Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Omulīgi krodziņi, suvenīru bodītes un mazas konditorejas ikdienā, bet brīvdienās – amatnieku tirdziņš ar lustīgu andelēšanos, ugunsdzēsēju pūtēju orķestris un izbrauciens īstā karietē. Tā visa Jelgavas vecpilsētā vēl nav, taču ļoti vajadzētu, un, visticamākais, kādreiz arī būs, ir pārliecināti šejienes uzņēmēji.

Vecpilsētas, Dobeles un Jāņa Asara ielas krustojumā esošajam vēsturiskās koka apbūves kvartāliņam Jelgavā ir visas iespējas veidoties par pievilcīgu un rosīgu mazā biznesa un dažādu radošo industriju mājvietu. Pirmie soļi šai virzienā ir sperti, priekšā ir jaušams bagātīgs attīstības potenciāls, taču pagaidām to slāpē ierastās nesakārtotās īpašumtiesības, labu darīt gribošu cilvēku finansiāla mazspēja, kā arī samērā liels informācijas trūkums par šīs vietas esamību.

Jelgavas vecpilsēta nepastāv šā jēdziena tradicionālajā izpratnē. Tas ir tikai neliels pilsētas bijušās nomales vēsturiskās koka apbūves kvartāls, ko laimīgā kārtā nav skāris Otrais pasaules karš, kura laikā tika iznīcināta faktiski visa Jelgava.

Ceturtdien, 29.oktobrī, Rīgā notiks jau trešā galvaspilsētas arhitektam Reinholdam Šmēlingam veltītā konference, kas šogad veltīta gan haotiskām, gan plānotām pārmaiņām Rīgas sirdī – tiks spriests par Vecrīgas reģenerāciju un arhitekti vērtēs, vai vecpilsētai būtu jāpielāgojas laikam.

Uz konferenci aicināti gan arhitektūras, būvniecības un saistīto nozaru profesionāļi, gan ikviens pilsētnieks, kam rūp vecpilsētas attīstība. Jaunu un labi aizmirstu veco skatījumu uz nozares izaicinājumiem piedāvās pētnieki un profesionāļi.

«Pēdējā laikā vērojama saasināta publiska diskusija medijos ik reizi, kad tiek skartas jaunas būvniecības ieceres Vecrīgā, piemēram, apskatot Latvijas Okupācijas muzeja piebūves vai viesnīcas jaunbūves Grēcinieku ielā 25 priekšlikumus. Tas skaidri parāda, ka ikviens intuitīvi sajūt nepieciešamību pēc pārdomāta, zinātniski pamatota un līdzsvarota Vecrīgas attīstības redzējuma, » skaidro Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv viesojas SIA Jēkabpils PMK, vērojot, kā uzņēmumā tiek ražoti dzelzbetona izstrādājumi.

«Dzīvojot līdzi laikam, ir jāpārzina jaunās tehnoloģijas un jāzina, kā tās pielietot ikdienas darbā, jo mūsu pasūtītāji uzstāda augstas un nopietnas prasības, kuras iespējams izpildīt, nemitīgi mācoties un interesējoties par visiem jauninājumiem būvniecības nozarē,» uzsver Jānis Gramanis, SIA «Jēkabpils PMK» Betona-javas rūpnīcas ražošanas procesa vadītājs.Tādēļ uzņēmuma stratēģija ir nemitīgi būt gataviem pārmaiņām, domāt par to, ko darīs pēc diviem un desmit gadiem, jo viss nepārtraukti mainās.

«Mūsu projektētāji nepārtraukti meklē tādus jaunus risinājumus arhitektūrā un būvniecībā, kas būtu saskaņā ar dabu un vidi mums apkārt. Būvniecības industrijā ir aizvien lielāka materiālu daudzveidība un augstākas tehniskās iespējas, ko arī mēs savos projektos ieviešam un izmantojam. Piemēram, krustām līmēti masīvkoka paneļi ļauj attīstīt tādu jaunu arhitektūras produktu kā dinamiskās moduļu sistēmas,» stāsta J. Gramanis.

