Šā gada sākumā SIA BaltHaus struktūrvienība BH Consulting™ veica presē izvietoto 92 jauno projektu reklāmu analīzi, kurus publicējis 61 attīstītājs. Pētījumā gaitā tika noskaidrots, ka apmēram 50% no jauno projektu reklāmām satur vismaz vienu būtisku kļūdu.

Analizējot jauno projektu reklāmu presē, BH Consulting™ eksperti konstatējuši, ka nekustamā īpašuma nozarei reklāmas kvalitātes jautājums ir Ahileja papēdis, kā rezultātā nolemts, ka pētījuma rezultāti jāpadara publiski pieejami.

Apmēram 17% no izanalizētas reklāmas ir pielaista vienlaicīgi divu kļūdu kombinācija, no tādām 3 būtiskām kļūdām kā: slikta projekta vizualizācija, argumentu neesamība un ar informāciju pārpildīts reklāmas laukums. Šīs kļūdas jauno projektu reklāmā pārsvarā raksturīgas attīstītājiem ar nelielu realizēto projektu skaitu. Tikai 10% no visas jauno projektu reklāmas presē, nesatur nevienu no zemāk minētajām sešām kļūdām.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Tā izaugsme 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, tiek lēsta 4,9% apjomā, kas ir labāks rādītājs nekā gada gaitā prognozētie 2,2%, kā arī labotie skaitļi – 3,5% un 4,8%, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums.

Vēl pirms 2010. gada reklāmas tirgus datu apkopošanas visā pasaulē, ZenithOptimedia eksperti prognozē visas pasaules kopējā reklāmas tirgus izaugsmi aizvadītajā gadā 4,9% apjomā, salīdzinot ar 2009. gadu. Lielākajā daļā pasaules valstu reklāmas tirgus ir audzis straujāk par plānoto. 2011. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,6% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu, bet 2012. gadā – 5,2% apjomā, salīdzinot ar 2011. gadu.

Reklāmas tirgus atgūšanas procesā būtiski riski ir: īpaši augstais kredītsaistību apjoms kā privātajā, tā publiskajās sektorā attīstītajās valstīs; konstantais bezdarbs ASV, kā arī citās valstīs; uztraukums par saistību nepildīšanu eirozonā; dažu valstu valdību veiktie budžetu samazinājumi.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi septembra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Septembrī mediju reklāmas tirgū turpinājās TV un preses reklāmas apjomu kāpums, savukārt radio reklāmas apjoms nedaudz samazinājās.

Prese

Reklāmas apjoms šī gada septembrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar augustu, ir pieaudzis par 34 %. Attiecīgi septembrī tika reģistrēti 2,53 miljoni cm², bet augustā - 1,89 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada septembrī presē reģistrēts 15 461 reklāmas gadījums, kas ir par 5 % mazāk nekā 2006.gada septembrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 16 243 reklāmām. Tas liecina, ka reklāmas kļuvušas lielākas un aizņem vairāk laukuma, bet to skaits ir mazāks.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) septembrī bijuši: Bite, LMT, L’Oreal, Maxima, Elkor, Parex, Hansabanka, Rimi, Lattelecom, Tele2. Reklamētākās markas presē – Maxima, Parex, Podium.

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Martā, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar februāri, visos medijos novērojams reklāmas apjoma pieaugums.

Par to liecina TNS Latvia apkopotie 2009.gada marta mediju reklāmas tirgus rezultāti. Trīs reklamētākās nozares pēc bruto reklāmas apjoma latos martā bija sakari un biroja aprīkojums, kosmētikas un higiēnas nozare, kā arī pārtikas produkti,

TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka televīzijā martā, salīdzinot ar februāri, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs palielinājies par 12 %. Februārī televīzijā noraidītas 30 243 minūtes, bet martā – 33 951 minūte reklāmas.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits šī gada martā bija 83 195 reklāmas, kas gan, salīdzinot ar 2008. gada martu, kad tika reģistrēti 115 163 reklāmas gadījumi, ir par 28 % mazāk.

Google reklāmas vadīšanai nepieciešamas noteiktas zināšanas un kompetences. Vadot reklāmas kampaņas Google meklētājā bez priekšzināšanām, aptuveni 30-50 % no reklāmas budžeta tiek izmantoti neefektīvi, tādējādi radot zaudējumus. Šajā rakstā esmu apkopojis 10 būtiskākās darbības, kas jāveic, lai jūsu Google reklāmas kampaņas būtu efektīvas un jūs sasniegtu labākus pārdošanas rezultātus. Šos paņēmienus mūsu eksperti praktizē arī savā ikdienas darbībā. Iesaku tos izmantot arī jums, ja pārvaldāt reklāmas kampaņas Google meklētājā.

