SEB banka un pašvaldības uzņēmums SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts pērn ir parakstījuši līgumus par finansējuma piešķiršanu 2,1 miljona eiro apmērā. Aizdevumi tiek izmantoti kā līdzfinansējums ES projektam Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā II kārta - poligona Pentuļi infrastruktūras pilnveidošana.

SEB bankas finansējums Ventspils labiekārtošanas kombinātam sastāv no divam daļām: ilgtermiņa kredīta 922,9 tūkstošu eiro (648,6 tūkstoši latu) apmērā kā līdzfinansējums poligona Pentuļi infrastruktūras pilnveidošanai, kā arī kā kredītlīnija 838,6 tūkstošu latu apmērā šī projekta ietvaros nepieciešamo PVN maksājumu segšanai.

Decembrī notika Ventspils reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta II un III kārtas tehniskā nodošana, kas nozīmē, ka projektā paredzētie būvdarbi ir pabeigti un iekārtas ir piegādātas un uzstādītas. Projekta noslēgums paredzēts 2013. gadā, kad atkritumu poligona Pentuļi teritorijā tiks pabeigti visi plānotie darbi, kurus ziemas apstākļos nav iespējams īstenot.

Ventspils atkritumu poligonā līdz šā gada beigām tiks ieguldīti aptuveni 4,8 miljoni latu, izveidojot atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centru, kā arī biogāzes savākšanas sistēmu ar sadedzināšanas lāpu.

Tikko noslēdzies nozīmīgs darbu posms - pabeigta segtā kompostēšanas laukuma jumta nesošo konstrukciju montāža, informē SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts. Projektu «Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā II kārta - poligona Pentuļi infrastruktūras pilnveidošana» plānots īstenot līdz 2012.gada beigām, izmantojot piešķirto Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 3,17 miljonu latu apmērā. Kopējās projekta izmaksas plānotas 4,6 miljonu latu apmērā (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Pārējos līdzekļus nodrošina pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts, piesaistot kredītresursus. Projekta ietvaros sadzīves atkritumu poligonā Pentuļi tiks izveidots atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centrs, kā arī atkritumu glabāšanas laikā radušās biogāzes savākšanas sistēma ar sadedzināšanas lāpu. Tas ļaus izpildīt Eiropas Savienības prasību par atkārtotu sadzīves atkritumu izmantošanu, kā arī par bioloģiski noārdāmo atkritumu apglabāšanas un CO2 emisijas samazināšanu.

Ventspils sadzīves atkritumu poligonā Pentuļi plānots izveidot atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centru, kā arī atkritumu glabāšanas laikā radušās biogāzes savākšanas sistēmu ar sadedzināšanas lāpu.

To paredz projekts «Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā II kārta – poligona Pentuļi infrastruktūras pilnveidošana». Ventspils dome konceptuāli atbalstījusi projekta iesniegšanu LR Vides ministrijai Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma saņemšanai. Kopējās projekta izmaksas plānotas 4,6 miljonu latu apmērā (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Projektam plānots piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 3,17 miljonu latu apmērā, bet pārējos līdzekļus nodrošinātu pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts kredītresursu veidā.

Būvdarbu inženiertehnisko uzraudzību projektam Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā II kārta - poligona Pentuļi infrastruktūras pilnveidošana par 67,5 tūkstošiem latu veiks SIA GeoConsultants.

Savukārt iepirkums par projektēšanu un būvdarbiem noslēgsies 8. aprīliī, atgādina projekta attīstītāja SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts. Pretendenti vēl var iesniegt piedāvājumus. Iepirkuma priekšmets ir apvienotais projektēšanas un būvdarbu līgums. Līguma ietvaros izpildītājam būs jāveic mehāniskā atkritumu priekšapstrādes centra, kā arī atkritumu glabāšanas laikā radušās biogāzes savākšanas sistēmas ar sadedzināšanas lāpas projektēšana un izbūve. Db.lv jau rakstīja, ka projektu Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā II kārta - poligona Pentuļi infrastruktūras pilnveidošana plānots īstenot līdz 2012.gada beigām, izmantojot piešķirto Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 3,17 miljonu latu apmērā. Kopējās projekta izmaksas plānotas 4,66 miljonu latu apmērā (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Pārējos līdzekļus nodrošinās pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts, piesaistot kredītresursus.