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Jēkabpilī lēni sācis brukt pilsētu aizsargājošais dambis, taču to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus, pastāstīja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP).

Daugavā pie Jēkabpils šodien plkst.13.50 ūdens līmenis sasniedza 8,52 metrus virs nulles līmeņa, un tas turpina paaugstināties.

Augstāks ūdenslīmenis šajā upes posmā novērots vien 1981.gada plūdos, kad tas sasniedza 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles līmeņa, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izplatītā informācija.

Tuvākajās dienās nav sagaidāma situācijas ātra uzlabošanās. Pat ja atkusnī Daugavas ūdeņi cauri ledus sastrēgumam izlauzīs ceļu uz Pļaviņu ūdens krātuvi, atgriežoties salam, atsāksies vižņu blīvēšanās un no jauna sagaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās, pausts paziņojumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka Jēkabpilī Pļaviņu ielas un Klostera-Brīvības-Celtnieku ielas mikrorajona iedzīvotājiem steidzami jāevakuējas. Pašvaldība atkārtoti ziņo, ka pa dambi pastaigāties šobrīd ir bīstami. Sociālajos tīklos publicētajos foto un video redzams, ka pilsētas dambis atsevišķās vietās lēni sācis brukt un to mēģina labot.

Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis - 8,92 metri - tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.

Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.

Lejpus Jēkabpils - pie Zeļķiem un Pļaviņām - kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.

Vācijas zemo cenu veikals Lidl noskatījis vietu veikala būvniecībai arī Jēkabpilī un rosina nojaukt un pārvietot Jēkabpils autoostu, vēsta Jēkabpils ziņu portāls radio1.lv.

Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē izskatīts jautājums par attīstību zemes gabaliem Jēkabpilī, Kļavu ielā 15, Ledus ielā 5 un Vienības ielā 1. Šie zemes gabali atrodas pilsētas centrā starp lielveikaliem Rimi un Mego un uz viena no tiem atrodas Jēkabpils autoosta. Jēkabpils pilsētas pašvaldības Attīstības un tautsaimniecības komiteja saņēmusi vēstuli no zemes gabalu Kļavu ielā 15 un Ledus ielā 5 īpašniekiem jeb šo teritoriju attīstītājiem, ar lūgumu izskatīt iespēju nojaukt Jēkabpils autoostu uz pašvaldībai piederošās zemes Vienības ielā 1 un tur uzbūvēt stāvlaukumu topošajam lielveikalam, kas atradīsies Ledus ielā 5. Projekta attīstītāji piedāvā uzcelt jaunu autoostu uz tiem piederošā zemes gabala Kļavu ielā 15.

Rātsnama 2. stāva vestibilā šodien atklāta izstāde, kurā aplūkojami trīs konceptuāli risinājumi Līvu laukuma telpas organizēšanai. Tos izstrādāja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares studentes sadarbībā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un Līvu laukuma kafejnīcu īpašniekiem. Piedāvātie projekti risina āra kafejnīcu izvietojuma, labiekārtojuma un aprīkojuma jautājumu ne tikai vasaras, bet arī ziemas sezonā, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Rīgā ar katru gadu pieaug tūristu skaits, tādēļ Līvu laukuma labiekārtošanā noteikti jāatrod saprātīgs kompromiss starp uzņēmējdarbības un vides estētikas prasībām,» norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Iepriekšējā mācību gada laikā trīs jauno vides mākslinieču grupas veica pētījumus mākslas un urbānās vides mijiedarbībā Rīgas vēsturiskā centra apbūvē, kas kļuva par pamatu priekšlikumiem Līvu laukuma labiekārtojumam. Būtiska loma studenšu vīzijās ir transformējamo konstrukciju pielietojumam.

