Jaunākais izdevums

Sliežu ceļu uz Latviju Lietuva izjauca, jo tā aizstāv savu pārvadātāju un ostu intereses. Tā intervijā NRA apgalvo VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Viņš norāda, ka Lietuva savas intereses aizstāv arī, nosakot divējādus tarifus atkarībā no tā, vai krava tiek vesta uz Lietuvas ostām vai tranzītā. Ja uz Lietuvas ostām, tad tarifi esot patiešām zemi. Savukārt uz Kaļiņingradu lietuvieši vedot par trīsreiz lielāku maksu. Tā viņi pelna naudu, lai varēt kompensēt zaudējumus no pārvadājumiem uz Klaipēdu. «Latvijas dzelzceļam tādu iespēju nav,» norāda LDz vadītājs. Tāpat neesot jēgas uzstāt uz vienādiem tarifiem prasībās Krievijai. DB jau rakstīja, ka Konflikts starp naftas pārstrādes kompāniju Orlen Lietuva un Lietuvas dzelzceļu par naftas kravu plūsmu uz Latvijas ostām sācies par dzelzceļa tarifiem uz Klaipēdu. Pēc tam, nerodot risinājumu domstarpībām, Lietuvas dzelzceļš saņēma valdības rīkojumu sākt remontēt infrastruktūru posmā Mažeiķi-Reņģe (Latvija). Tas beidzās ar to, ka Lietuvas dzelzceļš, nevienam neko nesakot, nedēļas nogalē vienkārši novāca 300 metru sliežu.

Savukārt jautājumā par kravu plūsmu uz Latvijas ostām LDz vadītājs akcentē ostu infrastruktūru nevis tādu vai citu valdības rīcību, piemēram, starpvalstu attiecībās. «Valdības nemaz nevar tiešā veidā ietekmēt kravu plūsmas. Mēs sasaistām kravu īpašniekus ar ostām. Ja ostas nav pienācīgi attīstītas, tad valdībām nav par ko vienoties un arī mēs neko izdarīt nevaram. Piemēram, Latvijas ostās nav iespējams pārkraut lielos apmēros ne saldētās, ne ģenerālās (noliktavās glabājamās) kravas, kuras tāpēc netiks sūtītas uz Latviju pat ar nulles tarifu,» skaidro U. Magonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kukuļņemšanā aizdomās turētais līdzšinējais uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis nogādāts Rīgas Centrālcietumā.

Magonis tika aizturēts pagājušajā ceturtdienā, un sestdien, beidzoties aizturēšanas termiņam, Rīgas rajona tiesa viņam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) savas īslaicīgās aizturēšanas vietas nav, taču parasti birojs aizturētos pirmās diennaktis izvieto tā dēvētajās septītajās debesīs - septītajā stāvā Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā Čiekurkalna iekšlietu iestāžu kompleksā.

Ieslodzījuma vietu pārvaldē aģentūra LETA noskaidroja, ka nu jau bijusī amatpersona pirmdienas vakarā nogādāta Rīgas Centrālcietumā. Magonis ir izvietots korpusā, kurā atrodas pirmo reizi apcietinātas personas. Kamerā viņš šobrīd atrodas viens. Pārvaldē skaidroja, ka tā ir ierasta prakse, kad pirmo reizi apcietinātas personas sākotnēji netiek izvietotas kamerās kopā ar pārējiem apcietinātajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Magonis uzskata, ka KNAB sāktā pārbaude par viņa darījumiem nav nekas ārkārtējs

BNS, 11.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļa kompānijas Latvijas dzelzceļš (LDz) vadītājs Uģis Magonis uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā pārbaude par viņa 2009.gada amatpersonas deklarācijā norādītajiem darījumiem nav nekas ārkārtējs un birojs šajā gadījumā tikai pilda savus pienākumus.

Magonis aģentūrai BNS sacīja, ka šādas pārbaudes ir amatpersonu liktenis, tādēļ, viņaprāt, KNAB pārbaude, kas sākta jau pirms laba laika, nav nekas ārkārtējs.

