Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Veids, kādā Aizsardzības ministrija (AM) risināja jautājumu par tehniskā novērošanas punkta būvniecību Mērsragā, Bākas ielā 62, liecina, ka AM vada amatpersonas ar gļēviem cilvēkiem piemītošo tieksmi melot un slēpties, aģentūrai LETA savu viedokli pauda Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons (Demokrātiju visiem).

Vieta torņa būvniecībai izraudzīta, neņemot vērā Mērsraga pašvaldības iebildumus.

L. Karlsons četras vai piecas reizes esot mēģinājis atkārtoti tikties ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (V), lai pārrunātu šo jautājumu, taču ministrs no tikšanās esot izvairījies. Ar A. Pabriku pašvaldības pārstāvjiem esot bijusi tikai viena tikšanās

Šovasar valdībā pieņemtie grozījumi Meža zemes transformācijas noteikumos paredz, ka par meža zemes transformāciju tagad atsevišķos gadījumos varēs lemt valdība bez attiecīgās pašvaldības būvvaldes izdotas atļaujas. «Jau tad varēja saprast, ka tie grozījumi pieņemti speciāli Mērsragam, lai gan AM apgalvoja, ka šo likumu pret Mērsragu neizmantos un turpinās diskusiju par torņa būvniecību citā vietā. Pagājuši divi mēneši, un neviena saruna nav notikusi,» norādīja pašvaldības vadītājs.

Mērsraga osta gatavojas realizēt projektu, kas vērsts uz jahtu un mazo pasažieru kuģīšu piesaisti, izveidot jūras tūrisma satiksmi starp Igaunijas ostām un Mērsraga ostu.

Kopējās BayLink (Baltijas mazo ostu tīkls) projekta izmaksas ir 1,9 miljoni eiro, kur Mērsraga ostas pārvaldes daļa ir 344 tūkstoši eiro. Projekta ietvaros iecerēts sakārtot ostas teritorijas rietumu daļu, nostiprināt krasta līniju, uzbūvēt piestātnes, izveidot ūdens ņemšanas vietu, kā arī jahtu servisa centru, stāvlaukumu un rekonstruēt ostas pievadceļu. SEB banka piešķīrusi kredītlīniju Mērsraga ostas pārvaldei, kas nodrošinās ostas infrastruktūras uzlabojumus, kas paredzēti projektā.

Projekta mērķis ir attīstīt jahtu un mazo kuģīšu tūrismu, nodrošinot satiksmi starp Igaunijas ostām Ringsu un Romasāri, un Mērsraga ostu. Projektā ir iesaistīti četri sadarbības partneri un katrs no tiem realizē savu darbu apjomu. Mērsraga ostas pārvalde (vadošais projekta partneris) – kopējā projekta sagatavošanu, stāvlaukumu un pievedceļu izbūvi, ostas gultnes padziļināšanu Mērsraga ostas kanāla rietumu daļā, citus remonta darbus; SIA Kurland (Latvija) – jahtu un mazo kuģīšu piestātnes rekonstrukciju 40 metru garumā; SIA ADA (Latvija) – jahtkluba būvniecību un peldošo piestātņu iegādi un uzstādīšanu; Saarte Liinid AS (Igaunija) – Ringsu un Romasāres ostu jūras ceļa paplašinājumu un piestātņu rekonstrukciju 75 metru garumā.

Izsludināti normatīvo aktu grozījumi, kas paredz Mērsraga ostas robežu paplašināšanu no līdzšinējiem 78 hektāriem līdz 600 hektāriem, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija.

To paredz ceturtdien, 14.martā, valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts Noteikumi par Mērsraga ostas robežu noteikšanu.

Lai realizētu Mērsraga ostas ieceri paplašināt ostas teritoriju jūras virzienā, Mērsraga dome pieņēma lēmumu mainīt ostas robežas, kas nosaka ostas teritorijas kopplatību 600 hektāru lielumā. Izmaiņas paredz, ka ostas zemes platība paliek nemainīga – 47,65 hektāri, bet ūdeņu teritorija no līdzšinējiem 30,7 hektāriem tiek paplašināta līdz 552,35 hektāriem.