1. Jāizvēlas pareizais Google reklāmas risinājums. Google piedāvā vairākus reklāmas produktus: reklāma Google meklētājā, Remarketings, Display tīkls, Gmail Sponsored Promotions, Youtube. Atkarībā no reklāmdevēja izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem ir jāizvēlas atbilstošs reklāmas produkts.

2. Jāveic atslēgvārdu analīze. Izvēloties neatbilstošus atslēgvārdus, reklāmas budžets var tikt izmantots neefektīvi. Šī iemesla dēļ pirms reklāmas kampaņas uzsākšanas ir nepieciešams veikt rūpīgu atslēgvārdu analīzi.

3. Jāizveido AdWords konta struktūra. Ja pareizi netiek izveidota Google AdWords konta struktūra, reklāmdevējs nevar pretendēt uz zemāku cenu par klikšķu.

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

2009.gada 30.oktobrī Konkurences padome pieņēma lēmumu karteļa un aizliegtas vienošanās lietā, kurā bija iesaistīti Samsung televizoru izplatītāji Latvijā. Šis ir pirmais lēmums, kurā Konkurences padome piemērojusi tik lielas absolūtos skaitļos izsakāmas soda naudas.

SIASamsung Electronics Baltics, kas irSamsung Electronics Co. galvenais pārstāvis Latvijā, piemērots sods LVL 4 099 942.75 apmērā.

Savukārt, Samsung televizoru izplatītājiem - SIARD Elektroniks, SIAProks, SIAElkor Trade, SIARota un K - attiecīgi piemēroti sodi LVL 1 442 524.54, LVL 267 529.53, LVL 541 920.38 un LVL 270 718.07 apmērā. Pie nosacījuma, ka Konkurences padomes lēmumu apstiprinās administratīvā tiesa, kopumā tirgus dalībniekiem valsts budžetā būtu jāiemaksā LVL 6 622 635.27.

Vai lietas rezultāts varēja būt arī savādāks vismaz attiecībā uz piemērotajiem naudas sodiem?

Reklāmas apjoms televīzijā un radio maijā, salīdzinot ar aprīli, ir pieaudzis, kamēr presē – sarucis, liecina TNS Latvia apkopotie dati.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi maija televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus apjomus. Maijā, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar aprīli, TV un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet presē - nelies kritums.

TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka televīzijā maijā, salīdzinot ar aprīli, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 2 %. Aprīlī televīzijā noraidītas 37 387 minūtes, bet maijā – 38 162 minūtes reklāmas.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits šī gada maijā bija 97 222 reklāmas, kas, salīdzinot ar 2008. gada maiju, kad tika reģistrēts 125 191 reklāmas gadījums, ir par 22 % mazāk.

Reklāmas apjoms presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2006. gada oktobri, novembrī samazinājās par 8 %, liecina TNS Latvia dati. Apjomu kritums daļēji skaidrojams ar novembra beigās rīkoto NATO sanāksmi, kuras laikā netika izdoti lielākie preses izdevumi.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi novembra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Novembra mēnesī presē, televīzijā un radio bija vērojams neliels reklāmas apjomu kritums, informēja TNS Latvia mārketinga vadītāja Laura Briča.

Reklāmas apjoms presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2006. gada oktobri, ir samazinājies par 8 %. Attiecīgi novembrī tika reģistrēti 2,65 miljoni cm², bet oktobrī - 2,88 miljoni cm² reklāmas. Kā norāda TNS Latvia Adex projekta vadītāja Inese Vēvere, tad apjomu kritums daļēji skaidrojams ar novembra beigās rīkoto NATO sanāksmi, kuras laikā netika izdoti lielākie preses izdevumi. Līdz ar to daļa reklāmas netika nopublicēta.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi decembra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Decembrī mediju reklāmas tirgū preses un TV reklāmas apjoms samazinājās, savukārt radio tie nedaudz pieauga.