Viņš gan atzina, ka nevar komentēt portāla "pietiek.com" vēstīto par to, ka KNAB izmeklētājiem radušās bažas par aizdomīgiem darījumiem, kas varētu slēpt iespējamu naudas legalizēšanu. Magonis norādīja, ka viņa rīcībā šādas informācijas nav, turklāt arī KNAB darbinieki viņam neko tādu neesot teikuši.

LDz vadītājs apliecināja, ka KNAB darbinieki bijuši pie viņa mājās un viņš atbildējis uz biroja jautājumiem.

Atbildot, vai viņam nav bažu par to, ka viņu varētu piemeklēt līdzīgs liktenis kā "Latvenergo" prezidentu Kārli Miķelsonu, LDz vadītājs pieļāva, ka kādam interese par šo amatu noteikti varētu būt, taču viņš gan nav dzirdējis, ka tiktu gatavota kompānijas vadības maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plato dzelzceļa sliežu reģionā joprojām trūkst gan dzelzceļa kravu vagonu, gan platformu, stāsta Latvijas dzelzceļa kompānijas Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

«Reģionā pietrūkst gan platformu, gan pusvagonu, un visi to vien dara, kā prasa, vai jums nav brīvu vagonu,» sacīja Magonis.

Viņš norādīja, ka pēdējo 10-15 gadu laikā visā reģionā vagonu parks ir pamatīgi novecojis. «LDz, salīdzinot ar citām valstīm, iepērk visai maz vagonu. Kad agrāk reģionā vagonu skaits bija pietiekams, katra dzelzceļa kompānija kravas krāva savos vagonos. Tā kā LDz praktiski nodarbojās ar kravu izkraušanu, jo no mūsu ostām kravas pa dzelzceļu uz citām valstīm iet ļoti mazā apmērā, mūs vagoni stāvēja neizmantoti, toties mums bija jāmaksā par citu valstu dzelzceļa kompāniju piederošo vagonu uzturēšanos Latvijā,» viņš klāstīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

NATO kravu pārvadāšanai nepieciešamās investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā var sasniegt miljonu

LETA, 15.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties NATO spēku klātbūtnei Baltijas valstīs un pieaugot militāro kravu pārvadājumu apjomam pa dzelzceļu, ir nepieciešamas papildu investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, un to apmērs var sasniegt līdz pat vienam miljonam eiro, aģentūrai LETA norādīja VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis.

Pēc LDz iniciatīvas Magonis piektdien tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) un satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), lai pārrunātu NATO kravu pārvadāšanai nepieciešamās ilgtermiņa investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā. Tikšanās laikā nolemts izveidot darba grupu, kurā darbotos Satiksmes ministrijas, Aizsardzības ministrijas (AM), LDz un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji. Kā pēc tikšanās skaidroja Vējonis, darba grupa arī identificēs konkrēto vajadzību lielumu un finansējuma apmēru. Viņš arī norādīja, ka investīcijas varētu finansēt no valsts budžeta, attiecīgi līdzekļus iedalot no AM līdzekļiem. Taču finansējumu arī varot piesaistīt no NATO piešķirtiem līdzekļiem, kā arī esot iespējami citi finansējuma avoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Vienojas par Latvijas loģistikas piedāvājumu

Egons Mudulis, 16.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koordinatora lomu uzņemsies LDz Cargo loģistika; nozarei vēl daudz jautājumu.

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis. Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš piedāvājumu «zīda ceļam» sola līdz februārim

Teksts: Egons Mudulis, video: Guntis Lēmanis, 17.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz februārim vienotam Latvijas piedāvājumam saistībā ar Ķīnas kravu pārvadājumiem uz Eiropu caur Latviju ir jābūt gatavam, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) iniciētās apaļā galda diskusijas noslēgumā apņēmās LDz prezidents Uģis Magonis.

Viņš rosina piedāvāt Latviju kā Ķīnas preču distribūcijas centru to tālākai nosūtīšanai uz kaimiņvalstīm un citviet Eiropā. Tā kā esošās kravas ir sala jutīgas, tad to pārvadājumu sezona sākšoties martā, bet līdz tam laikam vienotais loģistikas koridora piedāvājums ne tikai jāizstrādā, bet valsts amatpersonām arī jāprezentē Ķīnas pusei, norādīja U. Magonis. Šajā procesā jāiesaistās gan ostām, gan termināliem, gan ekspeditoriem, gan loģistikas kompānijām.

Šis gan ir tikai pirmais konkrētais risinājums, ko LDz Cargo loģistika (LDzCL) izstrādāšot, jo Satiksmes ministrija (SM) būšot aktīvs pasūtītājs. Diskusijā iesaistītie atzina, ka vienota piedāvājuma izveide ir paveicama, jo visas iesaistītās puses tajā ir ieinteresētas, taču bažas pagaidām raisa LDzCL spēja un prasme šo uzdevumu veikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Dzelzceļa kapacitāte pieaugšot par 23 milj. t

Māris Ķirsons, 19.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro sliežu ceļa izbūve posmā Skrīveri - Krustpils ļaus audzēt pārvadājumu kapacitāti no 65 milj. t līdz 88 milj. t, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Tā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā skaidroja a/s Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Viņš atzina, ka naftas produktu un ogļu kravu pieaugums šogad Latvijas dzelzceļam ļauj prognozēt pārvadājumu rekordapjomā 56-57 milj. t, bet patlaban dzelzceļa pārvadājumu kapacitāte ir aptuveni 65 milj. t. Viņš atzīst, ka līdz šim rekordgads bija 2008. gads, kad tika pārvadātai 56 milj. t.

«Kopumā pa dzelzceļu pārvadāto kravu būs vairāk nekā pērn, kad izjutām kravu kritumu Krievijas un Baltkrievijas slikto attiecību dēļ, taču tagad naftas produktu kravu plūsma atkal ir atjaunojusies,» stāsta U. Magonis. Viņš norāda, ka šā gada aizvadītajos mēnešos naftas produktu kravu apjoms pieaudzis par 20%, bet ogļu par 18%, turklāt Krievija šogad uz Ventspils ostu paredzējusi nosūtīt 2 milj. t kālija sāls, vairāk arī tiek vestas metāla kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis aizturēšanas laikā mēģinājis bēgt, vēsta laikraksts Postimees.

Magoni mēģināts aizturēt uz Igaunijas-Latvijas robežas, kad viņš ar šoferi atgriezies no Igaunijas. Ignorējot aicinājumu apstāties, abi metušies bēgt. Bēgšanas laikā automašīna attīstījusi ātrumu līdz 200 kilometriem stundā.

Bēgšanas mēģinājums beidzies pēc vairākiem kilometriem, kur notikuši ceļa remontdarbi un bēgļu automašīnai nācies samazināt ātrumu.

Magoni aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki. Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma ziņoja, ka nepilnu pusmiljonu eiro liels kukulis tika atrasts Magoņa automašīnā viņa aizturēšanas brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas Dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis pērn uzņēmumā nopelnījis 100 929 eiro

NOZARE.LV, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadītājs Uģis Magonis pagājušajā gadā par darbu uzņēmumā saņēmis 100 929 eiro, liecina valsts amatpersonas deklarācija.

Kā ienākumus Magonis norādījis arī Nordea bank Finland Latvijas filiāli - 30 000 eiro un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalstu - 421 eiro.

Magonis deklarējis parādsaistības 217 670 eiro apmērā, savukārt bezskaidrā naudā viņš bankā uzkrājis 22 216 eiro un 1249 ASV dolārus.

LDz vadītājam pieder 2009.gada Mercedes Benz CL, kā arī 2007.gada kuteris Formula 310SS un 1990.gada VAZ 2109. Tāpat viņam pieder trīs zemes gabali Ādažu novadā un dzīvoklis Rīgā.