Koncepcija Līvu kvartāls ir racionāls, īsā laikā īstenojams projekts. Telpiskais risinājums slēpjas laukuma vēsturiskās struktūras un īpašumtiesību interpretācijā, atsedzot laukumu veidojošās apbūves fasādes no tām neraksturīgiem uzslāņojumiem (piemēram, marķīzēm un verandām Meistaru ielas frontē). Laukuma vidējā daļa izmantojama un organizējama ar oriģināla dizaina vissezonas moduļa tipa ārtelpas mēbelēm (piem., solemi, krēsliem, galdiem, saulessargiem/lietussargiem, tirdzniecības vietām u.tml.) atbilstoši sezonai vai pasākumam.

11.maija pēcpusdienā Pils laukumā, Rīgā, notiks projekta Skolnieks pētnieks pilsētnieks brīvdabas darbnīca Laukums man, kurā bērni kopā ar jaunajiem arhitektiem būvēs paši savu Pils laukuma modeli, pirms tam iepazīstoties ar laukuma izveides vēsturi un publiskās ārtelpas uzbūves principiem.

Kā darbnīcas dalībnieku pamatsastāvu arhitekti aicinājuši laukumam tuvējās pamatskolas Rīdze 4.– 6.klašu audzēkņus. Taču arī citi laukuma lietotāji ir gaidīti, lai testētu esošo ārtelpu un pētītu tās pagātni, izskatītu citurienes ārtelpu piemērus, kā arī fantazētu un maketētu nākotnes risinājumu Pils laukumam.

Darbnīcas rīkotāji vēlas rosināt bērnus uz sadarbību, tuvējās apkārtnes iepazīšanu un izpratni, kā pašu spēkiem Pils laukumu pārveidot un padarīt gan pieejamāku, gan pievilcīgāku tās apdzīvotājiem. Pils laukumu ietver daudz un dažādas publiskās ēkas, kuras apmeklē bērni, tostarp tuvumā esošās skolas.

Āgenskalna tirgus rekonstrukcijai nepieciešamo līdzekļu apmērs ir aptuveni desmit miljoni eiro, pirmdien žurnālistiem paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Pēc viņa teiktā, minētā summa ir provizoriskās izmaksas, kas aprēķinātas, salīdzinot investīcju apmēru, kāds ieguldīts līdzīgu objektu sakārtošanā.

FOTO: Āgenskalna tirgus pirms vērienīgās rekonstrukcijas

Redakcijas komentārs: Bez saimnieka gādības

Vienlaikus Ušakovs atzina, ka patlaban Rīgas domei nav skaidrs kur tiks gūti līdzekļi tirgus rekonstrukcijai, jo tā neplāno izmantot tikai pašvaldības budžeta līdzekļus. Tomēr kā galvenos iespējamā finansējuma avotus Rīgas mērs minēja Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus vai privāto investoru piesaisti.

Rīgas domes Finanšu komitejas 26. novembra sēdei sagatavots saistošo noteikumu projekts par 2009. gada budžetu. Tas paredz budžeta deficītu 33.9 miljonus latu jeb 6.3% no pamatbudžeta ieņēmumiem.

"Pamatbudžeta deficīts 2009.gada budžetā ir izveidojies galvenokārt tādēļ, ka, krasi samazinoties nodokļu ieņēmumu pieaugumam, pašvaldībai jānodrošina tās funkciju izpildei nepieciešamais finansējums, investīciju finansējums, kā arī līdzfinansējums ES projektu īstenošanai 12.3 miljonu latu apjomā. Turklāt, pamatbudžeta deficītu palielina arī Rīgas pašvaldības iemaksu pieaugums par 8.9 miljoniem latu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2009.gadā, sasniedzot 61.5 miljonus latu. Savukārt, speciālā budžeta deficītu 3 miljonu latu apjomā veido iepriekšējos gados speciālā budžeta fondos uzkrāto līdzekļu izlietošana 2009.gadā," teikts domes priekšsēdētāja Jāņa Birka ziņojumā, kas pievienots noteikumu projektam. Ieņēmumi 2009.gadam plānoti 593. 978 miljoni latu, tajā skaitā pamatbudžets 537. 987 miljoni latu un speciālais budžets 55. 99 miljoni latu. Izdevumi 2009.gadam plānoti 630.869 miljonu latu apjomā, tajā skaitā pamatbudžets 571.925 miljoni latu un speciālais budžets 58. 944 miljoni latu.