Prese

TNS Latvia Adex projekta vadītāja Inese Vēvere norāda, ka reklāmas apjoms 2007. gada decembrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar novembri, ir sarucis par 24 %. Attiecīgi decembrī tika reģistrēti 2,36 miljoni cm², bet novembrī - 3,12 miljoni cm² reklāmas.

2007. gada decembrī presē reģistrēti 12 436 reklāmas gadījumi, kas ir par 13 % mazāk nekā 2006.gada decembrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 14 373 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) decembrī bijuši: LMT, Tele2, Maxima, Philips Latvia, Parex, Rietumu banka, DNB Nord, Hansabanka, Rimi, Rebus. Reklamētākās markas presē – Okarte, Maxima, Parex.

Visvairāk no strauji augošā interneta reklāmas apjoma pašlaik cieš laikraksti, kurus internets pārspēj ziņu piegādes ātrumā un darbojas kā efektīvs aizvietotājs sludinājumiem laikrakstos, liecina ZenithOptimedia pasaules reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums. Arī televīzijas reklāmas tirgum viens no lielākajiem draudiem ir tieši interneta konkurence.

Kā secināts ZenithOptimedia pētījumā, televīzijas reklāmas tirgus saskaras ar vairākiem izaicinājumiem: personālo digitālo/video rakstītāju izplatība, skatītāju migrācija no "premium" masu auditorijas kanāliem uz lētākiem specializētiem kanāliem un interneta konkurence, kas ir trīs lielākie draudi. Tomēr, neskatoties uz tiem, televīzijas daļa globālajā reklāmas tirgū pieaugs no 37,9% 2007. gadā līdz 38,2% 2008. gadā, kas ir rekordaugsts rādītājs.

Faktiski televīzija zaudē savu reklāmas tirgus daļu vairākās valstīs Ziemeļamerikā un Rietumeiropā tieši augstāk minēto iemeslu dēļ. 2008. gadā ZenithOptimedia prognozē televīzijas reklāmu tirgus daļas tālāku pazemināšanos par 0,3 procentiem līdz 32,4% atzīmei Ziemeļamerikā un par 0,5 procentiem līdz 30,4% atzīmei Rietumeiropā. Tomēr straujā reklāmas tirgu izaugsme parējās pasaules valstīs neitralizē šo tendenci. Šajos citu valstu reklāmas tirgos televīzija tiecas piesaistīt daudz augstāku reklāmas izdevumu daļu kaut vai tāpēc vien, ka šajos reģionos tā ir atkarīga no ātra apgrozījuma patēriņa preču (FMCG) reklamētājiem (kas tradicionāli dod priekšroku televīzijai, vairāk nekā citiem medijiem) un tāpēc, ka šo reģionu iedzīvotājiem ir mazākas mediju izvēles iespējas.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi oktobra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Oktobrī mediju reklāmas tirgū turpinājās TV, preses un radio reklāmas apjomu kāpums.

Prese

Reklāmas apjoms šī gada oktobrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar septembri, ir pieaudzis par 14 %. Attiecīgi oktobrī tika reģistrēti 2,89 miljoni cm², bet septembrī - 2,53 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada oktobrī presē reģistrēti 16 974 reklāmas gadījumi, kas ir par 1 % mazāk nekā 2006.gada oktobrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 17 187 reklāmām. Tas liecina, ka reklāmas kļuvušas lielākas un aizņem vairāk laukuma, bet to skaits ir mazāks.Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) oktobrī bijuši: Parex, Tele2, DNB Nord, Bite, Maxima, Reaton, L’Oreal, Auto Halle, Procter & Gamble, Hansabanka. Reklamētākās markas presē – Parex, Maxima, Tele2.

Šī gada pirmajā pusgadā attiecībā pret 2007. gadu reklāmas apjomi Latvijas biznesa laikrakstos pēc bruto cenas pieauguši par 3.5%, liecina TNS Latvia sniegtā informācija.

«Saskaņā ar TNS Reklāmu reģistra datiem, šis pieaugums ir 3,5%, kas uztverams kā biznesa laikrakstu stabilitātes rādītājs,» stāsta TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters. «Šī tendence ir pozitīvi vērtējama, ņemot vērā augsto inflācijas līmeni valstī. Līdz ar to var secināt, ka reklāmdevēji paļaujas uz šo izdevumu mērķauditoriju arī ekonomikas lejupslīdes apstākļos.»