Mērsraga ostas teritorijas paplašināšana ir nepieciešama, lai varētu realizēt ostas attīstību saskaņā ar Mērsraga ostas attīstības stratēģiju 2010.-2015.gadam. Realizējot stratēģiju, ir īstenoti praktiski visi plānotie pasākumi, izņemot industriālā parka izveidi ar mērķi veicināt uzņēmējdarbībās attīstību Ziemeļkurzemes reģionā. Ieceres realizēšanai nepieciešama būtiska ostas teritorijas paplašināšana.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Mērsraga novada domes vadītājs Lauris Karlsons aicinājis Aizsardzības Ministriju (AM) piedalīties pašvaldības sporta zāles būvniecībā apmaiņā pret Jūras novērošanas sistēmas (JNS) tehniskā novērošanas punkta būvniecību Mērsragā Bākas ielā 62, liecina Db.lv rīcībā nonākusī Mērsraga novada pašvaldības vadītāja elektroniskā sarakste ar AM amatpersonām.

AM šos ierosinājumus neesot izskatījusi, jo uzskata, ka tas bijis «mēģinājums ietekmēt ministrijas pozīciju ar līdzekļiem, kas nav pieņemami demokrātiskai sabiedrībai,» medijiem izplatījā paziņojumā norāda AM.

Ministrijai nav pieņemams arī tas, ka tai no Latvijas iedzīvotāju maksātaju nodokļiem jāsedz papildus izdevumi vairāk nekā pusotra miljona latu vērtā projekta pabeigšanai. Ministrija arī norāda, ka «nepakļausies šauru interešu grupu pārstāvju šantāžas mēģinājumiem».

Tāpat ministrija izsaka neizpratni par Mērsraga novada pašvaldības vadītāja L. Karlsona izteikumiem un norāda, ka gan ministrijas pārstāvji un projekta īstenotāji jau ilgstoši ir veikuši sarunas par labāko pieņemamo risinājumu torņa atrašanās vietas izvēlei un MK piedāvāja izvēlēties starp vairākiem iespējamajiem risinājumiem.

Mērsraga osta ir kļuvusi par vienu no pirmajām reģionālajām ostām Latvijā, kas ieguvusi ISO kvalitātes vadības sertifikātu, ziņo laikraksts Neatkarīgā.

«ISO kvalitātes pārvaldības sistēma galvenokārt nepieciešama sadarbības veicināšanai ar ārvalstu investoriem un sadarbības partneriem. Šis dokuments dod viņiem garantiju, ka strādājam atbilstoši ES standartiem. Faktiski tas paver jaunas iespējas starptautiskajā tirgū,» skaidro ostas pārvaldes pārvaldnieks Jānis Budreika.

Jaunajā ostas attīstības plānā laika periodā no šī gada līdz 2015.gadam esot iekļauta ostas attīstības stratēģija visās jomās. Proti, plānots padziļināt ostas kanālu, jahtu servisa centra izveide, kā arī divu piestātņu rekonstrukcija.

Līdz ar šī projekta realizāciju osta varēs piesaistīt arī lauksaimniecības produktu laivas. Jaunā infrastruktūra nodrošināšot lielāku kuģu ienākšanu, līdz ar to aģentēšanas kompānijas varēšot plānot kravu pārvadājumu loģistiku no Mērsraga līdz par Ziemeļāfrikai. Tāpat varēšot apmierināt arī klientu vēlmes nosūtīt kūdras kravas uz Ziemeļāfriku.

Šī gada pirmajā mēnesī Mērsraga ostas kravu apgrozījums sasniedzis 44,9 tūkstošus tonnu, par 36,5% pārsniedzot pērno janvāri.

Iepriekšējā gada līmenī saglabājušies pārkrautās šķeldas apjomi - 8,7 tūkstoši tonnu, liecina Mērsraga ostas pārvaldes dati. Ievērojami audzis apaļkoksnes daudzums - no 17,7 tūkstošiem tonnu pērn līdz 28 tūkstošiem tonnu šogad. Zivju kravu apjomi auguši no 0,1 līdz 0,5 tūkstošiem tonnu, bet koksnes granulas - no 4,9 tūkstošiem tonnu pagājušā gada janvārī līdz 7,7 tūkstošiem tonnu šajā janvārī. Šogad Mērsragā, atšķirībā no pagājušā gada, nav krauta kūdra. Komerckuģu skaits ir nedaudz lielāks - pērn 11, šogad - 13.

DB rakstīja, ka Mērsraga ostas infrastruktūrā astoņu gadu laikā ieguldīti aptuveni astoņi miljoni latu. Tas ļāvis dubultot kravu apgrozījumu un nomaksāto nodokļu apjomu. Mērsragā ostai ir arī ražošanas zona, kurā darbojas vairāki zivju pārstrādes uzņēmumi, kā arī nelielas ražotnes - gateris, kravu apstrāde. Pavisam osta dod aptuveni 600 darbavietas. Tomēr attīstīt lielākas jaudas ražošanu Mērsragā, tāpat kā Engurē un Rojā, liedzot elektrojaudu deficīts.