Parakstīts līgums starp Jēkabpils novada pašvaldību un SIA "Jēkabpils PMK" par Daugavas aizsargdambja pārbūvi par gandrīz 17 miljoniem eiro, informē pašvaldībā.

Šis ir Jēkabpils vēsturē finansējuma ziņā apjomīgākais līgums, uzsvēra Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP). Kopējās darbu izmaksas ir 16 931 289 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Priekšsēdētājs atzina, ka valdība reaģējusi "ļoti ātri" un, pateicoties viņu atbalstam finansējuma piesaistē, pašvaldība varējusi noslēgt šo līgumu.

SIA "Jēkabpils PMK" valdes priekšsēdētājs Māris Dimants skaidro, ka projekts būs sarežģīts un meteoroloģisko apstākļu dēļ arī izaicinājumu pilns, taču pārbūves rezultātā aizsargdambis būs ne vien drošs, bet arī vizuāli pievilcīgs. Būvdarbus plānots uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā un tie sāksies vairākos posmos vienlaicīgi.

Uzsākot darba vizīti Jēkabpilī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien tikšanās laikā ar Jēkabpils pašvaldības pārstāvjiem apsprieda jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, uzsverot nepieciešamību pašvaldībām nodrošināt minimālo pakalpojumu līmeni no sava budžeta.

Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs sacīja, ka, pateicoties jaunajam pašvaldību finansēšanas modelim, no Jēkabpils budžeta mazāk naudas aizplūdīs sliktāk nodrošinātām pašvaldībām. Tajā pašā laikā minimālās algas palielināšanas dēļ jaunā modeļa efekts nebūs tik ievērojams kā sākotnēji gaidīts, pauda mērs.

Valsts prezidents un Jēkabpils domes vadība un deputāti apsprieda arī nepieciešamību turpināt administratīvi teritoriālo reformu, kas ir būtisks faktors veiksmīgai reģionālajai attīstībai. Domes deputāti atzina, ka līdzšinējās teritoriālās reformas mērķis – labāks pakalpojumu tīkls – diemžēl nav sasniegts. Tāpat Valsts prezidents rosināja meklēt risinājumus, kā palielināt pašvaldību iespējas ieguldīt uzņēmējdarbības attīstībā.

Lai pretendētu uz ERAF līdzfinansējumu, Jēkabpils pilsētas pašvaldība ir iesniegusi LR Satiksmes ministrijā atklātai projektu atlasei projekta iesniegumu ar nosaukumu „Satiksmes drošības uzlabošana pie Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas un poliklīnikas”.

Projekta kopējās izmaksas ir 270.96 tūkst. Ls, no kuriem attiecināmās izmaksas ir 232.46 tūkst. Ls, 197.59 tūkst. Ls ir paredzētais ERAF finansējuma, 10.28 tūkst. Ls - Valsts budžeta dotācija, 24.41 tūkst. Ls - pašvaldības līdzfinansējums un 38.49 tūkst. Ls ir neattiecināmās, bet projektam nepieciešamās izmaksas, ko pašvaldība segs no sava budžeta. Projekta apstiprināšanas gadījumā darbi ilgs no 2009. gada aprīļa līdz oktobrim.

