Rīgas Latviešu biedrība (RLB) grims parādos, ziņo laikraksts Neatkarīgā. Uz šā gada 16.martu biedrības nama parāds bija 115,9 tūkstoši latu.
Lielāko parāda daļu jeb 88,5 tūkstošus latu veido nesamaksātie nodokļi. Kopējais šā gada RLB budžets plānots 363 tūkstošu latu apmērā.
Audita ziņojumā teikts, RLB ar peļņu strādājusi 2005. un 2008.gadā, bet pagājušā gadā zaudējumi bija 79,19 tūkstoši latu. Sākot no 2003. gada kopējā uzkrātā zaudējumu summa uz pagājušā gada 31.decembri veidoja 256,7 tūkstošus latu.
Vienlaikus darbiniekiem papildus tiešajiem darba pienākumiem uzticēti līdzīgi darbi, par kuriem maksāts dāsns atalgojums. Pērnā gada ieņēmumi salīdzinājumā ar 2008.gadu ir samazinājušies par 80,5%, bet izdevumi tikai par 28,7%. ziņo laikraksts.
Jau pagājušā gada novembrī radās aizdomas finanšu problēmām RLB, taču tās toreizējais vadītājs Valdis Rūmnieks to noliedza un apgalvoja, ka viss esot kārtībā. Gada sākumā izskanēja informācija, ka māmuļas parādi jau sniedzoties tuvu miljonam latu.
«Nelaime bija tā, ka neviens nedarīja šo faktu zināmu RLB domei. Laikam bija cerība, ka ar visu tiks galā, taču šis jautājums bija jākustina. Mēs paši par parādu uzzinājām tikai janvāra pirmajās nedēļās, kad no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņēmām informāciju par nenomaksātajiem nodokļiem,» klāsta RLB Statūtu un ētikas komisijas vadītāja Aina Blinkena.
Lai tiktu skaidrībā ar reālo finansiālo situāciju, RLB veica revīziju. Uzņēmuma Ava Financia valdes priekšsēdētājs Normunds Staļģis NRA atzina, ka kopumā RLB darbība ir bijusi nesaimnieciska. «Jāsaimnieko tā, lai būtu peļņa, taču RLB tas netiku ievērots un nesaimnieciskās rīcības dēļ radās zaudējumi,» ir pārliecināts N.Staļģis.
Pirms mēneša RLB priekšsēdētāja amatā ieceltais Ingmārs Čaklais atklājis, ka šajā laikā ar VID panākta vienošanās par nodokļu parāda atlikšanu un pakāpenisku tā atmaksu. «Kamēr ir parādi, nevaram pretendēt uz projektu konkursiem, jo ienākumus RLB gūst no pastāvīgajām īrēm – telpu nomas,» saka I.Čaklais. Viņš arī piebilst, ka biedrība nesaņem nevienu santīmu kā dotāciju ne no valsts, ne pašvaldības ēkas uzturēšanai un izdzīvošanai. Taču ir bijuši dažādi pašvaldības atbalstīti projekti.
Optimistiskās prognozes liecinot, ka esošo 115 tūkstošu latu lielā parāda segšanai vajadzētu nedaudz vairāk par gadu, piesardzīgākās – četrus gadus.
Sekojiet ziņām