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru no 7. augusta iecelts Jānis Paiders, kurš līdz šim pildīja direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumus.

Vienlaikus IZM izbeidz darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dimitriju Stepanovu, sakot lielu paldies par viņa ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

“Kā aktuālākos darbus augstākās izglītības un zinātnes nozarē redzu jaunā doktorantūras modeļa un augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu, kā arī jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu un mērķtiecīgu Latvijas zinātnes universitāšu virzību uz TOP 500 labākajām augstskolām pasaulē. Savukārt zinātnē galvenie darbi saistās ar pakāpenisku virzību uz 1,5 % no IKP ieguldījumu, kur vismaz 0,5 % veido valsts budžeta finansējums. Aktuāli ir arī nodrošināt nepieciešamos priekšdarbus zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai 2025.gadā,” uzsver Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) organizēs Latvijas zinātnisko institūciju un zinātniskās darbības kvalitātes starptautisku izvērtēšanu. Tāpat tiks veikta arī zinātnes un inovāciju politikas ārējā izvērtēšana.

Izvērtēšana paredzēta, lai stiprinātu Latvijas zinātnes izcilību un konkurētspēju starptautiskā līmenī, informē IZM. «Pirms izdarām sarežģītas izvēles un pieņemam lēmumus, kas ietekmētu Latvijas zinātnes nākotni, mums nepieciešama objektīva aina un neatkarīgs vērtējums tam, kāda šobrīd un iepriekšējos sešos gados bijusi Latvijas zinātnisko institūtu konkurētspēja,» skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Ministrija norāda, ka izvērtēšanas rezultātā izstrādātie priekšlikumi sniegs būtisku atbalstu ilgspējīgai pētniecības un zinātnes attīstībai. Tāpat arī izvērtējuma rezultātus paredzēts izmantot, pieņemot lēmumus par reformu īstenošanu Latvijas zinātnē, tajā skaitā zinātnisko institūciju konsolidācijai un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas izlabošanai.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav izdevies izveidot konkrētus nozares politikas plānošanas dokumentus, kā arī ministrijas rīcība neveicina efektīvu piešķirtā finansējuma izlietošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā VK secinājusi, ka IZM īstenotā valsts zinātnes politika nesekmē tās mērķa – nodrošināt zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgtspējīgas tās izaugsmes – sasniegšanu, jo zinātnes politika nav veidota tā, lai zinātniskā darbība un tās sasniegumi veicinātu tautsaimniecības attīstību.

VK norāda, ka politikas plānošanas dokumenti faktisko situāciju zinātnē attaino vispārīgi, kā rezultātā arī rīcības virzieni un uzdevumi zinātnes jomā identificēto problēmu risināšanai ir definēti plaši un vispārīgi, un nav orientēti uz konkrētu rezultātu sasniegšanu.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu paredzot visiem prioritārajiem zinātnes virzieniem, netiek veicināta to zinātnes nozaru attīstība, kurās ir izveidojies izaugsmes potenciāls un ir iespējams piedāvāt starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Katrs no 107 zinātniekiem savam pētījumam saņems 100 389 eiro.

IZM norādīja, ka pirmo reizi labākie Latvijas zinātnieki konkursa rezultātā saņems finansējumu individuāliem pētniecības projektiem, kas vienlaikus stiprinās individuālu pētnieku grupu attīstību un zinātnisko institūciju izcilību, kā arī veicinās akadēmiskās karjeras reformas sākšanu.

"Individuālie pētniecības granti ir nozīmīgs instruments izcilāko Latvijas profesoru un cita akadēmiskā personāla atbalstam, un tie nodrošinās veiksmīgāku pāreju no esošās nodarbinātības sistēmas uz jauno tenūras sistēmu," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, īstenojot katrā zinātnes nozarē spēcīgāko zinātnieku individuālos pētniecības projektus, tādā veidā uzlabojot šo zinātnieku darba apstākļus un stiprinot viņu vadīto zinātnisko grupu attīstību, kā arī sagatavojoties tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Iedzīvotāju skaits kā kritērijs Eiropas naudas sadalē nav taisnīgs pret mazajiem novadiem.

ES fondu līdzekļu sadalē dodot priekšroku novadiem, kur lielāks iedzīvotāju skaits, valdība balstās uz politisku aprēķinu – vairāk iedzīvotāju – vairāk potenciālo vēlētāju, uzskata mazo novadu vadītāji. Taču vairāki mazie novadi ekonomiski ir daudz aktīvāki un rentablāki par lielajiem.