Izdevniecības Dienas bizness reklāmas daļas vadītājs Juris Rožkalns piekrīt, ka reklāmas apjoma pieaugums biznesa laikrakstos skaidrojams ar stabilitāti. «Pēdējos gadus ir audzis laikraksta Dienas bizness abonentu skaits, kas šogad nostabilizējies virs 10 tūkstošiem. Patreizējā ekonomiskajā situācijā tirgū notiek ievērojamas izmaiņas, un līdz ar to uzņēmumu vadošo darbinieku pieprasījums pēc profesionālas biznesa informācijas pieaug gan laikrakstā, gan internetā. Līdz ar to reklāmas apjomi palielinās, pateicoties laikraksta auditorijas stabilitātei,» tā J. Rožkalns.

28.08.2007. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi jūlija televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. TNS Latvia Adex projekta vadītāja Inese Vēvere komentē, ka, kā jau tika prognozēts, jūlijā bija vērojams tradicionālais mediju reklāmas tirgus apjomu kritums - TV, presē un radio reklāmas apjoms samazinājās.

Prese

Reklāmas apjoms šī gada jūlijā presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar jūniju, ir krities par 12 %. Attiecīgi jūlijā tika reģistrēti 2,09 miljoni cm², bet jūnijā - 2,37 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada jūlijā presē reģistrēti 14 663 reklāmas gadījumi, kas ir par 2 % vairāk nekā 2006.gada jūlijā, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 14 342 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) jūlijā bijuši: Tele2, Elkor, Maxima, Bite, LMT, L’Oreal, Cellxl.lv, DNB Nord, Rebus, Mono M. Reklamētākās markas presē – Maxima, DNB Nord, Tele2.

Televīzija

Televīzijā jūlijā, salīdzinot arī jūniju, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 19 %. Jūlijā televīzijā noraidītas 39,5 tūkstoši minūtes, bet jūnijā – 48,7 tūkstoši minūtes reklāmas.

Gada aizraujošākais pasākums reklāmas gardēžiem – Reklāmas Rīmu Nakts šogad Latvijā risināsies jau 10.reizi. 2.novembrī Kongresu namā gaidāmā allaž pievilcīgā un pārsteidzošā Rīmu ēdienkarte sastāvēs no 500 klipiem, no kuriem 480 iepriekšējos gados programmā neredzēti, Db.lv informēja SIA UNTITLED projektu vadītāja Dita Ābola.

Programmā iekļautas starptautiskas, eksotiskas un vēsturiskas (no 1898.gada līdz mūsdienām) reklāmas, kas iemieso reklāmas pasaules vitalitāti un jaunākās tendences.

Biļetes iespējams iegādāties Biļešu servisa tirdzniecības vietās visā Latvijā un www.bilesuserviss.lv. Pašlaik biļešu cena Ls 12!

Reklāmas Rīmu Nakts ir izrāde, kas notiek vairāk kā 40 valstīs un atspoguļo vairāk kā 60 dažādu tautību reklāmas mākslinieku radīto. Tā ir iespēja atvērt logu uz pasauli un vairāk kā 6 stundu garumā izbaudīt krievisku, aziātisku, afrikānisku, dienvidamerikānisku atmosfēru, atklāt mongoļu, irākiešu un pat indiāņu reklāmas rullīšus. Programmā mijās seni un jauni klipi, klasika un jaunumi, kā arī, protams, daudzās sāgas ar iemīļotiem reklāmu varoņiem. Reklāmas klipiem nav veikta cenzūra: redzams gan alkohols un tabaka, gan sekss. Programma, kuras sastādītājs ir Žans Marī Bursiko, ik gadu tiek atjaunota. Klipi vienmēr ir oriģinālajā versijā un bez subtitriem, tie vienmēr tiek rādīti pilnībā. Subtitri tiek izmantoti tikai, lai katras filmas sākumā parādītu tās radīšanas gadu un valsti.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi augusta televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Pēc jūlijā konstatētā mediju reklāmas tirgus apjomu krituma, augustā bija vērojams TV reklāmas apjomu kāpums, savukārt presē un radio reklāmas apjoms samazinājās.

Prese

Reklāmas apjoms šā gada augustā presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar jūliju, ir krities par 9 %. Attiecīgi augustā tika reģistrēti 1,89 miljoni cm², bet jūlijā - 2,09 miljoni cm² reklāmas.

Šā gada augustā presē reģistrēti 14 977 reklāmas gadījumi, kas ir par 5 % mazāk nekā 2006.gada augustā, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 15 842 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) augustā bijuši: Elkor, Bite, LMT, Rebus, L’Oreal, Cellxl.lv, Maxima, Procter & Gamble, Express Tours, DNB Nord. Reklamētākās markas presē – Podium, Maxima, Garnier.

Televīzija

Kompānija Lasita Logi apsūdz uzņēmumu Nelss Logi negodīgā konkurencē — reklāmas idejas zagšanā. Vainas pierādīšanas gadījumā kompānijai Nelss Logi var draudēt sods līdz 81 tūkst. Ls apmērā. SIA Lasita Logi ģenerāldirektors Uldis Tatarčuks norāda, ka SIA Nelss Logi nesen izvietotās vides reklāmas ideja ir kopēta no SIA Lasita Logi vides reklāmas kampaņas, kas norisinājusies no 20.jūnija lidz 3.jūlijam. «Nelss Logi videsreklāma ir pilnīga kopija Ķusu reklāmai, ko izstrādājusi reklāmas aģentūra DDB Latvija. Šāda Nelss Logi ļaunprātīga rīcība rada zaudējumus mūsu uzņēmumam, jo daļa klientu pašreizējo Nelss Logi reklāmu uztver kā mūsu reklāmas kampaņas turpinājumu,» teic SIA Lasita Logi ģenerāldirektors Uldis Tatarčuks. «Pirmoreiz redzu tik atklātu un burtiski kopētu reklāmu. Ir pierasts, ka mazie uzņēmumi mēģina veidot savu komunikāciju uz lielo rēķina, bet, kad tādas partizānu metodes lieto lielie tirgus lideri, tad ir šoks,» teic reklāmas aģentūras DDB Latvija klientu servisa direktors Andris Rubīns. DDB Latvija esot izstrādājusi oriģinālu reklāmas ideju. «Nelss Logi gadījumā musu ideja ir acīmredzami kopēta. Par to liecina identiski reklāmas uzbūves principi — fons, krāsa, burtu fonti, struktūra, galvenās ziņas, uzņēmuma nosaukuma un koordinātu izvietojums,» norāda DDB Latvija un konkrēti Lasita Logi reklāmas projektu vadītājs Ivo Skribis. Turklāt, identisks ir arī reklāmas izvietojums — outdoor (vides reklāma). «Nelss Logi dažas nedēļas pēc Lasita Logi kampaņas mēģina uzsākto komunikāciju pagriezt savā virzienā,» tā A.Rubīns. SIA Nelss Logi valdes priekšsēdētāja Diāna Isaksone noliedz jebkādu reklāmas idejas aizgūšanu no Lasita Logi reklāmas. «Reklāmu neesam kopējuši. Piemēram, koka faktūru fonā esam izmantojuši jau agrāk savās reklāmās. Arī burtu fonti, kas izmantoti Nelss Logi reklāmā, nav identiski Lasita Logi reklāmai,» teic D.Isaksone. Viņa uzskata, ka apvainojumi reklāmas idejas kopēšanā esot smieklīgi. «Tad jau arī apelsīnu ražotāji plūktos par apelsīna attēlošanu reklāmā,» komentē SIA Nelss Logi valdes priekšsēdētāja. Viņa norādīja, ka reklāmas ideju ir izstrādājusi kompānija Nelss Logi sadarbībā ar reklāmas un komunikāciju aģentūru Airport. «Uzskatām, ka Nelss Logi reklāmas plakāti nepārkāpj konkurences principus, jo reklāma veidota saskaņā ar uzņēmuma zīmola vadlīnijām,» tā aģentūras Airport komunikācijas stratēģiskā konsultante Žanete Lūse. SIA Lasita Logi ģenerāldirektors Uldis Tatarčuks plāno nosūtīt kompānijai Nelss Logi vēstuli ar prasību pārtraukt reklāmas kampaņu. «Apsveram arī iespēju vērsties Konkurences padomē un tiesā,» teic U.Tatarčuks. Konkurences padomes priekšsēdētājs Pēteris Vilks informēja, ka negodīgas konkurences gadījumos soda sankcija var tikt noteikta līdz 5% apmērā no uzņēmuma gada apgrozījuma. SIA Nelss Logi neto apgrozījums 2004.gadā bija 1,617 milj. Ls, savukārt 5% no šīs summas ir aptuveni 81 tūkst. Ls. Db jau rakstīja par ideju aizgūšanu reklāmās. Viens no šādiem gadījumiem bija 2003.gadā Rietumu Bankas reklāmā izmantotais motīvs, kas bija gandrīz identisks pirms brīža realizētajā NORD/LB reklāmas kampaņā. Plašu rezonansi togad guva arī kāda Unibankas reklāma, kas pēc speciālistu atzinuma bija kopējusi kādu Kannu festivālā godalgotu Brazīlijā tapušu reklāmu.