Projekta mērķis ir uzlabot satiksmes drošību Jēkabpils pilsētā pie Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas, poliklīnikas, Jēkabpils pilsētas stadiona un pilsētas kapiem. ERAF līdzfinansētā projekta „Satiksmes uzlabošana pie Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas un poliklīnikas” ietvaros tiks rekonstruēti A. Pormaļa, Stadiona un Kapu ielu posmi. Projekts paredz A. Pormaļa ielas ass pārveidošanu, ielas seguma nomaiņu, gājēju ietves izbūvi A. Pormaļa ielas abās malās un Kapu ielā, kā arī gājēju pāreju izveidi. Tāpat paredzēta esošās autobusa pieturas, kas atrodas starp poliklīniku un slimnīcu, demontāžu un jaunas izbūvi vietā, kas tehniskajā projektā atzīta par satiksmei drošāku un optimālāku. Tiks ierīkota plaša iebrauktuve Neatliekamās medicīniskās palīdzības transportam, nodrošinot ērtu piekļūšanu slimnīcas uzņemšanas nodaļai.

Konkursā par Alberta laukuma labiekārtojumu un Rīgas Melnā Balzama receptūras pamatlicēja – aptiekāra Abrahama Kunces – piemiņas vietas izveidi uzvarējis radošās apvienības U-R-A arhitektu piedāvājums, liecina medijiem sniegtā informācija.

Tas paredz veidot Alberta laukumu kā vietu, kura atspoguļo Rīgas senāko vēsturi. Laukuma centrālais objekts ir Rīgas kuģis, ko iezīmē kuģa siluetā veidots iedziļināts amfiteātris un sausā strūklaka, ko nākotnē nomainīs instalācija ar stikla pārsegumu, zem kura eksponētas arheoloģiskajos izrakumos atrastās vēsturiskās liecības. Rīgas kuģi ieskauj viļņu formā veidoti pakāpieni. Laukumā paredzēts iekodēt arī citas vēsturiskās metaforas - līvu ciemu, Rīdzenes upi, senās ostas krastus.

Savukārt atgādinājums par A.Kunces veikumu tiks iemūžināts spirāles formas vides mākslas objektā, kura veidolā var nolasīt Rīgas Melnā Balzama pudeles siluetu. Instalācijas nosaukums ir Kunces dzīves spirāle. Objektā varēs staigāt kā pa tuneli, fotografēties un izlasīt interesantus faktus par receptūras autoru.

Norit noslēdzošie darbi pie Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla dienvidu laukuma labiekārtošanas un apzaļumošanas projekta, kura uzdevums ir padarīt šo vietu Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem pieejamu, mūsdienīgu un ērtu.

Rīgas Centrālā mezgla dienvidu daļas labiekārtošanas projektu BERERIX izstrādā sadarbībā ar uzņēmumu LABIE KOKI un starptautisko arhitektu biroju CREW.

“Ar labiekārtošanas un apzaļumošanas palīdzību Rīgas Centrālas stacijas dienvidu laukumam ir jārada sajūta par Rīgu kā piejūras valsts galvaspilsētu. Sajūtu, ka esi braucis cauri visai Eiropai un nonācis stacijā, kas atrodas ūdens tuvumā. Simboliski valsts diženumu un vēsturi attēlosim arī ar koku masu – dominēs lielie koki 5 līdz 7 metru augstumā, dažiem sasniedzot pat 11 metrus jeb 100 cm stumbra apkārtmēru. Rīgas centrs kļūs vairākas reizes zaļāks, kopumā projekta labiekārtotā teritorija sasniegs 8707 kvadrātmetrus, ” norāda LABIE KOKI vadītājs, arborists Edgars Neilands.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija atteikusi 25 koku nozāģēšanu Rīgas pils laukumā, ko paredzēja laukuma rekonstrukcijas projekts

Rīgas pilsēta būvvalde, kas rīkoja projekta sabiedrisko apspriešanu, informē, ka tādējādi laukuma rekonstrukcijas projekts ir apturēts.