Katru gadu atkritumu apglabāšanas nozares komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem, informē SPRK.

Apkopojot darbības rādītājus SPRK secina, ka 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto regulēto pakalpojumu apjoms, savukārt regulējamās nozares komersantu kopējais apgrozījums no regulējamā pakalpojuma ir palielinājies.

Poligonos apglabāšanai pieņemto sadzīves atkritumu apjoms 2015. gadā bija 514 tūkst. t, kas ir par 2% mazāk nekā 2014. gadā.

Galvenais iemesls, kas ietekmē sadzīves atkritumu apjoma samazinājumu ir tas, ka valstī tiek attīstīta dalīti vāktu atkritumu apsaimniekošana, kā rezultātā nešķirotu atkritumu daudzums, kas nonāk līdz poligoniem, samazinās. Ietekmi uz atkritumu apjomu atstāj arī iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts gatavojas paaugstināt maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, norādot uz dabas resursu nodokļu likmes pieaugumu.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa sastāv no sadzīves atkritumu savākšanas maksas, apglabāšanas maksas un dabas resursu nodokļa. Sadzīves atkritumu apglabāšanas maksu apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Savukārt dabas resursu nodokļa likmes regulē Latvijas Republikas likumdošana, skaidro uzņēmums.

Dabas resursu nodokļa likme pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi 10 reizes, norāda uzņēmums. Tomēr, ņemot vērā saspringto ekonomisko situāciju valstī, pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts līdz šim brīdim ir radusi iespēju optimizēt pārējās izmaksas, nepaaugstinot maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Šobrīd uzņēmums, lai izpildītu Eiropas Savienības direktīvas un samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu, kā arī, lai pagarinātu esošās atkritumu apglabāšanas šūnas darbības laiku, īsteno investīciju projektu Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Ventspils reģionā II kārta – poligona Pentuļi infrastruktūras pilnveidošana.

Vairāku poligonu apsaimniekotāji gaida Regulatora lēmumu par atkritumu apglabāšanas tarifu celšanu, kas ietekmēs arī atkritumu apsaimniekošanas maksu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) izvērtēšanā atrodas trīs sadzīves atkritumu poligonu tarifu projekti – izmaiņas iecerētas SIA Getliņi Eko apsaimniekotajā poligonā Getliņi, kur tarifs mainījās jau pērn, SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts apsaimniekotajā poligonā Pentuļi un SIA ALAAS poligonā Križevniki.

Šajos trīs poligonos šobrīd ir viszemākā atkritumu apglabāšanas maksa valstī – Getliņu tarifs bez PVN un dabas resursa nodokļa (DRN) ir 15,5 eiro par tonnu, Križevņikos, kas atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, – 18,4 eiro par tonnu, bet Pentuļos Ventspils novada Vārves pagastā – 19,4 eiro par tonnu. Kā iepriekš (30.10.2015.) DB teica Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns, arī pēc izmaiņām tā būs viena no zemākajām, tomēr tuvināsies reālajām izejvielu, darba un citām resursu izmaksām.

Ieguldot, 4,9 miljonus latu, sadzīves atkritumu poligonā Pentuļi, kas atrodas Ventspils novada Vārves pagastā, tiks izveidots atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centrs, kā arī atkritumu glabāšanas laikā radušās biogāzes savākšanas sistēma.

2011.gada 1. jūnijā pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts valdes priekšsēdētājs Gaitis Celms parakstīs līgumus ar pilnsabiedrību Konsorcijs RTS par projektēšanas un būvdarbiem sadzīves atkritumu poligonā Pentuļi un ar SIA Geo Consultants par būvuzraudzību. Līgumi tiek slēgti Ventspils reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekta II kārtas ietvaros.