Magonis atdevis aizdevumu 52 000 eiro apmērā, palielinājis kredītu - 30 000 eiro apmērā, savukārt alimentos izmaksājis 17 074 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas rūpniecības milzis šobrīd meklē telpas vagonu būves rūpnīcai Jelgavā; Latvijas dzelzceļš ieinteresēts piedāvājumā.

Kaimiņvalsts korporācija UralVagonZavod (UVZ) caur savām struktūrām ir gatava atvērt dzelzceļa vagonu būves un remonta rūpnīcu Jelgavā, par publiski līdz šim neafišētu projektu sarunā ar DB stāsta VAS LDz prezidents Uģis Magonis. Viņaprāt, tas varētu būt pat reālāks par vagonu būves rūpnīcas izveides ieceri Daugavpilī, kur līdzdalīgs varētu būt arī LDz.

Arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš apstiprina, ka pie viņa ir bijuši UVZ pārstāvji, kuri gan vairāk ir ievākuši informāciju projekta sagatavošanai, taču nav bijuši lēmuma pieņēmēji. Šobrīd ir skaidrs, ka tiek meklētas telpas, un pilsēta, protams, ir ļoti ieinteresēta šādas rūpnīcas izveidē. Latvijai ir vajadzīgas gan darba vietas, gan potenciālais gala produkts – vagoni, norāda Jelgavas mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra sākumā Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt izskatīt krimināllietu, kurā korupcijā apsūdzēts bijušais VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Tiesas sēde ir ieplānota 5.oktobrī plkst.10, taču atbilde no Igaunijas par iespēju nodrošināt Osinovska attālinātu dalību šajā sēdē pagaidām vēl tiesā nav saņemta.

Iepriekš tiesa apmierināja apsūdzētā Osinovska lūgumu piedalīties tiesas sēdēs attālināti, realizējot starptautisko tiesisko sadarbību ar Igauniju.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Magonis: Rail Baltica un ātrgaitas vilciens uz Maskavu ir nedaudz politiski projekti

Elīna Pankovska, 18.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekti Rail Baltica un ātrgaitas vilciens Rīga – Maskava ir nedaudz politiski un nedaudz arī ekonomiski projekti, intervijā 900 sekundes norādīja Latvijas dzelzceļš ģenerāldirektors Uģis Magonis.

Viņš skaidroja, ka, izveidojot Rail Baltica infrastruktūru, tā nebūs pilnībā noslogota, līdz ar to tas esot vairāk politisks projekts, jo Latvijai vienkārši ir jābūt Eiropā ar dzelzceļu.

Savukārt ar projektu Rīga – Maskava nopietni tiktu iezīmēts koridors starp Eiropu un Krieviju, jo patlaban Krievijas attīstības plānā ceļa uz Latviju vietā esot tikai balts laukums. U. Magonis arī piebilst, ja tiks realizēts šis projekts, tad lielāka nozīme būšot arī Rai Baltica.

Latvijas dzelzceļa vadītājs atzīmē, ka abi projekti ir līdzvērtīgi un jāattīsta, taču sākumā jātiek skaidrībā kā tie tiks realizēti un kas pašiem ir vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Palielinās dzelzceļa kravu pārvadājumus starp Latviju un Kazahstānu

Egons Mudulis, 28.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiks pastiprināts darbs pie pārvadāto kravu apjoma palielināšanas satiksmē starp abām valstīm, tiekoties Rīgā ar Kazahstānas dzelzceļa vadītāju Askaru Maminu vienojās VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis.

Iepriekšējo gadu laikā vērojama pakāpeniska kravu apjoma palielināšanās satiksmē starp Latviju un Kazahstānu. 2009. gadā kravu starp abām valstīm tika pārvadāts 1,15 milj. t kravu, bet 2012. gadā jau 2,6 milj. t. Savukārt šī gada septiņos mēnešos pārvadājumi veidoja 1,9 milj. t, kas ir par 35% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Ievērojamākais pieaugums kravu pārvadājumos vērojams akmeņogļu, naftas produktu un kokvilnas kravām. Naftas produkti virzienā no Kazahstānas šogad pārvadāti 1,12 milj. tonnu apjomā, savukārt ogļu kravas veidoja 1,16 milj. t.