Apspriešanas laikā saņemtas 459 iedzīvotāju anketas, 437 no tām bijušas ar noraidošu attieksmi pret koku izciršanu. Tagad projekta risinājums būs jāpārstrādā, piedāvājot saudzīgāku variantu.

Db.lv jau ziņoja, ka līdz ar Rīgas pils rekonstrukciju, Rīgas dome sadarbībā ar Valsts kanceleju, piesaistot ES finansējumu, izstrādā Rīgas pils laukuma rekonstrukcijas projektu. Risinājuma pamatā ir 2009.gada jūlijā atklātā arhitektūras konkursa uzvarētāja – Brīvo pilsētmeistaru darbnīcas priekšlikums laukuma tālākajai attīstībai. Pils laukuma rekonstrukcijas projekta ietvaros iecerēta vienas kļavas un 24 liepu ciršana.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas komanda Rīgas Dinamo jaunās sezonas pirmajā spēlē ceturtdien savā laukumā ar rezultātu 2:1 (2:0, 0:0, 0:1) uzvarēja Baltkrievijas klubu Minskas Dinamo, pirmajās divās trešdaļās dominējot pār saviem pretiniekiem, bet cīņas izskaņā pašaizliedzīgi nosargājot pārsvaru.

Rīgas Dinamo labā vārtus guva Gints Meija un Kails Vilsons, bet Minskas kluba rindās izcēlās Džeikobs Mikflikērs.

Laukuma saimnieki spēli un jauno sezonu sāka ļoti veiksmīgi, kad jau otrajā minūtē pēc Marcela Hosas metiena pirmais pie Kevina Lalanda atsistās ripas piesteidzās Meija, kurš ļoti pārliecinoši raidīja to vārtu tīklā un guva ātrākos Dinamo vārtus visu KHL sezonu ievadmačos. Turpinājumā Rīgas klubs divas minūtes bija spiests spēlēt mazākumā, tomēr viena vīra deficīts tika izturēts, reizi spēlē veiksmīgi iesaistoties Mīkaelam Telkvistam. Pēc tam noraidījumu pretinieku rindās izpelnījās Andris Džeriņš, bet rīdzinieki spēles desmitajā minūtē spēja to pārvērst vārtu guvumā un panākt 2:0 savā labā, kad Krišjāņa Rēdliha piespēli no aizvārtes vārtu guvumā pārvērta Latvijas kluba debitants Vilsons.

Mērenā vasara un Cēsu vecpilsētas galvenās artilērijas, Rīgas ielas vērienīgā rekonstrukcija «sit pa kabatu» vietējiem uzņēmējiem

«Prognozēt vai rēķināties ar tūrisma sezonu pilsētā ir grūti. Un tas nebūt nav tikai Cēsīs. Ja pirms vairākiem gadiem intensīva tūrisma sezona jau sākās maijā, tad šogad gandrīz jūlija izskaņā tūrisma plūsma bija nenoteikta. Arī mēs to izjūtam,» uzsver konditorejas Vinetas un Allas Kārumlade līdzīpašniece Alla Oldermane-Vadzinaka. Viņasprāt, ikviens uzņēmums sniedz nozīmīgu lomu, lai viesiem par pilsētu paliktu labas atmiņas un būtu vēlēšanās atkārtoti atgriezties. Jo Cēsis izbaudīt līdz galam vienā vai divās dienās nemaz nav iespējams. Uzņēmēja uzsver, ka šī brīža situācijā, kad būtisks ir izdzīvošanas jautājums, ir grūti domāt par biznesa attīstības perspektīvām. «Vecpilsētā esošā Rīgas iela un dzīvība uz tās ir stratēģiski svarīga Cēsīm. Saprotam un novērtējam, ka tā būs skaistāka un interesantāka pēc tam, kad ielas rekonstrukcija būs galā, bet tas prasa no esošajiem uzņēmumiem realitātē izpildīt praktiski neiespējamu misiju,» teic otra uzņēmuma līdzīpašniece Vineta Žamoidika. Protams, kultūras pasākumi veicina viesu pieplūdumu pilsētai, bet pašreizējā situācijā ar ielas rekonstrukcijas darbiem apmeklētāju skaits vecpilsētas uzņēmumos ir samazinājies. «Prieks par Cēsu tūrisma informācijas centra darbību un sadarbību, par Cēsu koncertzāles pienesumu pilsētai, par cēsnieces Gundegas Skudriņas darbu, kas ļauj kultūru, mākslu un viesmīlību Cēsīs parādīt vēl vairāk,» pozitīvo akcentē A. Oldermane-Vadzinaka.