Jūs nestāstiet, kas mums jādara, un mēs neteiksim, cik tālu jūs drīkstat iet... Aptuveni tā būtu raksturojams to energobūvnieku paziņojums publiskajā telpā, kurus Konkurences padome (KP) šovasar ir pieķērusi, praktizējot aizliegtas vienošanās jeb karteli, startējot publisko iepirkumu konkursos.

Proti, neko traku jau pieķertie uzņēmumi neesot darījuši, attiecīgā rīcība bijusi tāda un ne citādāka tāpēc, ka pretējā gadījumā konkrētajiem būvniekiem vispār nekad nekas labs nebūtu iznācis un tamlīdzīgi. Taču galvenais kartelī pieķerto arguments tam, kāpēc viņi nevēlas valstij maksāt nekādu sodu, ir tuvu paradoksam – KP lietu izmeklēšanai bija jāvelta divi gadi, bet šī valsts institūcija nav iekļāvusies termiņos, pārtērējot tai atvēlēto laiku aptuveni par diviem mēnešiem.

Nelāgi, protams – ja reiz likumdošanā ir noteikts termiņš, tas nozīmē, ka jākustas ir tik ātri, lai to tiešām paspētu izdarīt. Pretēja gadījumā arī KP darbs varētu sākt līdzināties Latvijas tiesu sistēmai, kur viena lieta var tikt izskatīta pat piecus un vairāk gadus. Un šeit nekādas nozīmes nav apstāklim, ka KP izmeklēja lietu nozarē, kurā strādājošie uzņēmumi reti kad izpilda pasūtījumu līgumā norādītajos termiņos – parasti jau ir kāda nepārvarama vara, kas ļauj pārlikt darbu izpildes termiņu vēl un vēl... Tomēr interesantākais šeit ir tas, ka pamazām vien publiskajā retorikā, kas skar šo jautājumu, uzsvars pāriet no lietas būtības uz procesuālajām normām. Pasaulē ir valstis, kur noziedznieku var nākties atbrīvot un palaist uz visām četrām debespusēm tāpēc vienm, ka policijas darbinieki aizturēšanas laikā nav pamanījušies noskaitīt konkrētā žuļika tiesības. Līdzīgi notiek arī šeit – arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts nevis tam, kā konkrētais energobūvnieku kartelis radies, kādi pasākumi būtu jāveic, lai vismaz šajā nozarē tas vairs nevarētu atkārtoties un karteļu organizēšana būtu iespējami sarežģītāka, bet gan tam, cik savlaicīgi ir izmeklēta konkrētā lieta.

Pasaules reklāmas tirgus 2010. gadā pieaugs par 4,8%, bet Latvijas – samazināsies par 10 -11%, liecina MMS Communications Latvia sniegtās aplēses. Latvijas reklāmas tirgus sarukšot vairāk nekā iepriekš prognozēts, jo priekšvēlēšanu cīņas laikā reklāmā ieguldīts mazāk nekā gaidīts.

2010. gada laikā jau vairākkārt uzlabota šā gada pasaules reklāmas tirgus izaugsmes prognoze, kas mainīta no 2,2% uz 3,5% un tagad uz 4,8% izaugsmi, salīdzinot ar 2009. gadu. Tam pamatā ir ZenithOptimedia pētījumi un apkopotā informācija par reklāmas tirgus pašreizējo attīstību pasaulē.

Visos pasaules reģionos 2010. gadā fiksēta ātrāka reklāmas tirgus izaugsme un atgūšanās no recesijas, kuras sekas 2010. gadā sākotnēji tika plānotas iespaidīgākas.

Lai gan ZenithOptimedia eksperti palielinājuši arī izaugsmes prognozi pasaules reklāmas tirgum 2011. gadā no 4,5% uz 4,6%, viņi atzīst, ka prognoze vērtējama uzmanīgi. Attīstīto reklāmas tirgu reklāmdevēji joprojām esot piesardzīgi attiecībā uz saviem nākotnes plāniem, kuros netiek paredzēta ambicioza ekspansija, jo bezdarba un kredītsaistību līmenis joprojām ir diezgan augsts, kā arī dažādu valstu valdības ar budžetu samazināšanu apdraud tirgus veselīgu izaugsmi.