«LDz jau vairākus gadus strādā pie kravu pārvadājumu diversificēšanas. Pagaidām mūsu pārvadājumos dominē kravas no Krievijas, kas sastāda vairāk nekā 65% no kopējo kravu apjoma. Ņemot vērā, ka Krievija attīsta savas ostas, kravu apjoma pieaugums mūsu virzienā nākotnē varētu nebūt tik straujš kā mēs to vēlētos. Tāpēc rūpīgi strādājam, lai piesaistītu arī citas kravas, un sadarbībai ar Kazahstānu šajā jomā ir ļoti lielas izaugsmes iespējas,» norāda U. Magonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) ir gatava būvēt dzelzceļa stacijās sabiedriskās tualetes, bet ne tās uzturēt, šodien konferencē Latvija ilgt-spēja? sacīja LDz vadītājs Uģis Magonis.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados uzņēmuma sadarbība ar pašvaldībām ir uzlabojusies. Ja pirms pāris gadiem izveidojās laba sadarbība ar Siguldas pašvaldību, tad vēlāk jau situācija uzlabojās arī ar Cēsīm, Jūrmalu u.c.

Runājot par sabiedrisko tualešu izbūvi reģionu dzelzceļa stacijās, Magonis uzsvēra, ka LDz ir gatava tās izbūvēt, bet ne uzturēt.

«Sabiedriskās tualetes ir publiska infrastruktūra, tāpēc visas ēkas, ko LDz uzbūvētu, būtu jānodod apsaimniekot attiecīgajai pašvaldībai,» atzina Magonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa avārija Daugavpils novada Naujienes pagastā bijusi augstākās kategorijas avārija, kādas Latvijā notiek reti, atzīst Latvijas Dzelzceļa (LDz) prezidents Uģis Magonis. Latvijas Dzelzceļš dara visu, lai šādas avārijas neatkārtotos.

Vilcienu kustība posmā Daugavpils – Indra pēc pirmdien notikušā dzelzceļa negadījuma ir atjaunota. Satiksme atjaunota šodien plkst. 9.00, jo pa nakti veikti nepieciešamie remontdarbi un atjaunota sliežu ceļa klātne, informē Latvijas Dzelzceļš.

Līdz kustības atsākšanai virzienā no Baltkrievijas atiešanu gaidīja vairāk kā 80 vilcienu sastāvu, savukārt Latvijā, virzienā uz Baltkrieviju, kavējās vairāk nekā 50 vilcienu sastāvu, kuri nevarēja doties maršrutā avārijas izraisīto seku dēļ.

Izplūdušo vielu apjoms pagaidām precīzi nav aprēķināts, tomēr pagaidām zināms, ka ir izplūdušas 120 tonnas ar tehnisko šķīdinātāju un viena cisterna ar minerālsmērvielu. No negadījumā iesaistītajiem vagoniem divi vagoni pieder klientiem no Latvijas – tajos pārvadātas ogles un nafta, pārējie negadījumā iesaistīto vagonu kravas saņēmēji ir Igaunijā. Visi vagoni ir privāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējais brīvostu pārvaldības modelis Latvijā ir optimāls, un nav nepieciešamības tajā kaut ko mainīt, tā intervijā DB uzsver a/s Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Viņš uzsver, ka gadījumā, ja valsts pilnība pārņems ostas savā kontrolē, to darbība apstāšoties, jo «jebkurš projekts būs jāsaskaņo ar pašvaldībām». «Ja pašvaldībām nebūs kontroles, tās vienkārši visu bloķēs. Domāju, ka ostas tomēr vairāk ir pašvaldību funkcija.