Cēsīs piektdien, 8.janvārī atklāts vecpilsētas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projekts, ierīkojot vienota stila pazemes un virszemes konteinerus, informē novada pašvaldībā.

Projekts realizēts, pamatojoties uz Cēsu novada pašvaldības un SIA ZAAO savstarpēji noslēgto līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Cēsu novada administratīvajā teritorijā.

Vecpilsētas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projektā investēti 38 000 eiro. Projektam finanšu aizdevumu izsniedza Nordea banka.

Līdzšinējo vecpilsētas atkritumu apsaimniekošanas kārtību, kad atkritumu savākšanas mašīna konkrētās dienās un laikos piebrauca pie mājām, aizstājuši pieci konteineru laukumi, kuros uzstādīti konteineri nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Konteineru tukšošana organizēta divas reizes nedēļā.

Karšu izdevniecība Jāņa sēta, sākoties jaunajai tūrisma sezonai, izdevusi Vecpilsētas kartes tūristiem pirmizdevumu.

Kartes pamatā ir skats uz Vecrīgu no putna lidojuma ar mākslinieces Agijas Stakas-Jansones detalizēti izzīmētu vecpilsētas panorāmu. Šis izdevums paredzēts kā pavadonis pilsētas viesiem pastaigā pa vecpilsētu. Tūrisma apskates objektu atrašanās vietas Vecrīgā tūristiem palīdzēs noteikt mākslinieciski zīmējumi. Ko vairāk uzzināt par populārākajiem objektiem varēs pēc to aprakstiem ar fotogrāfijām, bet atrast pareizo ceļu ārpus vecpilsētas līdzēs pilsētas centrālās daļas plāns mērogā 1:10 000, kas papildināts ar ielu nosaukumu rādītāju.

Vecpilsētas kartei tūristiem pieejamas divas versijas dažādās valodu kombinācijās: latviešu un krievu, kā arī angļu un vācu valodā.

Godinot 25 gadus kopš 1991.gada janvāra barikāžu notikumiem, no šodienas līdz pat rītdienai Doma laukumā notiek barikāžu rekonstrukcijas akcija, kuras laikā diennakti Doma laukumā degs ugunskuri, pie tiem dežūrēs brīvprātīgie, būs aplūkojama vēsturiskā barikāžu laika tehnika, uzstāsies pazīstamas mūzikas grupas un kolektīvi.

Barikāžu rekonstrukcijas akcijas laikā veselu diennakti pie ugunskuriem Doma laukumā pulcēsies un vēsturisko 1991.gada noskaņu centīsies restaurēt Jaunsardzes jaunieši, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti, brīvprātīgie un bijušie barikāžu dalībnieki, aģentūru LETA informēja biedrības I Did It pārstāve Madara Gruntmane.

Pasākuma laikā Doma laukumā varēs aplūkot vēsturisko smago tehniku, kas bija novietota Doma laukumā arī barikāžu laikā 1991.gadā. Būs aplūkojamas smagās automašīnas Kamaz, dažādu veidu traktori, Barikāžu muzeja autobuss Ikarus, kā arī speciālais transports.

Doma laukumā uzstāsies pazīstami mūziķu kolektīvi.