Iepriekšminētie uzņēmumi tiesības veikt attiecīgos darbus ieguva atklātos iepirkuma konkursos. Pilnsabiedrība Konsorcijs RTS par vairāk kā 3.9 miljoniem latu (bez pievienotās vērtības nodokļa) veiks atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centra, kā arī atkritumu glabāšanas laikā radušās biogāzes savākšanas sistēmas ar sadedzināšanas lāpu izbūvi. Savukārt SIA Geo Consultants par 65 tūkstošiem latu (bez pievienotās vērtības nodokļa) nodrošinās būvuzraudzības pakalpojumus.

Desmit Latvijas poligonu infrastruktūrā pēdējo piecu gadu laikā ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni latu, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Pateicoties Eiropas finansējumam, katrs poligons vidēji saņēmis ap 10 milj. Ls; līderis ir Piejūras poligons ar 18,7 milj. Ls, kam seko Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģions ar 14,6 milj. Ls, vismazāk - 6,22 milj. Ls - ticis Zemgalei. Par šo naudu vecās izgāztuves rekultivētas, iegādāta tehnika, izveidotas atkritumu šķirošanas līnijas. Oriģinālāki pasākumi veikti, piemēram, Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kur, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas datiem uzstādīta arī reversās osmozes iekārta infiltrāta attīrīšanai, Liepājas un Pierīgas reģionos uzstādītas enerģētisko šūnu iekārtas. Rīgas pašvaldības poligons Getliņi kļuvis slavens arī ar saviem aitu un tomātu audzēšanas projektiem, kam gan nesaņēma ES finansējumu.

Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns, tāpēc jāsāk domāt, kā turpmāk notiks atkritumu savākšana Rīgas reģionā, uzsver poligona apsaimniekotāja «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

«Tālāk ir trīs varianti. Viens ir esošā poligona paplašināšana, kam es īsti neredzu iespējas, jo mums apkārt ir vai nu iedzīvotāji, vai ceļi, vai saimniecības. Arī blakus esošais purvs pieder privātam īpašniekam. Otrs variants ir meklēt citu vietu Pierīgā. Taču mēs jau visi skaidri iedomājamies, ka diezin vai kaut kur iedzīvotāji būs laimīgi par tādu kaimiņu kā atkritumu poligons. Turklāt tad tam ir jābūt pietiekami tuvu pilsētai, lai milzīgas izmaksas neveidotu atkritumu transportēšana. Trešais un, pēc manām domām, optimālākais variants ir atkritumu dedzināšana,» pauda Stirāns.

Viņš norādīja, ka šajā variantā poligons paliktu kā vieta, kurā deponē pelnus, kuri veido vien 10% no atkritumu apmēra. Vienlaikus tiktu saražots siltums, kuru var pārdot tālāk iedzīvotājiem.

2017. gadā īstenota Ādažu poligona paplašināšana, poligona teritoriju palielinot par 5259 hektāriem, ko Aizsardzības ministrija pārņēmusi īpašumā no Zemkopības ministrijas un A/S «Latvijas Valsts meži».

Poligona paplašināšana notikusi, lai īstenotu vērienīgākus un sarežģītākus vingrinājumus un militārās mācības, pielāgotu un pilnveidotu militāro infrastruktūru, veicinot Nacionālo bruņoto spēku attīstību. Poligona paplašināšana ļaus paaugstināt personāla sagatavotību, nodrošināt kaujas atbalsta spēju integrēšanu mācībās, kā arī sekmēs Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto valstu bruņoto spēku kaujas spējas, skaidro Aizsardzības ministrijā.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs 2017. gadā nav ieguldījis līdzekļus zemes vai būvju, ēku pirkšanai (iegādei) Ādažu poligona paplašināšanas nolūkos, taču sākotnējais ieguldījums 2016. gadā zemes gabalu sadalīšanai, meža inventarizācijas veikšanai, zemju mērīšanai un ierakstīšanai Zemesgrāmatā, lai no Zemkopības ministrijas varētu pārņemt poligona paplašināšanai nepieciešamos īpašumus, bija 69 693 EUR. Šobrīd turpinās pārrunas ar 59 fizisko un juridisko zemju īpašniekiem un plānots, ka privātīpašumi, kuru platība veido aptuveni 270 hektārus, tiks iegādāti 2018. gadā.