Mūsu valsts ir panākusi savu paritāti šajā jomā, kas ir liels sasniegums un kompromiss, ko vajadzētu censties saglabāt. Protams, vienmēr ir lietas, ko varētu darīt labāk. Es arī uzskatu, ka Rīgas osta varētu attīstīties labāk pietiekami lielā laika posmā, bet par pēdējiem pieciem gadiem nekādu iebildumu nav. Jā, šī darbība nav ideāla, bet tā ir laba. Attīstību vairāk bremzē birokrātiskas procedūras, bet plāni jau ir. Te vairāk runa varētu būt par personālijām, bet ne par pašu ostu sistēmu,» tā U. Magonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Magonis: Transporta attīstības pamatnostādnes mērķtiecīgi un konsekventi jāīsteno

Egons Mudulis, 25.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis kopumā atzinīgi vērtē Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātās Transporta attīstības pamatnostādnes 2013. – 2020. gadam (TAP), jo tas ir ļoti būtisks dokuments ne tikai nozares dalībniekiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem, ņemot vērā šīs nozares īpatsvaru IKP, valsts budžetā nomaksāto nodokļu kopapjomā un, protams, nodarbināto skaitu.

Kaut arī daži nozares dalībnieki cenšas atrast trūkumus šajā dokumentā, U. Magonis uzsver, ka dokuments ir pārdomāts un sistēmisks, pat daudzsološs. Tas gan iespējams vienīgi tad, ja valsts un pašvaldību iestādes, nozares dalībnieki patiešām mērķtiecīgi un konsekventi īstenos šajā dokumentā minēto.

DB jau rakstīja, ka transporta nozares ekspertu vērtējumi par TAP līdz šim ir ļoti atšķirīgi – no kārtējā bezjēdzīgā dokumenta, kas noguls uz plauktiņa, līdz kopumā kvalitatīvam dokumentam, kura īstenošanai gan trūkst skaidrojuma.

TAP nodrošina līdzsvarotas attīstības iespējas visiem transporta veidiem Latvijā, spriež LDz vadītājs. Skaidri definētās valsts stratēģiskās prioritātes septiņu gadu perspektīvā transporta nozarē gan infrastruktūras, gan nozares pārvaldības attīstībai ļautu, no vienas puses, palielināt kravu tranzīta pakalpojumu apjomu un to pievienoto vērtību un, no otras puses, nodrošinātu iedzīvotāju mobilitātes iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncernam Latvijas Dzelzceļš (LDz) Daugavpils novada Naujenes pagastā notikusī dzelzceļa avārija radījusi aptuveni miljona latu zaudējumus, informē uzņēmuma valdes priekšsēdis Uģis Magonis.

Viņš arī uzsvēra, ka sliedes avārijas vietā tikušas pārbaudītas tā, kā to nosaka normatīvie akti. Tagad tikšot vērtēts, cik kvalitatīvi pārbaude veikta.

Šajā posmā remontdarbi tikuši ieplānoti, taču noslodzes dēļ nav paspēts tos veikt.

Kā uzsvēra Magonis, «ja vedam vairāk kravas un iekavējas remontdarbi, tas nav iemesls, lai būtu avārijas». Viņš skaidroja, ka infrastruktūras stāvoklis var būt labāks un var būt sliktāks, un, ja tas ir sliktāks, tad «jābrauc ar mazāku ātrumu».

Magonis par muļķībām nosauca versiju, ka avārijā būtu vainojami koka gulšņi. «Tas, vai gulšņi ir no koka vai betona, nav arguments. Ar laiku, protams, ir plāns nomainīt esošos ar betona gulšņiem, bet to darām pakāpeniski un tas nav avārijas iemesls,» uzsvēra uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas dzelzceļš par konkurenci neiespringst

Egons Mudulis, 13.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļa (LDz) prezidents Uģis Magonis uzņēmuma Euro Rail Trans (ERT) darbības uzsākšanu uzskata par ieguvumu Latvijai un tranzīta nozarei.

Db.lv jau rakstīja, ka aizvadītajā nedēļā lielāko reģistrēto komersantu saraksta augšgalā ir a/s Euro Rail Trans, kuras pamatkapitāls pārsniedz 2,459 milj. Ls, un tajā darbojas astoņas amatpersonas.