Septembra mēnesī presē pēc reklāmas laukuma cm2 un televīzijā pēc reklāmas laika minūtēs bija vērojams reklāmas apjomu kāpums, db.lv informēja TNS Latvia mārketinga vadītāja Laura Briča.

Reklāmas apjoms presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2006. gada augustu, ir pieaudzis par 22 % . Attiecīgi septembrī tika reģistrēti 2,31 miljoni cm², bet augustā - 1,89 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada septembrī presē reģistrēti 16 243 reklāmas gadījumi, kas ir par 3 % mazāk nekā 2005.gada septembrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 16 694 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) maijā bijuši LMT, Bite, High Technologies, Baltkom, Parex, DNB Nord, L’Oreal, Veho, Nordea, Tele2. Reklamētākās markas presē –LMT, Parex un Baltkom.

Šā gada jūlijā būtiski auguši reklāmas apjomi radio, vidē, televīzijā un žurnālos, savukārt avīzēs tika novērots negaidīti straujš reklāmas apjoma kritums 17% apmērā, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS apkopoja jūlija televīzijas, preses, radio un vides reklāmas apjomus, analizējot tos pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2011. gada jūliju.

Reklāmas apjoma kāpumu televīzija lielā mērā nodrošina jaunie kanāli, kas 2011. gadā vēl nepiedalījās reklāmas tirgū un līdz ar to netika iekļauti salīdzinājumā. Pieskaitot arī kanālus, kas Latvijas skatītājiem sākuši izvietot reklāmu pēc 2011. gada jūlija, TV kopējā noraidīto reklāmu garuma pieaugums pret pagājušo gadu ir 27%. Televīzijā kopā 2012. gada jūlijā tikušas raidītas 48 942 minūtes reklāmas. Šogad salīdzinātajos kanālos, ticis raidīts par 7% vairāk reklāmu nekā 2011. gada jūlijā, informē TNS.

Šī gada martā, salīdzinot ar šī gada februāri, reklāmas apjomi pieauguši visos Latvijā pārstāvētajos medijos, pie kam visvairāk reklāmas apjomi palielinājušies presē - par 25%, informē mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia.

Prese

Reklāmas apjoms 2008. gada martā presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2008.gada februāri, ir pieaudzis par 25%. Attiecīgi martā tika reģistrēti 2.28 miljoni cm², bet februārī - 1,83 miljoni cm² reklāmas.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākā projektu vadītāja Inese Vēvere norāda, ka šī gada martā presē reģistrēti 12 543 reklāmas gadījumi, kas ir par 24 % mazāk nekā 2007.gada martā, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 16 486 reklāmu.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) martā bijuši: Tele2, L’Oreal, Bite, LMT, Maxima, Renault, Hansabanka, Elkor, Sirowa, BDG. Reklamētākās markas presē –Tele2, Maxima, Hansabanka.

Latvijas reklāmas asociācijas (LRA) un TNS Latvija apkopotie dati par 2007. gada mediju reklāmas tirgu liecina, ka kopējais reklāmas tirgus ir pieaudzis par 24% līdz 93,94 miljoniem latu. 2006. gadā Latvijas reklāmas tirgus pieauga līdz 76 miljoniem latu.

2% - jauni reklāmdevēji ar jaunu budžetu;

3% - esošie reklāmdevēji palielina reklāmas apjomus;

19% - mediju inflācija jeb reklāmas izvietošanas cenu palielināšanās.

TV gadījumā tiešā cenu inflācija ir bijusi 16%, internetā tā sasniegusi pat 30%, savukārt preses situācija nav tik viennozīmīga. Preses reklāmdevēji, izvietojot reklāmas tādos pašos apjomos, kā 2006. gadā, par to ir maksājuši 23% dārgāk. Taču tas ir saistīts arī ar izvietojuma kvalitātes maiņu, pārgrupējot ievērojamus budžetus no laikrakstiem uz žurnāliem un pērkot reklāmu par atbilstoši augstāku cenu, norāda LRA Apvienotās Nozares komitejas priekšsēdētājs Kaspars Ulsts.