Atkritumu šķirošana, par kuru tiek saņemta liela nauda notiek tikai uz papīra. Pētījums, kura laikā ar GPS raidītāju palīdzību tika noskaidrots atkritumu automašīnu ceļš, liecina - tikai trīs no 59 reizēm šie auto iebrauca atkritumu priekšapstrādes centrā.

TV3 raidījuma Nekā Personīga veica eksperimentu, kura laikā šā gada februārī tika uzstādīti vairāki GPS raidītāji Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) automašīnām, kas ved atkritumus uz Daibes poligonu. GPS raidītāju signāli tika vēroti trīs nedēļas. Pēc eksperimenta izveidotā GPS karte rāda, ka atkritumu automašīnas brauc uz Daibes atkritumu kalnu nevis pārstrādes centru.

Komentējot iegūtos datus GPS eksperts, kura vārds netiek minēts, atzīst, ka jebkurai GPS iekārtai var būt nobīdes, bet, pēc viņa teiktā, tie ir izņēmuma gadījumi. «Var kļūdīties vienā no simts gadījumiem, bet ne otrādāk. Tas, ko var redzēt novērojumā, ir tendence, ka atkritumu mašīnas nebrauc iekšā pārstrādes centrā,» norāda eksperts.

Jaunu starptautisku militāro bāzi plānots veidot Aizkraukles novadā un Jēkabpils novadā, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Viņš sacīja, ka vieta izvēlēta tāda, lai radītu pēc iespējas mazāk neērtību Latvijas sabiedrībai un pēc iespējas lielāku labumu pašvaldībām.

Lielākā daļa īpašumu, kuros plānots veidot militāro bāzi, piederot VAS "Latvijas valsts meži".

Patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē, kurai blakus ir arī mācību poligons. Latvijā lielākā militārā bāze ir tieši Ādažos, kur bez sabiedrotajiem izvietoti arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Tāpat NBS bāzes ir Rīgā, bet Zemessardzes bataljoniem - dažādās Latvijas vietās. NBS karavīri dislocēti arī Liepājā, Lūznavā, Alūksnē, Stāmerienā, Cēsīs un Aviācijas bāzē Ogres novadā.

Lielākais militārais poligons atrodas Ādažu novadā. Tāpat poligoni atrodas Skrundā ("Mežaine"), Augšdaugavas novada Vaboles pagastā ("Meža Mackeviči") un Alūksnes novadā ("Lāčusils"). Poligons ir arī Šķēdē, kas atrodas Pāvilostas novadā.

SIA ZAAO uzsāk Norvēģu finanšu instrumenta finansētā projekta CSA poligona Daibe atkritumu reģenerācijas procesu iekārtu modernizācija realizēšanu, informē uzņēmuma pārstāve Zane Leimane.

Projekta ietvaros poligonā Daibe paredzēts uzstādīt jaunu šķiroto atkritumu ķīpu presi un atkritumu iepakojuma maisu uzplēsēju, kā arī izveidot četras jaunas manuālās šķirošanas darba stacijas.

Projekta kopējās plānotās izmaksas ir EUR 483 128. Līdzfinansējums no Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļiem ir EUR 161586.

CSA poligons Daibe ir vienīgā legālā atkritumu noglabāšanas vieta Ziemeļvidzemes reģionā. Poligons darbu sāka 2004.gada nogalē, tā īpašnieks ir pašvaldību uzņēmums SIA ZAAO.

Atkritumu apsaimniekošana Getliņi EKO plāno nākamgad pārrakt un pāršķirot veco atkritumu kalnu un uz tā veidot jaunas šūnas atkritumu noglabāšanai

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Viņš atzīst, ka pagājušais gads SIA Getliņi EKO kā uzņēmumam bijis samērā labs un pabeigts ar pusmiljona eiro lielu peļņu, kas dod iespēju skatīties nākotnē un domāt, kā attīstīties tālāk. Tāpat spēkā stājās jaunā likumdošana attiecībā uz dabas resursu nodokli (DRN), kas dod iespēju poligoniem pievērst lielāku uzmanību atkritumu pārstrādei, šķirošanai un tamlīdzīgām darbībām, norāda I. Stirāns. SIA Getliņi EKO pagājušajā gadā apgrozīja 14,2 milj. eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 594,3 tūkst. eiro.

Runājot par ienākošo atkritumu daudzumu, I. Stirāns norāda, ka tas saglabājas stabils. «Atkritumu daudzums būtībā parāda ekonomikas attīstību valstī. Maksimālais atkritumu daudzums, kas Getliņos ir bija treknajos gados 2007. un 2008. gadā un sasniedza 430 tūkst. tonnas gadā. Tad sekoja kritums par 30%. Tagad tas ir stabilizējies un ir plus mīnus 300 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu gadā. Varu teikt, ka atkritumu apjomi ir stabili ar tendenci pieaugt,» skaidro I. Stirāns.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Straujiem soļiem tuvojas brīdis, kad Baltijā lielākais cieto sadzīves atkritumu poligons “Getliņi” būs aizpildīts. Vēl aptuveni piecus, ilgākais septiņus gadus, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nešķirotajiem sadzīves atkritumiem pietiks vietas atkritumu poligonā, bet ko darīsim pēc tam?

Viens no risinājumiem ir palielināt esošo poligona teritoriju un to mēs arī esam uzsākuši, lai ilgtermiņā plānotu poligona darbību. Paredzams, ka optimālākais risinājums būtu iespēju robežās paplašināt esošo poligona “Getliņi” teritoriju un uzsākt atkritumu dedzināšanas kompleksa izbūves plānošanu.

Tikmēr Eiropas Savienības valstīs joprojām notiek aktīva cīņa par to, lai dedzināšanu atzītu kā pārstrādes procesu. Atkritumu dedzināšanas kompleksa izveide Latvijā neatceltu uzsākto atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās, ko liela daļa Latvijas iedzīvotāju jau aktīvi dara, proti, šķirot iepakojumu, stiklu un nu jau pakāpeniski arī bioloģiskos atkritumus.

Lietuvai vajag apsvērt jauna militāra poligona izveidošanu, kas var būt kopīgs ar Latviju, lai spētu uzņemt vairāk karavīru no citām NATO valstīm, paziņoja Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns.

"Jūs varat prasīt daudzas lietas, bet jums jautās, kur karavīri tiks apmācīti un kur dzīvos," parlamentārietis pavēstīja raidstacijai "Žiniu Radijas". "Mēs risinām šos jautājumus un [attīstām] Rūdninku militāro poligonu."

"Es uzskatu, ka mums vajag sākt runāt par citu poligonu Lietuvā," viņš piebilda.

Lietuvas esošie militārie poligoni ir nepietiekami NATO karavīru pienācīgai uzņemšanai.

Parlaments nesen piešķīra īpašas nacionālas nozīmes statusu Rūdninku poligona attīstības projektam Šalčininku rajonā, lai palīdzētu paātrināt tā īstenošanu.

Kasčūns nepateica, kur jauns poligons varētu tikt uzbūvēts, bet atzīmēja, ka šāds projekts varētu būt pievilcīgs pašvaldībām, kuras tiecas attīstīt savu infrastruktūru un radīt jaunas darbavietas.

Getliņi Eko ar atkritumiem nesaistīto biznesa veidu skaits arvien pieaug, šodien raksta Dienas bizness

Rīgas domei un Stopiņu novadam piederošais atkritumu poligons Getliņi EKO jau kļuvuši slaveni ar oranžo tomātu audzēšanu siltumnīcās, kas nopērkami daudzos Latvijas lielveikalos, tiek audzētas arī puķes, bet vasarā kā dabīgie «zālespļāvēji» poligonā tiek izmantotas aitas. Šogad plānā ir arī zemeņu audzēšana, bet vēl nedaudz tālākā perspektīvā – zivis.