«Tās ir nozīmīgas investīcijas, kā arī apliecinājums kravu pārvadājumu apjomam,» DB saka U. Magonis, piebilstot, ka uzņēmuma attīstības plāni liecina par nākotnes iecerēm darbībai plašākā Eiropas dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū. Viņaprāt arī tās ir labas ziņas Latvijai, jo pateicoties tam, ka uzņēmums ir reģistrēts Latvijā, tā darbības rezultāta nodokļu maksājumi ieplūdīs Latvijas tautsaimniecībā.

«Veselīga konkurence loģistikas tirgū ir ieteicama. Ceram, ka jaunais dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus dalībnieks piesaistīs arī jaunus un papildu kravu apjomus tranzītā pa Latvijas dzelzceļu uz ostām,» tā U. Magonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mātesuzņēmums valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) vēlas paturēt savā rīcībā 6,2 milj. Ls 2011. gada peļņu

«Peļņu gribam saglabāt attīstībai, lai ģenerētu vēl lielāku peļņu,» medijus par koncerna 2011. gada finanšu rādītājiem informēja LDz prezidents Uģis Magonis. Kaut arī saskaņā ar likumdošanu valsts dividendēs varētu prasīt 90% no LDz peļņas, Magonis cer, ka netikts paņemts vairāk par 27%. Valdības lēmums par to gaidāms jūlijā. Tikmēr Latvijas dzelzceļa koncerna (LDz un piecas meitassabiedrības, tostarp SIA LDz Cargo) tīrā peļņa bija 19,1 milj. Ls.

2010. gadā LDz koncernam bija 2,24 milj. zaudējumi, bet mātesuzņēmumam 0,98 milj. Ls peļņa. Peļņas pieaugumu Magonis skaidro ar neplānoti lielajiem ienākumiem, kamēr izdevumi pagājušā gada laikā netika palielināti. Jāatgādina, ka pērn kravu pieaugums pa dzelzceļu bija saistīts gan ar bargo ziemu, kad aizsala Krievijas ostas, gan ar Fukušimas atomelektrostacijas avāriju, kas izraisīja palielinātu pieprasījumu pēc oglēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Neattīstot Krievu salu, Latvijas dzelzceļš var zaudēt piekto daļu kravu

Nozare.lv, 26.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tuvākajā laikā netiks realizēts Rīgas ostas Krievu salas projekts, uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) un osta var zaudēt 11 miljonus tonnu jeb vienu piekto daļu LDz kravu gadā, jo klienti ar kravām, kas jau ir, aizies projām uz Murmanskas ostu un attīstīs savu termināli tur, norāda Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis.

Viņš skaidro, ka ogļu transportēšanas jomā starp ostām ir asa konkurence un, lai iegūtu kravas, svarīgs ir Rīgas brīvostas jaunais Krievu salas termināls.

«Ja tas tiks būvēts, klientiem ir iespējams piesaistīt investorus un nodrošināties ar 11 miljoniem tonnu kravu jeb papildus nāktu trīs četri miljoni tonnu kravu. Ja šis projekts netiek realizēts, tad šie klienti ar visām kravām, kas jau ir, varētu aiziet projām uz Murmansku un attīstīt savu termināli tur,» skaidro Magonis.

Kā uzver amatpersona, ja tuvākā pusgada laikā nebūs skaidrības par Krievu salas projektu, tad tas jau paliek nopietni. Tas būtiski ietekmēšot arī LDz darbu. «Varam zaudēt piekto daļu kravu, un, samazinoties kravu apjomam, sadārdzinās infrastruktūras maksa. Tas ietekmēs arī citu kravu veidu transportēšanu, jo sadārdzināsies infrastruktūras maksa. Līdz ar to, tarifam sadārdzinoties, kāda krava varētu aiziet prom,» skaidro LDz vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas Dzelzceļa boss: jebkurā brīdī var pateikt - tu te vairs neesi vajadzīgs