Jau šobrīd ir virkne Eiropas Savienības atbalsta programmu, kurās pieejami līdzekļi tikai deviņām lielajām pilsētām un bijušajiem rajonu centriem, kā arī savulaik Tautas partijas lobētajiem Līvāniem (tā sauktais 9+21 saraksts). Šāds naudas sadalījums paredzēts arī nākamajā plānošanas periodā, kas mazos novadus nostādīs vēl nevienlīdzīgākā situācijā, uzskata Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls.Viņaprāt, tikai tāpēc, ka kādā novadā ir vairāk cilvēku, nav nekāda pamata domāt, ka tur būs attīstības centrs. Līdzīgi uzskata Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons, kurš ir pārliecināts, ka tiek lobēta kārtējā mākslīgā, ekonomiski nepamatotā novadu apvienošana. «Sabiedrībā tiek kultivēts mīts, ka mazie novadi ir dārgi pārvaldībā un neefektīvi, tāpēc tos vajag apvienot. Tie ir meli,» viņš apgalvo. Viņaprāt, tādus apgalvojumus izsaka to novadu un pilsētu vadītāji, kuru vadītās pašvaldības ir lielas, bet saņem miljoniem latu izlīdzināšanas fonda dotācijas. Savukārt Mērsraga novads šādu dotāciju nesaņem, jo dzīvo no pašu nodokļu ieņēmumiem. Arī bezdarbs Mērsragā svārstās ap 5 – 6%, kas ir uz pusi mazāks nekā vidēji valstī. Mazajā Pāvilostas novadā bezdarbs ir ap 5,5%, savukārt par attīstības centru sauktajā Līvānu novadā tas ir ap 18,7%, Valmierā – 7,7%, Liepājā – 9,6%, un pat Rīgas reģionā tas ir 6,8%. «Mērsraga novada pārvaldīšana katram novada iedzīvotājam izmaksā ap 46 Ls gadā. Piemēram, ap 14 reižu lielākais Jelgavas novads katram jelgavniekam izmaksā 61 Ls gadā,» aprēķinājis L.Karlsons.

Mērsraga osta šogad plāno nelielu pārkrauto kravu apmēra pieaugumu, aģentūrai BNS pastāstīja ostas pārvaldnieks Jānis Budreika.

«Mēs plānojam nelielu pieaugumu,» teica Budreika, norādot, ka šogad iespējams pārkrauto kravu apmēra pieaugums smiltij un tehniskajai sālij, tomēr tas ir atkarīgs no pieprasījuma un tirgus situācijas.

Viņš arī pastāstīja, ka Mērsraga ostā šogad plānots uzstādīt jaunus svarus kravu svēršanas. Pēc viņa sacītā, šobrīd ostas vienā daļā ir svari, savukārt, uzstādītot vēl vienus svarus ostas otrā daļā, būtu iespējams piesaistīt papildus beramkravas.

Mērsraga ostā pagājušajā gadā pārkrāva 483,6 tūkstošus tonnu kravu, kas ir par 23,4% vairāk nekā 2013.gadā.

Latvijā ir 10 ostu – trīs lielās un septiņas mazās. Pēc pārkrauto kravu apmēra starp mazajām Latvijas ostām Mērsraga osta 2013.gadā ierindojās otrajā vietā.

#Ventspils zinātnes un inovāciju centra būvniecību, kas izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, plānots sākt 2019.gada sākumā.

Ventspils pārstāvji šonedēļ dosies pieredzes braucienā uz bērnu zinātnes un inovāciju centru «Muzeiko» Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, lai smeltos idejas zinātnes un inovāciju centram, ko plānots būvēt Ventspilī, informēja pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» pārstāve Dace Kalsere.

Pieredzes braucienā dosies «Komunālās pārvaldes» projektētāju un centra izveides komanda, cerot gūt jaunas idejas eksponātu un aktivitāšu piedāvājumam Ventspilī.

«Lai zinātnes centra telpās uzstādītu 93 stacionārus interaktīvus eksponātus, mērķtiecīgi jāveic izcilāko un interesantāko eksponātu atlase, pieredzi gūstot no dažādiem izveidotajiem zinātnes centriem,» brauciena mērķi skaidroja Kalsere.

Saeimas deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu nodevuši likumprojektu, kas paredz Mērsraga novada izveidošanu, izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Aicinot deputātus balsot par grozījumu nodošanu Saeimas komisijai, viena no likumprojekta iesniedzējām Ingrīda Circene no Jaunā laika norādīja, ka Mērsraga novads spētu pastāvēt, jo Latvijā jau pastāv mazi novadi, piemēram, Baltinava un Sēja. Pēc administratīvās reformas Mērsrags no centra pārtapis nomalē, viņa sacīja.

Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredz, ka gadījumā, ja Saeima tos apstiprinās, Mērsrags kļūs par atsevišķu novadu pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) iepriekš komentējot Mērsraga vēlmi izstāties no Rojas novada, norādīja, ka šeit notiekot cīņa par varu un neizslēdza līdzīgas aktivitātes arī citos novados. «Saeimas līmenī šis process diemžēl jau ir politizēts. Mērsragā, iespējams, vienam otram nepatika, ka ostas padomē tika nomainīti cilvēki,» sacīja E. Zalāns.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk Salacgrīvas ostas kā robežšķērsošanas vietas uzraudzību, kravu muitošanu un kontroli veiks Rīgas brīvostas muitas kontroles punkts (MKP), kas strādā diennakts režīmā.

Līdzīgi kā Mērsraga ostā un Rojas ostā, kur muitas kontroli pēc nepieciešamības veic diennakts režīmā strādājošā Ventspils ostas MKP amatpersonas, turpmāk arī Salacgrīvas ostā muitošanu būs iespējams nodrošināt diennakts režīmā. Muitas kontroli kuģiem vai to kravām Salacgrīvas ostā faktiski veiks Rīgas brīvostas MKP muitas amatpersonas, ierodoties fiziski vai veicot pārbaudes dokumentāri, pēc informācijas saņemšanas no kuģošanas komercsabiedrības, kuģa īpašnieka, kapteiņa, to pilnvarota kuģa aģenta vai, ja tas ir atpūtas kuģis, no jahtkluba, kurā attiecīgais kuģis piestāj.

Līdz šim Salacgrīvas ostā darbojās pastāvīgs muitas kontroles punkts, un muitas kontrole tika nodrošināta darba dienās no pulksten 8:30 līdz 17:00. Savukārt Rojas MKP un Mērsraga MKP muitas iestāžu kodi tika izmantoti tikai vietas apzīmēšanai bez muitas amatpersonu pastāvīgas klātbūtnes.

Sestdien, 18.jūnijā Ventspilī tiks atklāts jaunizveidotais zinātnes centrs “Vizium”, kurā ar tehnoloģiju, radošo darbnīcu un zinātnes šovu palīdzību visu vecumu interesentus izglītos par STEM jomu – zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku.

Ventspils zinātnes centrā "Vizium" ikdienā četru stundu laikā ikviens apmeklētājs septiņās galerijās varēs izpētīt un izmēģināt 81 interaktīvu eksponātu, vērot zinātnes šovu, darboties laboratorijās, mācību klasēs un tehniski radošajās darbnīcās, lai izzinātu dabaszinātnes.

Zinātnes centra eksponāti ir izveidoti, lai apmeklētājam ļautu izmēģināt, izjust, aptaustīt un izdzīvot jaunu pieredzi, ko dzīvē bieži vien nebūs pat mēģinājuši, tādējādi ļaujot labāk izprast viedās tehnoloģijas, matemātiku, fiziku, ģeogrāfiju un dabaszinātnes.

Mazākajiem zinātnes centra apmeklētājiem izveidota atsevišķa ekspozīcija un aktivitāšu iespējas, kas izglītos un veicinās interesi par mūsdienu tehnoloģijām.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Gada laikā Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, kā arī apvienošana paredzēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinetā.

Kā valdības sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), plānots, ka LiepU pievienos kādai no paredzētajām zinātnes universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā.

Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.

Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.

Šādi Latvijas zinātnes centru izveidotājs Pauls Irbins pārfrāzē Krišjāņa Valdemāra aicinājumu «Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!»

Kosmoss un viss, kas ar to saistīts, ir Paula Irbina aizraušanās. Pirms pāris gadiem viņš pieteicās starptautiskajā projektā, kas vāca brīvprātīgos ceļojumam uz Marsu vienā virzienā. Lai arī ceturtajā atlases kārtā viņa kandidatūra tika atsijāta, viņš ir apņēmības pilns kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas kosmonautiem.

Uzņēmējs ir līdzdarbojies četru t.s. zinātnes centru izveidošanā Latvijā, tagad kaļ plānus par jaunu vērienīgu projektu, kas līdzinātos vai pat pārspētu populāro Ahhaa centru Tartu. Tas būtu pilnībā veltīts kosmosa tematikai.

Fragments no intervijas:

Šobrīd Latvijā zinātkāres centri ir Rīgā, Cēsīs, Lielvārdē un Daugavpilī. Piedāvājums tajos ir līdzīgs vai atšķirīgs?