«Par zivju šķirni vēl domājam. Galvenā problēma pašlaik ir tāda, ka jāatrod kvalificēti ihtiologi. Potenciāls zivju audzēšanai mums ir, jo ir galvenais resurss – siltums,» DB stāstīja SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. DB jau rakstīja, ka gan dārzeņu, gan perspektīvā arī zivju audzēšanu poligons var attīstīt pateicoties poligonā saražotai biogāzei. Siltums tiek izmantots paša poligona vajadzībām, elektrība pārdota a/s Latvenergo, kuras cena pašlaik esot 12,8 sant./kWh.

Trešdien poligonā Getliņi norisinājās siltumnīcu atklāšanas un pirmās tomātu ražas novākšanas svētki.

Kā norāda viena no pasākuma rīkotājām Linda Vītola-Barānova, Baltijas lielākais atkritumu poligons Getliņi ir Latvijā unikāls piemērs ekoloģiski saderīgu darbības virzienu ieviešanai. Energobloka saražotais siltums tiek izmantots Getliņi Eko siltumnīcu apsildei, nodrošinot ideālu vidi lauksaimnieciskajai ražošanai gada aukstajos mēnešos. 5,5 m augstajās siltumnīcās, kuru kopējā platība ir 3625m², tiek audzēti tomāti.

Pasākuma laikā pirmo tomātu ražu novāca Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks kopā ar Getliņi Eko valdes priekšsēdētāju Imantu Stirānu un Stopiņu domes pārstāvjiem.

Atkritumu apglabāšanas poligona Kaudzītes attīstītāja SIA Alba 5 noslēgusi vairāk nekā 1,39 milj. Ls vērtu līgumu ar projekta attīstītāju - personu apvienību, kurā ietilpst Kompetech GmbH un SIA Ecotechno Baltic, tāpat noslēgts līgums ar Geo Consultants par 38,8 tūkst. Ls par būvdarbu inženiertehnisko uzraudzību.

Paredzēts, ka ar Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu tiks veikta poligona Kaudzītes projektēšana, būvdarbi un tehnoloģisko iekārtu piegāde, kā arī projekta būvuzraudzība.

Jau vēstīts, ka konkurss par projekta attīstītāju tika noslēgts jau šā gada maija vidū, tomēr līdz līguma slēgšanai bija jāveic saskaņošanas darbi, piemēram, ar Vides azsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

Projekta ietvaros paredzēta sadzīves atkritumu mehāniskās priekšapstrādes kompleksa izbūve, kura jauda plānota 15 tūkst. tonnu gadā. Kompleksa būves darbos ietilpst atkritumu šķirošanas un apstrādes tehnoloģisko iekārtu piegāde un uzstādīšana, savietošana ar esošo šķirošanas līniju, kā arī inženierkomunikāciju izbūve. Tāpat projekta ietvaros plānota reversās osmozes infiltrāta attīrīšanas iekārtu uzstādīšana un inženierkomunikāciju izbūve – šo iekārtu darbības jauda plānota aptuveni 4,5 kubikmetri stundā.

Labi iecerētā sadzīves atkritumu šķirošana, kas ļautu apglabājamo gružu apjomu samazināt par pusi, problēmas rada jau pašā darbības sākumā, bet vides pārvalde ieņēmusi aizstāvja lomu, šodien ziņo laikraksts Zemgales Ziņas.

Neciešamas smakas, milzu atkritumu grēdas iežogotā teritorijā, bioloģiski noārdāmu gružu vietā sasmalcināts metāls un plastmasa, ar atkritumiem piesārņota tuvējā apkaime – tāda aina šonedēļ esot vērojama poligonā Brakšķi Jelgavas pievārtē. Nupat tur darbību sācis ar ES atbalstu SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi ierīkotais sadzīves atkritumu šķirošanas laukums.

Par 1,32 miljoniem latu, no kuriem 603,7 tūkstošus sedza ES Kohēzijas fonds, tur noasfaltēts un iežogots laukums, kurā maija beigās ekspluatācijā pieņemtas šķirošanas līnijas tehnoloģiskās iekārtas. Objektā Līvbērzes smerdūklis saimnieko SIA Jelgavas komunālie pakalpojumi (51 procents pieder Jelgavas Domei, bet atlikušās kapitāldaļas – SIA Kulk).