Lelde Petrāne, 25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kopumā ņemot, valsts uzņēmumu vadīt ir grūtāk, jo ir daudz lielāka birokrātija, īpašnieks it kā ir viens - valsts, bet tā mentalitāte mainās. Nāk citas partijas, grib atkal kaut ko citu, plus vēl spiediens - tu it kā strādā, bet ar skatu atpakaļ, ka jebkurā brīdī var atnākt un pateikt - tu te vairs neesi vajadzīgs,» intervijā laikrakstam Diena, vaicāts, vai vadīt valsts uzņēmumu ir vieglāk nekā privāto vai grūtāk, sacījis va/s Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs un prezidents Uģis Magonis.

«Domā - ko tad man darīt? Varbūt pagaidīt līdz vēlēšanām un apskatīties situāciju, un pēc tam darboties tālāk? Patlaban situācija nav sevišķi veselīga valsts uzņēmumam, valdes locekļiem,» turpinājis U. Magonis.

Jautāts, vai tas saistīts ar satiksmes ministra aiziešanu, viņš sacījis: «Nē, kopumā.»

«Mēs arī esam darba devēji, bet, no otras puses, - darba ņēmēji. Principā valsts ir uztaisījusi mūs, valsts uzņēmuma valdes locekļus, kā visneaizsargātākos darba ņēmējus pasaulē,» Dienai skaidrojis Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Dzelzceļš audzē apgrozījumu

Egons Mudulis, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn līdz ar kravu apjoma kāpumu apgrozījums sasniedz 224,9 milj. eiro

Neskatoties ne uz globālas krīzes, ne iekšējiem faktoriem, valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) darbība 2014. gadā vērtējama kā ļoti veiksmīga, koncerna gada rādītājus medijiem komentēja akcionāra pārstāve, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa. LDz apgrozījums pērn sasniedzis teju 225 milj. eiro (2013. g. tas bija 218 milj. eiro), savukārt peļņa nokritusi no 79,8 līdz 10,7 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka 2013. gadā 62,2 milj. no peļņas bija pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultāts (pērn 8,7 milj. eiro), un arī no meitas sabiedrībām saņemtās dividendes 2013. g. bija daudzkārt lielākas nekā 2014. g., proti, attiecīgi 13 un 1,5 milj. eiro. SM lūgšot valdību atstāt peļņu LDz rīcībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas un Krievijas dzelzceļnieki modernizē līgumus

Māris Ķirsons, 13.05.2010

Latvijas un Krievijas dzelzceļa kompāniju vadītāji Uģis Magonis (pa kreisi) un Vladimirs Jakuņins.

Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Krievijas dzelzceļa kompāniju vadītāji Uģis Magonis un Vladimirs Jakuņins parakstīja jaunus sadarbības līgumus par savstarpējās sadarbības organizēšanu dzelzceļa pārvadājumos.

«Šos līgumus gatavojām ļoti sen un esam priecīgi, ka tā parakstīšanu izdevās apvienot ar tik nozīmīgo 52. Dzelzceļa transporta padomes (ietilpst visu bijušo PSRS savienoto republiku, tagad neatkarīgu valstu, kā arī Bulgārijas un Somijas dzelzceļa kompānijas) sēdes pasākumu,» norāda a/s Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis. 1992.gadā noslēgtās vienošanos, vairs neatbilstot mūsdienu prasībām, tāpēc tie ir aizstāti ar jauniem. Jaunie līgumi nosaka abu valstu dzelzceļu uzņēmumu saistības, tiesības un norēķinus, nosaka, kā tiek organizēta dzelzceļa satiksme utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai 2020. gadā ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta aptuveni 25 milj. eiro apmērā, kā arī papildus finanšu līdzekļi 15,8 milj. eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā, informē uzņēmumā.

LDz skaidro, ka 2019. gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, t.sk., VAS "Latvijas dzelzceļš".

Arī 2020. gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.

Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apjomā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, "Latvijas dzelzceļš" 2020. gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru