz ar to vienlaicīgi apliecinot, ka esam vispiesardzīgākie no Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Provizoriskie rezultāti liecina, ka tirgotājiem aizvadītie svētki bijuši veiksmīgāki nekā gadu iepriekš, bet 2010.gads kopsummā tomēr būs ar mīnuszīmi pret 2009.gadu.

Vērienīgas rokādes Latvijas gaļas tirgū

Pagaidām nevar paredzēt, kādas izmaiņas un ietekmi jaundibinātie uzņēmumi nesīs nozarei.

Investors

Rīgas biržā nevar sagaidīt eiro

Sākot jauno gadu, Lietuvas un Igaunijas biržās tirdzniecība un norēķini notiek eiro valūtā, tomēr pagaidām tirdzniecība eiro pagājusi secen Rīgas biržai.

Akcijas

Var pirkt akcijas

Valdības atļauja valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži iesaistīties a/s Latvijas finieris akciju pircēju karos vēl nenozīmē, ka šādi darījumi notiks.

Tiesvedība

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro gadu pēc kārtas visās trīs Baltijas valstīs jaundibinātie uzņēmumi kā lielāko izaicinājumu 2018. gadam nosauc augsto nodokļu slogu, liecina «SEB bankas» veiktā aptauja.

Būtisks izaicinājums Baltijas jaunajiem uzņēmējiem šogad ir arī sākotnējā finansējuma piesaiste. Latvijā un Lietuvā jaunuzņēmumi uzsvēruši arī grūtības atrast kvalificētus darbiniekus, bet viņu kolēģi Igaunijā norāda, ka problēmas varētu radīt arī klientu piesaiste.

«Jebkura biznesa sākumposmā grūtākais uzdevums ir izveidot pozitīvu finanšu plūsmu, kas nosegtu uzņēmuma darbības izmaksas. Tādēļ nodokļu nomaksa uzņēmuma darbības pirmajos gados var radīt galvassāpes. Šajā jomā situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir identiska, turklāt nodokļu nomaksa jau otro gadu nemainīgi ir lielākais izaicinājums Baltijas jaunuzņēmumiem. Vienlaikus, spēja veiksmīgi tikt galā ar šo izaicinājumu ir labs pārbaudījums biznesa idejas dzīvotspējai un pašam uzņēmējam,» komentē Arnis Škapars, «SEB bankas» valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējuši 10% ārvalstu komersantu filiāļu

Db.lv, 07.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā reģistrēti 762 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam sasniedzot 3,19 milj. eiro, liecina Lursoft dati. Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4073 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3160.

No visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti š.g. maijā, teju 90% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 8,3% to vidū ir individuālie komersanti. Tāpat arī aizvadītajā mēnesī reģistrētas 10 zemnieku saimniecības, 2 pilnsabiedrības, 2 ārvalstu komersantu filiāles un viena akciju sabiedrība.

Vienīgā pagājušajā mēnesī reģistrētā akciju sabiedrība ir AS “Capitalia Investment Holding”.

Lursoft izpētījis, ka AS “Capitalia Investment Holding” vienīgais akcionārs ir 2016. gadā dibinātais igauņu Sparta Capital OU, kura pamatdarbība saistīta ar finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, savukārt kā patiesais labuma guvējs norādīts Juris Grišins, kurš arī iecelts par uzņēmuma valdes vienīgo amatpersonu. Lursoft dati rāda, ka patiesā labuma guvēja statuss Jurim Grišinam šobrīd reģistrēts septiņos uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru